EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2013. gada 6. martā

Lieta F‑41/12

Séverine Scheefer

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Pagaidu darbinieks – Pagaidu darbinieka līguma uz nenoteiktu laiku izbeigšana – Attaisnojošs iemesls

Priekšmets:      Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, kurš EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, ar kuru S. Scheefer būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Parlamenta 2011. gada 20. jūnija lēmumu izbeigt viņa pagaidu darbinieka līgumu uz nenoteiktu laiku un, otrkārt, piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt zaudējumus

Nolēmums: Prasību noraidīt. S. Scheefer sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Nelabvēlīgs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 25. pants)

2.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma uzteikums – Administrācijas rīcības brīvība – Apjoms

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punkts)

3.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Darbinieki, kas pieņemti darbā atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktam – Parlamenta iekšējie noteikumi, ar kuriem minēto darbinieku pieņemšana darbā uz ilgu laiku ir pakļauta atlases pārbaudījumiem – Pagaidu darbinieka līguma izbeigšana viņa pārbaudījumu nenokārtošanas dēļ – Pieļaujamība – Ieinteresētas personas līgums, kas iepriekš tika pārkvalificēts par līgumu uz nenoteiktu laiku atbilstoši Savienības tiesas spriedumam – Ietekmes neesamība

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkts; Eiropas Parlamenta Iekšējo noteikumu par ierēdņu un pārējo darbinieku pieņemšanu darbā 7. panta 2. un 3. punkts)

1.      Nelabvēlīga lēmuma pamatojums var būt netiešs ar nosacījumu, ka tas ieinteresētajai personai ļauj uzzināt iemeslus, kuru dēļ tika pieņemts šis lēmums, un kompetentajai tiesai – gūt pietiekamu informāciju savas pārbaudes veikšanai.

Pamatojums ir pietiekams, ja tajā ir izklāstīti fakti un juridiski apsvērumi, kuriem ir būtiska nozīme lēmuma uzbūvē, tādēļ administrācijai nav pienākuma sniegt sava pamatojuma pamatojumu.

Turklāt uz iespējamo pamatojuma nepietiekamību var attiecināt paskaidrojumus, kas sniegti tiesas sēdē Civildienesta tiesā.

Visbeidzot, pienākums paziņot nelabvēlīga akta iemeslus ir izpildīts, ja ieinteresētā persona ir pienācīgi informēta par šiem iemesliem tikšanās laikā ar tās augstāko vadību. Tomēr nav pienākuma organizēt iepriekšēju tikšanos ar augstāko vadību atbilstoši pienākumam norādīt pamatojumu vai pārskatāmības pienākumam, ja atlaišanas no darba akts ir pietiekami pamatots.

(skat. 29.–32. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2007. gada 8. februāris, C‑3/06 P Groupe Danone/Komisija, 46. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2008. gada 9. jūlijs, T‑304/06 Reber/ITSB – Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli (“Mozart”), 55. punkts.

Vispārējā tiesa: 2011. gada 13. aprīlis, T‑262/09 Safariland/ITSB – DEF-TEC Defense Technology (“FIRST DEFENSE AEROSOL PEPPER PROJECTOR”), 92. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 26. oktobris, F‑1/05 Landgren/ETF, 79. punkts; 2011. gada 29. septembris, F‑80/10 AJ/Komisija, 117. punkts.

2.      Ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punktu iestādei, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus, ir piešķirta plaša rīcības brīvība, lai izbeigtu pagaidu darbinieka līgumu uz nenoteiktu laiku.

Ar šo pantu netiek aizliegta darba līgumu uz nenoteiktu laiku izmantošana, ciktāl pagaidu situācija var ilgt nenosakāmu laika posmu un ņemot vērā, ka šāds darba līgums darba ņēmējam katrā gadījumā nepiedāvā to stabilitāti, ko sniedz iecelšana darbā par ierēdni, jo minēto līgumu var izbeigt jebkurā brīdī pamatota iemesla dēļ, ievērojot minētās kārtības 47. panta c) punkta i) daļā noteikto uzteikuma termiņu.

Šajā ziņā pamatojums saistībā ar to, ka nav vakantas amata vietas iestādes budžeta iedaļai pievienotajā amatu sarakstā, ir attaisnojošs atlaišanas no darba iemesls, kuru ņemot vērā šī iestāde varēja pieņemt lēmumu, pamatojoties uz minēto 47 panta c) punkta i) daļu.

(skat. 36, 37. un 39. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2009. gada 8. septembris, T‑404/06 P ETF/Landgren, 162. punkts un tajā minētā judikatūra.

Vispārējā tiesa: 2011. gada 7. jūlijs, T‑283/08 P Longinidis/Cedefop, 84. punkts.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 13. aprīlis, F‑105/09 Scheefer/Parlaments, 56. punkts.

3.      No Eiropas Parlamenta Prezidija Iekšējo noteikumu par ierēdņu un pārējo darbinieku pieņemšanu darbā 7. panta 2. un 3. punkta izriet, ka gadījumā, ja nav pieejami konkursu izturējuši kandidāti, pagaidu darbinieki, kas pieņemti darbā saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) apakšpunktu, var tikt pieņemti darbā ilgstoši tikai pēc atlases pārbaudījumu izturēšanas. Ir jāuzskata, ka atlases procedūra, pamatojoties uz kvalifikāciju un pārbaudēm, lai pieņemtu darbā pagaidu darbiniekus – ārstus, lai gan tā nav noteikta minētajā kārtībā, ir formalitāšu neatņemama sastāvdaļa, kas Parlamentam kā darba devējam vai kā nākamajam darba devējam ir jāievēro. Šī procedūra Parlamentam ir jāņem vērā vēl jo vairāk tādēļ, ka tam ir jāievēro vienlīdzīga attieksme pret procedūras kandidātiem, it īpaši attiecībā uz šīs procedūras veiksmīgajiem kandidātiem, ar kuriem, izturot šo procedūru, ir paredzēts aizpildīt vakantās amata vietas.

Runājot par pagaidu darbinieku – ārstu, kura darba līgums tika pārkvalificēts par līgumu uz nenoteiktu laiku atbilstoši Savienības tiesas spriedumam, fakts, ka viņš nav iekļauts atlases procedūru izturējušo kandidātu sarakstā un nevar tikt pieņemts darbā kādā no vakantajām amata vietām saskaņā ar iekšējo noteikumu 7. panta 2. punktu vai 7. panta 3. punkta pirmo ievilkumu, ir izšķirošs elements, ko Parlaments nevar neņemt vērā neatkarīgi no tā pagātnē pieļautās kļūdas attiecībā uz ieinteresētās personas darba līguma kvalifikāciju.

Turklāt ir atzīts, ka iestāde var izbeigt pagaidu darbinieka līgumu uz nenoteiktu laiku, pamatojot ar to, ka viņš nav iekļauts tādu kandidātu sarakstā, kas izturējuši konkursu vai citu atlases pārbaudījumu. Šajā ziņā apstāklis, ka kandidāts kā pagaidu darbinieks izpilda pienākumus, kas līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem tika organizēts konkurss, nekavē iestādi ņemt vērā ieinteresētās personas neveiksmi šajā konkursā, lai izbeigtu tās darba līgumu.

(skat. 46.–48., 58. un 61. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1992. gada 28. janvāris, T‑45/90 Speybrouck/Parlaments, 68. punkts; 2002. gada 5. decembris, T‑70/00 Hoyer/Komisija, 44. un 47. punkts.