TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta)
2021. gada 16. decembrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Gaisa piesārņojums – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Direktīva 2003/87/EK – Kurināmā sadedzināšanas iekārtas – I pielikums – Kopējā nominālā siltumspēja – Aprēķināšanas noteikumi – Summēšanas noteikums
Lietā C‑575/20
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa, Ungārija) iesniedza ar 2020. gada 29. septembra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2020. gada 3. novembrī, tiesvedībā
Apollo Tyres (Hungary) Kft.
pret
Innovációért és Technológiáért Felelős Miniszter,
TIESA (desmitā palāta)
šādā sastāvā: ceturtās palātas priekšsēdētājs K. Likurgs [C. Lycourgos] (referents), kas pilda desmitās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši I. Jarukaitis [I. Jarukaitis] un M. Ilešičs [M. Ilešič],
ģenerāladvokāts: J. Tančevs [E. Tanchev] (1),
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Apollo Tyres (Hungary) Kft. vārdā – T. Biczi, ügyvéd,
– Ungārijas valdības vārdā – M. Z. Fehér un K. Szíjjártó, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – G. Wils un B. De Meester, kā arī K. Talabér‑Ritz, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV 2003, L 275, 32. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/410 (2018. gada 14. marts) (OV 2018, L 76, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 2003/87”), I pielikuma 3. punktu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Apollo Tyres (Hungary) Kft. (turpmāk tekstā – “Apollo Tyres”) un Innovációért és Technológiáért Felelős Miniszter (Inovāciju un tehnoloģiju ministrs, Ungārija; turpmāk tekstā – “inovāciju ministrs”) par naudas sodu, ko minētais ministrs ir piemērojis šai sabiedrībai tādēļ, ka tā bija emitējusi siltumnīcas efektu izraisošas gāzes bez emisijas atļaujas.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Direktīvas 2003/87 2. panta 1. punktā ir noteikts:
“Šī direktīva attiecas uz emisijām no I pielikumā minētajām darbībām un II pielikumā minētajām siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm.”
4 Šīs direktīvas 3. pantā ir paredzēts:
“Šajā direktīvā izmantotas šādas definīcijas:
[..]
b) “emisijas” ir siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izplūde atmosfērā no kādas iekārtas avotiem vai ar I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām saistītu gāzu izplūde no gaisakuģa, kas veic attiecīgās aviācijas darbības;
[..]
e) “iekārta” nozīmē stacionāru tehnisku vienību, kur veic vienu vai vairākas darbības, kas minētas I pielikumā, un citas tieši saistītas darbības, kurām ir tehniska saistība ar šajā objektā veicamajām darbībām un kuras var ietekmēt emisijas un piesārņojumu;
[..].”
5 Minētās direktīvas 4. pantā ir noteikts:
“Dalībvalstis nodrošina, ka no 2005. gada 1. janvāra neviena iekārta neveic I pielikumā minētās darbības, kuru rezultātā rodas attiecīgā emisija, ja vien operatoram nav saskaņā ar 5. un 6. pantu kompetentas iestādes izsniegtas atļaujas vai arī iekārta ir izslēgta no [Eiropas Savienības] [siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS)] saskaņā ar 27. pantu. Šo noteikumu attiecina arī uz iekārtām, kas iekļautas saskaņā ar 24. pantu.”
6 Šīs pašas direktīvas 7. pantā ir paredzēts:
“Operators informē kompetento iestādi par visām plānotajām pārmaiņām attiecībā uz iekārtas būtību, darbību, paplašināšanu vai būtisku jaudas samazināšanu, sakarā ar ko var būt vajadzība atjaunināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauju. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde atjaunina atļauju. Ja mainās iekārtas operatora identitāte, kompetentā iestāde atjaunina atļauju, iekļaujot tajā jaunā operatora vārdu vai nosaukumu un adresi.”
7 Saskaņā ar Direktīvas 2003/87 12. panta 3. punktu:
“Laikposmā līdz 2020. gada 31. decembrim dalībvalstis nodrošina, lai līdz katra gada 30. aprīlim katras iekārtas operators nodotu kvotas, kuras nav saskaņā ar II nodaļu piešķirtās kvotas, tādā daudzumā, kas ir vienāds ar attiecīgās iekārtas kopējo emisiju daudzumu iepriekšējā kalendārajā gadā, kurš pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu, un lai šīs kvotas pēc tam tiktu anulētas. Laikposmā sākot ar 2021. gada 1. janvāri, dalībvalstis nodrošina, lai līdz katra gada 30. aprīlim katras iekārtas operators nodotu kvotas tādā daudzumā, kas vienāds ar attiecīgās iekārtas kopējo emisiju daudzumu iepriekšējā kalendārajā gadā, kurš pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu, un lai šīs kvotas pēc tam tiktu anulētas, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu.”
8 Šīs direktīvas 14. panta 3. punktā ir noteikts:
“Dalībvalstis nodrošina, ka visi iekārtas operatori vai gaisakuģa ekspluatanti saskaņā ar 1. punktā minētajiem aktiem veic monitoringu un ziņo kompetentajai iestādei par emisijām katra kalendārā gada laikā no iekārtas vai – no 2010. gada 1. janvāra – no gaisakuģa, ko tie ekspluatē.”
9 Minētās direktīvas 27.a panta 3. punktā ir noteikts:
“Dalībvalstis no [Savienības] ETS var arī izslēgt rezerves vai dublējuma vienības, kuras nedarbojās vairāk kā 300 stundu gadā katrā no trim gadiem pirms paziņošanas saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu pie tādiem pašiem nosacījumiem, kā izklāstīts 1. un 2. punktā.”
10 Šīs pašas direktīvas I pielikumā “Darbību kategorijas, uz ko attiecas šī direktīva” norādīto darbību vidū ir “kurināmā sadedzināšana iekārtās ar kopējo nominālo siltumspēju, kas pārsniedz 20 MW (izņemot iekārtas bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanai)”.
11 Šā pielikuma 3. punktā ir paredzēts:
“Nosakot iekārtas kopējo nominālo siltumspēju, lai izlemtu par tās iekļaušanu [Savienības] ETS, visu to tehnisko vienību nominālā siltumspēja, kuras ir tās daļa un kurās šajā iekārtā tiek sadedzināts kurināmais, tiek summēta. Šīs vienības var būt arī visu veidu katli, degkameras, turbīnas, sildītāji, kurtuves, sadedzināšanas iekārtas, apdedzināšanas krāsnis, citu veidu krāsnis, cepļi, žāvētāji, dzinēji, kurināmā elementi, ķīmiskie sadedzināšanas un CO2 uztveršanas bloki (CLC), degļi un termiskās vai katalītiskās pēcsadedzināšanas iekārtas. Šajā aprēķinā neņem vērā vienības ar nominālo siltumspēju, kas mazāka par 3 MW, un vienības, kurās izmanto vienīgi biomasu. “Vienīgi biomasu izmantojošas vienības” ir vienības, kuras izmanto fosilo kurināmo tikai laikā, kad vienība darbu sāk un beidz.”
Ungārijas tiesības
12 Az üvegházhatású gázok közösségi kereskedelmi rendszerében és az erőfeszítés‑megosztási határozat végrehajtásában történő részvételről szóló 2012. évi CCXVII. törvény (2012. gada Likums Nr. 217 par dalību Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, piemērojot lēmumu par sloga sadalījumu; Magyar Közlöny 2012/180. (XII.27.)) 2. panta 24. punktā ir noteikts.
““Iekārta” ir stacionāra tehniska vienība, kurā tiek veikta viena vai vairākas darbības, kas minētas 1. pielikuma I līdz XXI punktā, vai citas ar tām tehnoloģiski saistītas darbības, kā arī darbības, kurām ir tehniska saistība ar šajā objektā veicamajām darbībām un kuras rada I pielikumā minētās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas vai tieši ietekmē minētās emisijas.”
13 Šī likuma 1. pielikuma 3.1 punktā darbība ir definēta kā “kurināmā sadedzināšana iekārtās ar kopējo nominālo siltumspēju, kas pārsniedz 20 MW (izņemot iekārtas bīstamo atkritumu un sadzīves atkritumu sadedzināšanai)”.
14 Az üvegházhatású gázok közösségi kereskedelmi rendszerében és az erőfeszítés‑megosztási határozat végrehajtásában való részvételről szóló 2012. évi CCXVII. törvény végrehajtásának egyes szabályairól szóló 410/2012. (XII. 28.) Korm. rendelet (2012. gada 29. decembra Valdības dekrēts Nr. 410 par konkrētiem 2012. gada Likuma Nr. 217 par dalību Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, piemērojot lēmumu par sloga sadalījumu; Magyar Közlöny 2012/182. (XII.28.)) 1. panta 5. punktā ir noteikts:
“Iestāde izsniedz emisijas atļauju, pamatojoties uz oficiālu lēmumu, ar kuru tiek noteikti vides izmantošanas nosacījumi, ja tā konstatē, ka operators atbilst Likumā par tirdzniecības sistēmu paredzētajiem nosacījumiem. Sīki izstrādātas prasības attiecībā uz emisijas atļaujas saturu ir noteiktas 3. pielikumā.”
15 Šī dekrēta 2. pielikuma 2.7 punktā ir noteikts:
“Nosakot iekārtas kopējo nominālo siltumspēju, lai izlemtu par tās iekļaušanu kopējā sistēmā, summē visu to tehnisko vienību nominālo siltumspēju, kurās attiecīgajā iekārtā tiek sadedzināts kurināmais, tostarp tā aprīkojuma nominālo siltumspēju, kurš ir izslēgts saskaņā ar Likuma par tirdzniecības sistēmu 15./B pantu (t.i., rezerves un dublējuma vienības). Šīs vienības, tostarp aprīkojums, kurš ir izslēgts saskaņā ar Likuma par tirdzniecības sistēmu 15./B pantu, var būt arī visu veidu katli, degkameras, turbīnas, sildītāji, kurtuves, sadedzināšanas iekārtas, apdedzināšanas krāsnis, citu veidu krāsnis, cepļi, žāvētāji, dzinēji, kurināmā elementi, ķīmiskie sadedzināšanas un CO2 uztveršanas bloki (CLC), degļi un termiskās vai katalītiskās pēcsadedzināšanas iekārtas. Šajā aprēķinā neņem vērā vienības ar nominālo siltumspēju, kas mazāka par 3 MW, un vienības, kurās izmanto vienīgi biomasu. “Vienīgi biomasu izmantojošas vienības” ir vienības, kuras izmanto fosilo kurināmo tikai laikā, kad vienība darbu sāk un beidz.”
16 A 140 kWth és annál nagyobb, de 50 MWth-nál kisebb teljes névleges bemenő hőteljesítményű tüzelőberendezések működési feltételeiről és légszennyező anyagainak kibocsátási határértékeiről szóló 53/2017. (X. 18.) FM rendelet (Lauksaimniecības ministra 2018. gada 18. oktobra noteikumi Nr. 53 par sadedzināšanas iekārtu ar kopējo nominālo siltumspēju 140 kW vai vairāk, bet mazāk par 50 MW, darbības apstākļiem un emisiju robežvērtībām; Magyar Közlöny 2017/169. (X.18.)) 2. panta 7. punktā ir noteikts:
“Nominālā siltumjauda ir kilovatos (kW) vai megavatos (MW) izteikta siltumspēja, kas rodas, sadegot kurināmajam attiecīgajā sadedzināšanas vienībā noteiktā laikposmā, lai sadedzināšanas vienība varētu darboties ar nominālo siltumjaudu, kas noteikta administratīvajā lēmumā.”
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
17 Apollo Tyres riepu ražošanā izmanto trīs tvaika katlus.
18 Šo tvaika katlu ražotāju ekskluzīvais pārstāvis ir apliecinājis, ka šo katlu maksimālā sadedzināšanas jauda ar programmatūras palīdzību tika pielāgota 8,991 MW, 8,791 MW un 8,962 MW vērtībām. Turklāt, lai šo tvaika katlu siltumspēja nepārsniegtu 20 MW, vienam no tiem vienmēr ir jābūt izslēgtam, tādējādi maksimālā jauda, ko iekārta var radīt, ir 17,953 MW (8,991 MW + 8,962 MW). To pierāda gāzes patēriņa reģistrācijas sistēma, attiecībā uz katliem veiktā ikdienas uzskaite un dokumenti, kuros reģistrēts gāzes patēriņš. Apollo Tyres izsniegtajā atjauninātajā ekspluatācijas atļaujā attiecībā uz gaisa kvalitātes aizsardzību arī ir norādīts, ka vienlaikus var darboties ne vairāk kā divi katli ar kopējo nominālo siltumjaudu 17,953 MW apmērā.
19 Inovāciju ministrs 2020. gada 20. martā piemēroja Apollo Tyres 29 000 000 Ungārijas forintu (HUF) (aptuveni 81 200 EUR) naudas sodu par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju bez atļaujas, pamatojoties uz to, ka pretēji tam, ko ir apgalvojusi šī sabiedrība, ņemot vērā tās iekārtu veidojošo trīs katlu nominālo siltumspēju, šīs iekārtas kopējā nominālā siltumspēja pārsniedz 20 MW, un šo katlu nominālajai siltumspējai noteiktie ierobežojumi nav ņemami vērā.
20 Apollo Tyres apstrīdēja šī lēmuma tiesiskumu Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa, Ungārija).
21 Šī tiesa vēlas noskaidrot, vai, nosakot, vai iekārta ir iekļaujama Savienības ETS, ir svarīgi, lai šo iekārtu veidojošajai tehniskajai vienībai būtu tieša ietekme uz emisijām. Citiem vārdiem sakot, ir jānoskaidro, vai šajā tehniskajā vienībā ir jāveic darbība, kas ietver kurināmā sadedzināšanu, vai darbība, kas ir tieši saistīta vai kas tehniski ir tieši saistīta ar šādu darbību.
22 Šādos apstākļos Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai Direktīvu 2003/87, it īpaši tās I pielikuma 3. punktu, var interpretēt tādējādi, ka, izlemjot, vai uz attiecīgajā iekārtā veikto [kurināmā sadedzināšanu] ir attiecināma Savienības ETS, iekārtas kopējās nominālās siltumspējas noteikšanu ietekmē apstāklis, ka ierīce, kas ir minētās iekārtas daļa, darbojas ar ierobežojumu (un šis apstāklis ir apstiprināts)?”
Par prejudiciālo jautājumu
23 Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2003/87 I pielikuma 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka iekārtas kopējā nominālā siltumspēja ir jānosaka, ņemot vērā ierobežojumus, ko tās operators ir piemērojis šīs iekārtas maksimālajai nominālajai siltumspējai.
24 Vispirms ir jāatgādina, ka Direktīvas 2003/87 mērķis ir izveidot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atmosfērā līdz tādam līmenim, kas nepieļautu bīstamu antropogēnu ietekmi uz klimatu, un tās galamērķis ir vides aizsardzība (spriedums, 2021. gada 11. novembris, Energieversorgungscenter Dresden‑Wilschdorf, C‑938/19, EU:C:2021:908, 67. punkts un tajā minētā judikatūra).
25 Direktīvas 2003/87 2. panta 1. punktā ir paredzēts, ka tās piemērošanas joma attiecas uz emisijām, kas rodas no tās I pielikumā minētajām darbībām un uz tās II pielikumā uzskaitītajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām, tostarp it īpaši oglekļa dioksīda emisijām (spriedums, 2016. gada 28. jūlijs, Vattenfall Europe Generation, C‑457/15, EU:C:2016:613, 28. punkts).
26 Saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta e) punktu jēdziens “iekārta” ir definēts kā stacionāra tehniska vienība, kur veic vienu vai vairākas darbības, kas minētas I pielikumā, un citas tieši saistītas darbības, kurām ir tehniska saistība ar šajā objektā veicamajām darbībām un kuras var ietekmēt emisijas un piesārņojumu.
27 Šīs pašas direktīvas I pielikumā norādīto darbību skaitā ir kurināmā sadedzināšana iekārtās ar kopējo nominālo siltumspēju, kas pārsniedz 20 MW, izņemot iekārtas bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanai (spriedums, 2016. gada 28. jūlijs, Vattenfall Europe Generation, C‑457/15, EU:C:2016:613, 35. punkts).
28 Šī I pielikuma 3. punktā ir ietverts summēšanas noteikums, kurā ir precizēti nosacījumi, atbilstoši kuriem ir jāizvērtē, vai iekārtas kopējā nominālā siltumspēja ir lielāka par 20 MW (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 29. aprīlis, Granarolo, C‑617/19, EU:C:2021:338, 59. punkts).
29 Saskaņā ar šo summēšanas noteikumu iekārtas kopējā nominālā siltumspēja tiek noteikta, summējot visu to tehnisko vienību nominālo siltumspēju, kuras ir tās daļa un kurās šajā iekārtā tiek sadedzināts kurināmais, izņemot vienības ar nominālo siltumspēju, kas ir mazāka par 3 MW, un vienības, kurās izmanto vienīgi biomasu.
30 Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka pamatlietā aplūkotā iekārta, kuras darbība ir tāda kurināmā sadedzināšana, kas rada siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, sastāv no trīs katliem. Lai gan katra no šiem katliem maksimālā nominālā siltumspēja ir vairāk nekā 12 MW, programmatūra ļauj ierobežot to attiecīgo nominālo siltumspēju līdz 8,991 MW, 8,791 MW un 8,962 MW. Turklāt šo tvaika katlu operatora uzstādītā mehānisma rezultātā vienlaikus var darboties tikai divi no šiem trim katliem.
31 Atbildot uz iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu, pirmām kārtām, ir jānorāda, ka Direktīvas 2003/87 I pielikuma 3. punktā paredzētais summēšanas noteikums ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to principā ir noteikts pienākums summēt visu to tehnisko vienību maksimālo nominālo siltumspēju, kuras ir aplūkotās iekārtas daļa, pat ja tās nedarbojas ar pilnu jaudu.
32 Pirmkārt, šāda interpretācija atbilst Direktīvā 2003/87 izvirzītajam mērķim, kas saskaņā ar tās 1. pantu ir veicināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā (spriedums, 2019. gada 20. jūnijs, ExxonMobil Production Deutschland, C‑682/17, EU:C:2019:518, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 Tādējādi, no vienas puses, attiecīgās iekārtas tehnisko vienību maksimālās nominālās siltumspējas ņemšana vērā, nosakot šīs iekārtas kopējo nominālo siltumspēju, ļauj attiecināt pienākumus, kas vides aizsardzības nolūkā ir paredzēti šajā direktīvā, uz lielāku skaitu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas iekārtu.
34 No otras puses, šāda vērā ņemšana ļauj gan par kvotu piešķiršanu atbildīgajai valsts iestādei (turpmāk tekstā – “valsts kompetentā iestāde”), gan operatoriem droši noteikt iekārtas, kas ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.
35 Taču to pienākumu izpildi, kas saskaņā ar Direktīvu 2003/87 ir saistoši Savienības ETS iekļaujamo iekārtu operatoriem, un it īpaši tās 4. pantā paredzēto pienākumu saņemt atļauju siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijai, tās 14. panta 3. punktā paredzēto pienākumu veikt monitoringu un ziņot par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām, ko ir radījušas to darbības, un tās 12. panta 3. punktā paredzēto pienākumu principā nodot kvotas tādā daudzumā, kas ir vienāds ar attiecīgās iekārtas kopējo emisiju daudzumu, valsts kompetentajai iestādei varētu būt ļoti grūti nodrošināt, ja iekārta varētu tikt likumīgi iekļauta vai izslēgta no ETS, pamatojoties tikai uz tās kurināmā sadedzināšanas darbības tvēruma pagaidu izmaiņām.
36 Turklāt tas, ka tiek ņemta vērā iekārtu veidojošo tehnisko vienību maksimālā nominālā siltumspēja, ļauj nodrošināt to iekārtu operatoriem, uz kurām ir attiecināma Savienības ETS, noteikto ierobežojumu paredzamību un tādējādi var veicināt arī tiesiskās drošības principa ievērošanu, kas paredz, ka Savienības tiesiskajam regulējumam ir jāļauj ieinteresētajām personām nepārprotami zināt savas tiesības un pienākumus un attiecīgi rīkoties (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 25. novembris, Aurubis, C‑271/20, EU:C:2021:959, 69. punkts un tajā minētā judikatūra).
37 Otrkārt, šādu interpretāciju apstiprina Direktīvas 2003/87 27.a panta 3. punkts. Saskaņā ar šo tiesību normu dalībvalstis var no Savienības ETS izslēgt iekārtas rezerves vai dublējuma vienības, it īpaši, ja katrā no trīs gadiem, pirms attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Eiropas Komisijai par šīm vienībām, tās nav darbojušās vairāk kā 300 stundas gadā. No tā izriet – tas vien, ka kāda iekārtas tehniskā vienība noteiktā laikposmā nedarbojas, automātiski nenozīmē, ka tā nav jāņem vērā, nosakot, vai uz iekārtu, kuras daļa tā ir, ir attiecināma Savienības ETS.
38 Turklāt Komisijas 2010. gada 18. marta vadlīniju par Direktīvas 2003/87 I pielikuma interpretāciju (Guidance on Interpretation of Annex I of the EU ETS Directive), kas, lai gan tās nav saistošas, var palīdzēt izskaidrot šīs direktīvas vispārējo sistēmu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 18. janvāris, INEOS, C‑58/17, EU:C:2018:19, 41. punkts un tajā minētā judikatūra), 3.3.1 punktā ir precizēts, ka kopējo nominālo siltumspēju parasti nosaka ražotājs un tā ar uzraudzības iestādes piekrišanu tiek norādīta uz tehniskās ierīces.
39 Treškārt, nepieciešamību, nosakot iekārtas kopējo nominālo siltumspēju, ņemt vērā to veidojošo tehnisko vienību maksimālo nominālo siltumspēju vēl jo vairāk apstiprina apstāklis, ka vairākās Direktīvas 2003/87 I pielikuma 3. punkta valodu versijās, it īpaši spāņu, grieķu, itāļu, ungāru, holandiešu vai portugāļu, ir skaidra atsauce uz iekārtas kopējo “nominālo” siltumspēju, kas ir noteikta, summējot to veidojošo tehnisko vienību “nominālo” siltumspēju (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 22. jūnijs, Latvijas Republikas Saeima (Soda punktu sistēma), C‑439/19, EU:C:2021:504, 79. punkts).
40 Lietojot īpašības vārdu “nominālā” tehniskajā un enerģētikas kontekstā – kā tas ir šajā gadījumā – tas tā parastajā nozīmē apzīmē ierīces vai iekārtas ražotāja norādīto īpašību vai efektivitāti vai arī maksimālo pastāvīgo jaudu, kas parastos darbības apstākļos tiek sasniegta šīs ierīces vai iekārtas saņemšanas brīdī, neatkarīgi no tā, vai minētā ierīce vai iekārta attiecīgā gadījumā var darboties, noteiktos brīžos pārsniedzot šo maksimālo jaudu.
41 Ņemot to vērā, otrām kārtām, nevar izslēgt, ka iekārtas vai to veidojošās tehniskās vienības jaudas ierobežošana vai darbības apturēšana noteiktos apstākļos var tikt ņemta vērā, nosakot, vai iekārtas kopējā nominālā siltumspēja ir lielāka par 20 MW.
42 Šajā ziņā ir jānorāda – lai nodrošinātu to datu un apstākļu precizitāti, kas ir jāņem vērā saistībā ar Savienības ETS, Direktīvas 2003/87 7. pantā operatoriem ir noteikts pienākums informēt valsts kompetentās iestādes par jebkādu to iekārtu jaudas paplašināšanu vai būtisku samazināšanu, kas var būt pamats siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļaujas aktualizēšanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 8. marts, ArcelorMittal Rodange un Schifflange, C‑321/15, EU:C:2017:179, 25. un 26. punkts). No tā izriet – ja iekārtas sadedzināšanas jauda tiek samazināta līdz 20 MW, šim operatoram ir jābūt iespējai norādīt valsts kompetentajai iestādei, ka uz tā iekārtu vairs nav attiecināma prasība saņemt emisijas atļauju.
43 Turklāt, ja iekārtas vai kādas tās vienības maksimālajai nominālajai siltumspējai tiek noteikti pastāvīgi un kontrolējami ierobežojumi, tad, nosakot, vai uz šo iekārtu joprojām ir attiecināma Savienības ETS, Direktīvas 2003/87 mērķim, kas ir izklāstīts šī sprieduma 32. punktā, būtu pretrunā tas, ka šādi ierobežojumi netiktu ņemti vērā.
44 Šī sprieduma 38. punktā minēto vadlīniju 4.3. punktā turklāt ir precizēts, ka tiesiski vai fiziski ierobežojumi, kas faktiski liedz pilnībā izmantot maksimālo sadedzināšanas jaudu, var tikt ņemti vērā, ja, pirmkārt, valsts kompetentā iestāde šos ierobežojumus ir skaidri identificējusi izpildaktā un, otrkārt, ja šī iestāde tos regulāri pārbauda.
45 Ņemot vērā iepriekš minēto un it īpaši ievērojot minētajās vadlīnijās sniegtās nesaistošās nostādnes, ir jākonstatē, ka Direktīvas 2003/87 I pielikuma 3. punktā paredzētā summēšanas noteikuma vajadzībām iekārtu veidojošās tehniskās vienības maksimālā nominālā siltumspēja nevar tikt ņemta vērā tās kopumā, ja, pirmkārt, iekārtas operators šo siltumspēju ir samazinājis galīgi, proti, tādā veidā, ka šo samazinājumu nevar izmainīt bez būtiskas tehniskas iejaukšanās vai bez valsts kompetentās iestādes atļaujas, un, otrkārt, ja šī iestāde var faktiski pārbaudīt gan šo samazinājumu, gan tā galīgo raksturu. Šim operatoram ir jāiesniedz minētajai iestādei šajā ziņā vajadzīgie pierādījumi.
46 Ja ir ievēroti šī sprieduma iepriekšējā punktā minētie nosacījumi, iekārtu veidojošas tehniskas vienības darbības apturēšanas rezultātā šīs vienības maksimālā nominālā siltumspēja savukārt nav jāņem vērā, piemērojot šo summēšanas noteikumu.
47 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2003/87 I pielikuma 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka iekārtas kopējā nominālā siltumspēja ir jānosaka, summējot iekārtu veidojošo tehnisko vienību maksimālo nominālo siltumspēju, izņemot gadījumus, kad ierobežojumi, ko operators ir noteicis attiecībā uz šo maksimālo nominālo siltumspēju, ir galīgi, un ja par kvotu piešķiršanu atbildīgā valsts iestāde var faktiski pārbaudīt gan šo samazinājumu esamību, gan to galīgo raksturu.
Par tiesāšanās izdevumiem
48 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, kas ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/410 (2018. gada 14. marts), I pielikuma 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka iekārtas kopējā nominālā siltumspēja ir jānosaka, summējot iekārtu veidojošo tehnisko vienību maksimālo nominālo siltumspēju, izņemot gadījumus, kad ierobežojumi, ko operators ir noteicis attiecībā uz šo maksimālo nominālo siltumspēju, ir galīgi, un ja par kvotu piešķiršanu atbildīgā valsts iestāde var faktiski pārbaudīt gan šo samazinājumu esamību, gan to galīgo raksturu.
[Paraksti]