PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2007. gada 23. maijā (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas trīsdimensiju preču zīmju reģistrācijas pieteikums – Baltas četrstūrainas tabletes ar krāsainu ziedu zīmējumu – Absolūts atteikuma pamatojums – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Atšķirtspējas neesamība
Apvienotajās lietās T‑241/05, no T‑262/05 līdz T‑264/05, T‑346/05, T‑347/05, no T‑29/06 līdz T‑31/06
The Procter & Gamble Company, Sinsinati [Cincinnati], Ohaijo (ASV), ko pārstāv G. Keiperss [G. Kuipers], advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko sākotnēji pārstāvēja D. Šennens [D. Schennen], pēc tam G. Šneiders [G. Schneider], pārstāvji,
atbildētājs,
par deviņām prasībām, kas celtas par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 14. aprīļa lēmumu (lieta R 843/2004‑1), 2005. gada 3. maija lēmumu (lieta R 845/2004‑1), 2005. gada 4. maija lēmumu (lieta R 849/2004‑1), 2005. gada 1. jūnija lēmumu (lieta R 1184/2004‑1), 2005. gada 6. jūlija lēmumu (apvienotās lietas R 1188/2004‑1 un R 1182/2004‑1), 2005. gada 16. novembra lēmumu (lieta R 1183/2004‑1), 2005. gada 21. novembra lēmumu (lieta R 1072/2004‑1) un 2005. gada 22. novembra lēmumu (lieta R 1071/2004‑1), attiecībā uz trīsdimensiju preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem.
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs I. Legāls [H. Legal], tiesneši V. Vadapals [V. Vadapalas] un N. Vāls [N. Wahl],
sekretāre K. Kanca [C. Kantza], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumus, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti 2005. gada 29. jūnijā (lieta T‑241/05), 2005. gada 18. jūlijā (lietas no T‑262/05 līdz T‑264/05), 2005. gada 12. septembrī (lietas T‑346/05 un T‑347/05) un 2006. gada 24. janvārī (lietas no T‑29/06 līdz T‑31/06),
ņemot vērā atbildes rakstus, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti 2005. gada 30. septembrī (lietas T‑241/05 un no T‑262/05 līdz T‑264/05), 2005. gada 26. oktobrī (lietas T‑346/05 un T‑347/05) un 2006. gada 18. maijā (lietas no T‑29/06 līdz T‑31/06),
ņemot vērā lietu apvienošanu, par ko nolemts 2006. gada 24. oktobrī,
pēc tiesas sēdes 2006. gada 13. decembrī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 2000. gada 31. maijā prasītāja Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.), iesniedza deviņus Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikumus.
2 Reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, kas attēlotas turpmāk, ir šādas trīsdimensiju formas:
– balta četrstūraina tablete ar violeta sešu ziedlapu zieda attēlu (lieta T‑241/05):
– balta četrstūraina tablete ar zaļa sešu ziedlapu zieda attēlu (lieta T‑262/05):
– balta četrstūraina tablete ar violeta četru ziedlapu zieda attēlu (lieta T‑263/05):
– balta četrstūraina tablete ar zaļa četru ziedlapu zieda attēlu (lieta T‑264/05):
– balta četrstūraina tablete ar zila sešu ziedlapu zieda attēlu (lieta T‑346/05):
– balta četrstūraina tablete ar zaļa piecu ziedlapu zieda attēlu (lieta T‑347/05):
– balta četrstūraina tablete ar zila piecu ziedlapu zieda attēlu (lieta T‑29/06):
– balta četrstūraina tablete ar zila četru ziedlapu zieda attēlu (lieta T‑30/06):
– balta četrstūraina tablete ar violeta piecu ziedlapu zieda attēlu (lieta T‑31/06):
.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmju reģistrācija, ietilpst 3. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam, kas ir vienāds visiem reģistrācijas pieteikumiem: “balināšanas līdzekļi un citi mazgāšanas līdzekļi; tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvie līdzekļi; trauku tīrīšanas, mazgāšanas un kopšanas līdzekļi; ziepes”.
4 Ar deviņiem lēmumiem, kas pieņemti laikā no 2004. gada 28. jūlija līdz 8. novembrim, ITSB pārbaudītājs noraidīja reģistrācijas pieteikumus, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
5 Prasītāja par šiem deviņiem lēmumiem iesniedza apelācijas sūdzības ITSB, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu.
6 Ar deviņiem lēmumiem, kas pieņemti 2005. gada 14. aprīlī (lieta T‑241/05), 2005. gada 3. maijā (T‑263/05), 2005. gada 4. maijā (lieta T‑264/05), 2005. gada 1. jūnijā (lieta T‑262/05), 2005. gada 6. jūlijā (lietas T‑346/05 un T‑347/05), 2005. gada 16. novembrī (lieta T‑31/06), 2005. gada 21. novembrī (lieta T‑30/06) un 2005. gada 22. novembrī (lieta T‑29/06) (turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētie lēmumi”), ITSB Apelāciju pirmā padome noraidīja minētās apelācijas sūdzības, motivējot ar to, ka reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm nebija nekādas atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
Lietas dalībnieku prasījumi
7 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdētos lēmumus;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
8 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Lietas dalībnieku argumenti
9 Katrā no lietām prasītāja izvirza tikai vienu pamatu saistībā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
10 Attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu tā norāda, ka attiecīgās preces domātas patērētājiem, kuri savus pirkumus veic katru dienu un kuri tādēļ ir uzmanīgāki. Turklāt tabletes esot vienas no visdārgākajām precēm to mazgāšanas līdzekļu kategorijā, ko pārdod lielveikalos, tādējādi uzmanības līmenis, ko patērētājs pievērš to formai un dizainam, esot augsts.
11 Turklāt attiecīgajā tirgū, kam raksturīga stipra konkurence, pārstāvētie ražotāji visi esot ieinteresēti padarīt savu preču izskatu atšķirīgu salīdzinājumā ar konkurentu preču izskatu, lai piesaistītu patērētāja uzmanību, kā to pierādot lielais mazgāšanas līdzekļu tablešu formas kā preču zīmju reģistrācijas pieteikumu skaits. Televīzijas reklāmu piemēri, kas pievienoti prasības pieteikumiem lietās no T‑29/06 līdz T‑31/06, apstiprinot argumentu, ka ražotāji izmanto tabletes, lai atšķirtu savas preces. Šie argumenti pierādot, ka patērētājs ir pilnībā spējīgs uztvert tableti kā preces komerciālās izcelsmes norādi. Šo norādi apstiprinot tirgū pieejamo mazgāšanas tablešu daudzveidība.
12 Attiecīgo patērētāju paradumu izvērtēšanas ietvaros Apelāciju padome esot kļūdaini ņēmusi vērā faktu, ka attiecīgās preces parasti pārdod iesaiņojumā, uz kura izvietoti vairāki vārdiski vai grafiski elementi. Reģistrācijai pieteikto preču zīmju paredzētie izmantošanas apstākļi nevarot ietekmēt atšķirtspējas vērtējumu (Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. marta spriedums lietā T‑355/00 DaimlerChrysler/ITSB (“TELE AID”), Recueil, II‑1939. lpp., 42. punkts). Piemēram, ja tabletes tiek pārdotas iesaiņojumā, tās tomēr varētu attēlot uz iesaiņojuma, pārdot caurspīdīgā iesaiņojumā vai iesaiņojumā, kam ir tāda pati forma kā reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei. Tabletes modeli varētu piestiprināt preces iesaiņojumam.
13 Turklāt, pat pieņemot, ka Apelāciju padomei būtu jāņem vērā reģistrācijai pieteikto preču zīmju paredzētie izmantošanas apstākļi, tai būtu jāņem vērā arī citi apstākļi, tādi kā preces cena, kas ir augstāka nekā šķidrajam vai pulverveida mazgāšanas līdzeklim, kā arī veids, kādā tableti attēlo reklāmās.
14 Attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā visas to īpatnības, proti:
– tabletes biezo taisnstūra, gandrīz kuba formu, kam ir divas taisnstūra virsmas ar noapaļotiem stūriem;
– divu ļoti atšķirīgu krāsu – baltas un, atkarībā no tabletes, violetas, zaļas vai zilas – esamību;
– krāsu salikumu, vienai no šīm krāsām esot izmantotai uz attēla tabletes centrā un nevis uz atsevišķajiem to veidojošajiem slāņiem;
– uz tabletes esošā attēla formu.
15 Ar šiem elementiem reģistrācijai pieteiktās preču zīmes skaidri atšķiroties no tirgū pieejamajām mazgāšanas līdzekļu tabletēm. Pamatojot šo argumentu, prasītāja iesniedza tablešu, kuras tirgoja attiecīgo preču zīmju reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī, attēlus.
16 Apelāciju padome esot kļūdaini uzskatījusi, ka attiecīgie elementi bija ierasti konkrētajām precēm, proti, praktisku apsvērumu noteikti, un ka tie nedarīja tablešu izskatu atšķirīgu. It īpaši tā neesot izvērtējusi faktu, ka tabletei ir raksturīga kuba forma, kas atšķiras no tirgū sastopamo tablešu taisnstūrainās, plakanākās formas, tāpat tai raksturīgas divas dažādas krāsas, kas ir skaidri nošķirtas, lai piesaistītu uzmanību. Tā neesot konstatējusi, ka preču zīmju reģistrācijas pieteikuma datumā tirgū būtu tabletes, kam piemīt salīdzināmas īpašības.
17 Papildus šiem raksturīgajiem elementiem reģistrācijai pieteiktās preču zīmes ietver attēlu tabletes centrā, kas veidojot attēla papildu un atšķirīgu elementu Pirmās instances tiesas 2001. gada 19. septembra spriedumu lietā T‑128/00 Procter & Gamble/ITSB (Četrstūraina tablete ar inkrustāciju) (Recueil, II‑2785. lpp., 60. punkts) un lietā T‑129/00 Procter & Gamble/ITSB (Taisnstūraina tablete ar inkrustāciju) (Recueil, II‑2793. lpp., 60. punkts) izpratnē. Ņemot vērā šos elementus, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes nevarētu uzskatīt par apzīmējumiem, kas sastāv vienīgi no attiecīgās preces formas un krāsām, bez jebkādiem grafiskajiem elementiem.
18 Konkrētie attēli veido ziedu motīvu, proti, zvaigzni ar četrām, piecām vai sešām ziedlapām. Neviena no tirgū sastopamajām tabletēm neietver attēlu ar precīzām kontūrām. Apelāciju padome esot deformējusi šo elementu, uzskatot, ka tas ir salīdzināms ar ģeometriskajām pamata formām, tādām kā taisnstūra inkrustācija un trīsstūra inkrustācija, kas tika pārbaudītas lietās, kuras bija pamatā iepriekš minētajiem spriedumiem lietās Četrstūraina tablete ar inkrustāciju un Taisnstūraina tablete ar inkrustāciju.
19 Turklāt, uzskatot, ka reģistrācijai iesniegtās preču zīmes neietver “īpašu, ekstraordināru vai neparastu” attēlu, Apelāciju padome esot bijusi pārmērīgi prasīga attiecībā uz preču zīmes reģistrācijai vajadzīgo minimālo atšķirtspēju.
20 Reģistrācijai pieteiktās preču zīmes varētu tikt uzskatītas par atšķirīgām, pamatojoties tikai uz to attēlu, kas salīdzināms ar logo vai apzīmējumu. Šajā sakarā prasītāja atsaucas uz to, ka ITSB ir reģistrējis grafiskas preču zīmes, kas sastāv no ziedu attēla (Nr. 692897) un pat no vienkāršām ģeometriskām formām (Nr. 2359776, 1868165, 3422631 un 1648120).
21 Turklāt attēls ar sešām ziedlapām atgādinot prasītājas “Ariel” logo, kas reģistrēts kā Kopienas preču zīme (Nr. 814780). Attēls ar četrām ziedlapām esot salīdzināms ar citu prasītajai piederošu Kopienas preču zīmi (Nr. 715904).
22 Apelāciju padome neesot arī ņēmusi vērā kopējo iespaidu, ko rada katra reģistrācijai pieteiktā preču zīme, aprakstot tās kā divu ģeometrisko pamata formu kombināciju. Nevienai no tirgū pārstāvētajām tabletēm neesot tādas pašas formas, krāsu un krāsu salikumu kā tām, kas pieteiktas reģistrācijai, turklāt tās ietverot attēlu.
23 Prasītāja norāda, ka ITSB ir atļāvis reģistrēt apzīmējumus, ko veido taisnstūra tablete ar burtu “s” (Nr. 1860170) un divas apaļas tabletes, kas ietver, attiecīgi, attēlu “yin‑yang” (Nr. 1207455) un figūru, kas atgādina ūdens pilienu (Nr. 1207869).
24 Tā norāda arī uz dažu no reģistrācijai pieteikto preču zīmju reģistrāciju, ko veica Beniluksa Preču zīmju birojs.
25 Visbeidzot, prasītāja iebilst pret to, ka tika ņemta vērā prasība par ģeometrisko pamata formu pieejamību, kas ietverta septiņos apstrīdētajos lēmumos. Tā apgalvo, ka šī paša apsvēruma pamatā ir argumentācija, kas izvirzīta divos lēmumos, kuros šis apsvērums nav skaidri norādīts, proti, lēmumos, kas apstrīdēti lietās T‑346/05 un T‑347/05. Izskatāmajā lietā attiecīgais apsvērums esot nepamatots, ņemot vērā tablešu formas, krāsu un attēlu iespējamo kombināciju lielo skaitu. Turklāt apzīmējuma atšķirtspējas vērtējuma ietvaros tam neesot nozīmes (Tiesas 2004. gada 16. septembra spriedums lietā C‑329/02 P SAT.1/ITSB, Krājums, I‑8317. lpp., 36. punkts).
26 ITSB norāda, ka ar apstrīdētajiem lēmumiem ir pareizi piemērota Kopienas judikatūra šajā jomā.
27 Attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu Apelāciju padome esot pamatoti uzskatījusi, ka to veido vidusmēra patērētājs. Šis patērētājs orientējot savu izvēli uz ražotāju, pēc tam – uz izgatavošanas veidu, taču tam neesot nekāda iemesla rūpīgi izvērtēt tableti.
28 Lai noskaidrotu, kā šis vidusmēra patērētājs uztvers mazgāšanas līdzekļa tabletes, konkrētie apzīmējumi esot jāizvērtē arī attiecībā uz šo produktu parastajiem pārdošanas veidiem, tādiem kā fakts, ka tos pārdod iesaiņojumā. Pieņēmumam par tablešu pārdošanu iesaiņojumā, kam ir tāda pati forma kā reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm, vai tablešu izmantošanu kā nozīmīti, kas pievienota iesaiņojumam, neesot nozīmes, jo vidusmēra patērētājs šādu noformējuma veidu uztver vienkārši kā iesaiņojumā esošo preču aprakstīšanu vai eksponēšanu. Tādēļ reģistrācijai pieteiktās preču zīmes nevar jaukt ar trīsdimensiju preču zīmi, kam nav nekādas saiknes ar attiecīgo preci.
29 Runājot par reģistrācijai pieteikto preču zīmju vērtējumu, prasītāja neapstrīd faktu, ka tās attēlo attiecīgās preces, proti, tabletes formā sapresētu mazgāšanas līdzekli. Ievērojot šos apstākļus un bez papildu elementiem, kas raksturo attiecīgās tabletes, vidusmēra patērētājs tās uztveršot kā pašu preču iespējamu un ierastu formu un nevis kā norādi uz to komerciālo izcelsmi.
30 Izskatāmajā lietā attiecīgās tabletes attēlojot vienkārši citu kombināciju, ko veido vairāki elementi, par kuriem jau ir nolemts, ka tiem nav atšķirtspējas, proti, taisnstūra forma ar slīpām malām, kurai ir vairāki dažādu krāsu slāņi un inkrustācijas elementi (Pirmās instances tiesas 2001. gada 19. septembra spriedums lietā T‑336/99 Henkel/ITSB (Balta un zaļa taisnstūraina tablete), Recueil, II‑2589. lpp., iepriekš minētie spriedumi lietās Četrstūraina tablete ar inkrustāciju un Taisnstūraina tablete ar inkrustāciju).
31 Konkrēto tablešu forma – taisnstūra vai kuba – esot viena no pamata formām, kas dabiski nāk prātā attiecībā uz mazgāšanas līdzekļu tabletēm un ir ierasta tirgū. Kuba dažādo sānu ģeometriskā saikne un slīpinājums esot vienkāršas šīs formas variācijas, kam nav nozīmes.
32 Dažādu krāsu izmantošanai, ciktāl tā patērētāju rosinot domāt par vairāku aktīvu sastāvdaļu esamību, esot funkcionāls mērķis. Turklāt izskatāmajā lietā runa esot par tādām pamata krāsām kā zaļa, zila un violeta.
33 Inkrustācijas pievienošana tabletes vidū esot acīmredzama dažādu aktīvu sastāvdaļu kombinācija. Inkrustācijas galvenā funkcija esot norādīt uz papildu aktīvo sastāvdaļu esamību. No judikatūras izrietot, ka trīsstūra formas izmantošana šādai inkrustācijai nepiešķir preču zīmei atšķirtspēju (iepriekš minētais spriedums lietā Taisnstūraina tablete ar inkrustāciju, 59. un 60. punkts). Konkrētā inkrustācijas forma ar četrām, piecām vai sešām ziedlapām esot tāda pati ģeometriskā pamata forma kā trīsstūra forma.
34 Pat ja konkrētā forma būtu jāinterpretē kā zieda attēls, kam būtu vajadzīga īpaša patērētāja uzmanība, to varot uztvert tikai kā dekoratīvu elementu. Turklāt salīdzinājumā ar mazgāšanas līdzekļiem zieda forma norāda uz svaigumu, tīrību un patīkamu smaržu. Tādēļ tā esot nenozīmīgs tabletes inkrustācijas veids un nevis atšķirīgs attēls.
35 Tas, ka eksistē Kopienas grafiskas preču zīmes, kuru forma ir salīdzināma ar konkrētās inkrustācijas formu, neietekmējot šo apsvērumu. Konkrētā sabiedrības daļa neuztvertu vienādi grafiskās preču zīmes, kam nav saiknes ar konkrēto preču formu, uz kurām atsaucas prasītāja, un trīsdimensiju preču zīmju elementus, ko veido preces attēls, kādi ir izskatāmajā lietā.
36 Reģistrācijai pieteikto preču zīmju elementi, aplūkoti atsevišķi vai kopā, neesot pietiekami uzkrītoši un atšķirīgi, lai tos uztvertu citādāk nekā vienkāršu krāsu un parastu pamata formu savienojumu, proti, vienu no mazgāšanas līdzekļu tabletēm.
37 Prasītāja nevarot lietderīgi atsaukties uz agrākiem ITSB lēmumiem attiecībā uz citām tabletēm (Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑106/00 Streamserve/ITSB (“STREAMSERVE”), Recueil, II‑723. lpp., 67. punkts). Turklāt, atļaujot reģistrēt tabletes ar stilizētu “s” burtu un “yin‑yang” attēlu, ITSB uzskatīja, ka minētos elementus nevar uztvert kā funkcionālus elementus, kas attēlo dažādas aktīvās sastāvdaļas.
38 ITSB neesot saistošs fakts, ka konkrētie apzīmējumi ir reģistrēti Beniluksā. Turklāt minētās reģistrācijas esot veiktas, pirms Pirmās instances tiesa pasludināja pirmos spriedumus attiecībā uz mazgāšanas līdzekļu tabletēm.
39 Visbeidzot, runājot par apsvērumiem, kas balstīti uz pieejamības prasību, Apelāciju padome esot piemērojusi ģeometriskajām pamata formām Tiesas judikatūru attiecībā uz krāsām (Tiesas 2003. gada 6. maija spriedums lietā C‑104/01 Libertel, Recueil, I‑3793. lpp.). Turklāt, tā kā minētie apsvērumi esot tikuši norādīti tikai kā pakārtoti argumenti, to šķietamā neatbilstība nevar būt par pamatu apstrīdēto lēmumu atcelšanai.
Pirmās instances tiesas vērtējums
40 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu nereģistrē “preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību [atšķirtspējas]”.
41 Preču zīmes atšķirtspēja minētā panta izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj identificēt preci, attiecībā uz kuru pieteikta reģistrācija, kā tādu, ko piedāvā konkrēts uzņēmums, un tātad, atšķirt šo preci no citu uzņēmumu precēm. Šī atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieteikta reģistrācija, un otrkārt, saistībā ar to, kā tos uztver konkrētā sabiedrības daļa (skat. Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C‑473/01 P un C‑474/01 P Procter & Gamble/ITSB, Recueil, I‑5173. lpp., 32. un 33. punkts un tajos minētā judikatūra).
42 Izskatāmajās lietās ir jānorāda, ka katru reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido preces, attiecībā uz kuru pieteikta reģistrācija, forma, krāsa un attēls, proti, balta četrstūraina mazgāšanas līdzekļa tablete ar augšējās virsmas centrā izvietotu zieda attēlu.
43 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru trīsdimensiju preču zīmju, ko veido pašas preces forma, atšķirtspējas vērtējuma kritēriji nav atšķirīgi no tiem, ko piemēro citām preču zīmju kategorijām. Tomēr, piemērojot šos kritērijus, ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uztvere, sastopoties ar trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces forma, ne vienmēr ir tāda pati kā sastopoties ar vārdisku vai grafisku preču zīmi, ko veido apzīmējums, kas nav atkarīgs no apzīmēto preču veidola. Vidusmēra patērētāji nav pieraduši prezumēt preču izcelsmi, balstoties uz preču vai to iesaiņojuma formu bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem, un šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja (skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Procter & Gamble/ITSB, 36. punkts, un Tiesas 2006. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑24/05 P Storck/ITSB, Krājums, I‑5677. lpp., 24. un 25. punkts un tajos minētā judikatūra).
44 Šajos apstākļos atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir tikai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no nozarē pastāvošas normas vai ieražas un kas šī fakta dēļ var pildīt savu pamata funkciju – izcelsmes norādes funkciju (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Storck/ITSB, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).
45 Ievērojot šos apsvērumus, vispirms ir jāizvērtē prasītājas argumenti par to, kāds ir konkrētā patērētāja uzmanības līmenis attiecībā uz mazgāšanas līdzekļu tablešu izskatu, un pēc tam – argumenti attiecībā uz katras no reģistrācijai pieteikto preču zīmju vērtējumu.
Par konkrētā patērētāja uzmanības līmeni
46 Attiecībā uz konkrētā patērētāja uzmanības līmeni izskatāmajās lietās Apelāciju padome ir norādījusi, ka attiecīgās preces ir parastas patēriņa preces, kas paredzētas visiem patērētājiem.
47 Šo apsvērumu nevar atspēkot prasītājas arguments, kas nav pamatots ne ar vienu precīzu faktu un saskaņā ar kuru šīs preces, lai gan tās ir parastas patēriņa preces, pērkot ierobežota sabiedrības daļa, kas sastāv no patērētājiem, kuri savus iepirkumus veic ik dienas.
48 Tādēļ reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē, ņemot vērā samērā informēta, uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja iespējamo vērību (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Četrstūraina tablete ar inkrustāciju, 52. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Taisnstūraina tablete ar inkrustāciju, 52. punkts, kas apstiprināti ar spriedumu apvienotajās lietās Procter & Gamble/ITSB, 33. un 35. punkts).
49 Vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var atšķirties atkarībā no konkrēto preču vai pakalpojumu kategorijas (Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 26. punkts). Šajā sakarā Pirmās instances tiesa jau ir konstatējusi, ka attiecībā uz ikdienas patēriņa precēm vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis saistībā ar veļas mazgāšanai un trauku mazgāšanai paredzēto tablešu formu un izskatu nav augsts (iepriekš minētais spriedums lietā Četrstūraina tablete ar inkrustāciju, 53. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Taisnstūraina tablete ar inkrustāciju, 53. punkts).
50 Izskatāmajās lietās Apelāciju padome norādīja, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis attiecībā uz konkrēto preču izskatu nav augsts (apstrīdētais lēmums lietā T‑241/05, 23. punkts un atbilstīgie punkti citos apstrīdētajos lēmumos).
51 Šo apsvērumu nevar atspēkot prasītājas arguments par cenu atšķirību mazgāšanas līdzekļiem, ko pārdod tabletes formā, un tiem, kas ir šķidrā vai pulvera veidā, proti, starp mazgāšanas līdzekļu tabletēm un citām ikdienas patēriņa precēm. Prasītāja nenorāda, kādu iemeslu dēļ – lai gan konkrētais mazgāšanas līdzeklis ir parasta patēriņa prece –, šīs preces cena varētu pamatot atšķirīgu secinājumu attiecībā uz vidusmēra patērētāja uzmanības līmeni.
52 Turklāt, izvērtējot attiecīgā patērētāja ieradumus, ir jāņem vērā arī konkrētās preces parastie pārdošanas veidi (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 5. marta spriedumu lietā T‑194/01 Unilever/ITSB (Ovāla tablete), Recueil, II‑383. lpp., 48. punkts). Pretēji prasītājas apgalvotajam ar konkrētajā tirgū dominējošo pārdošanas veidu ņemšanu vērā nepārkāpj judikatūru, saskaņā ar kuru preču zīmes reģistrācijas pieteicēja iecerētā konkrētā pārdošanas koncepcija, kas tādējādi atkarīga no attiecīgā uzņēmuma izvēles un pēc reģistrācijas var tikt mainīta, ir faktors, kas nevar ietekmēt vērtējumu par to, vai preču zīme ir reģistrējama (iepriekš minētais spriedums lietā “TELE AID”, 42. punkts).
53 Tādējādi izskatāmajās lietās Apelāciju padome tiesiski ņēma vērā faktu, ka mazgāšanas līdzekļu tabletes parasti tiek pārdotas iesaiņojumā, uz kura ir preces nosaukums un uz kura bieži ir attēlotas vārdiskas vai grafiskas preču zīmes vai citi grafiskie elementi, kuri var ietvert preces attēlu (apstrīdētais lēmums lietā T‑241/05, 24. punkts un atbilstīgie punkti citos apstrīdētajos lēmumos).
54 Tāpat no judikatūras kā vispārējs princips izriet, ka vidusmēra patērētāja līmenis attiecībā uz šādā veidā pārdodamo preču izskatu nav augsts. Pastāvot šādiem apstākļiem, preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam ar konkrētiem un pamatotiem pierādījumiem ir jāpierāda, ka konkrētajā tirgū patērētājiem ir citādi ieradumi (iepriekš minētais spriedums lietā Ovāla tablete, 48. punkts).
55 Līdz ar to ir jāizvērtē, vai prasītāja ar konkrētiem un pamatotiem pierādījumiem ir pierādījusi, ka patērētājs konkrētajā tirgū ir pieradis uztvert mazgāšanas līdzekļa tableti kā tās komerciālās izcelsmes norādi.
56 Vispirms, prasītājas arguments par konkrēto ražotāju interesi padarīt atšķirīgu savu preču izskatu, ko ilustrē tirgū pārstāvēto tablešu dažādība, kā arī nozarē iesniegto trīsdimensiju preču zīmju reģistrācijas pieteikumu skaits, pats par sevi nav pietiekams, lai secinātu, ka konkrētais patērētājs parasti uztver šo preču izskatu kā norādi uz to komerciālo izcelsmi (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Ovāla tablete, 50. punkts).
57 Turpinājumā, attiecībā uz prasītājas pieņēmumu, ka tabletes var pievienot iesaiņojumam, pārdot caurspīdīgā iesaiņojumā vai iesaiņojumā, kam ir tabletes forma, ir jānorāda, ka prasītāja neapgalvo, ka šie preces noformējuma veidi tiek parasti izmantoti konkrētajā tirgū. Attiecīgi šis arguments neļauj ņemt vērā konkrētā patērētāja ieradumus.
58 Turklāt, runājot par prasītājas argumentu, ka tabletes var uzzīmēt uz to iesaiņojuma, ir jānorāda, ka uz šī iesaiņojuma parasti ir daudz vārdisko un grafisko elementu un it īpaši preces nosaukums un vārdiskas vai grafiskas preču zīmes. Šo novērojumu apstiprina tablešu veļas mazgāšanai un trauku mazgāšanai iesaiņojuma paraugi, ko prasītāja iesniedza procesā Apelāciju padomē un Pirmās instances tiesā. Pastāvot šiem apstākļiem un neizslēdzot iespēju, ka uz iesaiņojuma vienlaikus ir vairākas preču zīmes, fakts, ka prece ir uzzīmēta uz iesaiņojuma, nepierāda, ka patērētājs velta īpašu uzmanību tās izskatam kā tās izcelsmes norādei.
59 Visbeidzot, atbildot uz prasītājas iebildumu, saskaņā ar ko Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā atsevišķus elementus, tādus kā preces cena un veids, kādā šo preci pasniedz reklāmas sludinājumos, pirmkārt, ir jāatgādina, ka prasītāja nenorāda, kā plaša patēriņa preču cenu atšķirības varētu ietekmēt konkrētā vidusmēra patērētāja uzmanības līmeni (skat. iepriekš 51. punktu).
60 Otrkārt, Apelāciju padomei nevar pārmest to, ka tā nav analizējusi konkrētajā nozarē izmantoto reklāmas sludinājumu saturus, lai gan prasītāja, kā tā to apstiprināja tiesas sēdē, procesā ITSB uz šiem faktoriem neatsaucās. Ir jāatgādina, ka izskatāmajās lietās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam jāpierāda, ka konkrētajā tirgū vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis attiecībā uz preces izskatu ir augsts (skat. iepriekš 54. punktu).
61 Katrā ziņā ir jānorāda, ka saistībā ar reklāmas sludinājumu paraugiem, kas pievienoti prasības pieteikumiem lietās no T‑29/06 līdz T‑31/06, no tiem nevar secināt, ka konkrētais patērētājs televīzijas reklāmā esošo tablešu attēlus uztver citādi nekā preces īpašību – tādu kā fakts, ka mazgāšanas līdzeklis cietā formā ir praktisks lietošanā un ka tabletes satur vairākas krāsainas sastāvdaļas –, demonstrēšanu. Vēl jo vairāk tas ir tāpēc, ka vidusmēra patērētājs izrāda zemāku uzmanības līmeni, kad tas uztver preces un uz tām attiecināmās preču zīmes apstākļos, kas nav saistīti ar pirkuma veikšanu (šajā sakarā skat. Tiesas 2006. gada 12. janvāra spriedumu lietā C‑361/04 P Ruiz‑Picasso u.c./ITSB, Krājums, I‑643. lpp., 41. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Storck/ITSB, 72. punkts).
62 Ievērojot šos apsvērumus un neesot vajadzībai lemt par to konkrēto faktu daļas, kuri netika iesniegti procesā ITSB, pieņemamību, ir jākonstatē, ka prasītājas iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai konstatētu, ka konkrētais patērētājs velta īpašu uzmanību mazgāšanas līdzekļa tabletes izskatam vai ka viņam ir ieradums uztvert to kā tās komerciālās izcelsmes norādi.
63 Līdz ar to ir jāapstiprina Apelāciju padomes veiktais vērtējums, saskaņā ar kuru vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis attiecībā uz mazgāšanas līdzekļa tabletes formu un attēlu nav augsts.
Par reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm
64 Attiecībā uz katras reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas vērtējumu ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā kopējo iespaidu, ko rada tās formas, krāsu un attēla kombinācija, konkrētais patērētājs var uztvert šīs preču zīmes kā tās komerciālās izcelsmes norādi.
65 Šis vērtējums nav nesaderīgs ar secīgu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pamata elementu pārbaudi (iepriekš minētais spriedums lietā Četrstūraina tablete ar inkrustāciju, 54. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Taisnstūraina tablete ar inkrustāciju, 54. punkts, kas apstiprināti ar iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Procter & Gamble/ITSB, 44. un 45. punkts).
66 Pirmkārt, attiecībā uz konkrēto tablešu formu ir jānorāda, kā arī tas izriet no prasītājas iesniegto tablešu paraugiem, ka mazgāšanas līdzekļa tabletēm parasti tiek izmantotas taisnstūra formas. Turklāt vienkāršas ģeometriskās formas, tādas kā četrstūris vai taisnstūris, ir acīmredzamas attiecībā uz veļas mazgāšanai vai trauku mazgāšanai paredzēto preci (iepriekš minētais spriedums lietā Četrstūraina tablete ar inkrustāciju, 56. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Taisnstūraina tablete ar inkrustāciju, 56. punkts). Tādējādi konkrētā forma – četrstūra vai kuba forma ar viegli noapaļotām malām, kas identiska katrai no konkrētajām tabletēm, – nav tik atšķirīga, lai to viegli uztvertu salīdzinājumā ar parastajām mazgāšanas līdzekļa tablešu formām.
67 Attiecīgi Apelāciju padome, nepieļaujot kļūdu vērtējumā, varēja uzskatīt, ka konkrētās tabletes forma ir acīmredzama konkrētajai precei.
68 Runājot par divu atšķirīgu krāsu esamību mazgāšanas līdzekļa tabletē, ir jānorāda, ka konkrētā sabiedrības daļa ir pieradusi pie tā, ka mazgāšanas līdzeklī ir dažādu krāsu elementi. Turklāt, ciktāl mazgāšanas līdzekļu ražotāju izplatītajā reklāmā tiek izcelts fakts, ka krāsainie elementi norāda uz dažādu aktīvo vielu esamību, konkrētais patērētājs tiek vedināts uztvert to esamību kā mājienu par noteiktām preces īpašībām un nevis kā tās izcelsmes norādi (Pirmās instances tiesas 2001. gada 19. septembra spriedumi lietā T‑337/99 Henkel/ITSB (Sarkana un balta apaļa tablete), Recueil, II‑2597. lpp., 51. punkts, un lietā T‑118/00 Procter & Gamble/ITSB (Balta četrstūraina tablete ar zaļiem un bāli zaļiem plankumiem), Recueil, II‑2731. lpp., 61. punkts).
69 Izskatāmajās lietās divu krāsu, proti, baltas un, atkarībā no tabletes, zilas, zaļas vai violetas, izmantošana konkrētajās tabletēs, neizslēdz, ka tas ir parasts konkrēto preču noformējums. It īpaši prasītāja nenorāda, kādā veidā mazgāšanas līdzekļiem šīs krāsas būtu pārsteidzošas.
70 Turklāt no apstrīdētajiem lēmumiem nekādi neizriet, ka Apelāciju padome nebūtu ņēmusi vērā divu krāsu esamību. Ja šis tabletes aspekts ir skaidri norādīts tikai apstrīdētajos lēmumos lietās T‑346/05 (23. punkts) un T‑347/05 (24. punkts), ir jānorāda, ka katrā no apstrīdēto lēmumu motīvu daļas pirmajiem punktiem ir sniegts reģistrācijas pieteiktās preču zīmes apraksts ar krāsu norādi. Turklāt no apstrīdētajiem lēmumiem izriet, ka Apelāciju padome pēc savas ierosmes apstiprināja pārbaudītāja vērtējumus, kuri minēti faktu izklāstā un kuros ir skaidri iztirzātas krāsas.
71 Attiecībā uz krāsainajiem attēliem, kas atrodas uz tabletes virsmas, ir jāatgādina, ka Pirmās instances tiesa nolēma, ka inkrustācijas pievienošana mazgāšanas līdzekļa tabletes augšējai virsmai ir parasts veids, lai kombinētu dažādas aktīvās vielas (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Četrstūraina tablete ar inkrustāciju, 59. un 60. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Taisnstūra tablete ar inkrustāciju, 59. un 60. punkts).
72 Ņemot vērā, ka konkrētais patērētājs ir pieradis pie fakta, ka krāsainie elementi norāda uz dažādu aktīvo vielu esamību tabletē (skat. iepriekš 68. punktu), iepriekšējā punktā paustais apsvērums attiecas arī uz krāsainas inkrustācijas pievienošanu. Šo apsvērumu apstiprina tablešu iesaiņojuma piemēri, ko prasītāja iesniedza procesā Pirmās instances tiesā un kuri skaidri norāda uz faktu, ka krāsaina, apaļa vai ovāla inkrustācija norāda uz dažādu aktīvo vielu esamību.
73 Izskatāmajās lietās Apelāciju padome norādīja, ka, pievienojot katras tabletes augšējai virsmai attēlu, kas aprakstīts kā “[taisnstūra, piecstūra vai sešstūra] figūra zieda attēla formā ar [četrām, piecām vai sešām] ziedlapām” vai “neregulāra [astoņstūra] forma ar noapaļotiem stūriem”, vai arī “figūra ar ziedlapām ”, šai tabletei netiek piešķirta atšķirtspēja. Apelāciju padome norādīja, ka inkrustāciju pievienošana ir daļa no acīmredzamiem risinājumiem, lai kombinētu dažādas aktīvās vielas, un ka konkrētās tabletes formas un attēla kombinācija ir “divu ģeometrisku pamata formu”, proti, vienas “ģeometriskās pamata formas un neregulāras inkrustācijas” apvienojums, kas ir viens no acīmredzamākajiem preces attēlošanas veidiem (28. un 29. punkts apstrīdētajā lēmumā lietā T‑241/05 un atbilstīgie punkti pārējos apstrīdētajos lēmumos).
74 Šajā sakarā pretēji prasītājas apgalvotajam no šiem apsvērumiem neizriet, ka Apelāciju padome deformēja kādu no konkrētajiem attēliem, salīdzinot to ar ģeometrisko pamata formu. Pirmās instances tiesa jau ir atzinusi, ka neregulāru formu var aprakstīt kā ģeometrisko pamata formu variantu, ciktāl atšķirības salīdzinājumā ar šīm ģeometriskajām pamata formām nav viegli uztveramas (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Ovāla tablete, 55.–57. punkts). Šajā kontekstā Apelāciju padome tātad varēja salīdzināt konkrēto tablešu simetrisko attēlu, kas noformēts kā zieda figūra ar četrām, piecām vai sešām ziedlapām, ar četrstūra, piecstūra vai sešstūra ģeometriskās formas variantu, nedeformējot šo elementu.
75 Tomēr, ņemot vērā konkrēto attēlu vienkāršību un to nelielo atšķirību salīdzinājumā ar ģeometriskajām pamata formām, kas galvenokārt tiek izmantotas aktīvās vielas pievienošanai mazgāšanas līdzekļa tabletes vidū, Apelāciju padome, nepieļaujot kļūdu vērtējumā, varēja uzskatīt, ka katrs konkrētais attēls būtu uztverams kā inkrustācija, kas norāda uz citas aktīvās vielas esamību.
76 Tādēļ nav pamata piekrist prasītājas argumentam, saskaņā ar ko katras konkrētās tabletes krāsaino attēlu nevar sajaukt ne ar vienu no konkrētās preces aspektiem, ne arī argumentam, saskaņā ar kuru šis attēls ietver elementu, kas var nozīmīgi ietekmēt reģistrācijai pieteiktās preču zīmes uztveršanu.
77 Visbeidzot, Apelāciju padome, vērtējot kopējo iespaidu, ko rada katra reģistrācijai pieteiktā preču zīme, pamatoti varēja nolemt, ka formas, krāsu un attēla kombinācija katrā tabletē ir parasts konkrētās preces noformēšanas veids, kas nav piemērots, lai identificētu šo preci kā tādu, ko piedāvā konkrētais uzņēmums, un atšķirtu to no citu uzņēmumu piedāvātajām precēm, un ka konkrētais vidusmēra patērētājs uztvers katru no reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm vienīgi kā mazgāšanas līdzekļa formu un nevis kā tā komerciālās izcelsmes norādi (30.–33. punkts apstrīdētajā lēmumā lietā T‑241/05 un atbilstīgie punkti pārējos apstrīdētajos lēmumos).
78 Ir jānorāda, ka, pievienojot tabletes vidū tādu simetrisku figūru, kā to, kas atbilst katram konkrētajam attēlam, nozīmīgā veidā neizmainās tabletes izskats. Konkrēto tablešu baltas četrstūrainas formas kombinācija ar krāsainu zīmējumu, proti, ziedu attēliem ar konkrētām četrām, piecām vai sešām ziedlapām, nozīmīgā veidā neatšķiras no dabiski prātā nākoša mazgāšanas līdzekļa tabletes attēla, kurā dekoratīvā veidā izvietotas dažādas aktīvās vielas.
79 Ievērojot iepriekš minēto, prasītājai nav pamata apgalvot, ka Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā katras reģistrācijai pieteiktās preču zīmes kopējo iespaidu, ne arī, ka tā esot ignorējusi faktu, ka apzīmējums var pildīt vairākas funkcijas vienlaikus.
80 Turklāt, ciktāl prasītāja kritizē apstrīdēto lēmumu motīvu formulējumus attiecībā uz katras konkrētās tabletes kopējā iespaida vērtējumu, ir jānorāda, ka no minētajiem lēmumiem neizriet, ka Apelāciju padome, veicot attiecīgo vērtējumu, izvirzīja kļūdainas vai pārmērīgas prasības. Lai gan Apelāciju padome atsaucās, piemēram, uz to, ka uz tabletes nav “nosaukuma, logo vai apzīmējuma”, kā arī uz to, ka tās attēls nav “īpašs, ekstraordinārs vai neparasts”, tā faktiski pamatojās uz tādu tabletes noformējuma elementu neesamību, kas var ietekmēt konkrētā vidusmēra patērētāja uztveri, kā arī uz tāda attēla neesamību, ko šis patērētājs var uztvert un atcerēties (31. punkts apstrīdētajā lēmumā lietā T‑241/05 un atbilstīgie punkti pārējos apstrīdētajos lēmumos).
81 Turklāt ir jāatgādina, ka preču zīmes atšķirtspējas neesamību nevar ietekmēt tas, cik daudz līdzīgo formu ir pārstāvētas tirgū (Pirmās instances tiesas 2001. gada 19. septembra spriedums lietā T‑335/99 Henkel/ITSB (Sarkana un balta četrstūraina tablete), Recueil, II‑2581. lpp., 57. punkts, apstiprināts ar Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C‑456/01 P un C‑457/01 P Henkel/ITSB, Recueil, I‑5089. lpp., 62. punkts), ne arī reģistrācijai pieteiktajai formai identisku formu neesamība tirgū (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2006. gada 31. maija spriedumu lietā T‑15/05 De Waele/ITSB (Cīsiņa forma), Krājums, II‑1511. lpp., 40. punkts).
82 Tāpat izskatāmajās lietās Apelāciju padome pamatoti varēja uzskatīt, ka katra reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir tādu īpašību variants, kas dabiski nāk prātā, domājot par konkrētajām precēm, pat ja līdzīga kombinācija nav sastopama tirgū. Katrā ziņā nevar atbalstīt prasītājas argumentu, ka tirgū, iespējams, nav tablešu, kas ietver krāsainu attēlu.
83 Atšķirtspējas neesamību tāpat nevar atspēkot fakts, ka Apelāciju padome nesniedza konkrētus tirdzniecībā izmantojamo mazgāšanas līdzekļu tablešu piemērus. Patiesībā šāds secinājums var būt tiesiski pamatots ar vispārzināmiem faktiem, kas izriet no praktiskās pieredzes, kas kopumā iegūta vispārējā patēriņa preču tirdzniecībā, nepastāvot vajadzībai sniegt konkrētus piemērus (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 10. novembra spriedumu lietā T‑402/02 Storck/ITSB (Konfekšu ietinamā papīra forma), Krājums, II‑3849. lpp., 58. punkts).
84 Runājot par argumentiem attiecībā uz agrākajām reģistrācijām, ko veicis ITSB, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, Apelāciju padomes lēmumu tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties tikai uz Regulu Nr. 40/94 un nevis uz tās agrāko lēmumu pieņemšanas prakses pamatu (skat. Tiesas 2006. gada 12. janvāra spriedumu lietā C‑173/04 P Deutsche SiSi‑Werke/ITSB, Krājums, I‑551. lpp., 48. punkts un tajā minētā judikatūra).
85 Katrā ziņā ir jāatgādina, ka izskatāmajās lietās prasītājas minētās agrākās reģistrācijas neļauj pierādīt reģistrācijas pieteikto preču zīmju atšķirtspēju.
86 Pirmkārt, attiecībā uz parasto ģeometrisko formu un ziedu attēlu kā Kopienas preču zīmju reģistrāciju ir jāatgādina, ka vidusmēra patērētāja uztvere, sastopoties ar trīsdimensiju apzīmējumu, ko veido pašas preces forma, ne vienmēr ir tāda pati kā sastopoties ar grafisku apzīmējumu, kas nav atkarīgs no apzīmētās preces veidola (skat. iepriekš 43. punktu). Otrkārt, šķietamā līdzība starp konkrēto reģistrācijai pieteikto preču zīmju figūru ar sešām ziedlapām (lietas T‑241/05, T‑262/05 un T‑346/05) un “Ariel” logo nav viegli uztverama. Treškārt, attiecībā uz Kopienas trīsdimensiju preču zīmēm tabletes formā, kas ietver figūras, kuras atgādina burtu “s”, “yin‑yang” simbolu un ūdens pilienu, ir jānorāda, ka šīs preču zīmes ietver elementus, kas nav salīdzināmi ar reģistrācijai pieteikto preču zīmju elementiem.
87 Attiecībā uz atsevišķu konkrēto apzīmējumu reģistrāciju, ko veicis Beniluksa Preču zīmju birojs, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalstīs veiktās reģistrācijas ir faktori, kas, nebūdami noteicošie, var tikt ņemti vērā Kopienas preču zīmju reģistrācijas nolūkā (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Sarkana un balta apaļa tablete, 58. punkts un tajā minētā judikatūra). Tāpat prasītāja neizvirzīja nekādus argumentus, kurus izskatāmajās lietās varētu izsecināt no Beniluksa Preču zīmju biroja lēmumiem.
88 Visbeidzot, runājot par prasītājas iebildumiem, kas vērsti pret to, ka tika ņemts vērā apsvērums par ģeometrisko pamata formu pieejamības prasību, kurš ietverts septiņos no deviņiem apstrīdētajiem lēmumiem (kā norādi skat. 35.–39. punktu apstrīdētajā lēmumā lietā T‑241/05), ir jānorāda, ka šis arguments, kurš no tiesību viedokļa ir acīmredzami nepamatots, lēmumos ir skaidri pausts tikai pakārtoti un tādēļ tas nevar būt par pamatu to atcelšanai.
89 No tā izriet, ka arguments, kas balstīts uz šīm neatbilstošajām norādēm, ir jānoraida kā neatbilstošs.
90 Ievērojot iepriekš minēto, ir jāatzīst, ka Apelāciju padome attiecībā uz katru no reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm no tiesību viedokļa pietiekami pierādīja, ka, ņemot vērā kopējo iespaidu, ko rada konkrēto tablešu formas, krāsu un attēla kombinācija, tās neļauj konkrētajam vidusmēra patērētājam pirkuma brīdī, kad tas izdara savu izvēli, identificēt konkrēto preču komerciālo izcelsmi.
91 Līdz ar to prasība ir jānoraida kā nepamatota.
Par tiesāšanās izdevumiem
92 Atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta 87. panta 2. punktam, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) prasības noraidīt;
2) prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 23. maijā.