Lieta T‑167/19
(publicēts izvilkumu veidā)
Tempus Energy Germany GmbH
un
T Energy Sweden AB
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2021. gada 6. oktobra spriedums
Valsts atbalsts – Polijas elektroenerģijas tirgus – Jaudas mehānisms – Lēmums necelt iebildumus – Atbalsta shēma – LESD 108. panta 2. un 3. punkts – Šaubu jēdziens – Regulas (ES) 2015/1589 4. panta 3. un 4. punkts – Nopietnas grūtības – LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts – Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam – Ieinteresēto personu procesuālās tiesības – Pienākums norādīt pamatojumu
1. Tiesvedība – Iestāšanās lietā – Prasības pieteikums par viena no lietas dalībnieku prasījumu atbalstu – Prasības pieteikums, kas veido absolūtu šķērsli tiesas procesam – Pārbaude pēc tiesas ierosmes
(LESD 108. panta 2. punkts; LESD 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas 2015/1589 1. panta h) punkts, 4. panta 3. punkts un 6. panta 1. punkts)
(skat. 35. un 36. punktu)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta saderība ar iekšējo tirgu, nesākot formālu izmeklēšanas procedūru – Prasības, kuras ceļ ieinteresētās puses LESD 108. panta 2. punkta izpratnē – Prasība, lai nodrošinātu ieinteresēto pušu procesuālās tiesības – Pieņemamība
(LESD 108. panta 2. punkts; LESD 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas 2015/1589 1. panta h) punkts, 4. panta 3. punkts un 6. panta 1. punkts)
(skat. 37. un 42. punktu)
3. Valsts atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija – Administratīvais process – Ieinteresētā persona LESD 108. panta 2. punkta izpratnē – Jēdziens – Uzņēmums, kam nav tiešas konkurences ar atbalsta saņēmēju – Nepieciešamība, lai šis uzņēmums pierādītu konkrētu atbalsta ietekmi uz tā situāciju
(LESD 108. panta 2. un 3. punkts; Padomes Regulas 2015/1589 1. panta h) punkts)
(skat. 38.–40. punktu)
4. Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamības nosacījumi – Fiziskas vai juridiskas personas – Prasība, ko par vienu un to pašu lēmumu cēluši vairāki prasītāji – Viena no tiem “locus standi” – Prasības pieņemamība kopumā
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
(skat. 41. punktu)
5. Valsts atbalsts – Atbalsta projekti – Pārbaude, ko veic Komisija – Iepriekšējas izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu – Atbalsta saderība ar iekšējo tirgu – Novērtēšanas grūtības – Komisijas pienākums sākt procedūru, kas balstīta uz sacīkstes principu – Nopietnas grūtības – Jēdziens – Objektīvs raksturs – Pierādīšanas pienākums – Apstākļi, kas ļauj apstiprināt šādu grūtību esamību – Savstarpēji atbilstošu netiešu pierādījumu kopums attiecībā uz iepriekšējās izskatīšanas procedūras norisi un ilgumu, apstākļiem, kas ir saistīti ar Komisijas lēmuma pieņemšanu, un tā saturu – Pirmspaziņošanas posma ilguma un apstākļu ietekme – Pierādījumu neesamība
(LESD 108. panta 2. un 3. punkts; Padomes Regulas 2015/1589 4. panta 3. un 4. punkts)
(skat. 46.–51., 63.–72., 98., 99., 103., 106., 107., 114., 118., 123., 129., 132., 139., 143., 146., 147., 172., 179., 181., 187., 188., 192., 193., 198., 204., 207., 230., 232., 237., 239., 259., 268., 272., 285. un 297. punktu)
6. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Komisijas rīcības brīvība – Tās veikta tādu pamatnostādņu pieņemšana, kuras regulē atbalsta saderīguma izvērtēšanu ar iekšējo tirgu – Sekas – Novērtējuma brīvības pašierobežošana
(LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts; Komisijas paziņojums 2014/C 200/1)
(skat. 76. punktu)
7. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts, kas piešķirts enerģētikas nozarē – Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai – Atbalsts ražošanas pietiekamībai – Kritēriji
(LES 5. panta 4. punkts; LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 194. panta 1. punkts; Komisijas paziņojums 2014/C 200/1)
(skat. 90.–98., 111., 117.–122., 132., 137., 139., 180., 196., 197., 219., 220., 245., 246., 252., 283. un 290. punktu)
8. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Objektīvi pamatota atšķirīga attieksme – Vērtēšanas kritēriji
(skat. 161.–171., 218., 224. un 225. punktu)
9. Tiesību aktu tuvināšana – Tuvināšanas pasākumi – Kopīgi noteikumi attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu – Direktīva 2009/72 – Ārvalstu jaudas dalība valsts jaudas tirgū ar ārvalstu pārvades sistēmu operatoru starpniecību – Apmaiņa starp savstarpēji savienotajiem tīkliem – Pārvades sistēmu operatoru uzdevumi – Apjoms
(Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72 12. pants)
(skat. 228., 230. un 233. punktu)
Rezumējums
Ar 2018. gada 7. februāra lēmumu (1) Eiropas Komisija nolēma necelt iebildumus pret Polijas paziņoto atbalsta shēmu, kurā ir paredzēts izmaksāt četrus miljardus Polijas zlotu (PLN), kas sadalīti desmit gadu laikposmā, jaudas piegādātājiem Polijas elektroenerģijas tirgū (turpmāk tekstā – “paziņotā atbalsta shēma”). Nesākot formālu izmeklēšanas procedūru, Komisija konkrētāk uzskatīja, ka minētā shēma ir saderīga ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu (2).
Šādi atļautais jaudas mehānisms ir vērsts uz to, lai Polijas elektroenerģijas tirgū novērstu sagaidāmās starpības starp pieprasījumu un jaudu un līdz ar to ilgtspējīgi nodrošinātu piegādes drošību. Piemērojot minēto mehānismu, jaudas piegādātājus izvēlas, izmantojot centralizētas izsoles, kas tiek organizētas regulāros intervālos. Par fiksētu maksājumu līguma darbības laikā piegādātāji nodrošina piegādes laikposmos jaudas piegādes, kā arī to efektīvu piegādi steidzamības periodos. Šo jaudu var darīt pieejamu vai nu ražojot un piegādājot elektroenerģiju, vai pieprasījuma pārvaldības gadījumā samazinot pieprasījumu pārvades sistēmas spriedzes periodā.
Šīs izsoles ir pieejamas ražotājiem, pieprasījuma pārvaldības operatoriem un esošiem un jauniem uzglabāšanas operatoriem, kas reģistrēti Polijā vai blakus esošajās valstīs. Piešķiramo jaudas līgumu ilgums principā tiek noteikts atkarībā no attiecīgo jaudas piegādātāju ieguldījumu izdevumu apmēra. Fiksētie maksājumi tiek finansēti ar elektroenerģijas apgādes nodevu, kas tiek iekasēta no galapatērētājiem.
Lēmumu necelt iebildumus par paziņoto atbalsta shēmu apstrīdēja sabiedrības Tempus Energy Germany GmbH un T Energy Sweden AB (turpmāk tekstā kopā – “Tempus”), kas privātpersonām un juridiskajām personām pārdod pieprasījuma pārvaldības tehnoloģijas, it īpaši Vācijas un Zviedrijas elektroenerģijas tirgos.
Tomēr Vispārējā tiesa Tempus celto prasību atcelt tiesību aktu noraidīja. Savā spriedumā tā it īpaši precizē prasības atcelt Komisijas lēmumu necelt iebildumus pret paziņoto atbalsta shēmu pieņemamību, kā arī skaidrojumus par valsts atbalsta pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai konkrētu tiesību normu piemērojamību (3).
Vispārējās tiesas vērtējums
Pirmkārt, attiecībā uz Tempus celtās prasības atcelt tiesību aktu pieņemamību Vispārējā tiesa norāda, ka tai ir ieinteresētās personas statuss LESD 108. panta 2. punkta un Regulas, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai (4), 1. panta h) punkta izpratnē, jo tai ar lēmumu necelt iebildumus ir bijis liegts iesniegt savus apsvērumus formālās izmeklēšanas procedūras laikā LESD 108. panta 2. punkta izpratnē.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa noraida argumentu, saskaņā ar kuru Tempus neesot pamatojusi ieinteresētās personas statusu, jo tā neesot Polijas jaudas tirgū esošs “tiešs konkurents”. Proti, tā kā Tempus ir stingrs nodoms, kā arī spēja ienākt šajā tirgū tuvā nākotnē un tā kā paziņotā atbalsta shēma rada šķēršļus, kas šo ienākšanu padara grūtāku, Tempus ir vismaz potenciāla konkurente minētajā tirgū. Tādējādi Tempus juridiski pietiekami ir pierādījusi, ka atbalsta shēma var ietekmēt tās intereses un ka gan nolīgumu, gan jaudas maksājumu piešķiršana var konkrēti ietekmēt tās situāciju. Turklāt Tempus ieinteresētās personas statusu apstiprina tās kā saimnieciskās darbības subjekta, kas darbojas Vācijas un Zviedrijas piegulošo elektroenerģijas tirgū, statuss, kas tai ļauj piedalīties Polijas jaudas tirgū.
Tādējādi, konstatējot, ka Tempus izvirzīto atcelšanas pamatu mērķis ir apgalvot, ka pastāv nopietnas grūtības, kuru dēļ Komisijai esot bijis jāsāk formālā izmeklēšanas procedūra, lai saglabātu procesuālās tiesības, kas tai esot saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu, Vispārējā tiesa apstiprina, ka tās prasība ir pieņemama.
Otrkārt, Vispārējā tiesa izskata jautājumu pēc būtības par to, vai Komisijas veiktā sākotnējā izskatīšana šajā lietā radīja nopietnas grūtības vai šaubas (5) par paziņotās atbalsta shēmas saderību ar iekšējo tirgu, un līdz ar to tai bija jāsāk LESD 108. panta 2. punktā paredzētā formālā izmeklēšanas procedūra un tai šajā ziņā nebija rīcības brīvības.
Taču pēc tam, kad Vispārējā tiesa ir precizējusi, ka nopietnu grūtību vai šaubu esamība ir jāpārbauda ne tikai Komisijas lēmuma, kas pieņemts iepriekšējās izskatīšanas noslēgumā, pieņemšanas apstākļos, bet arī vērtējumā, uz kuru tā ir balstījusies, Vispārējā tiesa noraida visus Tempus izvirzītos argumentus attiecībā uz nopietnu grūtību esamību vai šaubām par paziņotās atbalsta shēmas saderību ar iekšējo tirgu. Šie argumenti bija balstīti, pirmkārt, uz procedūras norisi un ilgumu un, otrkārt, uz lēmuma necelt iebildumus saturu un, konkrētāk, uz apgalvoto kļūdaino, nepilnīgo vai nepietiekamo atbalsta saderības ar iekšējo tirgu vērtējumu, ņemot vērā Pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai un elektroenerģijai noteikumiem.
Attiecībā uz pēdējo minēto Vispārējā tiesa it īpaši norāda, ka saskaņā ar Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai dalībvalstīm ir jālīdzsvaro potenciāli pretrunīgie energoapgādes drošības un vides aizsardzības mērķi, vienlaikus ievērojot samērīguma principu. Tādējādi, pat ja šajās pamatnostādnēs ir paredzēts vispārīgāks atbalsta mērķis, lai atbalstītu pāreju uz resursu ziņā efektīvu, konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni (6), tās nevar tikt interpretētas kā tādas, ar kurām tiek aizliegti atbalsta pasākumi parastās ražošanas elektrostacijās, ja tie izrādās nepieciešami, lai nodrošinātu ražošanas jaudas pietiekamību un tātad energoapgādes drošību, ne arī kā tādas, kas paredz piešķirt absolūtu prioritāti tādām alternatīvām metodēm kā pieprasījuma pārvaldība.