Prasība, kas celta 2006. gada 4. septembrī - Lübking u.c. pret Komisiju

(lieta F-105/06)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Johannes Lübking, Brisele (Beļģija), u.c. (pārstāvji - B. Cortese un C. Cortese, avvocati)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu, kas publicēts 2005. gada 23. novembra Administratīvajā paziņojumā Nr. 85-2005, tiktāl, ciktāl tajā ir paredzēts prasītājus paaugstināt A*9 pakāpes 1. līmenī;

vajadzības gadījumā atcelt iecēlējinstitūcijas 2006. gada 23. maija lēmumu tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīta prasītāju iesniegtā sūdzība;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji, kas ir Komisijas ierēdņi, apstrīd iecēlējinstitūcijas lēmumu par viņu paaugstināšanu 2005. gadā A*9 pakāpē, kura ir jauna pakāpe, kas kopš 2004. gada 1. maija iekļauta starp A*8 (iepriekš - A7) un A*10 (iepriekš - A6) pakāpi. Viņi apgalvo, ka iecēlējinstitūcijai viņi bija jāpaaugstina nevis A*9, bet gan A*10 pakāpē tāpat kā tā bija darījusi 2004. gadā attiecībā uz ierēdņiem, kas tāpat kā prasītāji 2004. gada 30. aprīlī bija klasificēti A7 pakāpē un bija paaugstināmi augstākā A6 pakāpē.

Prasības pamatojumam prasītāji izvirza trīs pamatus, no kuriem pirmais ir balstīts uz vienlīdzīgas attieksmes principa un principa, kas paredz ierēdņu tiesības veidot karjeru, pārkāpumu. Prasītāji apgalvo, ka atbilstoši šiem principiem ierēdņiem, kas 2004. gada 30. aprīlī bija klasificēti A7 pakāpē (kas no 2004. gada 1. maija kļuva par A*8 pakāpi) un bija paaugstināmi augstākā pakāpē, ir jārada vienādi karjeras attīstības apstākļi. Ierēdņi, kas, veicot paaugstināšanu amatā 2004. gadā, tika paaugstināti 2004. gada novembrī, proti, pēc jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā, pēc paaugstināšanas tika iecelti A*10 pakāpē, bet tie, kuri tāpat kā prasītāji tika paaugstināti 2005. gadā, tika iecelti zemākā pakāpē, proti, jauniekļautajā A*9 pakāpē, kaut gan abas iepriekš minēto personu grupas visādā ziņā atradās līdzīgā situācijā.

Izvirzot šo pamatu, prasītāji izvirza arī iebildumu par Civildienesta noteikumu 45. panta vispārējo īstenošanas noteikumu, kas piemērojami 2005. gadā, vai pat Civildienesta noteikumu 45. panta un XIII pielikuma nepieņemamību EKL 241. panta nozīmē tiktāl, ciktāl šīs normas neparedzēja pārejas pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips un princips, kas paredz ierēdņu tiesības veidot karjeru, starp ierēdņiem, kuri 2004. gada 30. aprīlī bija klasificēti A7 pakāpē un kas šajā datumā bija paaugstināmi augstākā A6 pakāpē.

Izvirzot otro pamatu, prasītāji norāda uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu. Viņi uzsver, ka Civildienesta noteikumu 45. panta vispārējo īstenošanas noteikumu, kas ir piemērojami 2004. gadā, 10. panta 5. punkts garantē A7 pakāpē ieceltajiem ierēdņiem, kuri ir paaugstināmi 2004. gada 30. aprīlī (un kuri 2004. gada 1. maijā ir klasificēti jaunajā A*8 pakāpē), tādus pašus karjeras attīstības apstākļus, kādi tie būtu bijuši atbilstoši līdz šim datumam piemērojamajai karjeras sistēmai, ar juridiskas fikcijas palīdzību (paaugstināšana ar atpakaļejošu spēku) paredzot viņu paaugstināšanu no A*8 pakāpes tieši A*10 pakāpē. Prasītāji apgalvo, ka šī pārejas pasākuma pieņemšana viņiem radīja tiesisko paļāvību, ka pasākums ar tādu pašu iedarbību tiks pieņemts arī attiecībā uz turpmākiem gadiem, kuros notiks paaugstināšana.

Trešais pamats ir saistīts ar pamatojuma nenorādīšanu apstrīdētajā lēmumā. Prasītāji šajā sakarā apgalvo, ka, lai gan lēmumā par paaugstināšanu pēc būtības nav jānorāda īpašs pamatojums par iecēlējinstitūcijas izvēli, administrācijai tomēr ir pienākums pamatot savu izvēli, kad tā sniedz atbildi uz sūdzību par šo lēmumu. Šajā gadījumā iecēlējinstitūcija uz prasītāju izteiktajiem iebildumiem atbildēja tikai ļoti virspusēji un neatbildēja uz galveno sūdzībā iekļauto jautājumu, kas attiecas uz nevienlīdzīgu attieksmi pret A7 pakāpes (jaunās A*8 pakāpes) ierēdņiem, kas paaugstināti 2005. gadā, un tās pašas pakāpes ierēdņiem, kas paaugstināti 2004. gadā.

____________