Language of document : ECLI:EU:T:2017:5

Lieta T88/09 DEP

Idromacchine Srl u. c.

pret

Eiropas Komisiju

Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 13. janvāra rīkojums

1.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi

(Vispārējās tiesas Reglamenta 91. pants un 140. panta b) punkts)

2.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Vairāku advokātu iesaistīšana

(Vispārējās tiesas Reglamenta 140. panta b) punkts)

3.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi – Ekonomista honorāri – Pieļaujamība tiesvedībās, kurās pēc būtības tiek apstrīdēti ekonomiskie novērtējumi

(Tiesas Statūtu 25. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 91. pants un 140. panta b) punkts)

4.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi – Jēdziens – Izdevumi, kas saistīti ar saziņu starp diviem vienas un tās pašas puses advokātiem – Izslēgšana

(Vispārējās tiesas Reglamenta 140. panta b) punkts)

5.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Vērā ņemamie fakti

(Vispārējās tiesas Reglamenta 140. panta b) punkts)

6.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Apjoms

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmā daļa)

7.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Sedzamo tiesāšanās izdevumu apmērs, kas pārsniedz pamatlietā saņemtās atlīdzības summu – Pārkāpuma neesamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmā daļa)

8.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Nokavējuma procenti

(Vispārējās tiesas Reglamenta 140. panta b) punkts un 170. panta 1. un 3. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 10.–12. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 17. punktu)

3.      Runājot par izdevumiem saistībā ar ekspertīzi lietās, kuras ietver galvenokārt ekonomiska rakstura vērtējumus, ekonomikas padomnieku vai ekspertu iesaistīšana, papildinot juridisko padomdevēju darbu, var dažreiz izrādīties nepieciešama un tādējādi radīt tiesāšanās izdevumus, kurus var atgūt atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 140. panta b) punktam.

Lai tas tā būtu, šādai iesaistīšanai ir jābūt objektīvi nepieciešamai tiesvedības mērķiem. Tā tas var būt it īpaši tad, ja ekspertīze izrādās izšķiroša lietas iznākumam tādējādi, ka tās iesniegšana, ko veic lietas dalībnieks, ir aiztaupījusi Vispārējai tiesai nepieciešamību uzdot veikt ekspertīzi pierādījumu savākšanas pilnvaru ietvaros, kas tai ir atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 25. pantam un Vispārējā tiesa Reglamenta 91. pantam.

(skat. 18. un 19. punktu)

4.      Izdevumi, kas saistīti ar saziņu starp diviem vienas un tās pašas puses advokātiem, nevar tikt attaisnoti kā nepieciešamie izdevumi, kas pusēm ir radušies saistībā ar tiesvedību.

(skat. 25. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 29., 32., 37. un 43. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 48. punktu)

7.      Tiesībām vērsties tiesā netiek atņemta to būtība ar to vien, ka tiesāšanās izdevumu daļa, kas ir jāsedz prasītājam, pārsniedz tās atlīdzības apmēru, kuru tajā pašā lietā tam ir piešķīrusi Vispārējā tiesa, pat ja tā rezultātā tam tiktu atņemta minētā atlīdzība.

Izņemot juridiskās palīdzības gadījumu, izmaksas par pārstāvību ar advokāta palīdzību rodas ikvienai personai, kas ceļ prasību tiesā, kura nosaka šādu pārstāvību. Fakts, ka tad, ja prasība tiek apmierināta tikai daļēji, daļa šo izmaksu var būt jāsedz prasītājam, ir raksturīgs principam, kas ir konkrēti paredzēts reglamenta noteikumos par tiesāšanās izdevumiem, saskaņā ar kuru šādos gadījumos lietas dalībniekiem var piespriest pilnībā vai daļēji segt savus tiesāšanās izdevumus. Šo tiesību normu piemērošana nevar veidot tiesību vērsties tiesā pārkāpumu, ietverot situāciju, kad būtiskas atšķirības gadījumā starp prasītāja prasīto summu un summu, ko tam galu galā ir piešķīrusi Vispārējā tiesa, tiesāšanās izdevumu apmērs, ko sedz prasītājs, pārsniedz summu, kuru pamatlietā tam ir piešķīrusi Vispārējā tiesa. Ikvienam prasītajam pirms prasības celšanas ir jānovērtē ar to saistītie riski, tostarp risks, ka tam būs jāuzņemas visi vai daļa no saviem izdevumiem, ja prasība tiks pilnībā vai daļēji noraidīta.

(skat. 49. un 50. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 54. un 55. punktu)