Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Gregorio Valero Jordana iesniedza 2004. gada 20. septembrī

(lieta T-385/04)

(tiesvedības valoda - franču)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 20. septembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Gregorio Valero Jordana, Brisele, kuru pārstāv Massimo Merola un Isabelle van Schendel, avocats.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt Juridiskā dienesta ģenerāldirektora lēmumu, kas pieņemts, īstenojot paaugstināšanu amatā 2003. gadā, un piešķir prasītājam vienu prioritātes punktu, kā tas izriet no informācijas sistēmas Sysper 2;

atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu, kas pieņemts, īstenojot paaugstināšanu amatā 2003. gadā, un piešķir prasītājam kopumā 20 punktus, kā tas izriet no informācijas sistēmas Sysper 2; atcelt A5 kategorijas ierēdņu nopelnu sarakstu, kas sastādīts, īstenojot paaugstināšanu amatā 2003. gadā pēc Paaugstināšanas komitejām, un publicēts 2003. gada 13. novembra Informations administratives Nr. 69-2003; atcelt uz A4 kategoriju paaugstināto ierēdņu sarakstu, kas sastādīts, īstenojot paaugstināšanu amatā 2003. gadā, un publicēts 2003. gada 27. novembra Informations administratives Nr. 73-2003; atcelt lēmumu neiekļaut prasītāja vārdu minētajos sarakstos;

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā prasītājs iebilst pret prioritātes punktu piešķiršanu, kas veikta 2003. gada novērtēšanas ietvaros, kā arī pret iecēlējinstitūcijas atteikumu paaugstināt viņu amatā uz A4 kategoriju, kas pieņemts, īstenojot šo pašu novērtēšanu.

Lai pamatotu savus prasījumus, prasītājs uzsver, ka Civildienesta noteikumu 45. pants nosaka, ka noteicošais kritērijs prioritātes punktu piešķiršanai un paaugstinājumam amatā ir nopelni. Tomēr šajā lietā apstrīdētajā sistēmā paaugstināšana amatā tika noteikta, piešķirot prioritātes punktus saskaņā ar katra Ģenerāldirektorāta vai Paaugstināšanas komitejas ieteikumu, salīdzinoši neizvērtējot visu to ierēdņu nopelnus, kas paaugstināmi amatā katrā kategorijā. Tādējādi Komisijas 2002. gada 26. aprīļa lēmuma 6., 8. un 10. panti par Civildienesta noteikumu 45. panta izpildes vispārējiem noteikumiem pārkāpa Civildienesta noteikumu 45. pantu. Pie tam, piešķirot katram Ģenerāldirektorātam vienotu punktu kvotu uz vienu ierēdni, šie noteikumi kavēja iecēlējinstitūciju veikt šo salīdzinošo novērtējumu.

Šajā ziņā prasītājs norāda, ka apstrīdētie lēmumi izriet no kritērijiem, kurus noteicis Juridiskais dienests, lai piešķirtu prioritātes punktus, un kuru rezultātā šie prioritātes punkti tiek piešķirti galvenokārt tiem ierēdņiem, kas katrā kategorijā ir nostrādājuši ilgāku laiku, neatkarīgi no viņu sasniegumiem. Šāda pieeja ir pilnvaru nepareiza izmantošana, jo tās mērķis ir paaugstināt amatā pēc iespējas lielāku skaitu ierēdņu un sagatavot paaugstinājumus amatā nākamajiem gadiem, un tas ir pretēji tam, ko paredz Civildienesta noteikumi, kuru mērķis ir atalgot par nopelniem.

Turklāt, prasītājs atsaucas uz vēl diviem procedūras pārkāpumiem, kas izpaužas kā prioritātes punktu piešķiršana bez Juridiskā dienesta priekšlikuma un pamatojuma sniegšanas pienākuma pārkāpums.

Prasītājs arī apgalvo, ka ir pārkāpts viņa karjeras attīstības princips, kā arī to, ka Vispārējo noteikumu 9., 12. panta 3. punkta un 13. pants ir nelikumīgi.

____________