Lieta T‑466/14
Spānijas Karaliste
pret
Eiropas Komisiju
Muitas savienība – Tunzivju izstrādājumu imports no Salvadoras – Ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Pieteikums par ievedmuitas nodokļa nepiedzīšanu – Regulas (EK) Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 236. pants – Tiesības uz labu pārvaldību saistībā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 872.a pantu – Kompetento iestāžu kļūda, kas nav saprātīgi atklājama
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2016. gada 15. decembra spriedums
1. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības tikt uzklausītam – Valsts iestāžu pienākums ievērot minētos principus muitas nodokļa piedziņas procedūrā – Apjoms
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkts, 47. un 48. pants; Komisijas Regulas Nr. 2454/93 872., 872.a un 873. pants)
2. Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Regulas Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ievedmuitas nodokļa neiegrāmatošanai – Kumulatīvs raksturs
(Padomes Regulas Nr. 2913/92, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
3. Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Pamats, kas pirmoreiz ir izvirzīts replikas stadijā – Nepieņemamība
(Vispārējās tiesas Reglamenta 76. panta d) punkts un 84. panta 1. punkts)
4. Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Regulas Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ievedmuitas nodokļa neiegrāmatošanai – Iestādes kļūda, ko “parādnieks saprātīgi nav varējis atklāt” – Kļūdas A veidlapas izcelsmes sertifikātā – Vērtējuma kritēriji
(Padomes Regulas Nr. 2913/92, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
5. Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Regulas Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ievedmuitas nodokļa neiegrāmatošanai – Vērtējuma kritēriji
(Padomes Regulas Nr. 2913/92, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
6. Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Regulas Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ievedmuitas nodokļa neiegrāmatošanai – Parādnieka labticība – Jēdziens – Saikne ar nosacījumu par to, kas tas nav zinājis par muitas dienestu pieļauto kļūdu
(Padomes Regulas Nr. 2913/92, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
7. Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Regulas Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ievedmuitas nodokļa neiegrāmatošanai – Spēkā esošā tiesiskā regulējuma par muitas deklarācijām ievērošana – Apjoms
(Padomes Regulas Nr. 2913/92, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
8. Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Regulas Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ievedmuitas nodokļa neiegrāmatošanai – Iestādes kļūda, ko “parādnieks saprātīgi nav varējis atklāt” – Vērtējuma kritēriji
(Padomes Regulas Nr. 2913/92, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
9. Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Regulas Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ievedmuitas nodokļa neiegrāmatošanai – Pienākums sniegt muitas iestādēm visu Savienības un valsts tiesībās paredzēto nepieciešamo informāciju
(Padomes Regulas Nr. 2913/92, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 2700/2000, 84. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 39.–42. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 47.–50. un 124. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 71.–73. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 79.–81. un 86. punktu)
5. Ar Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta otro līdz piekto daļu ir ieviesti īpaši noteikumi, atbilstoši kuriem netiek veikta maksājamo ievedmuitas nodokļu vēlāka iegrāmatošana gadījumā, ja preces preferenciālais statuss ir noteikts, pamatojoties uz administratīvās sadarbības sistēmu, kurā ir iesaistītas trešās valsts iestādes.
Šajā ziņā lūgums neveikt ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņu ir jāizskata, ņemot vērā Kopienas Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta otro līdz piekto daļu.
Tomēr minētā izskatīšana tāpat ir jāveic, ņemot vērā šī kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmās daļas noteikumus un tātad tajā norādītos kumulatīvos nosacījumus, kuriem ir jābūt izpildītiem – papildus nosacījumam par kompetento iestāžu pieļautās kļūdas saprātīgu atklājamību, – proti, nosacījumus par to, ka parādnieks ir rīkojies labā ticībā un ka tas ir ievērojis spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā paredzētos noteikumus.
(skat. 106. un 107. punktu)
6. Attiecībā uz Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmajā daļā paredzēto nosacījumu par nodokļa maksātāja labticību no minētā apakšpunkta ceturtās daļas izriet, ka parādnieks var atsaukties uz savu labo ticību, ja spēj parādīt, ka attiecīgo komerciālo darbību laikā ir ar pienācīgu rūpību pūlējies nodrošināt, lai visi preferenču režīma nosacījumi būtu izpildīti.
Taču starp nosacījumu par uzņēmēja labticību un nosacījumu par to, kas tas nav zinājis par muitas dienestu pieļauto kļūdu, pastāv noteikta saikne. Jautājums par to, vai uzņēmējs ir rīkojies labā ticībā, prasa cita starpā noteikt, vai tas nevarēja saprātīgi atklāt kompetento iestāžu pieļauto kļūdu.
Šajā ziņā Regulas Nr. 2700/2000, ar ko groza Regulu Nr. 2913/92, preambulas 11. apsvērums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liecina par to, ka parādnieka labticība ir jāizvērtē tad, ja trešās valsts iestāžu pieļautās kļūdas dēļ ir sagatavots nepareizs sertifikāts, neatkarīgi no šīs kļūdas izcelsmes, t.i., neatkarīgi no tā, vai šī kļūda ir piedēvējama šīm iestādēm, vai arī tā ir izdarīta tāpēc, ka eksportētājs bija sniedzis nepareizas ziņas par faktiem.
(skat. 108., 110., 112., 118. un 122. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 125. punktu)
8. Kompetento iestāžu pieļautās kļūdas raksturam ir jābūt tādam, ka, neraugoties uz parādnieka profesionālo pieredzi un prasīto rūpību, nevarēja saprātīgi gaidīt, ka šī persona, kas ir rīkojusies labā ticībā, to atklās. Ir taisnība, ka profesionālā pieredze pati par sevi neizslēdz uzņēmēja labticību vai kļūdas neatklājamību. Tomēr no pieredzējušā profesionāļa var gaidīt, ka tas pievērsīs lielāku uzmanību administratīviem un faktiskiem aspektiem, kuru izvērtēšana ir daļa no tā ierastās darbības, tostarp tālab, lai tas vieglāk varētu konstatēt jebkādu novirzīšanos no parastās pareizās prakses. Runājot par rūpību, ja saimnieciskās darbības subjektam pastāv šaubas, tam ir pienākums ievākt informāciju un saņemt visus iespējamos paskaidrojumus, lai nepārkāptu paredzētos noteikumus.
Šajā ziņā nevar noliegt, ka nosacījums par kompetento iestāžu pieļautās kļūdas neatklājamību zināmā mērā ir saistīts ar jautājumu par parādnieka labticību. Tomēr nevar piekrist tam, ka tādēļ, ka pastāv prezumpcija, ka kļūda nav saprātīgi atklājama – šis konstatējums izriet no Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā, kas ieviesta ar Regulu Nr. 2700/2000, paredzētā noteikuma piemērošanas –, automātiski un obligāti izrietētu konstatējums par parādnieka labticību.
(skat. 131., 133., 134. un 143. punktu)
9. Deklarētājam ir jāsniedz kompetentajiem muitas dienestiem visa vajadzīgā informācija, kas paredzēta Savienības tiesību normās un tajās valsts tiesību normās, kas attiecīgā gadījumā tās papildina vai transponē, atbilstoši attiecīgajai precei lūgtajai muitas procedūrai.
Tomēr tas nenozīmē pienākumu sniegt vairāk nekā norādes, ko deklarētājs saprātīgi var zināt un iegūt, un līdz ar to pietiek, ja šādas norādes, pat ja tās nav pareizas, ir sniegtas labā ticībā.
(skat. 176. un 177. punktu)