VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (apelāciju palāta)

2015. gada 8. oktobrī

Lieta T‑464/14 P

Risto Nieminen

pret

Eiropas Savienības Padomi

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2010. un 2011. gada paaugstināšana amatā – Lēmums nepaaugstināt prasītāju amatā AD 12 pakāpē – Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu – Tiesības uz aizstāvību – Pārbaudes apjoms pirmās instances tiesā – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Kļūdas tiesību piemērošanā un sagrozīšanas neesamība – Acīmredzami juridiski nepamatota apelācijas sūdzība

Priekšmets      Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2014. gada 10. aprīļa spriedumu Nieminen/Padome (F‑81/12, Krājums‑CDL, EU:F:2014:50), ar ko tiek lūgts šo spriedumu atcelt

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt. Risto Nieminen atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Pamati – Civildienesta tiesas veiktā pierādījumu vērtējuma pārbaude Vispārējā tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

(LESD 257. panta trešā daļa; Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts)

2.      Apelācija – Pamati – Civildienesta tiesas atteikuma noteikt procesa organizatoriskos pasākumus vai pierādījumu savākšanas pasākumus pārbaude Vispārējā tiesā – Apjoms

(Tiesas statūtu I pielikuma 11. pants)

3.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

4.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas novērtējuma brīvība – Apjoms – Novērtējuma ziņojuma ņemšana vērā – Citi fakti, kas var tikt ņemti vērā

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

5.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Noteikumi – Pienākums veikt visu amatā paaugstināmo ierēdņu salīdzinošu izvērtējumu – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

1.      Saskaņā ar LESD 257. panta 3. punktu un Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 1. punktu apelācijas sūdzība Vispārējā tiesā ir iesniedzama tikai par tiesību jautājumiem, jo Civildienesta tiesa ir vienīgā, kura ir tiesīga, pirmkārt, konstatēt faktus, izņemot gadījumu, kad fakti konstatēti neprecīzi šai tiesai iesniegto lietas materiālu dēļ, un, otrkārt, veikt šo faktu vērtējumu, izņemot pierādījumu sagrozīšanas gadījumu. Tādējādi faktu vērtējums, izņemot pierādījumu sagrozīšanas gadījumu šajā tiesā, nav tiesību jautājums, kas kā tāds būtu pakļauts Vispārējās tiesas pārbaudei, izskatot apelācijas sūdzību. Vispārējās tiesas kompetencē ir tikai pārbaudīt šo faktu juridisko kvalifikāciju un tiesiskās sekas, ko Civildienesta tiesa ir paredzējusi.

(skat. 26. un 35. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: rīkojumi, 2013. gada 16. septembris, Bouillez/Padome, T‑31/13 P, Krājums‑CDL, EU:C:2013:521, 34. un 49. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2013. gada 20. septembris, Van Neyghem/Padome, T‑113/13 P, Krājums‑CDL, EU:T:2013:568, 31. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Civildienesta tiesai principā ir diskrecionāra novērtējuma vara, lai izvērtētu, vai ir lietderīgi likt iesniegt informāciju, kas ir vajadzīga tās izskatāmā strīda izšķiršanai. To, vai procesuālajiem dokumentiem ir pierādījumu vērtība vai nav, tā patstāvīgi izvērtē pēc faktiem, un uz to neattiecas pārbaude apelācijas tiesvedībā Vispārējā tiesā, izņemot Civildienesta tiesā iesniegto pierādījumu sagrozīšanas gadījumu vai ja Civildienesta tiesas konstatējumu būtiska neprecizitāte izriet no lietas materiālos iekļautajiem dokumentiem.

(skat. 27. punktu)

Atsauce

Tiesa: spriedums, 2009. gada 16. jūlijs, Der Grüne Punkt – Duales System Deutschland/Komisija, C‑385/07 P, Krājums, EU:C:2009:456, 163. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Iecēlējinstitūcijai, lai veiktu paaugstināšanai amatā izvirzīto kandidātu salīdzinošu nopelnu izvērtējumu, ir plaša novērtējuma brīvība, un šajā jomā tiesas kontrolei ir jāattiecas vienīgi uz to, vai, ņemot vērā veidu un līdzekļus, kurus izmantojot administrācija varēja nonākt pie vērtējuma, tā ir ievērojusi saprātīgās robežas un nav acīmredzami kļūdaini izmantojusi savas pilnvaras. Tādējādi Savienības tiesa nevar ar savu vērtējumu aizstāt iecēlējinstitūcijas vērtējumu par kandidātu kvalifikāciju un nopelniem.

Šajā ziņā, lai saglabātu novērtējuma brīvības, ko likumdevējs ir vēlējies piešķirt minētajai institūcijai amatā paaugstināšanas jomā, lietderīgo iedarbību, Savienības tiesa nedrīkst atcelt lēmumu tikai tāpēc, ka tā uzskata, ka pastāv fakti, kas rada pamatotas šaubas par iecēlējinstitūcijas veikto izvērtējumu vai pat pierāda, ka pastāv kļūda vērtējumā. Tādējādi Savienības tiesas uzdevums nav sīki pārbaudīt visu amatā paaugstināmo kandidātu lietas, lai pārliecinātos, ka tā piekrīt minētās institūcijas secinājumam, jo tad, ja tā veiktu šādu pārbaudi, tā pārkāptu piešķirtās tiesiskuma pārbaudes ietvarus, tādējādi ar savu izvērtējumu aizstājot iecēlējinstitūcijas veikto amatā paaugstināmo kandidātu nopelnu izvērtējumu. Tomēr šādi minētajai iestādei atzītā novērtējuma brīvība ir ierobežota, ņemot vērā nepieciešamību nopelnu salīdzinošo izvērtējumu veikt rūpīgi un objektīvi, dienesta interesēs un atbilstoši vienlīdzīgas attieksmes principam. Praksē šī pārbaude ir jāveic uz vienlīdzības pamata un atbilstoši salīdzināmiem informācijas avotiem.

(skat. 36. un 37. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums, 1983. gada 21. aprīlis, Ragusa/Komsija, 282/81, EU:C:1983:105, 9. un 13. punkts.

Vispārējā tiesa: spriedumi, 2005. gada 15. septembris, Casini/Komisija, T‑132/03, Krājums‑CDL, EU:T:2005:324, 52. punkts, un 2014. gada 15. janvāris, Stols/Padome, T‑95/12, Krājums‑CDL, EU:T:2014:3, 29.–32. punkts un tajos minētā judikatūra.

4.      Civildienesta noteikumu 45. pantā paredzētais iecēlējinstitūcijas pienākums veikt salīdzinošu nopelnu izvērtējumu ierēdņiem, kuri var tikt paaugstināti amatā, ir gan vienlīdzīgas attieksmes pret ierēdņiem un pret viņu tiesībām veidot karjeru izpausme, gan viņu nopelnu vērtējums, un tādējādi tas ir izšķirošais kritērijs. Šajā ziņā Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā ir paredzēts, ka amatā paaugstināmo ierēdņu salīdzinošam nopelnu izvērtējumam minētā institūcija it īpaši ņem vērā ziņojumus par ierēdņiem, citu valodu lietošanu pienākumu izpildē, kas nav tās valodas, par kuru padziļinātām zināšanām ierēdņi ir snieguši pierādījumus, un, attiecīgā gadījumā, pildīto pienākumu līmeni. Šajā tiesību normā iecēlējinstitūcijai ir atstāta zināma novērtējuma brīvība attiecībā uz to, cik lielu nozīmi salīdzinošo nopelnu izvērtējumā tā nolemj piešķirt katram no trijiem šajā tiesību normā minētajiem kritērijiem, tomēr ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu.

Ja amatā paaugstināmo ierēdņu nopelni pēc Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā skaidri noteiktajiem trim kritērijiem ir vienlīdzīgi, iecēlējinstitūcija pakārtoti var ņemt vērā citus faktorus, piemēram, ierēdņu vecumu un viņu darba stāžu pakāpē vai dienestā; tādā gadījumā šie kritēriji var būt tās izvēli noteicošs faktors.

(skat. 38. un 39. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: spriedumi, 2013. gada 16. maijs, Canga Fano/Padome, T‑281/11 P, Krājums‑CDL, EU:T:2013:252, 43. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2014. gada 15. janvāris, Stols/Padome, EU:T:2014:3, 33. un 34. punkts un tajos minētā judikatūra.

5.      Vienlīdzīgas attieksmes pret ierēdņiem un pret viņu tiesībām veidot karjeru princips nozīmē, ka atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktam paaugstināmo ierēdņu atbilstošo nopelnu salīdzinošs izvērtējums ir jāveic attiecībā uz visiem paaugstināmajiem ierēdņiem neatkarīgi no to pildāmajām funkcijām. Šajā ziņā Regulā Nr. 723/2004, ar ko groza Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, vairs kā agrāk netiek nošķirts nelingvistiska rakstura darbs, ko veikuši ierēdņi, kas ietilpst A līdz D kategorijās, un lingvistiska rakstura darbs, ko veic ierēdņi, kas ietilpst LA dienestā, un ir izveidota jauna karjeras struktūra, kas ietver divas funkciju grupas, proti, asistentu funkciju grupu (AST), kas paredzēta, lai aizvietotu iepriekšējo C un B kategoriju, un administratoru funkciju grupu (AD), ar kuru tiek aizvietota iepriekšējā A kategorija, kā arī valodu dienests LA. Tādējādi, tā kā likumdevējs ir paredzējis apvienot vienā funkciju grupā visus administratorus, kuri veic lingvistiskās vai citas funkcijas, iecēlējinstitūcijai, kurai ir kompetence lemt par paaugstināšanu amatā, ir jāveic vienots salīdzinošs nopelnu izvērtējums par visiem administratoriem, kas paaugstināmi amatā katrā kategorijā.

(skat. 40. un 41. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: spriedumi, 2003. gada 19. marts, Tsarnavas/Komisija, no T‑188/01 līdz T‑190/01, Krājums‑CDL, EU:T:2003:77, 121. punkts, un 2010. gada 15. decembris, Almeida Campos u.c./Padome, F‑14/09, Krājums‑CDL, EU:F:2010:167, 35. punkts.