PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2007. gada 12. septembrī (*)
ELVGF – “Garantiju” nodaļa – Izdevumi, kas ir izslēgti no Kopienas finansējuma – Laukaugi – Olīveļļa – Finanšu revīzija – 24 mēnešu termiņš
Lieta T‑243/05
Grieķijas Republika, ko pārstāv G. Kanelopuls [G. Kanellopoulos] un E. Svolopulu [E. Svolopoulou], pārstāvji,
prasītāja,
pret
Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv E. Cerepa‑Lakombe [H. Tserepa-Lacombe] un L. Vizadžo [L. Visaggio], pārstāvji, kuriem palīdz N. Korojanakis [N. Korogiannakis], advokāts,
atbildētāja,
par prasību atcelt Komisijas 2005. gada 29. aprīļa Lēmumu 2005/354/EK, ar ko izslēdz no Kopienas finansējuma atsevišķus izdevumus, ko dalībvalstis veikušas Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) “Garantiju” nodaļas ietvaros (OV L 112, 14. lpp.), ciktāl ar to izslēdza [no Kopienas finansējuma] noteiktus Grieķijas Republikas izdevumus laukaugu, olīveļļas, kā arī finanšu revīzijas nozarē.
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Pirungs [J. Pirrung], tiesneši N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood] un S. Papasavs [S. Papasavvas],
sekretāre K. Kanca [C. Kantza], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2007. gada 20. marta tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Atbilstošās tiesību normas
1 Ar Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regulu (EEK) Nr. 729/70 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 94, 13. lpp.), kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Padomes 1995. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 1287/95 (OV L 125, 1. lpp.), tiek ieviestas vispārējās normas, kas piemērojamas kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanai. Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 160, 103. lpp.) aizstāja Regulu Nr. 729/70 un ir piemērojama izdevumiem no 2000. gada 1. janvāra.
2 Atbilstoši Regulas Nr. 729/70 1. panta 2. punkta b) apakšpunktam un 3. panta 1. punktam, kā arī Regulas Nr. 1258/1999 1. panta 2. punkta b) apakšpunktam un 2. panta 2. punktam Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) “Garantiju” nodaļa lauksaimniecības tirgus kopējās organizācijas ietvaros finansē palīdzības, kas ir paredzētas, lai saskaņā ar Kopienu normām stabilizētu šos lauksaimniecības tirgus un uzņēmumus.
3 Saskaņā ar Regulas Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunktu un Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktu Komisija pieņem lēmumu par izdevumiem, kas ir jāizslēdz no Kopienas finansējuma, ja tā atklāj, ka izdevumi nav veikti atbilstoši Kopienas noteikumiem. Novērtējot summas, kas jāizslēdz, Komisija ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, kā arī Eiropas Kopienai nodarīto finansiālo zaudējumu.
4 Regulas Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta piektajā daļā ir paredzēts, ka “atteikums piešķirt finansējumu neattiecas uz izdevumiem, kas veikti agrāk nekā pirms 24 mēnešiem, pirms Komisija attiecīgajai dalībvalstij ir rakstveidā nosūtījusi [Komisijas veikto] pārbaužu rezultātus”. Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta piektajā daļā ir ietverts tāds pats noteikums.
5 ELVGF grāmatojumu noskaidrošanas procedūras noteikumi ir paredzēti Komisijas 1995. gada 7. jūlija Regulā (EK) Nr. 1663/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 729/70 attiecībā uz ELVGF “Garantiju” nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas procedūru (OV L 158, 6. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 1999. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 2245/1999 (OV L 273, 5. lpp.).
6 Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punkts paredz:
“Ja pēc izmeklēšanas Komisija uzskata, ka izdevumi nav veikti saskaņā ar Kopienas noteikumiem, tā attiecīgajai dalībvalstij paziņo pārbaužu rezultātus un norāda korektīvus pasākumus, kas jāveic, lai turpmāk nodrošinātu atbilstību Kopienas noteikumiem.
Minētajā paziņojumā atsaucas uz šo regulu. Dalībvalsts sniedz atbildi divu mēnešu laikā, un Komisija pēc tam var mainīt savu nostāju. Pamatotos gadījumos Komisija var pagarināt atbildes sniegšanai noteikto termiņu.
Pēc atbildes sniegšanas termiņa beigām Komisija uzaicina attiecīgo dalībvalsti uz divpusējām sarunām, un puses cenšas panākt vienošanos par veicamajiem pasākumiem, kā arī par pārkāpuma smaguma novērtējumu un Kopienai nodarītajiem finansiālajiem zaudējumiem. Pēc šīm sarunām un pēc termiņa beigām, ko Komisija, apspriedusies ar dalībvalstīm, pēc tām ir noteikusi tālākas informācijas sniegšanai, vai, ja dalībvalsts nepieņem uzaicinājumu uz tikšanos Komisijas noteiktajā termiņā, pēc šā termiņa beigām Komisija oficiāli nosūta dalībvalstij savus secinājumus, atsaucoties uz Komisijas Lēmumu 94/442/EK. Neskarot šā punkta ceturto daļu, paziņojumā iekļauj to izdevumu novērtējumu, kurus Komisija gatavojas izslēgt atbilstīgi Regulas [..] Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunktam.
Dalībvalsts pēc iespējas drīz informē Komisiju par korektīviem pasākumiem, kas ir pieņemti, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas noteikumiem, un to spēkā stāšanās dienu. Komisija pēc vajadzības pieņem vienu vai vairākus lēmumus atbilstīgi Regulas [..] Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunktam par to izdevumu izslēgšanu, kuri neatbilst Kopienas noteikumiem, līdz pat korektīvo pasākumu spēkā stāšanās dienai.”
7 Pamatnostādnes par noteiktas likmes korekcijas piemērošanu tika definētas Komisijas 1997. gada 23. decembra dokumentā Nr. VI/5330/97 ar virsrakstu “Pamatnostādnes, attiecībā uz finansiālo seku aprēķinu ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma sagatavošanas ietvaros” (turpmāk tekstā – “dokuments Nr. VI/5330/97”). Ja, pamatojoties uz pārbaudē iegūto informāciju, izmantojot statistikas līdzekļus vai izmantojot citus pārbaudāmus datus, Kopienai nodarītos zaudējumus, veicot to ekstrapolāciju, nevar aprēķināt, var paredzēt veikt noteiktas likmes korekciju. Piemērojamā korekcijas likme vispārēji ir 2 %, 5 %, 10 % vai 25 % no paziņotajiem izdevumiem, atkarībā no zaudējumu rašanās riska apmēra.
Prāvas priekšvēsture
8 Ar 2005. gada 29. aprīļa Lēmumu 2005/354/EK, ar ko izslēdz no Kopienas finansējuma atsevišķus izdevumus, ko dalībvalstis veikušas Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) “Garantiju” nodaļas ietvaros (OV L 112, 14. lpp., turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), Komisija atteica Kopienas finansējumu attiecībā uz Grieķijas Republiku laukaugu un olīveļļas, kā arī finanšu revīzijas nozarē kopsummā par EUR 26 437 135,76 attiecībā uz šādiem finanšu gadiem: no 1996. līdz 1998. gadam, no 2001. gada un no 2002. gada.
9 Komisijas veiktās finanšu korekcijas iemesli tika apkopoti 2004. gada 31. oktobra kopsavilkuma ziņojumā AGRI‑64241‑2004, attiecībā uz kontroles rezultātiem par ELVGF “Garantiju” nodaļas grāmatojumu noskaidrošanu atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunktam un Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktam attiecībā uz kompensāciju eksportam, augļiem un dārzeņiem, piena produktiem, krājumu glabāšanu, dzīvnieku piemaksām, laukaugiem, olīveļļu un taukiem, lauku attīstību un maksājumu nokavējumu (turpmāk tekstā – “Kopsavilkuma ziņojums”).
10 Prasība attiecas uz trīs veida korekcijām:
– noteiktas likmes korekciju 5 % apmērā attiecībā uz laukaugiem sakarā ar nepietiekamu pieprasījumu likumības garantiju, proti, EUR 25 361 283 par 2002. finanšu gadu;
– precīzu korekciju kopsummā par EUR 200 146,68 attiecībā uz olīveļļu sakarā ar kavēšanos, atsaucot piešķiršanu un sankciju saistībā ar kvalitāti nepiemērošanas dēļ par 1996.–1998. finanšu gadu;
– precīzu korekciju kopsummā par EUR 488 788,96 sakarā ar maksājumu termiņu neievērošanu (finanšu revīzija) par 2001. finanšu gadu, kas iedalās EUR 455 070,44 attiecībā uz atbalstu par vīķiem un EUR 33 718,52 attiecībā uz atbalstu par hektāru rīsu.
Process un lietas dalībnieku prasījumi
11 Ar 2005. gada 30. jūnijā Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegto prasības pieteikumu Grieķijas Republika cēla šo prasību.
12 Grieķijas Republikas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt vai, pakārtoti, grozīt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
13 Komisijas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par prasības pamatotību
14 Prasība attiecas uz trīs ELVGF finansiālajām palīdzībām, proti, tām, kas attiecas uz laukaugiem, olīveļļu un finanšu revīziju. Pirmās instances tiesa Grieķijas Republikas iesniegto pamatu pamatotību pārbaudīs šādā secībā par katru no šīm trim palīdzībām atsevišķi.
Par laukaugiem
Kopienu tiesiskais regulējums
15 Padomes 1992. gada 27. novembra Regula (EEK) Nr. 3508/92, ar ko izveido integrētu administrācijas un kontroles sistēmu konkrētām Kopienas atbalsta shēmām (OV L 355, 1. lpp.), kuru groza Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula Nr. 1593/2000 (OV L 182, 4. lpp.), paredz, ka visas dalībvalstis izveido šādu sistēmu, (turpmāk tekstā – “IAKS”), ko piemēro it īpaši dažu laukaugu audzētāju atbalsta sistēmai.
16 Atbilstoši Regulas Nr. 3508/92 1. panta 1. punkta a) apakšpunktam IAKS ir piemērojama tostarp Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1765/92, ar kuru izveido atbalsta sistēmu dažu laukaugu audzētājiem (OV L 181, 12. lpp.), paredzētajiem atbalstiem, kuru no 2000. gada 1. jūlija aizstāj ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1251/1999, ar kuru izveido atbalsta sistēmu dažu laukaugu audzētājiem (OV L 160, 1. lpp.).
17 Saskaņā ar Regulas Nr. 3508/92 2. pantu:
“[IAKS] sastāv no šādiem elementiem:
a) elektroniska datu bāze;
b) identifikācijas sistēma lauksaimniecībā izmantojamiem zemes gabaliem;
c) sistēma dzīvnieku identificēšanai un reģistrēšanai;
d) atbalsta pieteikumi;
e) integrēta kontroles sistēma.”
18 Regulas Nr. 3508/92 7. pantā ir precizēts, ka IAKS “attiecas uz visiem iesniegtajiem atbalsta pieteikumiem, it īpaši attiecībā uz administratīvajām pārbaudēm, pārbaudēm uz vietas un, attiecīgā gadījumā, uz pārbaudi, izmantojot uzņemšanu no attāluma ar aerofotogrāfijām vai no satelīta”.
19 Atbilstoši Regulas Nr. 3508/92 8. pantam:
“1. Dalībvalstis veic atbalsta pieteikumu administratīvu pārbaudi.
2. Administratīvās pārbaudes papildina ar pārbaudēm uz vietas, kas attiecas uz lauku saimniecības paraugu. Par visām minētajām pārbaudēm dalībvalstis sastāda paraugu ņemšanas plānu.
3. Katra dalībvalsts izraugās iestādi, kas atbild par šajā regulā paredzēto pārbaužu saskaņošanu.
4. Valsts iestādes, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka, var izmantot uzņemšanu no attāluma, lai noteiktu un apstiprinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabalu platību, identificētu kultūras un pārbaudītu to statusu.
[..]”
20 Regulas Nr. 3508/92 13. panta 1. punktā, kas grozīts ar Padomes 1996. gada 17. decembra Regulu Nr. 2466/96 (OV L 335, 1. lpp.), ir noteikts, ka IAKS piemēro no 1993. gada 1. februāra atbalsta pieteikumiem, liellopu identifikācijas un reģistrācijas burtu un ciparu sistēmai un integrētai kontroles sistēmai, kas minēta 7. pantā, un pārējiem 2. pantā minētajiem elementiem, vēlākais, no 1997. gada 1. janvāra.
21 IAKS piemērošanas noteikumi ir paredzēti attiecībā uz finanšu gadiem, par kuriem ir apstrīdētais lēmums, Komisijas 1992. gada 23. decembra Regulā (EEK) Nr. 3887/92, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus IAKS piemērošanai konkrētām Kopienas atbalsta sistēmām (OV L 391, 36. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 1999. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2801/1999 (OV L 340, 29. lpp.).
22 Regulas Nr. 3887/92 6. un 7. pantā ir paredzēti sīki izstrādāti kontroles noteikumi, kas jāveic dalībvalstu iestādēm.
Kopsavilkuma ziņojums
23 No 2001. gada 6.–9. augustam un no 2002. gada 15.–17. aprīlim Komisijas dienesti Grieķijā veica pārbaudes sakarā ar vajadzīgo instrumentu ieviešanu, lai nodrošinātu maksājumu laukaugu nozarē likumību un tiesiskumu.
24 Saskaņā ar Kopsavilkuma ziņojuma B.7.1.1. punktu Grieķija nebija ieviesusi attiecībā uz 2001. ražas gadu nedz IAKS, nedz apstiprināšanas procedūru, ar kuru Lauksaimniecības ministrijai no 1995. gada 16. oktobra būtu bijis jāveic visas vajadzīgās kontroles, pirms tiek veikts maksājums [atbalsta] saņēmējiem. Komisija norāda, ka iestāde, kas ir atbildīga par maksājumiem (Gedidagep) tomēr turpināja veikt tās maksājumus, lai gan tām nebija nekādu pierādījumu, kas apliecinātu iepriekšēju attiecīgo citu dienestu pieteikumu izvērtēšanu, it īpaši dažās prefektūrās.
25 Attiecībā uz IAKS ieviešanu šajā pašā Kopsavilkuma ziņojuma punktā ir uzsvērts, ka identifikācijas sistēma lauksaimniecībā izmantojamiem zemes gabaliem (turpmāk tekstā – “ISLIZG”) (skat. iepriekš 17. punktu), kas būtu bijis jāpabeidz 1997. gada 1. janvārī (skat. iepriekš 20. punktu), vēl nebija ieviesta 2003. gadā un ka tikai 67,5 % laukaugu platību un lopbarības platību ir tikušas identificētas ISLIZG ar attiecīgajiem zemes gabaliem, pamatojoties uz ortofotogrāfijām. Turklāt, pēc Komisijas domām, ievērojama daļa zemju, kas veido 28,2 % attiecīgo platību, ir tikušas identificētas ar neatbilstošu materiālu palīdzību, turklāt 4,3 % platību nav identificētas vispār.
26 Saskaņā ar Kopsavilkuma ziņojumu uz vietas veiktajām kontrolēm ir zema kvalitāte un, vēl jo vairāk, attiecās uz nepietiekamu atbalsta pieteikumu paraugu skaitu un, līdz ar to nebija pietiekamas, lai nodrošinātu piemērotu atbilstības vērtējumu 100 % gadījumu vai aizliegtu nepieņemamu atbalstu pārklāšanos. Lai tās būtu efektīvas, klasiskās pārbaudes ir jāveic pirms vai īsu brīdi pēc ražas novākšanas. Tomēr, tā kā lielākā daļa augu tiek ievākti no maija beigām līdz jūlija sākumam, Komisija norāda, ka Grieķijas iestādes attiecībā uz 2001. gadu nav varējušas garantēt nosacījumu, ar kādiem atbalsti tiek piešķirti, ievērošanu, jo 28 % klasisko pārbaužu tika veiktas pēc 31. augusta. Pēc Komisijas domām, šis apstāklis ir īpaši svarīgs attiecībā uz cieto kviešu kultūru, kuru ievāc jūlijā un kas veido 40–50 % Grieķijas laukaugu platību. Kopsavilkuma ziņojumā Komisija arī norāda uz nepilnībām attiecībā uz kontroļu kvalitāti ar uzņemšanas no attāluma līdzekļiem (novēlota līgumu noslēgšana, kā arī novēloti uzraudzības apmeklējumi un novēlota rezultātu paziņošana administrācijai, fotoattēlu vecums, ieteikumu neievērošana attiecībā uz tehniskajām pielaidēm).
27 Kas attiecas uz apstiprināšanas procedūru, Komisija norāda uz neatbilstošu situāciju prefektūrās it īpaši attiecībā uz personāla organizēšanu, kontroļu veikšanu, kā arī lauksaimnieku arodbiedrību pienākumu veikšanu.
Par pirmo pamatu, kas attiecas uz Komisijas nekompetenci ratione temporis
– Lietas dalībnieku argumenti
28 Vispirms Grieķijas valdība norāda uz ar 4. punktā minētajiem noteikumiem ieviestajiem ierobežojumiem. Turklāt tā uzsver, ka Regula Nr. 1663/95 precizē tās 8. panta 1. punkta pirmajā daļā rakstveida paziņojuma saturu, ar kuru Komisija paziņo tās vērtējuma rezultātus dalībvalstīm. Tā norāda arī, ka šis pats noteikums paredzot pirms grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 2245/1999, ka attiecīgajam paziņojumam būtu jāietver izdevumu, kuras Komisija plāno izslēgt atbilstoši Regulas Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunktam un Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta piektajai daļai, novērtējums.
29 Tomēr pantos, uz kuriem atsauce ir noradīta iepriekš 4. punktā, paredzēto ierobežojumu mērķis esot aizsargāt dalībvalstis pret tiesiskās drošības neesamību, kas pastāvētu, ja Komisija varētu apstrīdēt vairākus gadus pirms lēmuma par to atbilstību Kopienu tiesību normām pieņemšanas veiktos izdevumus. Turklāt minētā ierobežojuma mērķis ir ne tikai pastiprināt procedūras caurskatāmību, informējot dalībvalstis lietderīgā laikā par finanšu zaudējumu novērtējumu, bet arī par plānoto korekciju. Dalībvalstu būtiskā loma ELVGF grāmatojumu noskaidrošanas procedūrā pamatojot to tiesības būt pilnībā informētām dažādās procedūras stadijās un ikreiz iesniegt savus apsvērumus.
30 Līdz ar to Grieķijas valdība uzskata, ka ir jāpārbauda, vai katrs paziņojums, kas veikts atbilstoši Regulai Nr. 1663/95 8. panta 1. punkta pirmajai daļai, atbilst šī noteikuma prasībām. Šajā sakarā jēdziens “izdevumu novērtējums, kuru Komisija plāno izslēgt” būtu jāinterpretē tādējādi, ka norāde uz attiecīgo izdevumu summu nav vajadzīga un ka pietiek ar to, ja ir norādīti elementi, kas ļauj šo summu aprēķināt vismaz aptuveni.
31 Šos apsvērumus neapstrīdot arī Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punktā izdarītie grozījumi ar Regulu Nr. 2245/1999. Faktiski pienākuma novērtēt finanšu korekciju pārnešana nevarētu pierādīt likumdevēja vēlmi liegt iepriekš 29. punktā minēto aizsardzību par labu dalībvalstīm. Turpretī tā nodoms esot bijis ELVGF grāmatojumu noskaidrošanas procedūru papildināt ar attiecīgās dalībvalsts viedokli. No tā izrietot, ka paziņojumam, kas neietver izdevumu novērtējumu, kuru Komisija plāno izslēgt, nevar būt 24 mēnešu termiņa, kas paredzēts Regulā Nr. 729/70 un Regulā Nr. 1258/1999, sākums. Judikatūra esot apstiprinājusi, ka tas ir šis otrais paziņojums, kas paredzēts Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punkta trešajā daļā, ar kuru sākas 24 mēnešu termiņš, jo šajā paziņojumā Komisija norāda izdevumus, kuras tā plāno izslēgt.
32 Šajā gadījumā pirmais paziņojums, kurā Komisija veica izdevumu novērtējumu, kurus tā ierosinās izslēgt, esot bijusi 2004. gada 16. februāra vēstule. No tā izrietot, ka Komisija neesot kompetenta ratione temporis paredzēt korekciju, kas attiecas uz izdevumiem pirms 2002. gada 16. februāra. Tātad apstrīdētais lēmums būtu jāatceļ tiktāl, ciktāl ar to paredz finanšu korekciju laukaugu nozarē izdevumiem par 2001. gada ražu.
33 Komisija savukārt noliedz, ka esot paziņojusi pārbaužu rezultātus pirmo reizi ar 2004. gada 16. februāra vēstuli. Tā precizē, ka tā jau bija nosūtījusi divas vēstules, attiecīgi 2002. gada 1. martā un 21. augustā, kas atbilst Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punkta prasībām.
34 Turklāt Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punkts, kas grozīts ar Regulu Nr. 2245/1999, neprasa vairs, lai Komisija veiktu izdevumu novērtējumu savā paziņojumā dalībvalstīm. Šim paziņojumam esot brīdinājuma funkcija. Turklāt ir jānošķir starp, no vienas puses, “konstatējošu paziņojumu”, kas minēts Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punkta pirmajā daļā un, no otras puses, “formālu secinājumu paziņojumu”, kas norādīts sākotnēji šī paša noteikuma otrajā daļā, bet vēlāk pēc grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 2245/1999, tā trešajā daļā. Konstatējošajam paziņojumam neesot jāatbilst tikpat stingriem formas nosacījumiem, kā formālajam secinājumu paziņojumam. Tātad Komisija uzskata, ka 2002. gada 1. marta un 21. augusta vēstules atbilst, pretēji tam ko apgalvo Grieķijas valdība, prasībām, kas attiecas uz novērtējumu rezultātu paziņojumu.
35 Komisija pamatojas uz Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta piektās daļas un Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punkta pirmās daļas gramatisko interpretāciju, lai secinātu, ka 24 mēnešu termiņa sākuma brīdis ir vēstules nosūtīšana, ar kuru tā paziņo savu novērtējumu. Ja šo interpretāciju atstāj bez ievērības, šī noteikuma mērķis ir labāka dalībvalstu procesuālo tiesību aizsardzība. Līdz ar to Grieķijas valdības argumenti, kas pamatoti uz judikatūru, kas izstrādāta, ņemot vērā Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punkta agrāko redakciju, nav atbalstāma.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
36 No iedibinātās judikatūras izriet, ka Regulas Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunkts un Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta piektā daļa, no vienas puses, un Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punkta pirmā daļa, no otras puses, attiecas uz vienu un to pašu ELVGF grāmatojumu noskaidrošanas procedūras posmu, proti, Komisijas pirmā paziņojuma nosūtīšanu dalībvalstīm pēc tās veiktajām kontrolēm. Tātad Regula Nr. 1663/95 8. panta 1. punkta pirmajā daļā precizē rakstveida paziņojuma saturu, uz kuru atsaucas Regulas Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunkts un Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta piektā daļa (Tiesas 2002. gada 24. janvāra spriedums lietā C‑170/00 Somija/Komisija, Recueil, I‑1007. lpp., 26. un 27. punkts; 2002. gada 13. jūnija spriedums lietā C‑158/00 Luksmeburga/Komisija, Recueil, I‑5373. lpp., 23. punkts, un 2005. gada 24. februāra spriedums lietā C‑300/02 Grieķija/Komisija, Krājums, I‑1341. lpp., 68. punkts).
37 Pirms grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 2245/1999, Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punkta pirmā daļa paredzēja, ka paziņojumā ir jānorāda veicamie koriģējošie pasākumi, lai nākotnē nodrošinātu attiecīgā regulējuma ievērošanu, kā arī jāietver izdevumu novērtējums, ko Komisija plāno izslēgt, un ir jāatsaucas uz Regulu Nr. 1663/95 (iepriekš 36. punktā minētais spriedums lietā Somija/Komisija, 26. punkts; iepriekš 36. punktā minētais spriedums lietā Luksmeburga/Komisija, 23. punkts, un iepriekš 36. punktā minētais spriedums lietā Grieķija/Komisija, 69. punkts).
38 Tomēr Komisijas pienākums savā paziņojumā, kuru tā nosūta attiecīgajai dalībvalstij, norādīt atbilstoši Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punkta pirmajai daļai izdevumu novērtējumu, kuru tā plāno izslēgt, tika atcelts ar Regulu Nr. 2245/1999. Tomēr šis novērtējums atbilstoši Regulas Nr. 1633/95 8. panta 1. punkta trešajai daļai, tās redakcijā ar grozījumiem, ir jāietver vēstulē, kas tiek nosūtīta pēc divpusējām sarunām.
39 Grieķijas valdība neapstrīd to, ka Komisijai vairs nav pienākuma veikt izslēdzamo izdevumu novērtējumu pirmajā vēstulē, kuru tā nosūta pēc tās izmeklēšanas. Turklāt tā norāda, ka, ja Komisijai tomēr ir jāveic šis novērtējums otrajā vēstulē, kuru tā nosūta pēc divpusējām sarunām un pirms samierināšanas procesa, tad šīs vēstules nosūtīšana joprojām ir uzskatāma par 24 mēnešu termiņa sākumu. Sava apgalvojuma pamatojumam Grieķijas valdība balstās uz iepriekš tekstā minēto spriedumu formulējumu, saskaņā ar kuru, ja Komisija neievēro pienākumus, kas tai uzlikti ar Regulas Nr. 1663/95, šī neievērošana, atkarībā no tās nozīmīguma, var liegt dalībvalstīm ar Regulas Nr. 729/70 un Regulas Nr. 1258/1999 noteikumiem piešķirto procesuālo garantiju, kas ierobežo laika ziņā izdevumus, uz kuriem var attiecināt ELVGF finansējuma atteikumu.
40 Līdz ar to, ja izdevumu izslēgšanas novērtējuma paziņojums ir “procesuālās garantijas, kas dalībvalstīm ir piešķirtas ar Regulas Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunktu un Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta piekto daļu”, pēc Grieķijas valdības domām, ir jāsecina, ka 24 mēnešu termiņš ir aprēķināms, sākot no brīža, kad ir veikts šis paziņojums.
41 Grieķijas valdības argumentācija nevar tikt pieņemta. Ir jāatgādina, ka, gan saskaņā ar Regulas Nr. 729/70 5. panta 2. punkta c) apakšpunktu, gan arī Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta piekto daļu 24 mēnešu termiņš ir jāaprēķina, sākot no brīža, kad Komisija attiecīgajai dalībvalstij ir paziņojusi savu pārbaužu rezultātus, proti, izmeklēšanas, kuru veikuši tās dienesti, uz vietas dalībvalstīs rezultātus (iepriekš 36. punktā minētais spriedums lietā Somija/Komisija, 27. punkts).
42 Tātad ar Regulu Nr. 729/70 un Regulu Nr. 1258/1999 nekādā ziņā netiek prasīts, lai Komisija sniegtu izdevumu novērtējumu, kurus tā plāno izslēgt, lai sāktos 24 mēnešu termiņš. Šī prasība ir paredzēta tikai Regulā Nr. 1663/95, pirms tajā tika izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 2245/1999. Līdz ar to ar iepriekš minēto Regulu Nr. 729/70 un Regulu Nr. 1258/1999 noteikumiem piešķirtās procesuālās garantijas 24 mēnešu termiņa veidā ir saistītas tikai ar Komisijas pārbaužu rezultātu paziņošanu un nevis izdevumu, kurus Komisija plāno izslēgt, novērtējumu. Faktiski tie ir rezultāti, kas veido pamatu ikvienai korekcijai un kas dalībvalstīm ir jāpaziņo tiklīdz iespējams, lai tās pēc iespējas ātrāk varētu novērst konstatētās nepilnības un līdz ar to izvairītos no jaunām korekcijām nākotnē.
43 No tā izriet, ka, pat ja izslēdzamo izdevumu novērtējums joprojām ir jāveic otrajā Komisijas attiecīgajai dalībvalstij nosūtītajā paziņojumā pēc divpusējām sarunām, 24 mēnešu termiņš joprojām ir jāaprēķina saskaņā ar Regulu Nr. 729/70 un Regulu Nr. 1258/1999, sākot no pirmā paziņojuma, kurā ir izklāstīti pārbaužu rezultāti.
44 Šī nostāja neskar procesuālās tiesības, uz kurām norāda Grieķijas valdība. Faktiski lēmumi attiecībā uz ELVGF grāmatojumu noskaidrošanu tiek pieņemti pēc procedūras, kas balstīta uz sacīkstes principu, kuras laikā attiecīgajai dalībvalstij ir visas vajadzīgās garantijas, lai iesniegtu savu viedokli (Tiesas 1998. gada 29. janvāra spriedums lietā C‑61/95 Grieķija/Komisija, Recueil, I‑207. lpp., 39. punkts). It īpaši kopš Regulas Nr. 2245/1999 stāšanās spēkā dalībvalstīm vienmēr ir iespēja paust savu nostāju par secinājumiem, kurus Komisija pēc savas izmeklēšanas ir izteikusi vēstulē, kas šim nolūkam ir paredzēta Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punkta otrajā daļā, tās redakcijā ar grozījumiem, kā arī tai sekojošo divpusējo sarunu laikā. Attiecībā uz plānotajām korekcijām, kas pirmo reizi tiek paziņotas vēstulē, kas nosūtīta pēc divpusējām sarunām, dalībvalstīm ir iespēja paust savu viedokli turpmākajos procesa posmos, it īpaši, vēršoties šajā sakarā samierinātājinstitūcijā.
45 Šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka dalībvalstis ir nepieļaujamas nenoteiktības situācijā, kā to apgalvo Grieķijas valdība, jo Komisija savā pirmajā paziņojumā nedara zināmu izdevumu, kuras tā plāno izslēgt no Kopienu finansējuma, novērtējumu. Faktiski, pat pirms grozījumiem, kas izdarīti Regulā Nr. 1663/95, šo izdevumu novērtējums, kuru Komisija veica pirmajā paziņojumā, nebūtu galīgais, un tādējādi to varētu pārskatīt, ņemot vērā dalībvalstu sniegtās atbildes administratīvo procesu laikā. Līdz ar to, kamēr nav pieņemta galīgā korekcija, ikvienai procedūrai, kas paredz iepriekšēju divpusēju kontaktu, lai pieņemtu galīgo lēmumu, ir raksturīga nenoteiktība.
46 Tātad 24 mēnešu termiņš sākas ar vēstules nosūtīšanu atbilstoši Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punkta pirmajai daļai, redakcijā ar grozījumiem. Šajā gadījumā Komisija Grieķijas iestādēm pārbaužu rezultātus paziņoja ar 2002. gada 1. marta un 21. augusta vēstulēm. Piemērotās noteiktās likmes korekcija attiecas tikai uz izdevumiem par 2002. finanšu gadu, tā ir veikta saskaņā ar Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta piektajā daļā paredzēto 24 mēnešu termiņu. Tātad pirmais atcelšanas pamats ir noraidāms.
Par otro pamatu, kas attiecas uz tiesību kļūdām un faktiem, kas izriet no nepietiekama pamatojuma
– Lietas dalībnieku argumenti
47 Pirmkārt, Grieķijas valdība norāda, ka ISLIZG neveido kontroli, bet gan kontroles līdzekli.
48 Otrkārt, procentu likme 67,5 % apmērā pienācīgi identificētu laukaugu zemes gabalu un lopbarības platību, kas patiesībā atbilst 70,5 % platību, uz kurām attiecas maksājums. Faktiski Grieķijas iestādes nav veikušas nevienu maksājumu 4,3 % zemes gabalu, kas nav tikuši identificēti (skat. iepriekš 25. punktu). Šis fakts esot būtisks, jo tas atspēkojot vienu no argumentiem, uz kuriem Komisija pamato apstrīdēto korekciju.
49 Treškārt, Grieķijas valdība norāda, ka spēkā esošā burtu un ciparu sistēma pirms ISLIZG pieņemšanas pamatojas uz elementiem (plāniem un kadastra dokumentiem, kartēm u.c.), kas atbilst tiem, uz kuru pamata tika identificēti 28,2 % paziņoto platību (skat. iepriekš 25. punktu).
50 Ceturtkārt, iestādes ir veikušas, pirms ISLIZG ieviešanas visa veida kontroles (kontroli uz vietas, šķērskontroli u.c.), pamatojoties uz burtu un ciparu identifikācijas sistēmu lauksaimniecībā izmantojamiem zemes gabaliem, nešauboties par šīs sistēmas uzticamību, kas ISLIZG vienkārši tika uzlabota.
51 No iepriekš minētā izrietot, ka attiecībā uz 2001. ražas gadu ISLIZG tika piemērota 70 % paziņoto platību, bet attiecībā uz pārējo daļu Grieķijas iestādes esot ieviesušas sistēmu, kas, lai arī nav saderīga ar ISLIZG, esot pilnībā uzticama un iedarbīga. Tātad visi veiktie maksājumi par 2001. ražas gadu esot pamatoti ar uzticamu un iedarbīgu kontroles sistēmu.
52 Grieķijas valdība apstrīd iebildumu, saskaņā ar kuru Gedidagep esot turpinājis veikt maksājumus, lai gan tam neesot bijuši pierādījumi, kas apliecinātu attiecīgo pieteikumu pārbaudi no citu dienestu puses, it īpaši noteiktās prefektūrās (skat. iepriekš 24. punktu). Īpaši uzsverot ELVGF grāmatojumu noskaidrošanas procedūras stingro raksturu, Grieķijas valdība norāda, ka Gedidagep, kā Lauksaimniecības ministrijas dienests un organizācija, kura ir atbildīga par maksājumiem, ir aizstāts ar Opekepe 2001. gada laikā, un šis fakts Komisijai bija zināms.
53 Tātad apstrīdētais lēmums būtu jāatceļ tiktāl, ciktāl tas paredz attiecīgo noteiktas likmes korekciju.
54 Pēc Komisijas domām, Grieķijas valdība pieļauj, ka ISLIZG nedarbojās, bet norāda, ka Grieķijas valdība piemēroja atšķirīgas, bet, pēc viņas domām, atbilstošas, kontroles sistēmas, lai sasniegtu to pašu rezultātu. Tomēr saskaņā ar iedibināto judikatūru, pat pieņemot, ka darbojas alternatīvas kontroles, dalībvalstīm ir jāpiemēro īpašie kontroles pasākumi, kas ir ieviesti ar regulu, un nav jāizvērtē, vai piemērotā atšķirīgā kontroles sistēma, iespējams, būtu vēl efektīvāka.
55 Tātad, pieņemot, ka Grieķijas iestādes nav veikušas maksājumus saistībā ar 4,3 % platības, kas nav identificēta, 28,2 % platību identifikācija, pamatojoties uz ar ISLIZG nesaderīgu un turklāt neuzticamu sistēmu, pilnībā attaisno piemēroto noteiktas likmes korekciju. ISLIZG turklāt prasa piemērošanu attiecībā uz visām platībām, lai garantētu tās sniegto rezultātu precizitāti.
56 Attiecībā uz atsauci uz konkrētas organizācijas, kas ir atbildīga par maksājumu veikšanu, nosaukumu, Komisija uzsver, ka šis fakts, kā arī – fakts, ka Opekepe aizstāj Gedidagep, sākot no 2001. gada 3. septembra, turklāt attiecīgā izmeklēšana ir veikta 2001. gada augustā, nav nozīmīgs.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
57 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Komisijai, lai pierādītu Kopienas lauksaimniecības tirgu kopējās organizācijas noteikumu pārkāpumu, nav izsmeļoši jāpierāda valsts iestāžu veikto pārbaužu nepietiekamība vai kļūdas tās iesniegtajos aprēķinos, bet tai ir jāsniedz pierādījumi par savām nopietnajām un pamatoajtām šaubām attiecībā uz šīm pārbaudēm vai aprēķiniem. Šo Komisijas pierādīšanas pienākuma atvieglojumu izskaidro tas, ka dalībvalstij ir vieglāk saņemt un pārbaudīt datus, kas vajadzīgi ELVGF grāmatojumu noskaidrošanai, un tādēļ tai ir jāiesniedz detalizētāki un pilnīgāki pierādījumi par to, ka pārbaudes patiešām tika veiktas, un, vajadzības gadījumā, par Komisijas apgalvojumu neprecizitāti (Tiesas 2001. gada 11. janvāra spriedums lietā C‑247/98 Grieķija/Komisija, Recueil, I‑1. lpp., 7.–9. punkts; 2001. gada 6. marta spriedums lietā C‑278/98 Nīderlande/Komisija, Recueil, I‑1501. lpp., 39.–41. punkts, un 2003. gada 19. jūnija spriedums lietā C‑329/00 Spānija/Komisija, Recueil, I‑6103. lpp., 68. punkts).
58 Tātad šajā gadījumā ir jāpārbauda vai Grieķijas valdība ir pierādījusi Komisijas apgalvojumu neprecizitāti vai zaudējumu riska vai pārkāpuma no ELVGF viedokļa neesamību (šajā sakarā skat. Tiesas 2005. gada 24. februāra spriedumu lietā C‑318/02 Nīderlande/Komisija, Krājumā nav publicēts, 36. punkts) pamatojoties uz uzticamas un efektīvas kontroles sistēmas piemērošanu (šajā sakarā skat. iepriekš 36. punktā minēto spriedumu lietā Grieķija/Komisija, 95. punkts).
59 Runājot par argumentu, kas saistīts ar precīzu platību procentu likmi, uz kurām ir attiecināma ISLIZG, tas ir jāizvērtē kopsakarā ar argumentu, kas attiecas uz uzticamas un iedarbīgas burtu un ciparu sistēmas, nevis ISLIZG, izmantošanu, lai identificētu 28,2 % no paziņotajiem zemes gabaliem. Šajā sakarā ir jāuzsver, ka gadījumos, ja regula izveido īpašus kontroles pasākumus, dalībvalstij ir pienākums tos piemērot, neizvērtējot tās izvirzītā pieņēmuma pamatotību, atbilstoši kuram citas pārbaudes sistēmas piemērošana, iespējams, būtu vēl efektīvāka (Tiesas 2002. gada 21. marta spriedums lietā C‑130/99 Spānija/Komisija, Recueil, I‑3005. lpp., 87. punkts, un 2004. gada 9. septembra spriedums lietā C‑332/01 Grieķija/Komisija, Krājums, I‑7699. lpp., 62. punkts).
60 Tātad, pat pieņemot, ka tika veiktas alternatīvas kontroles, šis fakts nevarētu atspēkot Komisijas apsvērumus, kas pamatoti ar ISLIZG nepiemērošanu, apstākli, kuru Grieķijas valdība turklāt neapstrīd. Līdz ar to jautājums par zemes gabalu procentuālo daļu, kurai tiek piemērota ISLIZG, kas ir 67,5 vai 70,5 %, nav izšķirošanas nozīmes, jo būtiskai attiecīgo platību daļai netika piemērota ISLIZG.
61 Turklāt ir jāatgādina nozīme, kāda ir IAKS ieviešanai. Faktiski, lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identificēšana kā tāda, kas Grieķijā vēl nebija pilnīgi pabeigta, ir jāuzskata par izšķirošu, lai pareizi piemērotu sistēmu, kas ir saistīta ar platību. Uzticamas lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identificēšanas sistēmas neesamība kā tāda veido augstu zaudējumu riska pakāpi Kopienu budžetam (iepriekš 36. punktā minētais Tiesas 2005. gada 24. februāra spriedums lietā Grieķija/Komisija, 97. punkts, un 2005. gada 17. marta spriedums lietā C‑285/03 Grieķija/Komisija, Krājumā nav publicēts, 62. punkts).
62 Attiecībā uz Gedidagep aizstāšanu ar Opekepe ir jāsecina, ka Grieķijas valdība nav pierādījusi, kādā ziņā apgalvotā kļūda attiecībā uz organizācijas, kura veic maksājumus, nosaukumu varētu ietekmēt Komisijas izteikto iebildumu pamatotību.
63 Tā kā Grieķijas valdība nav varējusi pierādīt nedz Komisijas apsvērumu neprecizitāti, nedz arī konstatēto pārkāpumu ietekmes uz Kopienas budžetu neesamību, otrais pamats ir noraidāms.
Par trešo pamatu, kas attiecas uz dokumenta Nr. VI/5330/97 un samērīguma principa pārkāpumu, kļūdu faktos un nepietiekamu pamatojumu attiecībā uz konkrēto noteiktas likmes korekciju
– Lietas dalībnieku argumenti
64 Grieķijas valdība atsaucas uz apsvērumiem, kas ietverti iepriekš 48.–50. punktā, piebilstot, ka būtu bijis jāņem vērā arī grūtības, kas izriet no lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu ievērojamās sadrumstalotības, kā arī progresu, kas veikts kopš 2001. gada. Faktiski ISLIZG šobrīd esot piemērojama 90 % lauku.
65 Attiecībā uz klasiskajām pārbaudēm (skat. iepriekš 26. punktu), Grieķijas valdība uzsver, ka tās attiecās uz vairāk nekā 10 % atbalsta pieteikumiem un ka runa tātad ir par augstāku procentu daļu, nekā prasīts Kopienu tiesiskajā regulējumā. Turklāt vairāk nekā 200 000 ha minēto platību veido lopbarība (kukurūza), kas tiek ievākta līdz rudens vidum, kas izskaidro iespēju veikt pārbaudes pēc 31. augusta. Valstī valdošais sausais un karstais klimats ir labvēlīgs tostarp kultūraugu atkritumu saglabāšanai diezgan identificējamā stāvoklī pietiekami ilgā laikposmā, kas ļauj veikt cieto kviešu kultūras identifikāciju. Gadījumos, kad kontrole tiekot veikta pēc ražas novākšanas, kompetentās iestādes prasa no audzētājiem neiznīcināt atkritumus līdz pārbaužu beigām. Tāpat Komisijas iebildums attiecībā uz klasiskām pārbaudēm nevar lietderīgi pamatot vai attaisnot piemēroto noteiktas likmes korekciju.
66 Attiecībā uz kontrolēm ar uzņemšanas no attāluma līdzekļiem (skat. iepriekš 26. punktu), Grieķijas valdība norāda, ka kavēšanās, kas saistīta ar piešķiršanas procedūru, nevarētu sagrozīt kontroļu rezultātus un līdz ar to veidot patiesu risku ELVGF. Faktiski uzņemšana no attāluma ir veicama, pamatojoties uz satelīta attēliem, kas iegūti pirms ražas novākšanas un dažādās attīstības stadijās.
67 Attiecībā uz pieļaujamo tehnisko pielaidi (skat. iepriekš 26. punktu), Grieķijas valdība norāda, ka tā pēc izmeklēšanas un saskaņā ar tehnisko specifikāciju, kura ir izstrādāta sadarbībā ar Ispras Kopīgo pētniecības centru (2000. gada 24. novembra dokuments), ir fiksēta aptuveni 3 m apmērā. Turklāt šī pielaide, kas esot tikusi piemērota ortofotogrāfijām no 1996. līdz 1998. gadam, esot labvēlīgāka kā tā, kas ir noteikta aptuveni 5 m apmērā, kura būtu tikusi piemērota, ja iestādes būtu izmantojušas satelītu attēlus.
68 Attiecībā uz ortofotogrāfiju vecumu, kas iegūtas no 1996. līdz 1998. gadam, Komisija pati esot piekritusi savā 2002. gada 21. augusta vēstulē, ka piecu gadu vecums tiek uzskatīts par atbilstošu. Tātad iebildumi attiecībā uz kontrolēm ar uzņemšanas no attāluma līdzekļiem nevar lietderīgi pamatot vai attaisnot piemēroto noteiktas likmes korekciju, kam katrā ziņā neesot sniegts pamatojums.
69 Pakārtoti – Grieķijas valdība norāda, ka samērīguma principam atbilstoša būtu korekcija, kas nepārsniedz 2 % paziņoto izdevumu.
70 Komisija savukārt atgādina savus iepriekš 55. punktā ietvertos apsvērumus. ISLIZG veidojot galveno elementu kontroļu sistēmās, kurās Grieķijas Republika neesot ievērojusi skaitu, biežumu vai stingrību, kuru prasa Kopienas tiesiskais regulējums.
71 Komisija nenoliedz progresu, kas veikts līdz šim (skat. iepriekš 64. punktu), bet uzsver, ka tas neattiecas uz agrākajiem laikposmiem, pirms strīdus laikposma.
72 Attiecībā uz argumentiem, kas saistīti ar iespēju veikt kontroli pēc ražas novākšanas (skat. iepriekš 65. punktu), Komisija joprojām uzskata, ka pēc ražas novākšanas lauksaimniecībā izmantojamie zemes gabali nesniedz pietiekami precīzu informāciju par audzēšanu. Tā uzsver, ka attiecīgie atbalsta pasākumi pamatojas uz audzēšanu un nevis kultivēto platību. Cietie kvieši, kuri tiek ievākti jūlija beigās un augusta sākumā, turklāt veido lielāko daļu kultūraugu.
73 Komisija apstiprina, ka tā pieļauj pielaidi aptuveni 3 m apmērā, tomēr precizējot, ka šajā gadījumā tā nav izvirzījusi iebildumu attiecībā uz šo jautājumu. Turpretī tās iebildums attiecas uz pielaidi no 5 % līdz vismaz 50 % no kontrolētajām platībām. Šī pielaide esot paredzēta darba dokumentā Nr. VI/8388/94 par pamatnostādnēm attiecībā uz pasākumiem uz vietas, kas saistīti ar platībām un kas minēti 2000. gada 24. novembra Kopīgā pētniecības centra izdotajā dokumentā (skat. iepriekš 67. punktu).
74 Attiecībā uz ortofotogrāfiju vecumu, Komisija precizē, ka tā pieļauj vecumu, kas ir līdz pieciem gadiem, ISLIZG izveidošanai, bet kontroles uz vietas prasa tā paša gada fotogrāfijas. Faktiski, pēc Komisijas domām, ortofotogrāfijas, kas saglabātas, var kalpot nomērīšanai ISLIZG ietvaros. Tomēr esot acīmredzami neiespējams izmantot agrāk veiktās ortofotogrāfijas, lai reģistrētu ražu, kas saistīta ar pēdējo finanšu gadu. Tā kā Regulā Nr. 1765/92 un Regulā Nr. 1251/1999 paredzētie atbalsti tiek aprēķināti, pamatojoties uz audzēšanu, Komisija uzskata, ka galvenā nozīme ir secinājumam, ka kāds īpašs lauksaimniecībā izmantojamais zemes gabals tika kultivēts vienā precīzā ražas gadā ar īpašu kultūraugu. Tādēļ šo secinājumu varētu izdarīt, tikai pamatojoties uz tā paša ražas gada fotogrāfijām.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
75 Attiecībā uz atkārtoto argumentu, kas saistīts ar precīzu ISLIZG ietverto platību procentu daļu, kā arī citu kontroles metožu piemērošanu, ir jānorāda uz iepriekš 59. un 60. punktā veikto analīzi.
76 Vispirms ir jānorāda, ka Tiesa savā iepriekš 36. punktā minētajā 2005. gada 24. februāra spriedumā lietā Grieķija/Komisija (97. un 100. punkts) un iepriekš 61. punktā minētajā 2005. gada 17. marta spriedumā lietā Grieķija/Komisija (62.–64. punkts) uzskatīja, ka IAKS neieviešana pati par sevi pamato noteiktas likmes korekcijas 5 % apmērā piemērošanu, turklāt nav vajadzīgs precīzi izvērtēt jautājumu par kontroļu, izmantojot uzņemšanas no attāluma līdzekļus, kvalitāti vai pārbaužu skaitu, kas veiktas uz vietas.
77 Grieķijas valdības tiesas sēdē izvirzītais arguments, saskaņā ar kuru Pirmās instances tiesai būtu jāizdara cits secinājums, ņemot vērā veikto progresu IAKS ieviešanā, nevar tikt pieņemts. Faktiski, pat pieļaujot, ka tiktu pierādīti ar IAKS darbību saistīti uzlabojumi, Grieķijas valdība nevar apgalvot, ka sakarā ar šo konstatējumu veicamā korekcijas likme būtu jāsamazina. Faktiski, neraugoties uz šiem uzlabojumiem, ELVGF zaudējumu risks joprojām bija ļoti augsts sakarā ar būtiskas IAKS daļas neieviešanu, turklāt tas tā bija kopš brīdinājuma vēstulē paredzētā termiņa beigām, proti, 1997. gada 1. janvāra (iepriekš 36. punktā minētais 2005. gada 24. februāra spriedums lietā Grieķija/Komisija, 99. punkts, un iepriekš 61. punktā minētais 2005. gada 17. marta spriedums lietā Grieķija/Komisija, 63. punkts).
78 Līdz ar to attiecīgā noteiktas likmes korekcija šķiet atbilstoša pamatnostādnēm, kuras Komisija ir ieviesusi dokumentā Nr. VI/5330/97. Tātad trešais pamats ir pilnībā noraidāms, un nav vajadzības izvērtēt argumenta, kas saistīts ar kontrolēm, izmantojot uzņemšanas no attāluma līdzekļus, balstoties uz satelītu attēliem, kas uzņemti pirms ražas novākšanas un no vecuma viedokļa pieņemamām ortofotogrāfijām, pamatotību.
Par olīveļļu
Kopienu tiesiskais regulējums
79 Vispārēji noteikumi par olīveļļas patēriņu ir noteikti par attiecīgajiem finanšu gadiem Padomes 1978. gada 19. decembra Regulā (EEK) Nr. 3089/78, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus attiecībā uz olīveļļas patēriņa atbalstu (OV L 369, 12. lpp.), ko groza Padomes 1996. gada 30. jūlija Regula (EK) Nr. 1582/96 (OV L 206, 13. lpp.).
80 Atbalsta tiesiskā režīma piemērošanas noteikumi attiecībā uz olīveļļas patēriņu par attiecīgajiem finanšu gadiem ir paredzēti Komisijas 1985. gada 24. septembra Regulā (EEK) Nr. 2677/85, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus olīveļļas patēriņa atbalsta sistēmai (OV L 254, 5. lpp.), ko groza Komisijas 1993. gada 19. marta Regula (EK) Nr. 643/93 (OV L 69, 19. lpp.) un Komisijas 1996. gada 15. maija Regula (EK) Nr. 887/96 (OV L 119, 16. lpp.).
Kopsavilkuma ziņojums
81 Ņemot vērā pārbaudes, kuras Komisija jau ir veikusi 1996. gada jūlijā (attiecībā uz 1994. un 1995. finanšu gadu), kontrole olīveļļas nozarē tika ierobežota šajā gadījumā ar dokumentu analīzi, iekļaujot vairākkārtēju korespondences apmaiņu no 1999. līdz 2001. gadam (Kopsavilkuma ziņojuma B.8.4.1. punkts). Šī analīze apstiprināja noteiktas atklātās problēmas, kas pastāvēja attiecībā uz 1994. un 1995. finanšu gadu, pat ja ir veikti ievērojami uzlabojumi.
82 Tādējādi tika veikta precīza korekcija kopsummā par EUR 200 146,68 attiecībā uz 1996.–1998. finanšu gadu (Kopsavilkuma ziņojuma B.8.4.3. punkts).
Lietas dalībnieku argumenti
83 Grieķijas valdība izvirza tikai vienu atcelšanas pamatu, kas attiecas uz Komisijas nekompetenci ratione temporis. Faktiski, atsaucoties uz veikto analīzi pirmā atcelšanas pamata, kas attiecas uz laukaugu nozari, ietvaros, Grieķijas valdība norāda, ka pirmā vēstule, ar kuru Komisija paredz attiecīgo korekciju, ir 2004. gada 14. aprīļa vēstule. Līdz ar to minētā valdība uzskata, ka Komisija nevarēja izslēgt pirms 2002. gada 14. aprīļa veiktos izdevumus, izņemot gadījumu, ja Grieķijas iestādes Komisijai būtu paziņojušas vajadzīgos elementus, lai aprēķinātu minēto korekciju pēc šī datuma. Tomēr nozīmīgie elementi Komisijai esot tikuši paziņoti jau daudz ātrāk.
84 Tātad apstrīdētais lēmums būtu jāatceļ tiktāl, ciktāl tajā ir paredzēta noteiktas likmes korekcija olīveļļas nozarē.
85 Komisija šos apgalvojumus apstrīd. Faktiski ar savu 1998. gada 3. jūlija vēstuli tā jau esot izteikusi vajadzību noteikt piemērotās korekcijas attiecībā uz 1994. un 1995. finanšu gadu par šādām darbībām. Atbalstu sistēmas nepilnīgais raksturs attiecīgajā nozarē esot ticis konstatēts 1990. gadā un tā dēļ tika piemērotas korekcijas attiecībā uz 1992.–1995. finanšu gadu. Attiecīgā korekcija pamatojās uz tiem pašiem faktiskajiem elementiem, jo Grieķija savu atbalsta sistēmu bija uzlabojusi tikai daļēji. Grieķijas Republika zināja par attiecīgajiem pārkāpumiem 1992. gadā, un tos pēc būtības nekad nav apstrīdējusi. Komisija esot atkārtojusi tās iebildumus 1998. gada 3. jūlija vēstulē un ar 1999. gada 8. februāra vēstuli esot lūgusi Grieķijas iestādēm paziņot veiktos pasākumus šajā sakarā par 1996. un 1997. finanšu gadu. Informācijas lūgums tika atkārtots 2001. gada 3. augusta uzaicinājumā uz divpusēju sanāksmi.
86 Katrā ziņā korekcijas attiecībā uz 1996.–1998. gadu papildina tās korekcijas, kas tika piemērotas kopš 1992. gada. Tātad Grieķijas Republika esot bijusi pilnībā informēta par attiecīgo korekciju, kuru tā netieši uzskatīja par pamatotu.
Pirmās instances tiesas vērtējums
87 Lai izanalizētu šo pamatu, vispirms ir jāņem vērā secinājumi, kas ietverti iepriekš 36.–46. punktā. Pēc tam ir jāuzsver, ka neatkarīgi no tā, vai datums, kuru Grieķijas valdība uzskata par 24 mēnešu termiņa sākumu, ir pareizs, šī valdība Pirmās instances tiesā ir iesniegusi šo pamatu saistībā ar jautājumu par Komisijas kompetenci ratione temporis attiecīgās korekcijas piemērošanai.
88 Šajā sakarā ir jānorāda, ka procedūras, kuras rezultātā ir pieņemta korekcija, faktiskie elementi, kurus izvirzīja lietas dalībnieki, pierāda, ka, pat piemērojot Regulu Nr. 2245/1999, Komisija ir rīkojusies, pārsniedzot savu kompetenci ratione temporis.
89 Faktiski ar 1998. gada 3. jūlija vēstuli Komisija informēja Grieķijas iestādes par savu galīgo nostāju pēc tam, kad tā bija veikusi kontroles attiecībā uz 1994. un 1995. finanšu gadu. Kā tas izriet no Kopsavilkuma ziņojuma B.8.4.1. punkta un 1998. gada 3. jūlija vēstules, šī kontrole atklāja, ka Lauksaimniecības ministrija nav ņēmusi vērā šos secinājumus un sankciju priekšlikumus, kurus pieņēmusi atbalstu olīveļļai kontroles organizācija un kas ietverti kontroles ziņojumos, kas nosūtīti minētajai ministrijai līdz 1994. gada oktobra beigām. Ar 1999. gada 12. janvāra vēstuli Komisija informēja Grieķijas iestādes šīs pašas procedūras ietvaros par galīgo precīzās korekcijas summu, kas tiks piedāvāta (GRD 3 068 123 875, proti, EUR 9 004 031,91). Visbeidzot, kā tas arī tika apstiprināts Kopsavilkuma ziņojuma B.8.4.1. punktā, šī korekcija tika veikta.
90 Attiecībā uz šo ELVGF grāmatojumu noskaidrošanu par 1996.–1998. finanšu gadu, Komisija ar 1999. gada 8. februāra vēstuli Grieķijas iestādēm lūdza sniegt noteiktu informāciju attiecībā uz koriģējošajiem pasākumiem, kas veikti pret uzņēmumiem, kas ietilpst trešajā kategorijā no piecām 1998. gada 3. jūlija vēstulē minētajām, attiecībā uz kurām kontroļu rezultātā tika konstatēti noteikti pārkāpumi.
91 Ar 2001. gada 2. maija vēstuli, kas nosūtīta atbilstoši Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punktam, Komisija dalībvalstij paziņoja savu pārbaužu rezultātu izmeklēšanas 2000/11 par izdevumiem, kas veikti saistībā ar atbalstu olīveļļas patēriņam par 1996.–1998. finanšu gadu, ietvaros. Šajā sakarā Komisija atsaucas uz savu 1999. gada 8. februāra vēstuli. Ar 2001. gada 3. augusta vēstuli Komisija aicināja dalībvalsti uz divpusēju sanāksmi saskaņā ar Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punktu, it īpaši sakarā ar atbalstu olīveļļas patēriņam. Visbeidzot ar 2004. gada 14. aprīļa vēstuli Komisija paziņoja formāli savus secinājumus Grieķijas iestādēm un novērtēja izdevumus, kurus tā plāno izslēgt.
92 Šajā gadījumā ir jāuzskata, ka 1999. gada 8. februāra vēstule veido jaunas Komisijas kontroles sākumu un nevis vēstuli atbilstoši Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punktam.
93 Šajā sakarā ir svarīgi norādīt, ka attiecīgā korekcija, kas ir veikta 1996.–1998. finanšu gada ietvaros, ir pamatota uz secinājumiem, kas saistīti ar vēlākiem faktiem nekā tie, kuru rezultātā ir veikta korekcija par 1994. un 1995. finanšu gadu.
94 Faktiski no Kopsavilkuma ziņojuma B.8.4.3. punkta, lasot to kopsakarā ar Komisijas 2004. gada 14. aprīļa vēstuli, izriet, ka attiecīgā finanšu korekcija tika piemērota divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, runa ir par kavēšanos atsaukt atbalsta piešķiršanu attiecībā uz noteiktiem uzņēmumiem, kas būtu bijis jāveic attiecībā uz 1996. un 1997. finanšu gadu atbilstoši Regulas Nr. 2677/85 12. panta 6. punktam, kas grozīts ar Regulas Nr. 643/93 1. pantu, un, otrkārt, sankciju nenoteikšana sakarā ar pārkāpumiem olīveļļas kvalitātes ziņā atbilstoši Regulas Nr. 2677/85 5. panta 2. punktam, kas grozīts ar Regulas Nr. 887/96 1. pantu.
95 Tāpat kā no Kopsavilkuma ziņojuma B.8.4.3. punkta, lasot to kopsakarā ar Komisijas 2001. gada 31. oktobra vēstuli, korekcija, kas veikta sakarā ar kavēšanos atsaukt atbalsta piešķiršanu, ir vienāda ar atbalsta summām, kuras četri uzņēmumi, kuriem piešķirtais atbalsts būtu bijis jāatsauc par šiem laikposmiem, nepamatoti ir saņēmuši par 1996. un 1997. finanšu gadu.
96 Turklāt no Komisijas 2004. gada 14. aprīļa paziņojuma izriet, ka korekcija, kas veikta sakarā ar sankciju nenoteikšanu par pārkāpumu faktu olīveļļas kvalitātes ziņā, ir vienāda ar finansiālām sankcijām, kuras būtu bijis jāpiemēro 38 gadījumos par 1996.–1998. finanšu gadu un kuras būtu bijis jāatskaita no ELVGF izdevumiem atbilstoši Regulas Nr. 2677/85 5. panta 2. punkta trešajai daļai, kas pēdējo reizi ir grozīta ar Regulas Nr. 887/96 1. pantu. Turklāt no 2004. gada 14. aprīļa paziņojuma izriet, ka visi valsts iestāžu atlasītie paraugi kontroles kvalitātes nolūkiem notika pēc 1995. finanšu gada (1995. gada 15. oktobra), lai gan 1998. gada 3. jūlija vēstules teksts, kas attiecas uz trešās kategorijas (skat. iepriekš 90. punktu) uzņēmumiem, atsaucas uz kontroles ziņojumiem, kurus Grieķijas iestādes sastādījušas līdz 1994. gada oktobrim.
97 Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka pārkāpumi, kuru rezultātā ir veikta attiecīgā korekcija (atbalstu piešķiršanas neatsaukšana un finansiālu sankciju nenoteikšana), ir vēlāki par 1995. finanšu gadu, kas ir pēdējais attiecīgais finanšu gads pirmajā Komisijas kontrolē. Tātad apgalvojumus, kuru Komisija norādīja tiesas sēdē, saskaņā ar kuru strīdus kontroli nevar nošķirt no pirmās kontroles, kas attiecās uz 1994. un 1995. finanšu gadu (skat. iepriekš 89. punktu), nevar tikt pieņemts. Faktiski šajā gadījumā ir jāuzskata, ka, pārbaudot, vai Grieķijas iestādes ir veikušas piešķirto atbalstu atsaukšanu, kā arī noteikušas sankcijas par 1996.–1998. finanšu gadu, Komisija veica jaunu, no pirmās kontroles nošķirtu, kontroli. Tāpat procesuālā garantija, kas izriet no 24 mēnešu termiņa, kurš ieviests ar Regulu Nr. 729/70 un Regulu Nr. 1258/1999, nevar tikt liegta tikai tādēļ, ka kontroles secinājumi ir daļēji vienādi ar tiem, kas izdarīti iepriekšējā kontrolē.
98 Visbeidzot, Komisijas arguments, saskaņā ar kuru Grieķijas iestādes esot piekritušas attiecīgās korekcijas iespējai administratīvā procesa laikā, nebūtu atbalstāms. Faktiski šis apstāklis nav pietiekams, lai Komisijai piešķirtu Regulā Nr. 729/70 un Regulā Nr. 1258/1999 prasīto kompetenci ratione temporis, nolūkā paredzēt finanšu korekcijas ELVGF ietvaros.
99 Šajā gadījumā 2001. gada 2. maija vēstule, kas nosūtīta atbilstoši Regulas Nr. 1663/95 8. panta 1. punktam, kas grozīts ar Regulu Nr. 2245/1999, ir pirmā, kas ietvēra visus šī noteikuma pirmajā daļā paredzētos elementus. Tātad šī ir vēstule, kas veido sākuma punktu 24 mēnešu termiņa aprēķināšanai.
100 No tā izriet, ka Komisija bija nekompetenta ratione temporis izslēgt pirms 1999. gada 2. maija veiktos izdevumus. Tātad apstrīdētais lēmums ir jāatceļ tiktāl, ciktāl ar to no Kopienas finansējuma tiek izslēgti izdevumi, kas saistīti ar atbalstu olīveļļas patēriņam.
Par finanšu revīziju
Kopienu tiesiskais regulējums
101 Saskaņā ar Regulas Nr. 1251/1999 8. panta 1. punktu “maksājumus [audzētājiem] veic laika posmā no 16. novembra līdz 31. janvārim pēc ražas novākšanas”.
102 Komisijas 1996. gada 16. februāra Regula (EK) Nr. 296/96 par datiem, kas dalībvalstīm jānosūta, un par izdevumu, kurus finansē Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) “Garantiju” nodaļa, ikmēneša iegrāmatošanu, un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 2776/88 (OV L 39, 5. lpp.), precizē nosacījumus, ar kādiem dalībvalstis var saņemt no ELVGF “Garantiju” nodaļas veikto izdevumu atlīdzību.
103 Atbilstoši Regulas Nr. 296/96 4. panta 2. punktam, kas grozīts ar Komisijas 2001. gada 1. augusta Regulu Nr. 1577/2001 (OV L 209, 12. lpp.):
“Avansus par iegrāmatotajiem izdevumiem šādi samazina attiecībā uz izdevumiem, kas samaksāti pēc noteiktajiem termiņiem:
a) ja pēc termiņa samaksātie izdevumi ir vienādi ar 4 % no pirms termiņa samaksātajiem izdevumiem vai mazāki, samazināšana nenotiek, neraugoties uz nokavēto mēnešu skaitu;
b) virs 4 % sliekšņa visi turpmākie izdevumi, kas samaksāti ar nokavēšanos līdz:
– vienam mēnesim, tiek samazināti par 10 %,
– diviem mēnešiem, tiek samazināti par 25 %,
– trim mēnešiem, tiek samazināti par 45 %,
– četriem mēnešiem, tiek samazināti par 70 %,
– pieciem vai vairāk mēnešiem, tiek samazināti par 100 %.
Tomēr Komisija piemēro citu grafiku un/vai mazākus samazinājumus, ja par dažiem pasākumiem ņem vērā īpašus vadības nosacījumus vai ja dalībvalstis ir iesniegušas pietiekami pamatotus attaisnojumus.
Šajā pantā minēto samazināšanu izdara saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2040/2000 14. panta noteikumiem.”
Kopsavilkuma ziņojums
104 Saskaņā ar Kopsavilkuma ziņojuma C.1.1.1. punktu Komisijas dienesti ir pārbaudījuši maksājumu kavējumus, kas konstatēti laikposmā no 2000. gada 16. oktobra līdz 2001. gada 15. oktobrim atbilstoši Regulas Nr. 296/96 4. pantam. Pēc šīs kontroles un divpusējām sarunām Komisija piemēroja korekcijas attiecībā uz astoņām budžeta pozīcijām.
Lietas dalībnieku argumenti
105 Budžeta punktu, uz kuriem attiecas ar finanšu revīziju saistītās korekcijas, starpā Grieķijas valdība apstrīd korekcijas EUR 455 070,44 apmērā, kas ir saistītas ar atbalstu par vīķiem un EUR 33 718,52 apmērā saistībā ar atbalstu par hektāru rīsu.
106 Grieķijas valdība izvirza tikai vienu atcelšanas pamatu, kas balstīts uz Regulas Nr. 296/96 4. panta 2. punkta pārkāpumu un Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta un 8. panta 1. punkta, kā arī dokumenta Nr. VI/5330/97 pārkāpumu sakarā ar nepietiekamu pamatojumu un kļūdu faktos.
107 No iepriekš minētajiem noteikumiem izrietot, ka dalībvalstīm ir pienākums ievērot atbalsta maksājamu termiņus, ko neizpildot tām piemēro regresīvas finanšu korekcijas, kas sniedzas līdz 100 % izdevumu. Tomēr Komisijai šajā sakarā ir jāņem vērā, pirmkārt, finansiāls zaudējums, kas Kopienai radies no šo termiņu neievērošanas fakta un, otrkārt, jāievēro samērīguma princips. Turklāt Komisijai ir pienākums piemērot augstākas samazināšanas likmes vai nulli, ja pastāv īpaši administrācijas apstākļi attiecībā uz noteiktiem pasākumiem vai ja dalībvalsts sniedz pamatotu attaisnojumu. Tātad maksājuma termiņa pārsniegšana sakarā ar papildu kontrolēm gadījumos, kas bija apstrīdēšanas priekšmets, vai sakarā ar papildu maksājumiem, kas veikti pēc iebildumu, kas pamatoti ar reģistrācijas datu bāzēs kļūdām, pārbaudes, veido īpašu nosacījumu, kas izriet no pamatotiem attaisnojumiem.
108 Grieķijas iestādes esot Komisiju informējušas par maksājumu nokavējumu sakarā ar neatliekamām papildu kontrolēm, tostarp Heraklionas prefektūrā, kas ir pati lielākā valstī vīķu audzēšanā. Ar 2001. gada 26. janvāra vēstuli Grieķijas iestādes esot lūgušas pagarināt atbalstu maksājuma termiņu, lai ievērotu darba dokumenta Nr. VI/7105/98 prasības attiecībā uz kontroļu skaitu palielināšanu gadījumos, kad tiek konstatēti būtiski pārkāpumi. Ar 2001. gada 1. februāra vēstuli Komisija šo lūgumu esot noraidījusi, norādot, ka ar to saistītie attaisnojumi ir ņemti vērā ELVGF grāmatojumu noskaidrošanas procedūras laikā, lai nepiemērotu korekciju. Regulas Nr. 296/96 4. panta 2. punktā paredzētā robeža 4 % apmērā (skat. iepriekš 103. punktu) tika pārsniegta vienīgi sakarā ar būtisko Heraklionas prefektūras iestāžu veikto kontroļu skaita palielināšanu.
109 Tomēr Komisija 2003. gada 6. novembra vēstulē esot uzskatījusi, ka attiecīgo kontroļu veikšana izrietot no Regulas Nr. 296/96 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta. Tātad Komisija nedrīkstēja piemērot nekādu korekciju vai vismaz tā drīkstēja piemērot tikai mazāku korekciju.
110 Attiecībā uz korekciju, kas saistīta ar atbalstu par hektāru rīsu, Grieķijas valdība uzsver, ka minētie kavējumi ir notikuši sakarā ar iebildumu, kas pamatoti ar elementu reģistrācijas datu bāzēs kļūdām, pārbaudi. Attiecībā uz vienu no trijām skartajām prefektūrām, kavēšanās notikusi sakarā ar streiku vienā no lauksaimniecības kooperatīvu apvienībām, apstākli, kas veido force majeure gadījumu. No tā izrietot, ka attiecīgie nokavējumi esot notikuši sakarā ar ārkārtas apstākļiem, ar mērķi aizsargāt Kopienas finansiālās intereses. Ņemot vērā šos apstākļus, Grieķijas valdība lūdz atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl ar to tiek paredzēta attiecīgā korekcija vai, pakārtoti, ierobežot šo korekciju ar 2 % maksājumu, kas veikti pēc termiņa.
111 Komisija atbild, ka Regulas Nr. 296/96 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta pēdējā daļa kā izņēmuma noteikums ir jāinterpretē šauri, pierādījuma pienākumu uzliekot pusei, kas vēlas uz to atsaukties.
112 Attiecībā uz atbalstu par vīķiem maksājumu kavēšana, kas pārsniedz 4 % (skat. iepriekš 103. punktu) esot bijusi nepamatota, jo šī robeža esot piešķirta, lai atvieglotu kontroļu padziļināšanu, kā arī papildu kontroļu veikšanu. Lūgums pagarināt termiņu turklāt esot iesniegts trīs dienas pirms papildu termiņa beigām un līdz ar to nevar tikt pieņemts. No dokumenta Nr. VI/5330/97 izrietot, ka, ja dalībvalsts vēlas izmantot atkāpes sakarā ar papildu kontroļu veikšanu, tām ir jāiesniedz pierādījumi, ka attiecīgās strīdus summas pārsniedz 4 % no veikto izdevumu apmēra. Komisija uzskata, ka Grieķijas iestādes nav pienācīgi pamatojušas termiņu pārsniegšanu un ka katrā ziņā pagarināšanas lūgums ir iesniegts par vēlu.
113 Tas pats attiecoties uz atbalstu par hektāru rīsu. Grieķijas valdība neesot norādījusi apstākļus, kas būtu saistīti ar tās pašas atbildības jomu, piemēram, prasību un iebildumu sakarā ar kļūdām datu bāzēs izskatīšanu, lai attaisnotu termiņu pārsniegšanu.
Pirmās instances tiesas vērtējums
114 Ir jānorāda, kā tas izriet arī no Kopsavilkuma ziņojuma C.1.1.4. punktā ietvertās tabulas, ka Komisija piemēroja attiecībā uz atbalstu par vīķiem un atbalstu par hektāru rīsu korekcijas, kas ir vienādas ar samazinājumiem, kas jau tika veikti ikmēneša avansu ietveros atbilstoši Regulas Nr. 296/96 4. panta 2. punktam.
115 Turklāt ir jānorāda, tāpat kā to dara Komisija, ka Regulas Nr. 296/96 4. panta 2. punkta otrā daļa ir noteikums, kas ievieš izņēmumus un līdz ar ir jāinterpretē šauri.
116 Turklāt finansējuma izdevumi, ko sedz ELVGF, ir jāaprēķina, pieņemot, ka tiek ievēroti lauksaimniecībā piemērojamās tiesību normās paredzētie termiņi. Līdz ar to, ja valsts iestādes atbalsta maksājumu veic pēc termiņa beigām, atbilstoši Regulas Nr. 296/96 ceturtajam apsvērumam tie rada ELVGF prettiesiskus un tātad nepieļaujamus izdevumus (šajā sakarā skat. Tiesas 1999. gada 28. oktobra spriedumu lietā C‑253/97 Itālija/Komisija, Recueil, I‑7529. lpp., 126. punkts). Līdz ar to dalībvalstīm ir jāievieš tāda kontroļu sistēma, kurā tiek ņemts vērā Regulas Nr. 1251/1999 8. panta 1. punktā atbalsta maksājumiem paredzētais termiņš (pēc analoģijas skat. Pirmās instances tiesas 2006. gada 20. jūnija spriedumu lietā T‑251/04 Grieķija/Komisija, Krājumā nav publicēts, 76. punkts). Papildinot, 4 % robeža, kas ir noteikta Regulas Nr. 296/96 4. panta 2. punktā, kalpo tieši, lai dalībvalstīm dotu iespēju veikt papildu kontroles, precizējot, ka nokavējuma mēnešu skaitam nav nekādas ietekmes uz maksājumiem, kas nepārsniedz šo robežu.
117 Kā tas arī izriet no lietas materiāliem, Heraklionas prefektūras iestādes Lauksaimniecības ministriju par pirmajiem kontroļu rezultātiem ir informējušas tikai 2001. gada 19. janvārī, Lauksaimniecības ministrija ar 2001. gada 22. janvāra vēstuli atgādināja pienākumu veikt no jauna kontroles atbilstoši dokumentam Nr. VI/7105/98 (skat. iepriekš 108. punktu). Ar 2001. gada 26. janvāra vēstuli (piektdienā) šī ministrija lūdz maksājuma termiņa pagarinājumu, kas beidzās tā paša mēnešu 31. datumā, nedz precizējot attiecīgo kultūraugu, nedz sniedzot pamatojošus dokumentus šajā sakarā. Komisija šo lūgumu pamatoti noraidīja ar 2001. gada 1. februāra faksu kā neprecīzu un, vēl jo vairāk, nokavētu.
118 Šādos apstākļos Komisija pamatoti ir saglabājusi savu nostāju 2003. gada 6. novembra vēstulē, saskaņā ar kuru Grieķijas iestāžu norādītā vajadzība veikt papildu kontroles nedrīkst pārsniegt 4 % robežu (skat. iepriekš 103. punktu).
119 Tātad Grieķijas valdība nav pierādījusi, ka attiecībā uz maksājumu saistībā ar atbalstu par vīķiem nokavējumu būtu izpildīti Regulas Nr. 296/96 4. panta 2. punkta pēdējās daļas piemērošanas nosacījumi.
120 Tāpat tas ir attiecībā uz atbalstu par hektāru rīsu. Faktiski Komisija pareizi norāda, ka dalībvalsts nav varējusi pierādīt nokavētos maksājumus, izvirzot nepilnības attiecībā uz valsts procedūrām un no tām izrietošiem procesiem. Arguments, kurš ir pamatots uz Grieķijas iestāžu norādīto streiku kā force majeure gadījumu, nav atbalstāms. Vienīgais dokuments, kas uz to atsaucas ir 2001. gada 25. oktobra Imantijas prefektūras vēstule, kas nosūtīta Lauksaimniecības ministrijai, paskaidrojot, ka attiecīgā streika rezultātā ir notikusi novēlota prasību izskatīšanas rezultātu nosūtīšana, proti, 2001. gada 30. aprīlī. Tomēr šis streiks ietekmēja prasību, kas iesniegtas sakarā ar kļūdām atbalstu maksājumos, izskatīšanas nokavējumu, kas ir sarežģījums uz dalībvalsts rēķina. Turklāt Grieķijas valdība nav iesniegusi nedz kādu faktu par attiecīgā streika ilgumu, nedz par tā atļauto vai neatļauto raksturu. Līdz ar to šis atcelšanas pamats ir noraidāms.
121 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka apstrīdētais lēmums ir atceļams tiktāl, ciktāl tas Grieķijas Republikai paredz precīzu korekciju EUR 200 146,68 apmērā par 1996.–1998. finanšu gadu (atbalsts olīveļļas patēriņam), pārējā daļā prasība ir noraidāma.
Par tiesāšanās izdevumiem
122 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 3. punktam, ja abiem lietas dalībniekiem spiedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, Pirmās instances tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Šajā gadījumā ir jānolemj, ka, tā kā Grieķijas Republikai spriedums lielākajā daļā ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus un papildus atlīdzināt 70 % Komisijai radušos tiesāšanās izdevumu, 30 % savu tiesāšanās izdevumu Komisija sedz pati.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) Komisijas 2005. gada 29. aprīļa Lēmums 2005/354/EK, ar ko izslēdz no Kopienas finansējuma atsevišķus izdevumus, ko dalībvalstis veikušas Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) “Garantiju” nodaļas ietvaros, atcelt tiktāl, ciktāl tas Grieķijas Republikai paredz precīzu korekciju EUR 200 146,68 apmērā par 1996.–1998. finanšu gadu (atbalsts olīveļļas patēriņam);
2) pārējā daļā prasību noraidīt;
3) Grieķijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un papildus atlīdzina 70 % Komisijai radušos tiesāšanās izdevumu, 30 % savu tiesāšanās izdevumu Komisija sedz pati.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 12. septembrī.
Satura rādītājs
Atbilstošās tiesību normas
Prāvas priekšvēsture
Process un lietas dalībnieku prasījumi
Par prasības pamatotību
Par laukaugiem
Kopienu tiesiskais regulējums
Kopsavilkuma ziņojums
Par pirmo pamatu, kas attiecas uz Komisijas nekompetenci ratione temporis
– Lietas dalībnieku argumenti
– Pirmās instances tiesas vērtējums
Par otro pamatu, kas attiecas uz tiesību kļūdām un faktiem, kas izriet no nepietiekama pamatojuma
– Lietas dalībnieku argumenti
– Pirmās instances tiesas vērtējums
Par trešo pamatu, kas attiecas uz dokumenta Nr. VI/5330/97 un samērīguma principa pārkāpumu, kļūdu faktos un nepietiekamu pamatojumu attiecībā uz konkrēto noteiktas likmes korekciju
– Lietas dalībnieku argumenti
– Pirmās instances tiesas vērtējums
Par olīveļļu
Kopienu tiesiskais regulējums
Kopsavilkuma ziņojums
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
Par finanšu revīziju
Kopienu tiesiskais regulējums
Kopsavilkuma ziņojums
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
Par tiesāšanās izdevumiem