Lieta T‑88/09

Idromacchine Srl u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Ārpuslīgumiskā atbildība – Valsts atbalsts – Komisijas lēmums uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru – Norādes, ar kurām kaitē trešai sabiedrībai – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums – Pienākums glabāt dienesta noslēpumu – Nemantiskie kaitējumi – Mantiskie kaitējumi – Cēloņsakarība – Nokavējuma un kompensācijas procenti

Sprieduma kopsavilkums

1.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, kas privātpersonām piešķir tiesības – Konfidenciālas informācijas izpaušana ar lēmumu valsts atbalsta jomā – Dienesta noslēpuma neizpaušanas pienākuma pārkāpums – Iekļaušana

(EKL 287. pants un 288. panta otrā daļa)

2.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Reāls un droši zināms kaitējums – Kaitējums, kas radīts Oficiālajā Vēstnesī publicējot informāciju, ar kuru noniecināts uzņēmuma tēls un reputācija – Iekļaušana

(EKL 288. panta otrā daļa)

3.      Valsts atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija – Administratīvais process – Komisijas pienākums likt ieinteresētajām personām iesniegt to apsvērumus – Atbalsta saņēmēja tiesības tikt uzklausītam – Ierobežojumi

(EKL 88. panta 2. un 3. punkts)

4.      Valsts atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija – Administratīvais process – Komisijas pienākums neizpaust dienesta noslēpumu

(EKL 88. pants un 287. pants; Padomes Regulas Nr. 659/1999 preambulas 21. apsvērums un 24. pants)

5.      Valsts atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija – Administratīvais process – Komisijas pienākums neizpaust dienesta noslēpumu – Apjoms

(EKL 88. pants un 287. pants; Padomes Regulas Nr. 659/1999 24. un 25. pants; Komisijas Paziņojuma 2003/C 297/03 25. un nākamie punkti)

6.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Zaudējumi – Atlīdzība – Naudas vērtības krišanās ņemšana vērā – Nokavējuma procenti – Aprēķināšanas noteikumi

(EKL 288. pants)

7.      Prasība par zaudējumu atlīdzību – Savienības tiesas kompetence – Piespriešana Kopienai atlīdzināt kaitējumu, pamatojoties uz dalībvalstīm kopīgiem vispārējiem tiesību principiem ārpuslīgumiskās atbildības jomā – Iepriekšējā stāvokļa atjaunošana rīkojuma veikt darbību vai atturēties no darbības formā

(EKL 235. pants un 288. panta otrā daļa)

8.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Zaudējumi – Atlīdzināmi zaudējumi – Izdevumi, kas radušies saistībā ar tiesvedību

(EKL 288. panta otrā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 90. pants un 91. panta 2. punkts)

1.      Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība par tās iestāžu nelikumīgu rīcību EKL 288. panta otrās daļas izpratnē ir pakļauta vairākiem nosacījumiem, proti, iestādēm pārmestajai rīcībai jābūt nelikumīgai, zaudējumiem ir patiesi jāpastāv un ir jāpastāv cēloņsakarībai starp attiecīgo rīcību un zaudējumiem.

Attiecībā uz nosacījumu par prettiesisko rīcību, ko pārmet iestādei vai attiecīgai institūcijai, judikatūrā ir paredzēts, ka ir jābūt pierādītam pietiekami būtiskam tādas tiesību normas pārkāpumam, kas piešķir tiesības privātpersonām. Runājot par prasību, saskaņā ar kuru pārkāpumam ir jābūt pietiekami būtiskam, noteicošais kritērijs, ar kuru tiek ļauts uzskatīt, ka minētais nosacījums ir izpildīts, ir tas, ka šī iestāde vai attiecīgā Kopienas iestāde acīmredzami un būtiski ir pārkāpusi savas rīcības brīvības robežas. Ja šai iestādei vai šai institūcijai ir tikai būtiski sašaurinātas izvērtēšanas pilnvaras vai pat to nav vispār, pietiek tikai pierādīt Kopienu tiesību pārkāpumu, lai pierādītu, ka pastāv pietiekami būtisks pārkāpums.

Šajā ziņā, ja Komisija lēmumā par valsts atbalstu, lai gan tas nav nepieciešams minētā lēmuma vajadzībām, izpauž konfidenciālu informāciju, ar kuru tiek kaitēts uzņēmuma reputācijai un tādējādi tiek pārkāpts EKL 287. pantā paredzētais pienākums neizpaust dienesta noslēpumu, ciktāl šis pienākums ir vērsts uz privātpersonām piešķirto tiesību aizsardzību, un Komisijai nav plašas rīcības brīvības attiecībā uz to, lai noskaidrotu, vai konkrētā gadījumā ir jāatkāpjas no noteikuma par konfidencialitāti, tā izdara pietiekamu Kopienu tiesību pārkāpumu, lai varētu konstatēt pietiekami būtiska pārkāpuma esamību.

(sal. ar 23., 24. un 56. punktu)

2.      Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība par tās iestāžu nelikumīgu rīcību EKL 288. panta otrās daļas izpratnē iestājas tikai tad, ja prasītājs ir faktiski cietis reālus un droši zināmus zaudējumus. Prasītājam ir jāiesniedz Savienības tiesai pierādījumi, lai pierādītu kaitējuma pastāvēšanu un tā apmēru.

Norāžu attiecībā uz Komisijas lēmumā par valsts atbalstu minētu uzņēmumu publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kurās nelabvēlīgi ticis atainots šis uzņēmums un noniecināts tā tēls un reputācija, pati par sevi ir pietiekama, lai konstatētu tam nodarītā kaitējuma reālo un droši zināmo raksturu.

(sal. ar 25., 60. un 61. punktu)

3.      Valsts atbalsta kontroles procedūra, ņemot vērā tās vispārējo struktūru, ir procedūra, ko uzsāk pret atbildīgo dalībvalsti sakarā ar tās pienākumiem atbilstoši Kopienu tiesībām piešķirt atbalstu. Turklāt valsts atbalsta kontroles procedūrā ieinteresētās personas, izņemot dalībvalsti, pašas nevar iesaistīties tādā sacīkstes procesā ar Komisiju, kādā var piedalīties minētā dalībvalsts. Visbeidzot, EKL 88. pantā paredzētās valsts atbalsta kontroles procedūras ietvaros, no vienas puses, ir nošķirta atbalstu pārskatīšanas [procedūras] sākotnējā stadija, kas paredzēta šā panta 3. punktā, kuras mērķis ir vienīgi Komisijas sākotnējo piezīmju par attiecīga atbalsta pilnīgu vai daļēju saderīgumu noformulēšana, un, no otras puses, šā panta 2. pantā noteiktā pārskatīšanas stadija. Tikai saistībā ar šo [pēdējo minēto pārskatīšanu], kuras mērķis ir Komisijas pilnīga informēšana par visiem lietas faktiem, ar EK līgumu Komisijai tiek uzlikts pienākums informēt ieinteresētās puses, lai tās varētu iesniegt savus apsvērumus. No minētā izriet, ka Komisijai apskatāmā valsts atbalsta iepriekšējās izmeklēšanas stadijas laikā nebija pienākuma uzklausīt uzņēmumu, kam netika piešķirts attiecīgais atbalsts, turklāt tas nebija trešā ieinteresētā persona procedūrā, jo tas nebija nedz saņēmējs, nedz minētā atbalsta saņēmēja konkurents.

(sal. ar 33.–36. punktu)

4.      Saskaņā ar EKL 287. pantu Kopienas iestāžu locekļi, komiteju locekļi, kā arī ierēdņi un pārējie Kopienas darbinieki, pat pēc pienākumu izpildes beigšanas, nedrīkst izpaust informāciju, uz kuru tās rakstura dēļ attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, it īpaši informāciju par uzņēmumiem, to darījumu attiecībām un to ražošanas izmaksām. Regulā Nr. 659/1999 par EKL 88. panta piemērošanu ir atkārtoti apstiprināts Komisijas pienākums, izmeklējot valsts atbalstu, neizpaust dienesta noslēpumu.

Informācija, uz kuru attiecas pienākums neizpaust dienesta noslēpumu, var būt kā konfidenciālā informācija, tā arī komercnoslēpums. Vispārīgi runājot, attiecībā uz komercnoslēpumiem vai citu informāciju, uz kuru attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, vispirms ir vajadzīgs, lai šo komercnoslēpumu vai konfidenciālo informāciju zinātu tikai ierobežots personu skaits. Turklāt tai jābūt informācijai, kuras izpaušana var izraisīt būtisku kaitējumu personai, kas to iesniegusi, vai trešai personai. Visbeidzot, ir vajadzīgs, lai intereses, ko var skart informācijas izpaušana, būtu objektīvi aizsargājamas. Šajā ziņā informācijas konfidencialitātes rakstura izvērtēšanai ir jālīdzsvaro individuālās likumiskās intereses, kas nepieļauj šo izpaušanu, un vispārējās intereses par to, lai Kopienu iestāžu darbība būtu, cik iespējams, atklāta.

Attiecībā uz informācijas izpaušanu Komisijas lēmumā par valsts atbalstu ir jāuzskata, ka informācija, saskaņā ar kuru uzņēmums, kuram netika piešķirts konkrētais valsts atbalsts, personai, kas ar to bija noslēgusi līgumu, nevarēja piegādāt preces atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām un līguma nosacījumiem, jo šo informāciju Komisijai bija sniegusi attiecīgā dalībvalsts vienīgi apskatāmās atbalsta izmeklēšanas administratīvās procedūras vajadzībām un ka turklāt attiecās uz attiecīgo uzņēmumu komercdarbību veikšanu. Turklāt šāda informācija attiecīgajam uzņēmumam var radīt būtisku kaitējumu, ja tajā šī uzņēmuma nosaukums minēts noniecinoši. Tostarp, ciktāl ar informācijas izpaušanu var kaitēt uzņēmuma tēlam un reputācijai, tā intereses, lai šāda informācija netiktu izpausta, ir objektīvi aizsargājamas. Visbeidzot, šāda izpaušana ir nesamērīga ar Komisijas lēmuma priekšmetu, jo ir pietiekami, ka tā ļoti vispārīgi informē par līguma saistību neizpildi vai – vajadzības gadījumā – to precizē, jo nevienā gadījumā nepastāv vajadzība minēt uzņēmuma nosaukumu, tādējādi aizsargājot tā likumīgās intereses.

(sal. ar 42., 43., 45. un 47.–51. punktu)

5.      Ja Regulas Nr. 659/1999 par EKL 88. panta piemērošanu 24. un 25. pantā un Komisijas Paziņojuma par dienesta noslēpumu lēmumos par valsts atbalstu 25. un nākamajos punktos būtībā ir paredzēts, ka Komisija paziņo tās lēmumu attiecīgajai dalībvalstij, kurai savukārt ir 15 dienas, lai norādītu uz informāciju, kuru tā uzskata par tādu, uz kuru attiecas pienākums neizpaust dienesta noslēpumu, taču šie noteikumi neatbrīvo Komisiju no EKL 287. pantā paredzētā pienākuma neizpaust dienesta noslēpumu, un tajos nav aizliegts Komisijai pēc savas iniciatīvas nolemt neizpaust informāciju, kuru tā uzskata par tādu, uz kuru attiecas pienākums neizpaust dienesta noslēpumu, pat ja tā nav saņēmusi attiecīgās dalībvalsts pieteikumu.

(sal. ar 55. punktu)

6.      Ja ir izpildīti Kopienas ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījumi, nelabvēlīgās sekas, kas radušās saistībā ar laika posmu no brīža, kad radās apstāklis, kura rezultātā tika nodarīti zaudējumi, līdz dienai, kad tika samaksāta atlīdzība, nevar neņemt vērā, jo ir jāņem vērā naudas vērtības krišanās. Šī naudas vērtības krišanās ir atspoguļota saskaņā ar Eurostat konstatēto gada inflācijas likmi attiecīgajā periodā dalībvalstī, kur šīs sabiedrības atrodas. Maksājamās atlīdzības summai var pieskaitīt kavējuma procentus, sākot no datuma, kurā ir pasludināts spriedums, ar ko ir atzīts pienākums atlīdzināt zaudējumus. Piemērojamo kavējuma procentu likmi aprēķina, pamatojoties uz galvenajām refinansēšanas darbībām noteikto Eiropas Centrālās bankas likmi, kas piemērojama attiecīgajā laika posmā un kas palielināta par diviem punktiem.

(sal. ar 77. un 79. punktu)

7.      No EKL 288. panta otrās daļas un EKL 235. panta, ar ko nav aizliegts piešķirt atlīdzību naudā, izriet, ka Savienības tiesa ir kompetenta likt Kopienai sniegt atlīdzinājumu jebkādā formā, kura atbilstu vispārējiem tiesību principiem, kas kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām ārpuslīgumiskās atbildības jomā, tai skaitā, ja šis atlīdzinājums atbilst šiem principiem, arī iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, vajadzības gadījumā paredzot rīkojumu kaut ko darīt vai atturēties no darbības.

(sal. ar 81. punktu)

8.      Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 91. panta 2. punktu par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem tiek uzskatīti nepieciešamie izdevumi, kas lietas dalībniekiem radušies lietas vešanas sakarā.

Šajā ziņā izmaksas, kas ir saistītas ar prasītāja pasūtīto ekspertīzes ziņojumu, saistībā ar prasību, kura vērsta uz to, lai tiktu noteikta Komisijas ārpuslīgumiskā atbildība apgalvoto radušos zaudējumu apmēra noteikšanas mērķiem, ir uzskatāmi par izdevumiem, kas radušies saistībā ar tiesvedību un kuri nevar tikt uzskatīti par tādiem, kas rada no tiesāšanās izdevumiem nošķiramu kaitējumu. Tādējādi ir jākonstatē, ka, pamatojoties uz EKL 288. panta 2. punktu, prasītājam nav tiesību saņemt zaudējumu atlīdzību par izmaksām, kas ir saistītas ar šī procesa vajadzībām pasūtīto ekspertīzes ziņojumu.

Turklāt attiecībā uz izdevumiem par advokāta pakalpojumiem un ceļa izdevumiem, kas prasītājam radušies pirms šīs tiesvedības, pat ja pirmstiesas procesā paveikts būtisks juridisks darbs, atzīt, ka šīs izmaksas ir atlīdzināmas prasībā par zaudējumu atlīdzību, būtu pretrunā izdevumu, kas ir radušies pirmstiesas procesā, neatlīdzināmajam raksturam. Faktiski Reglamenta 91. pants attiecas vienīgi uz tiesvedību Vispārējā tiesā, neskaitot tās pirmstiesas stadiju. Tas tostarp izriet no šī reglamenta 90. panta, kurā reglamentēta “tiesvedība Vispārējā tiesā”.

(sal. ar 97.–100. punktu)