Prasība, kas celta 2020. gada 29. aprīlī – Watson/Parlaments

(Lieta T-245/20)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Graham R. Watson (Edinburga, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: A. Schmitt un A. Grosjean, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt un nospriest, ka:

šī prasība ir pieņemama;

nepieciešamības gadījumā šīs lietas procesa organizatorisko pasākumu vai pierādījumu savākšanas pasākumu ietvaros ir jāuzdod Eiropas Parlamentam iesniegt Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta sagatavotos atzinumus, kuri sniegti 2018. gada 16. jūlijā, kā arī 2018. gada 3. decembrī un neatkarīgi no precīzā datuma, bet katrā ziņā pirms 2018. gada 10. decembra, kad tika pieņemts Parlamenta Prezidija lēmums, ar ko groza Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumus (2018/C 466/02, Oficiālais Vēstnesis, 2018. gada 28. decembris, C 466/8);

pamatojoties uz LESD 263. pantu, ir jāatceļ pārsūdzētais individuālais lēmums, par ko prasītāju informējusi Eiropas Parlamenta Finanšu ģenerāldirektorāta nodaļa “Deputātu atalgojums un sociālās tiesības”, attiecībā uz prasītāja tiesībām uz brīvprātīgo papildpensiju, ciktāl ar šo lēmumu no 2019. gada 1. janvāra ir īstenota brīvprātīgās papildpensijas saņemšanas vecuma palielināšana prasītājam no 63 uz 65 gadiem, kā paredzēts iepriekš minētajā Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmumā;

pamatojoties uz LESD 277. pantu, iepriekšminētais Parlamenta Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmums ir jāatzīst par atceltu vai nepiemērojamu, ciktāl ar to grozīts Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu 76. pants, konkrētāk, no 2019. gada 1. janvāra ir palielināts brīvprātīgās papildpensijas saņemšanas vecums;

Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Prezidijam nav ratione materiae kompetences.

Pirmkārt, Prezidijs, pieņemdams savu 2018. gada 10. decembra lēmumu (turpmāk tekstā – “Prezidija lēmums”), esot pārkāpis Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu, kas pieņemts ar Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. septembra Lēmumu 2005/684/EK, Euratom, (OV 2005, L 262, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Nolikums”). Prezidija lēmums esot pretrunā Nolikuma 27. pantam, kurā paredzēts saglabāt “iegūtās tiesības” un “nākotnē paredzamās tiesības”.

Otrkārt, ar Prezidija lēmumu tiekot noteikts nodoklis, proti, ieviesta speciāla nodeva 5 % apmērā no pensijas nominālvērtības, lai gan nodokļa uzlikšana neietilpst LESD 223. panta 2. punktā minētajās Prezidija pilnvarās.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauts būtisks procedūras noteikumu pārkāpums.

Pirmkārt, Prezidijam tiek pārmests, ka tas, pieņemot savu lēmumu, nav ievērojis LESD 223. pantā izklāstītos noteikumus.

Otrkārt, Prezidija lēmumā neesot norādīts pietiekams pamatojums, un tādējādi neesot izpildīts LESD 296. panta otrajā daļā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktais pienākums norādīt pamatojumu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas iegūtās tiesības un nākotnē paredzamās tiesības, kā arī tiesiskās paļāvības princips.

Pirmkārt, Prezidija lēmumā neesot ievērotas iegūtās tiesības un nākotnē paredzamās tiesības, kas izriet gan no vispārējiem tiesību principiem, gan no Nolikuma, kurā expressis verbis ir noteikts, ka tās saglabājamas “pilnā apjomā” (27. pants).

Otrkārt, Prezidija lēmumā neesot ievērots tiesiskās paļāvības princips.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots samērīguma princips, vienlīdzīgas attieksmes princips un nediskriminācijas princips.

Pirmkārt, prasītāja tiesību aizskārumi esot nesamērīgi attiecībā pret mērķiem, kas sasniedzami ar Prezidija lēmumu.

Otrkārt, Prezidija lēmums esot jāatzīst par nepiemērojamu, jo tajā neesot ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips un nediskriminācijas princips.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots tiesiskās drošības princips un ka trūkstot pārejas pasākumu.

Pirmkārt, Prezidija lēmumā neesot ievērots tiesiskās drošības princips, jo tam prettiesiski piešķirts atpakaļejošs spēks.

Otrkārt, Prezidija lēmumā neesot ievērots tiesiskās drošības princips, jo tajā nav paredzēti pārejas pasākumi.

____________