CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2009. gada 1. aprīlī

Lieta T‑385/04

Gregorio Valero Jordana

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Paaugstināšana amatā – Prioritātes punktu piešķiršana

Priekšmets Prasība atcelt, pirmkārt, Komisijas juridiskā dienesta ģenerāldirektora lēmumu, kas paziņots 2003. gada 7. jūlijā un apstiprināts ar iecēlējinstitūcijas lēmumu, kurš paziņots 2003. gada 16. decembrī, piešķirt prasītājam tikai vienu ģenerāldirekcijas prioritātes punktu 2003. gada paaugstināšanā amatā; otrkārt, atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu, kas paziņots 2003. gada 16. decembrī, piešķirt prasītājam kopumā 20 punktus 2003. gada paaugstināšanā amatā; A 5 pakāpes ierēdņu nopelnu sarakstu 2003. gada paaugstināšanā amatā, kas publicēts 2003. gada 13. novembra Informations administratives Nr. 69‑2003; 2003. gada paaugstināšanā amatā A 4 pakāpē paaugstināto ierēdņu sarakstu, kas publicēts 2003. gada 27. novembra Informations administratives Nr. 73‑2003; lēmumu neiekļaut prasītāja uzvārdu šajos sarakstos; treškārt, iecēlējinstitūcijas lēmumu nepiešķirt prasītājam prioritātes papildpunktu 2003. gada paaugstināšanā amatā, kā tas izriet no 2007. gada 22. februāra vēstules un 2007. gada 17. aprīļa lēmuma, un piespriest zaudējumu atlīdzību EUR 5000 apmērā

Nolēmums Atcelt Komisijas lēmumus, ar kuriem nosaka Gregorio Valero Jordana paaugstināšanas amatā kopējo punktu skaitu 20 punktu apmērā un atsaka viņu iekļaut A 4 pakāpē paaugstināto ierēdņu sarakstā 2003. gada paaugstināšanā amatā. Pārējā daļā prasību noraidīt. Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Paaugstināšana amatā sistēma, kuru ir ieviesusi Komisija – Paaugstināšanas amatā procedūras noslēgšana ar lēmumu, ar kuru tiek pieņemts amatā paaugstināto ierēdņu saraksts, un lēmumu, ar kuru tiek noteikts kopējais ierēdņiem piešķirto punktu skaits – Neatkarīgi lēmumi, kurus var pārsūdzēt atsevišķi vai kopā

(Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts, 90. un 91. pants)

2.      Process – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Strīda priekšmets – Tiesvedības laikā izdarīts grozījums

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkts, Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Noteikumi – Punktu piešķiršanas nopelnu kvantificēšana

(Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts)

1.      Ar Komisijas iekšējo regulējumu izveidotajā paaugstināšanas amatā sistēmā nobeiguma aktam, ar kuru tiek pabeigta paaugstināšana amatā, ir salikts raksturs tādā nozīmē, ka to veido divi atsevišķi lēmumi, proti, iecēlējinstitūcijas lēmums, ar kuru tiek pieņemts amatā paaugstināto [ierēdņu] saraksts, un minētās iestādes lēmums, ar kuru tiek noteikts kopējais ierēdnim piešķirto punktu skaits un uz kuru balstīts pirmais no šiem lēmumiem, un šis lēmums, ar kuru tiek noteikts kopējais punktu skaits, ir patstāvīgs akts, ko iespējams apstrīdēt un vajadzības gadījumā pārsūdzēt tiesā, izmantojot vienu no Civildienesta noteikumos paredzētajām pārsūdzības iespējām.

Līdz ar to ierēdnis, kurš nav paaugstināts amatā, jo viņam, iespējams, nepamatoti piešķirts nepietiekams punktu skaits, lai sasniegtu paaugstināšanas slieksni, prasību var celt gan par iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar ko noteikts kopējais punktu skaits, gan par lēmumu, ar ko pieņemts amatā paaugstināto ierēdņu saraksts.

Taču lēmums piešķirt prioritātes punktus prasītājam un lēmums prasītāju neiekļaut nopelnu sarakstā, kā arī saraksts ir sagatavojoši akti, saistībā ar kuriem nevar celt autonomu prasību atcelt tiesību aktu. Tomēr to tiesiskumu vienmēr var apstrīdēt prasībā, kura vērsta pret galīgo lēmumu.

(skat. 69.–72. punktu)

Atsauces: Vispārējā tiesa, 2003. gada 9. aprīlis, T‑134/02 Tejada Fernández/Komisija, Recueil FP, I‑A‑125. un II‑609. lpp., 18. punkts; 2006. gada 19. oktobris, T‑311/04 Buendía Sierra/Komisija, Krājums, II‑4137. lpp., 90., 93. un 96.–98. punkts.

2.      Vispārējās tiesas 48. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības gaitā ir pieņemama vienīgi, ja šie pamati balstās uz tiesību vai faktiskajiem apstākļiem, kas atklājušies procesa laikā, var tikt noteiktos gadījumos piemērots saistībā ar prasījumu grozīšanu. Atbilstoši procesuālās ekonomijas prasībai gadījumā, kad apstrīdētais tiesību akts tiesvedības laikā tiek aizstāts ar aktu, kam ir tāds pats priekšmets, šis pēdējais minētais akts ir uzskatāms par jaunu elementu, kas ļauj prasītājiem pielāgot to prasījumus un prasības pamatus. Savukārt no Civildienesta noteikumu 90. un 91. panta izriet, ka apelācijas sūdzību par personu nelabvēlīgi ietekmējošu tiesību aktu, kas izteikts iecēlējinstitūcijas lēmuma par iecelšanu amatā formā, var iesniegt tikai tad, ja attiecīgā persona iepriekš ir iesniegusi minētajai iestādei sūdzību un šī sūdzība ir noraidīta ar tiešu vai netiešu lēmumu.

(skat. 76.–78. punktu)

Atsauces: Vispārējā tiesa, 2001. gada 6. jūlijs, T‑161/00 Tsarnavas/Komisija, Recueil FP, I‑A‑155. un II‑721. lpp., 26.–28. punkts; 2004. gada 26. oktobris, T‑55/03 Brendel/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑311. un II‑1437. lpp., 50. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.       Lai izvērtētu nopelnus, kas ir jāņem vērā, pieņemot lēmumu paaugstināt amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 45. pantu un tādējādi arī pieņemot lēmumu par prioritātes punktu piešķiršanu amatā paaugstināšanas sistēmā, kurā šāds novērtējums ir izteikts skaitļos, administrācijai ir plaša rīcības brīvība, un Kopienu tiesai ir jāpārbauda tikai tas, vai, ņemot vērā veidu un līdzekļus, kurus administrācija ir varējusi ievērot savā vērtējumā, tai nevar pārmest pilnvaru pārsniegšanu un tā savas tiesības nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini.

(skat. 131. punktu)

Atsauce: Vispārējā tiesa, 2007. gada 3. maijs, T‑261/04 Crespinet/Komisija, Krājums, II‑0000. lpp., 58. punkts un tajā minētā judikatūra.