Lieta T‑386/04

Eridania Sadam SpA u.c.

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Cukura tirgu kopīgā organizācija – Cenu sistēma – Reģionalizācija – Deficīta apgabali – Itālijas klasifikācija – 2004./2005. tirdzniecības gads – Regula (EK) Nr. 1216/2004 – Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas un juridiskas personas – Nepieņemamība

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu — Fiziskas vai juridiskas personas — Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli — Tiesību noteikums, ar kuru tirdzniecības gadam noteikta atvasinātā intervences cena baltajam cukuram visos Itālijas apgabalos — Itālijas cukura ražotāju prasība — Nepieņemamība

[EKL 230. panta ceturtā daļa; Komisijas regulas Nr. 1216/2004 1. panta d) apakšpunkts)]

2.      Eiropas Kopienas — Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā — Vispārpiemērojami akti — Nepieciešamība fiziskajām vai juridiskajām personām izmantot iebildi par prettiesiskumu vai prejudiciālo nolēmumu, izvērtējot spēkā esamību — Valsts tiesu pienākums piemērot valsts procesuālās tiesības tā, lai ļautu apstrīdēt Kopienu vispārpiemērojamu aktu tiesiskumu — Prasības atcelt aktu celšana Kopienu tiesā, ja pastāv nepārvarami šķēršļi valsts procesuālajās tiesībās — Izslēgšana

(EKL 10. pants, EKL 230. panta ceturtā daļa, EKL 234. un 241. pants)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu — Fiziskas vai juridiskas personas — Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli — Nosacījuma, ka personai ir jābūt skartai individuāli, “contra legem” interpretācija — Nepieļaujamība

(EKL 230. panta ceturtā daļa; Līguma par Eiropas Savienību 48. pants)

4.      Iebilde par prettiesiskumu — Pastarpināts raksturs — Galvenās prasības nepieņemamība — Iebilduma nepieņemamība

(EKL 241. pants)

1.      Fiziska vai juridiska persona tiek individuāli skarta ar aktu, kas nav lēmums, kura adresāts tā ir, tikai tad, ja minētais akts to ietekmē dažu tās specifisko īpašību dēļ vai tādas faktiskas situācijas dēļ, kas to raksturo attiecībā pret jebkuru citu personu, un tādēļ to individuāli izceļ analogi šī akta adresātam.

Šajā kontekstā Itālijas cukura ražotāji netiek individuāli skarti ar 1. panta d) apakšpunktu Regulā (EK) Nr. 1216/2004, ar ko 2004./2005. tirdzniecības gadam nosaka atvasinātās intervences cenas baltajam cukuram visos Itālijas apgabalos.

Ar to vien, ka akts dažus uzņēmumus ekonomiski skar vairāk nekā to konkurentus, nepietiek, lai varētu uzskatīt, ka šis akts viņus skar individuāli. Prasītājiem šķietami nodarītais kaitējums sakarā ar to, ka vienlaicīgi, piemērojot atvasinātās intervences cenu, pieauga biešu cenas Itālijā un, pieaugot cukura importam no Balkānu valstīm, pazeminājās cukura pamatcena šajā dalībvalstī, pat ja to uzskatītu par pierādītu, pats par sevi nevar individuāli izcelt prasītājus attiecībā pret pārējiem nozares uzņēmumiem.

(sal. ar 33.–36. punktu)

2.      Līgumā – 230. un 241. pantā, no vienas puses, un 234. pantā, no otras puses, – ir izveidota pilnīga tiesību aizsardzības iespēju un procedūru sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt iestāžu aktu tiesiskuma pārbaudi, uzticot to Kopienu tiesai. Šajā sistēmā fiziskām vai juridiskām personām, kas EKL 230. panta ceturtajā daļā paredzēto pieņemamības nosacījumu dēļ nevar tieši apstrīdēt vispārpiemērojamus Kopienu aktus, atkarībā no gadījuma ir iespēja izvirzīt šo aktu prettiesiskumu vai nu pastarpinātā veidā Kopienu tiesā, pamatojoties uz EKL 241. pantu, vai arī valstu tiesās un aicināt valstu tiesas, kas pašas nav kompetentas atzīt šo aktu prettiesiskumu, vērsties Tiesā, uzdodot prejudiciālus jautājumus.

Tādējādi dalībvalstīm ir jāizveido tāda tiesību aizsardzības iespēju un procedūru sistēma, kas nodrošina tiesību uz efektīvu tiesisko aizsardzību ievērošanu.

Šajā kontekstā saskaņā ar EKL 10. pantā paredzēto lojālas sadarbības principu dalībvalsts tiesām, cik vien iespējams, ir jāinterpretē un jāpiemēro savi procesuālie noteikumi, kuri reglamentē tiesību aizsardzības iespēju izmantošanu, tādā veidā, kas ļauj fiziskām un juridiskām personām apstrīdēt tiesā jebkura lēmuma vai jebkura tāda valsts pasākuma tiesiskumu, ar kuru attiecībā uz šīm personām tiek piemērots vispārpiemērojams Kopienu akts, atsaucoties uz tā prettiesiskumu.

Tomēr prasību atcelt aktu Kopienu tiesā nevar celt persona, kas apstrīd tādu vispārpiemērojamu aktu kā regula, kas to individuāli neizceļ līdzīgi lēmuma adresātam, pat ja pēc minētās tiesas veiktās konkrēto valsts procesuālo noteikumu pārbaudes ir iespējams pierādīt, ka šie noteikumi nepiešķir personai tiesības celt prasību, kas ļautu tai apstrīdēt attiecīgā Kopienu akta tiesiskumu. Šāda tiesību aizsardzības iespēju sistēma paredzētu, ka Kopienu tiesa katrā konkrētā gadījumā pārbauda un interpretē valsts procesuālās tiesības, kas pārsniegtu tās kompetenci Kopienu aktu tiesiskuma pārbaudes ietvaros.

Līdz ar to prasība atcelt aktu Kopienu tiesā katrā ziņā nav pieļaujama pat tad, ja izrādās, ka valsts procesuālie noteikumi ļauj personai apstrīdēt attiecīgā Kopienu akta tiesiskumu tikai pēc tam, kad šis akts ir pārkāpts.

Šajā kontekstā fakts, ka regula ir piemērojama tieši, bez valsts iestāžu iesaistīšanās, pats par sevi nenozīmē, ka tieši skarts uzņēmums var apstrīdēt minētās regulas tiesiskumu tikai pēc tās pārkāpšanas. Ir iespējams, ka valsts tiesību sistēma ļauj indivīdam, kuru tieši skar vispārējs normatīvs valsts tiesību akts, ko nevar tieši apstrīdēt tiesā, lūgt valsts iestādēm veikt ar šo aktu saistītu pasākumu, kuru var apstrīdēt valsts tiesā, lai persona varētu netieši apstrīdēt attiecīgo aktu. Tāpat ir iespējams, ka valsts tiesību sistēma ļauj uzņēmumam, kuru tieši skar apstrīdētā regula, lūgt valsts iestādēm veikt pasākumu saskaņā ar šo regulu, kuru var apstrīdēt valsts tiesā, lai ļautu šim uzņēmumam netieši apstrīdēt attiecīgo regulu.

(sal. ar 39.–44. punktu)

3.      Kaut arī ir tiesa, ka nosacījums, saskaņā ar kuru fiziska vai juridiska persona var apstrīdēt regulu tikai tad, ja tā ir skarta ne tikai tieši, bet arī individuāli, ir jāinterpretē, ņemot vērā efektīvas tiesiskās aizsardzības principu un dažādus apstākļus, kas var individuāli izcelt prasītāju, šādas interpretācijas rezultātā nevar noraidīt attiecīgo nosacījumu, kas tieši paredzēts Līgumā, nepārkāpjot ar šo līgumu Kopienu tiesām piešķirto kompetenci, jo izmaiņu veikšana pašreiz spēkā esošajā sistēmā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 48. pantu ir dalībvalstu kompetencē.

(sal. ar 47. punktu)

4.      EKL 241. pantā paredzētā iespēja lūgt atzīt regulu vai vispārpiemērojamu aktu, kas ir apstrīdētā piemērotā akta pamatā, par nepiemērojamu nav uzskatāma par autonomām tiesībām celt prasību, un tās var īstenot tikai pastarpinātā veidā. Gadījumā, ja šādu tiesību celt galveno prasību nav, uz minēto EKL 241. pantu nevar atsaukties.

(sal. ar 51. punktu)