PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2008. gada 12. martā (*)

Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Kopienu uzaicinājuma uz konkursu procedūra – Ar Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienesta (CORDIS) atbalsta pakalpojumu pilnveidošanu un nodrošināšanu saistīto pakalpojumu sniegšana – Pretendenta piedāvājuma noraidīšana – Vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā uz pretendentiem un pārskatāmības princips

Lieta T‑345/03

Evropaïki      Dynamiki – Proigmena      Systimata      Tilepikoinonion      Pliroforikis      kai      Tilematikis AE, Atēnas (Grieķija), ko sākotnēji pārstāvēja S. Papass [S. Pappas], pēc tam – N. Korojanakis [N. Korogiannakis], advokāti,

prasītājs,

pret

Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv K. O’Reilija [C. O’Reilly] un L. Parpala [L. Parpala], pārstāvji,

atbildētāja,

par prasītāja lūgumu atcelt Komisijas lēmumu piešķirt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu atbilstoši konkursam ENTR/02/55 – CORDIS, 2. daļa, kas attiecas uz Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienesta (CORDIS) atbalsta pakalpojumu pilnveidošanu un nodrošināšanu.

EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Jēgers [M. Jaeger], tiesneši J. Azizi [J. Azizi] un E. Kremona [E. Cremona],

sekretāre K. Kristensena [C. Kristensen], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2006. gada 13. jūlija tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Atbilstošās tiesību normas

1        Līdz 2002. gada 31. decembrim Komisijas pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu reglamentēja IV sadaļas 1. iedaļas (56.–64.a pants) noteikumi 1977. gada 21. decembra Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 356, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1999. gada 13. decembra Regulu (EK, EOTK, Euratom) Nr. 2673/99 (OV L 326, 1. lpp.), kas stājās spēkā 2000. gada 1. janvārī (turpmāk tekstā – “Finanšu regula”).

2        Saskaņā ar Finanšu regulas 56. pantu:

“Piešķirot tiesības noslēgt iepirkuma līgumus, kuru summa sasniedz vai pārsniedz maksimālās summas, kas paredzētas Padomes direktīvās, ar kurām koordinē būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, katrai iestādei ir jāizpilda tie paši pienākumi, kas saskaņā ar šīm direktīvām ir paredzēti dalībvalstu uzņēmumiem.

Šajā nolūkā 139. pantā paredzētajā īstenošanas kārtībā ir iekļauti atbilstoši noteikumi.” [neoficiāls tulkojums]

3        Finanšu regulas 139. pantā ir paredzēts:

“Komisija, apspriežoties ar Asambleju un Padomi un ņemot vērā citu iestāžu atzinumu, izstrādā [..] Finanšu regulas īstenošanas kārtību.” [neoficiāls tulkojums]

4        Saskaņā ar Finanšu regulas 139. pantu Komisija pieņēma 1993. gada 9. decembra Regulu (Euratom, EOTK, EK) Nr. 3418/93, ar ko paredz dažu Finanšu regulas noteikumu īstenošanas kārtību (OV L 315, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Īstenošanas kārtība”). Īstenošanas kārtības 97.–105. un 126.–129. pants ir piemērojami pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai.

5        Īstenošanas kārtības 126. pantā ir noteikts:

“Padomes direktīvas būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu jomā ir piemērojamas tad, kad iestādes piešķir tiesības noslēgt iepirkuma līgumus, ja attiecīgo iepirkuma līgumu summa ir vienāda vai pārsniedz šajās direktīvās noteiktās maksimālās summas.” [Neoficiāls tulkojums]

6        3. panta 2. punktā Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvā 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu pakalpojumu [publiskā iepirkuma] līgumu piešķiršanai (OV L 209, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 13. oktobra Direktīvu 97/52/EK, ar ko arī groza Direktīvu 93/36/EEK un Direktīvu 93/37/EEK par to, kā koordinēt procedūras, ar ko attiecīgi piešķir [tiesības noslēgt] piegāžu [publiskā iepirkuma] līgumus un būvniecības [publiskā iepirkuma] līgumus (OV L 328, 1. lpp.), ir noteikts:

“Līgumslēdzējas iestādes nodrošina to, ka pakalpojumu sniedzējus nediskriminē.”

 Prāvas priekšvēsture

I –  CORDIS

7        Šī lieta ir saistīta ar vispārēju konkursu ENTR/02/55, kas attiecas uz Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienesta (CORDIS) atbalsta pasākumu jaunās versijas pilnveidošanu un nodrošināšanu (turpmāk tekstā – “attiecīgais konkurss”). CORDIS ir informātikas rīks, kas sniedz iespēju nodrošināt Eiropas Pētījumu pamatprogrammu izpildi. Tas ir galvenais publikāciju un komunikāciju dienests iespējamiem un pašreizējiem dalībniekiem, kā arī citām grupām, kas ir ieinteresētas Eiropas Pētījumu pamatprogrammā. To veido daudzfunkcionāla platforma, kas ir pielāgojama lietotāju vajadzībām, portāls, kurš tiek piedāvāts Eiropas pētījumu veicējiem un jauninājumu ieviesējiem, kā arī rīks informācijas izplatīšanai sabiedrībai.

8        Kopš 1998. gada visu CORDIS atbalsta pakalpojumu sniegšanu nodrošināja tikai viens līgumslēdzējs, proti, IntrasoftInternational SA (turpmāk tekstā – “pašreizējais līgumslēdzējs”).

9        Sestā Eiropas Kopienas pamatprogramma attiecībā uz pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu pasākumiem, kas veicina Eiropas pētniecības telpas izveidi un jauninājumus (no 2002. līdz 2006. gadam), kura pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Lēmumu Nr. 1513/2002/EK (OV L 232, 1. lpp.), ir pamatā jaunai CORDIS ieviešanas stadijai. Attiecībā uz šo jauno stadiju Komisija nolēma izsludināt konkursu un sadalīt šajā lietā aplūkojamo projektu piecās daļās.

II –  Attiecīgais konkurss, izvēlētais pretendents un apstrīdētā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

10      2002. gada 13. februārī EiropasKopienuOficiālāVēstneša pielikumā (OV S 31) tika publicēts iepriekšējs informatīvs paziņojums par attiecīgo konkursa procedūru. 2002. gada 7. augusta EiropasKopienuOficiālāVēstneša pielikumā (OV S 152) tika publicēts precizējošs iepriekšējs informatīvs paziņojums.

11      2002. gada 20. novembrī EiropasKopienuOficiālāVēstneša pielikumā (OV S 225) tika publicēts paziņojums par paredzēto publisko iepirkumu attiecībā uz 1.–3. daļu.

12      Attiecīgā konkursa līguma dokumentu A sadaļā ar nosaukumu “Vispārēji noteikumi” (turpmāk tekstā – “līguma dokumentu A sadaļa”) cita starpā ir paredzēts:

“Preambula

Runa ir par A sadaļu, kurā ir iekļauti līguma dokumentu vispārēji noteikumi, kas ir piemērojami [piecām] līguma daļām.

Attiecībā uz konkrētiem noteikumiem, lūdzu, atsaukties uz:

[..]

2. daļa – Attīstība

(visu dienestu tehniskās infrastruktūras pilnveidošana un uzturēšana)

[..]

1.3. Līguma spēkā stāšanās datums un ilgums

Līgumi jāparaksta 2003. gada jūnijā, un tiem jāstājas spēkā 2003. gada 1. jūlijā.

Pirmos trīs mēnešus līgumi atrodas “izmēģinājuma stadijā”.

Izmēģinājuma stadija dod iespēju jaunajiem līgumslēdzējiem iepazīties ar dienestu CORDIS. Iepriekšējais līgums paredz “stafetes nodošanu”. Tādējādi jaunajiem līgumslēdzējiem ir pieejamas dienesta darbības, lai sagatavotos dienesta pārņemšanai, vēlākais, izmēģinājuma perioda beigās.

Izmēģinājuma stadijā netiek saņemts atalgojums.

Saņemot apstiprinājumu no Komisijas pārstāvja, kas atbildīgs par projektu, un pašreizējā līgumslēdzēja piekrišanu, ir iespējams pārņemt daļu no pakalpojuma vai visu pakalpojumu jau izmēģinājuma stadijā (attiecībā uz samaksu par pakalpojumiem, kas pārņemti izmēģinājuma stadijā: skat. 1.7. punktu).

[..]

1.7. Maksāšanas kārtība

Maksājumi par katru daļu tiks veikti termiņā, kas noteikts Komisijas iekšējās tiesību normās par maksājumiem, šādā veidā:

[..]

–        gadījumā, ja jaunais līgumslēdzējs pārņem daļu no pakalpojuma vai visu pakalpojumu izmēģinājuma stadijā (skat. 1.3), šis pakalpojumu sniedzējs saņem samaksu, sākot no dienas, kurā faktiski ir pārņemtas pakalpojuma daļas; [..]

[..].

3.3. Piedāvājumu novērtēšana – Piešķiršanas kritēriji

Tiesības noslēgt iepirkuma līgumu tiks piešķirtas tā piedāvājuma iesniedzējam, kam ir visaugstākā rentabilitāte. Tiks piemēroti šādi piešķiršanas kritēriji:

–        kvalitatīvie piešķiršanas kritēriji;

–        cena.

Sākumā izvēlētais piedāvājums tiks novērtēts atkarībā no turpmāk norādītajiem kvalitatīvajiem piešķiršanas kritērijiem un no katra kritērija izvērtēšanas koeficienta.

Kritērijs	Kvalitatīvie piešķiršanas kritēriji				Izvērtēšana (maksimālais punktu skaits) attiecībā uz daļu Nr. 1, 2, 4, 5	Izvērtēšana (maksimālais punktu skaits) attiecībā uz daļu Nr. 3
1	Tehniskā vērtība, atbilstība līguma dokumentiem un specifikāciju izpilde; piedāvātā tehniskā pieeja (funkcionāla vispusība, tehnisko prasību ievērošana, piedāvāto tehnoloģiju piemērotība)				35	[..]
2	Piedāvātās metodoloģijas kvalitāte (darba metodes, kuru mērķis ir nodrošināt efektivitāti, izmantojamību, drošumu un konfidencialitāti; pakalpojuma drošība/pieejamība/utilizācija/uzturēšana; labākās prakses izmantošana)				25	[..]
3	Radoša pieeja, jauninājumi (oriģinālu ideju, kā pakalpojumā ieviest jauninājumus, vērtība)				20	[..]
4	Piedāvātās darba gaitas, līgumu pārvaldības un kontroles kvalitāte (noteikumi, kas piedāvāti, lai laikus piegādātu nepieciešamos produktus un lai nodrošinātu mērķu, termiņu un kvalitātes prasību ievērošanu)				20	[..]
5 [..] (tikai attiecībā uz daļu Nr. 3)	[..]				[..]	[..]
	Kopējais punktu skaits				100	[..]

[..]

4. Tehniskās specifikācijas

Kopsavilkums

Ne vairāk kā pieci neatkarīgi līgumslēdzēji CORDIS dienestu var pārvaldīt atbilstoši šādām specifikācijām:

[..]

Daļas Nr. 2 līgumslēdzējs nodrošinās to tehnisko infrastruktūru pilnveidošanu, ko izmanto citu daļu līgumslēdzēji un Komisija, proti, kopējo ražošanas sistēmu (CPS), [interneta] satura pārvaldības sistēmu (WCMS), kopējo ražošanas sistēmu (CPS), informācijas izplatīšanas sistēmu (IDS) kopā ar visām tās sastāvdaļām (WWW serveri, FTP serveri, BBS, eMail serveri, ugunsmūris (firewall), LAN, WAN, piekļuve platjoslas internetam u.c.). Daļas Nr. 2 līgumslēdzējs izstrādās arī jaunus rīkus un jaunas funkcijas, no kuriem daļa ir paredzēta eksperimentāliem mērķiem. Daļas Nr. 2 līgumslēdzējs nodrošinās zinātību un programmatūru pakalpojuma sniegšanai, bet visu pārējo daļu līgumslēdzēji un Komisija sniegs galvenos standartelementus, proti, materiālo nodrošinājumu un programmatūras sistēmas, piemēram, datubāzes pārvaldes sistēmas, rūterus utt.

[..]”

13      Attiecīgā uzaicinājuma uz konkursu līguma dokumentu B sadaļa ar nosaukumu “Daļa Nr. 2 – Saturs” (turpmāk tekstā – “līguma dokumentu B sadaļa”) paredz specifikācijas attiecībā uz daļu Nr. 2. Tā cita starpā paredz:

“6.2.1. Sistēmas uzbūves un procesu tehniskā un funkcionālā attīstība

[..]

Šie līguma dokumenti paredz – pamatojoties uz CORDIS stāvokli 2002. gada jūnijā un tuvākajā paredzamajā nākotnē – izvirzīt mērķus un pamata prasības attiecībā uz to, kas ir nepieciešams CORDIS darbības turpināšanai un attīstībai. Runājot par veidu, šajos līguma dokumentos ir noteiktas tikai minimālās prasības. Pretendentam/līgumslēdzējam jāsniedz pilnīga informācija par veidu, kādā tas apmierinās šīs vajadzības.

[..]

6.2.3.3. Indeksācija, īpaši aspekti un taksonomijas

Spēja prezentēt saturu, izmantojot iepriekš noteiktus profilus, lai sasniegtu izraudzītos lietotāju kopumus. Progresīvas metastruktūras un iezīmēšanas tehnoloģijas jāpiemēro satura priekšmetiem. Pastāv iespēja izmantot pieejamos produktus, lai ieviestu, piemēram, taksonomisku konstrukciju, bet tai ir jābūt piemērojamai ilgtermiņā un savienojamai (atbilstošai) ar CORDIS uzbūvi.

[..]

6.8. Nodošana jaunam līgumslēdzējam

Līgumslēdzējs nodos jaunajam līgumslēdzējam vai Komisijai – ja tā lūgs – visus atbilstošos elementus, piemēram, prasības un izstrādes specifikācijas, piegādes plānus, pirmkodu, procedūras, pārbaudes plānus, migrācijas plānus, rezultātus, kā arī pilnīgu dokumentāciju jebkādā formā (papīra un elektroniskā formātā). Tāpat arī produkta licences, kas iegūtas un/vai pārņemtas no iepriekšējā(‑iem) līgumslēdzēja(‑iem), metodiski tiks nodotas jaunajam līgumslēdzējam vai Komisijai.”

14      Tajā pašā dienā Komisija nodeva iespējamiem pretendentiem CD‑ROM, kurā bija iekļauta informācija par tajā laikā izmantoto informātikas materiālo nodrošinājumu un programmatūru (turpmāk tekstā – “CD 1”).

15      2002. gada 20. decembrī Komisija iespējamajiem pretendentiem nodeva otro CD‑ROM, kurā bija iekļauta papildu tehniska informācija (turpmāk tekstā – “CD 2”).

16      2002. gada decembra beigās Komisija iegādājās programmatūru ar nosaukumu “Autonomy”, kas ir teksta meklēšanas rīks, kurš ļauj galīgajiem CORDIS lietotājiem veikt vēlamo meklēšanu CORDIS datubāzēs, kā arī daudzvalodu terminoloģijas meklēšanu.

17      2003. gada 7. janvārī Komisija organizēja informācijas dienu visiem iespējamajiem pretendentiem, kā tas bija paredzēts līguma dokumentu A sadaļas 1.6. punktā.

18      2003. gada 5. februārī Komisija pagaidu interneta vietnē, kas īpaši veltīta attiecīgajam konkursam, publicēja sarakstu, norādot tajā visu esošo informātikas materiālo nodrošinājumu un visu programmatūru, kas tolaik tika izmantota (turpmāk tekstā – “inventāra saraksts”).

19      2003. gada 18. februārī Komisija turklāt minētajā vietnē publicēja dokumentu ar nosaukumu “Superquest – Implementation of Release 6 and beyond”. Šo 2003. gada 6. februāra dokumentu ar nosaukumu “projekts” bija sagatavojis pašreizējais līgumslēdzējs. Šajā dokumentā bija iekļautas tehniskās specifikācijas programmatūras Autonomy ieviešanai, kā arī ieteikums iegādāties minēto programmatūru.

20      2003. gada 9. martā EvropaïkiDynamiki – ProigmenaSystimataTilepikoinonionPliroforikiskaiTilematikis AE, prasītājs, kopā ar kādu Beļģijas sabiedrību iesniedza savu piedāvājumu attiecībā uz projekta daļu Nr. 2 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais iepirkuma līgums”).

21      Termiņš līguma dokumentos paredzētā piedāvājumu iesniegšanai bija 2003. gada 19. marts.

22      2003. gada 26. martā un 1. aprīlī varēja sākt iesniegt piedāvājumus.

23      Novērtēšanas komiteja vairākkārt rīkoja sanāksmes laikā no 2003. gada 27. marta līdz 19. jūnijam.

24      2003. gada 19. jūnijā novērtēšanas komiteja sagatavoja ziņojumu, kurā par prasītāja piedāvājumu bija pausti šādi apsvērumi:

Kritēriji		Apsvērumi					Punkti
1. Tehniskā vērtība, atbilstība līguma dokumentiem [..]		Piedāvātā tehniskā platforma, kas balstīta uz J2EE (pēc FP6, eEurope, utt.) un savienota ar NCA, bet maz precizējumu par NCA ieviešanas kārtību un uzturēšanu. Labs vispārējs J2EE un saistīto priekšrocību pamatojums. WCMS piedāvājums, kas atkarīgs no EK izvēles; apvieno funkcijas, ko veic izvēlētais WCMS. Pētījumi u.c., ar [programmatūru] Autonomy pamatoti funkcionalitātes pieņēmumi, kas ir vispārīgi aprakstoši un kas paredz elementus, kuri ņemti no CORDIS 6. izlaiduma lietotāju prasībām, ko var atrast 2002. gada uzaicinājuma uz konkursu [interneta] vietnē. [..] [..] Kopumā zināšanas par prasībām un nepieciešamajām tehnoloģijām ir apmierinošas un pamato augstas atzīmes. Tomēr ir pārāk daudz nevajadzīgu detaļu un elementu, kas tiek atkārtoti divreiz, un trūkst konkrētu piedāvājumu. Pārāk bieži ir lietots frāze “tiks paredzēts” un “risinājumi tiks sniegti”, kam nav nozīmes.					21,6 /35
2. Piedāvāto metožu kvalitāte [..]		[..] [..] [..] Laba, bet vispārīga norāde attiecībā uz programmatūras projektēšanas un atkārtotas izmantošanas veidiem. [..] [..]					14,8 /25
3. Radoša pieeja, jauninājumi [..]		[..] [..] [..]					12,8 /20
4. Piedāvātās darba gaitas, līgumu pārvaldības un kontroles kvalitāte [..]		[..] [..] [..] [..] [..] [..]					12,8 /20

25      Novērtēšanas komiteja beidzot piedāvāja izvēlēties sabiedrības Trasys piedāvājumu, lai noslēgtu apstrīdēto iepirkuma līgumu. Tā ir pamatojusies uz prasītāja un Trasys kvalitatīva un finansiāla vērtējuma rezultātiem, kas ir šādi:

Nosaukums		Kvalitatīvie piešķiršanas kritēriji/Punkti
				Nr. 1 (35)	Nr. 2 (25)	Nr. 3 (20)	Nr. 4 (20)	Kopā (100)
Prasītājs		21,6	14,8	12,8	12,8	62,0
Trasys		25,6	16,2	14,0	13,8	69,6

Nosaukums	Kopējā cena (euro)	Kvalitātes punkti	Kvalitātes/cenas attiecība
Prasītājs	6.095.001,16	62,0	10,17
Trasys	5.543.392,07	69,6	12,56

26      2003. gada 16. jūlijā Komisija nolēma pieņemt novērtēšanas komitejas priekšlikumu un piešķirt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu Trasys (turpmāk tekstā – “izvēlētais pretendents”). Tas savā piedāvājumā bija norādījis, ka ar pašreizējo līgumslēdzēju tiks noslēgts apakšuzņēmuma līgums par darbu izpildi vismaz 35 % apmērā, kas var mainīties atkarībā no apstrīdētajā iepirkuma līgumā paredzēto darbu gaitas.

27      Ar 2003. gada 1. augusta vēstuli Komisija informēja prasītāju, ka tā piedāvājums nav izvēlēts.

 Procedūra un lietas dalībnieku prasījumi

28      Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 30. septembrī, prasītājs cēla šo prasību.

29      Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        atcelt Komisijas lēmumu atzīt tā piedāvājumu par neapmierinošu;

–        likt Komisijai atkārtoti novērtēt tā piedāvājumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

30      Atbildētājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

31      Ar vēstuli, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegta 2004. gada 16. septembrī, prasītājs lūdza ļaut tam rakstveidā atbildēt uz atbildi uz repliku.

32      2004. gada 26. oktobrī Pirmās instances tiesa informēja prasītāju par savu lēmumu neapmierināt tā lūgumu.

33      Pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Pirmās instances tiesa nolēma uzsākt mutvārdu procesu, un, veicot Pirmās instances tiesas Reglamenta 64. pantā paredzētos procesa organizatoriskos pasākumus, tā 2006. gada 20. jūnija vēstulēs lūdza lietas dalībniekus rakstveidā atbildēt uz papildu jautājumiem.

34      Ar vēstulēm, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegtas 2006. gada 30. jūnijā, lietas dalībnieki sniedza atbildes uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumiem.

35      2006. gada 13. jūlija tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Pirmās instances tiesas uzdotajiem jautājumiem.

36      2006. gada 24. jūlija vēstulē prasītājs sniedza paskaidrojumus papildus sniegtajiem mutvārdu paskaidrojumiem.

37      2006. gada 14. septembrī Pirmās instances tiesa nolēma atkārtoti sākt mutvārdu procesu.

38      Ar 2006. gada 15. septembra vēstulēm Pirmās instances tiesa lūdza prasītāju rakstveidā iesniegt aprēķinu, ko tas veicis tiesas sēdē, un paskaidrot katru tā posmu.

39      Prasītājs savu atbildi sniedza 2006. gada 26. septembrī iesniegtajā vēstulē.

40      2006. gada 22. novembrī iesniegtajā vēstulē Komisija pauda savus apsvērumus par iepriekš minēto rakstveida atbildi.

41      2006. gada 6. decembrī Pirmās instances tiesa nolēma slēgt mutvārdu procesu.

 Juridiskais pamatojums

I –  Par prasības atcelt tiesību aktu apjomu

42      Prasības pieteikuma pirmajā prasījumā prasītājs lūdz atcelt Komisijas lēmumu atzīt tā piedāvājumu par neapmierinošu. Otrajā prasījumā prasītājs lūdz likt Komisijai atkārtoti novērtēt tā piedāvājumu.

43      Attiecībā uz prasījumu pirmo daļu ir jāsecina, ka Komisija nav nolēmusi, ka prasītāja piedāvājums nebija apmierinošs.

44      Turklāt lēmuma piešķirt tiesības noslēgt apstrīdēto iepirkuma līgumu kopijā, kas iesniegta Pirmās instances tiesai prasības pieteikuma pielikumā, iekļaujot norādi “apstrīdētais lēmums”, prasītājs pats ir norādījis, ka tas uzskatīja, ka minēto aktu ir lūdzis atcelt.

45      Līdz ar to pirmajā prasījumā ir izteikts lūgums atcelt lēmumu piešķirt tiesības noslēgt apstrīdēto iepirkuma līgumu nevis prasītājam, bet citam pretendentam, kura piedāvājums tika atzīts par labāku (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”).

46      Runājot par otro prasījumu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Kopienu tiesa, veicot tiesiskuma pārbaudi, nevar dot rīkojumus iestādēm, bet attiecīgajai administrācijai ir jāveic pasākumi, lai izpildītu spriedumu, kas taisīts saistībā ar prasību atcelt tiesību aktu (Pirmās instances tiesas 1998. gada 27. janvāra spriedums lietā T‑67/94 LadbrokeRacing/Komisija, Recueil, II‑1. lpp., 200. punkts, un 1998. gada 15. septembra spriedums apvienotajās lietās T‑374/94, T‑375/94, T‑384/94 un T‑388/94 EuropeanNightServices u.c./Komisija, Recueil, II‑3141. lpp., 53. punkts).

47      Tādējādi prasītāja otrais prasījums ir jānoraida kā nepieņemams, jo tajā ir paredzēts dot rīkojumus Komisijai.

II –  Par lūgumu atcelt Apstrīdēto lēmumu

A –  Norādītie pamati

48      Prasības atcelt tiesību aktu pamatojumam prasītājs norāda četrus pamatus, kas ir sadalīti vairākās daļās.

49      Norādot pirmo pamatu, prasītājs apgalvo, ka Komisija, pirmkārt, nav paziņojusi prasītāja lūgto informāciju un, otrkārt, nav pamatojusi savus aktus. Proti, pirmkārt, tas uzskata, ka uz konkursa procedūras laikā izteikto lūgumu sniegt ziņas Komisija atbildēja tikai pēc tam, kad bija beidzies piedāvājumu iesniegšanai noteiktais termiņš. Otrkārt, tas uzskata, ka Komisija tam nav sniegusi pilnīgus izrakstus no iespējamā labvēlīgā ieteikuma, kas tika iesniegts iepirkuma līgumu un līgumu konsultatīvajai komitejai attiecībā uz tā piedāvājumu un izvēlētā pretendenta piedāvājumu. Treškārt, prasītājs uzskata, ka Komisija nav tam nodevusi informāciju par izvēlētā pretendenta apakšuzņēmēju vārdiem. Ceturtkārt, prasītājs apgalvo, ka piedāvājumu novērtēšanā piedalījās papildu komiteja, kas nav paredzēta Īstenošanas kārtībā. Norādot otro pamatu, prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi principu par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, kas ir paredzēts Īstenošanas kārtības 126. pantā un Direktīvas 92/50 3. panta 2. punktā, pirmkārt, līguma dokumentos paredzot prasību par izmēģinājuma stadiju, kurā netiek saņemta atlīdzība, un, otrkārt, ne visu potenciālo pretendentu rīcībā nododot atbilstošu tehnisko informāciju kopš konkursa procedūras sākuma. Norādot trešo pamatu, prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas, novērtējot tā piedāvājumu, kā arī izvēlētā pretendenta piedāvājumu. Visbeidzot, savā replikas rakstā prasītājs apgalvo, ka Komisija nav definējusi skaidras un objektīvas novērtējuma normas attiecīgajam uzaicinājumam uz konkursu.

50      Pirmās instances tiesa uzskata, ka ir lietderīgi otro pamatu izskatīt vispirms, jo prasītājs atsaucas uz to, ka ir pārkāpts princips par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem kopš konkursa procedūras sākuma.

B –  Par otro pamatu, kas ir pamatots ar principa par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem neievērošanu

51      Otrais pamats ir pamatots, pirmkārt, ar prasību par trīs mēnešus ilgu izmēģinājuma stadiju, kurā netiek saņemta atlīdzība, un, otrkārt, pieejas atsevišķai tehniskai informācijai neesamību.

1.     Par otrā pamata pirmo daļu, kas attiecas uz prasību par trīs mēnešus ilgu izmēģinājuma stadiju, kurā netiek saņemta atlīdzība

a)     Lietas dalībnieku argumenti

52      Prasītājs norāda, ka Komisija ir pārkāpusi vispārēju pretendentu diskriminācijas aizliegumu, kas ir atzīts par vispārēju Kopienu tiesību principu un nostiprināts Finanšu regulas 56. pantā un Direktīvas 92/50 3. panta 2. punktā. Tas apgalvo, ka prasību par izmēģinājuma periodu, kurā netiek saņemta atlīdzība, uzliek finansiālu pienākumu visiem iespējamiem pretendentiem, izņemot pašreizējo līgumslēdzēju, kas izmanto līdzvērtīgu priekšrocību, jo tikai tam savā finanšu piedāvājumā nav jāiekļauj izmaksas, kas saistītas ar trīs mēnešu darbību izmēģinājuma periodā, kurā netiek saņemta atlīdzība.

53      Prasītājs apgalvo, ka tas, ka pašreizējais līgumslēdzējs veido “konsorciju” kopā ar izraudzīto pretendentu, kurš tika izvēlēts apstrīdētā iepirkuma līguma noslēgšanai tāpēc, ka tā finanšu piedāvājums bija mazāk pievilcīgs, ļāva pēdējam minētam iegūt finansiālu priekšrocību, kas ir pretrunā principam par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem.

54      Prasītājs uzskata, ka tā piedāvājums būtu ieguvis labāku vērtējumu, ja tā rentabilitāte būtu aprēķināta, neitralizējot izmaksas, kas saistītas ar izmēģinājuma stadiju. Šajā sakarā prasītājs norāda, ka izmēģinājuma stadijas izmaksas ir jānošķir no tā piedāvājuma cenas.

55      Visbeidzot, prasītājs apstrīd līguma dokumentu A sadaļas 1.3. punkta piekto daļu. Tas uzskata, ka šī daļa dod pašreizējam līgumslēdzējam iespēju liegt jaunajam līgumslēdzējam pārņemt pakalpojumus pirms trīs mēnešu izmēģinājuma perioda beigām.

56      Atbildētāja vispirms uzsver, ka izvēlētais pretendents nav tas pats, kas pašreizējais līgumslēdzējs. Izvēlētajam pretendentam būtu tikai jāslēdz apakšuzņēmuma līgums ar pašreizējo līgumslēdzēju, un tādējādi tas būtu jauns līgumslēdzējs attiecībā uz apstrīdēto iepirkuma līgumu.

57      Atbildētāja arī uzskata, ka prasība par izmēģinājuma stadiju, kurā netiek saņemta atlīdzība, pati par sevi nav principa par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem pārkāpums. Ir acīmredzams, ka, lai pārņemtu tik plašu līgumu, ar kādu ir saistīts apstrīdētais iepirkums, nevajadzētu gaidīt, ka jaunais līgumslēdzējs būs darboties spējīgs kopš pirmās dienas. Tā kā izmēģinājuma stadija katra jaunajam līgumslēdzējam būtu sākuma stadija, tajā netiktu maksāta atlīdzība.

58      Līdz ar to atbildētāja noraida argumentus, ka izvēlētajam pretendentam nepamatoti tika radītas dažas finansiālas priekšrocības.

59      Runājot par prasītāja apgalvojumu, ka pakalpojumu pārņemšana izmēģinājuma stadijā ir atkarīga no pašreizējā līgumslēdzēja labas gribas, atbildētāja norāda, ka iepriekšējais līgums, kas noslēgts ar pašreizējo līgumslēdzēju, paredzēja pienākumu savlaicīgi sagatavoties, lai jaunais līgumslēdzējs varētu pārņemt pakalpojumu. Turklāt pašreizējam līgumslēdzējam ir pienākums pilnībā sadarboties ar jauno līgumslēdzēju.

b)     Pirmās instances tiesas vērtējums

 i) Ievada piezīme

60      Pastāvīgajā judikatūrā atzītais vienlīdzīgas attieksmes princips pieprasa, lai līdzīgas situācijas netiktu aplūkotas atšķirīgi un dažādas situācijas netiktu aplūkotas vienādi (Tiesas 1977. gada 19. oktobra spriedums apvienotajās lietās 117/76 un 16/77, Ruckdeschel u.c., Recueil, 1753. lpp., 7. punkts, un 1984. gada 13. decembra spriedums lietā 106/83 Sermide, Recueil, 4209. lpp., 28. punkts).

61      Tiesību noslēgt publiskā iepirkuma līgumus piešķiršanas jomā principam par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem ir pavisam īpaša nozīme. Jāatgādina, ka no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka līgumslēdzējai iestādei ir jāievēro princips par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem (Tiesas 2001. gada 27. novembra spriedums apvienotajās lietās C‑285/99 un C‑286/99 Lombardini un Mantovani, Recueil, I‑9233. lpp., 37. punkts, un 2003. gada 19. jūnija spriedums lietā C‑315/01 GAT, Recueil, I‑6351. lpp., 73. punkts).

62      Otrā pamata pirmā daļa ir jāizskata, ievērojot iepriekš minētos principus.

 ii) Par iespējamo vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principa pārkāpumu

 1) Vispārīgi noteikumi

63      Vispirms ir jāatgādina, ka prasītājs pārmet Komisijai, ka tā ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, līguma dokumentos paredzot prasību par izmēģinājuma stadiju, kurā netiek maksāta atlīdzība.

64      Ievērojot judikatūru (Pirmās instances tiesas 2005. gada 17. marta spriedums lietā T‑160/03 AFConManagementConsultants u.c./Komisija, Krājums, II‑981, 75. punkts un minētā judikatūra), prasītājs uzskata, ka Komisija ir apdraudējusi visu pretendentu iespēju vienlīdzību.

 2) Par prasības par izmēģinājuma stadiju, kurā netiek maksāta atlīdzība, diskriminējošo raksturu

 Vispārējs noteikums

65      Prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi principu par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, kas ir paredzēts Direktīvas 92/50 3. panta 2. punktā un Īstenošanas kārtības 126. pantā.

66      Šajā sakarā ir jānorāda, ka prasība par izmēģinājuma stadiju, kurā netiek maksāta atlīdzība, saskaņā ar līguma dokumentu A sadaļas 1.7. punktu ir vienādi piemērojama visiem piedāvājumiem.

67      Līdz ar to rodas jautājums, vai līguma dokumentos paredzētā prasība par izmēģinājuma stadiju, kurā netiek maksāta atlīdzība, būtībā ir diskriminējoša.

 Par priekšrocību, kas izriet no prasības par izmēģinājuma stadiju, kurā netiek maksāta atlīdzība, un kas tiek radīta pašreizējam līgumslēdzējam un pretendentam, kurš ar to saistīts apakšuzņēmuma līguma ietvaros

68      Jāsecina, ka prasība par izmēģinājuma stadiju, kas jaunam līgumslēdzējam ļauj iepazīties ar iepriekšējo tās tehnoloģijas versiju, kura tam jāaizstāj, paredz šajā stadijā saglabāt augstu sniedzamo pakalpojumu kvalitātes līmeni. Šajā sakarā jānorāda, ka runa ir par stadiju, kurā, pirmkārt, attiecīgo pakalpojumu sniegšana tiek apmaksāta, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar pašreizējo līgumslēdzēju, un, otrkārt, jaunais līgumslēdzējs vēl nespēj pilnībā garantēt pakalpojumu kvalitāti, kas nepieciešama, lai piemērotu tehnoloģiju jauno versiju. Tādējādi izmēģinājuma stadija ir paredzēta paša jaunā līgumslēdzēja interesēs, kas tam ļauj pilnībā un saprātīgā laikā apgūt tehnoloģiju, ar ko tam būs jāstrādā, kaut arī tas pagaidām var sniegt tikai ierobežotus pakalpojumus. Ievērojot iepriekš teikto, tas, ka šādas izmēģinājuma stadijas laikā netiek maksāta atlīdzība, pats par sevi nav diskriminējoši.

69      Tomēr prasītājs uzskata, ka šajā gadījumā īpašā situācija, kurā pēc līguma dokumentu publicēšanas, kas paredz izmēģinājuma stadiju, kurā netiek maksāta atlīdzība, atrodas pašreizējais līgumslēdzējs, proti, tas, ka ir paredzēts, ka tas būs viens no uzņēmumu, kas pretendēt uz apstrīdēto iepirkuma līgumu, apakšuzņēmējiem, šādu prasību padara diskriminējošu.

70      Šajā sakarā Pirmās instances tiesa norāda, ka priekšrocība, ko pašreizējais līgumslēdzējs gūst no izmēģinājuma stadijas, nav līgumslēdzējas iestādes rīcības sekas. Ja vien sistemātiski netiek izslēgts šāds līgumslēdzējs no jebkura jauna uzaicinājuma uz konkursu vai pat netiek aizliegts tam noslēgt apakšuzņēmuma līgumu par daļu no iepirkuma, priekšrocība, kas ir piešķirta pašreizējam līgumslēdzējam vai pretendentam, kas ar to ir saistīts apakšuzņēmuma līguma ietvaros, patiesībā ir neizbēgama, jo tā ir raksturīga ikvienai situācijai, kurā līgumslēdzēja iestāde nolemj uzsākt konkursa procedūru, lai piešķirtu tiesības noslēgt iepirkuma līgumu, ko līdz šim ir izpildījis tikai viens līgumslēdzējs. Šis apstāklis savā ziņā veido “raksturīgu faktisku priekšrocību”.

71      Šajā sakarā Pirmās instances tiesa atgādina, ka Tiesa nesen ir atzinusi, ka Direktīva 92/50, kā arī citas direktīvas par tiesību noslēgt publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanu nepieļauj valsts normu, saskaņā ar kuru piedāvājumu būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu publiskā līguma noslēgšanai nevar iesniegt pretendents, kam bija uzdots veikt šo darbu, šīs piegādes vai šo pakalpojumu izpēti, eksperimentus, pētījumus vai pilnveidošanu, nedodot tam iespēju pierādīt, ka šajā gadījumā pastāvošajos apstākļos pieredze, ko tas šādā veidā bija ieguvis, nevar traucēt konkurenci (Tiesas 2005. gada 3. marta spriedums apvienotajās lietās C‑21/03 un C‑34/03 Fabricom, Krājums, I‑1559. lpp., 36. punkts).

72      Ja saskaņā ar minēto spriedumu pat īpašas zināšanas, ko pretendents ieguvis, ņemot vērā darbus, kuri tieši ir saistīti ar attiecīgo iepirkuma procedūru, ko sagatavojusi pati līgumslēdzēja iestāde, nevar būt pamats tā automātiskai izslēgšanai no minētās procedūras, tā dalība vēl jo mazāk ir jāizslēdz tad, ja šīs īpašās zināšanas ir saistītas tikai ar dalību konkursa sagatavošanā, sadarbojoties ar līgumslēdzēju iestādi.

 Par jautājumu, kā neitralizēt priekšrocību, kas raksturīga prasībai par izmēģinājuma stadiju, kurā netiek maksāta atlīdzība

73      Arī no šī sprieduma 71. punktā minētās judikatūras izriet, ka princips par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem neliek līgumslēdzējai iestādei pilnībā neitralizēt visas priekšrocības, kas tiek sniegtas pretendentam, kurš ar pašreizējo līgumslēdzēju ir noslēdzis apakšuzņēmuma līgumu.

74      Ja atzītu, ka visos aspektos ir jāneitralizē priekšrocības, ko izmanto pašreizējais līgumslēdzējs vai pretendents, kurš ar to ir saistīts apakšuzņēmuma līguma ietvaros, tas turklāt radītu sekas, kas būtu pretrunā līgumslēdzējas iestādes dienesta interesēm, jo šāda neitralizēšana tai radītu lielus papildu izdevumus.

75      Tomēr vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana šajā īpašajā kontekstā liek izsvērt attiecīgās intereses.

76      Tādējādi, lai cik vien iespējams labāk izpildītu principu par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem un novērstu sekas, kas ir pretējas līgumslēdzējas iestādes dienesta interesēm, iespējamo pašreizējā līgumslēdzēja vai pretendenta, kurš ar to ir saistīts apakšuzņēmuma līguma ietvaros, priekšrocību neitralizācija ir jāveic, bet tikai tad, ja šī neitralizācija ir tehniski viegli veicama, ja tā ir ekonomiski pieņemama un ja tās rezultātā netiek pārkāptas pašreizējā līgumslēdzēja vai minētā pretendenta tiesības.

77      Runājot par attiecīgo interešu līdzsvarošanu no ekonomiskā viedokļa, Pirmās instances tiesa atgādina, ka princips par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem izriet no Finanšu regulas IV sadaļas I iedaļas (56.–64.a pants) noteikumiem. Finanšu regulas 2. pants, kas ir viens no tiem pantiem, kuros minētajā regulā ir paredzēti vispārēji principi, nosaka, ka “budžeta kredīti jāizmanto atbilstoši ekonomijas un labas finanšu pārvaldības principiem”. Turklāt saskaņā ar EKL 248. panta 2. punktu pareiza finanšu vadība ir Līgumā atzīta Kopienu organizācijas vispārēja norma, kuras ievērošanu nodrošina Eiropas Kopienu Revīzijas palāta.

78      Kā izriet no šī sprieduma 68. punkta, šajā gadījumā ne tikai attiecīgo pakalpojumu sniegšana izmēģinājuma stadijā tiek atlīdzināta, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar pašreizējo līgumslēdzēju, bet arī jaunais līgumslēdzējs vēl šajā stadijā nav spējīgs pilnībā garantēt pakalpojumu kvalitāti, kas nepieciešama CORDIS jaunās versijas piemērošanai. Turklāt izmēģinājuma stadija ļauj ne tikai garantēt optimālu uzaicinājumā uz konkursu paredzēto ar kvalitāti saistīto mērķu sasniegšanu, bet arī pašam jaunajam līgumslēdzējam piedāvāt iespēju izmantot uzsākšanas periodu.

79      Tādējādi, ņemot vērā, ka, pirmkārt, pašreizējā līgumslēdzēja tiesības nav pārkāptas un, otrkārt, dubultā samaksa izmēģinājuma stadijā būtu pretrunā vienam no galvenajiem publiskā iepirkuma tiesību mērķiem, proti, atvieglot cik vien iespējams ekonomisku nepieciešamā pakalpojuma apguvi, būtu pārmērīgi atteikties no prasības par izmēģinājuma stadiju, kurā netiek maksāta atlīdzība, tikai tāpēc vien, ka viens no iespējamiem pretendentiem attiecīgā iepirkuma līguma izpildei, iespējams, ir saistīts ar pašreizējo līgumslēdzēju apakšuzņēmuma līguma ietvaros.

80      Līdz ar to ir jāsecina, ka šajā gadījumā iespējamā priekšrocība, kas radīta pretendentam, kurš ir saistīts ar pašreizējo līgumslēdzēju apakšuzņēmuma līguma ietvaros, nenozīmē to, ka principa par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem pārkāpuma novēršanai līgumslēdzējai iestādei līguma dokumentos jāatsakās no prasības par izmēģinājuma stadiju, kurā netiek maksāta atlīdzība.

 3) Par iespēju liegt jaunajam līgumslēdzējam pārņemt pakalpojumus pirms trīs mēnešu izmēģinājuma perioda beigām

81      Runājot par norādīto iespēju liegt jaunajam līgumslēdzējam pārņemt pakalpojumus pirms trīs mēnešu izmēģinājuma perioda beigām, ir jāatgādina, ka saskaņā ar līguma dokumentu A sadaļas 1.3. punktu, “ja vien to apstiprina par projektu atbildīgais Komisijas pārstāvis un savu piekrišanu dod pašreizējais līgumslēdzējs, netiek izslēgts, ka pakalpojuma daļas vai visu pakalpojumu var pārņemt jau izmēģinājuma stadijas laikā”. Turklāt saskaņā ar līguma dokumentu A sadaļas 1.7. punktu “gadījumā, ja jaunais līgumslēdzējs pārņem pakalpojuma daļas vai visu pakalpojumu izmēģinājuma stadijā (skat. 1.3. punktu), šis pakalpojumu sniedzējs saņem maksu, sākot no dienas, kurā faktiski ir pārņemtas pakalpojuma daļas”.

82      Šajā sakarā Pirmās instances tiesa norāda, ka frāze “ja vien [..] savu piekrišanu dod pašreizējais līgumslēdzējs” ir jāsaprot, ņemot vērā visus nosacījumus, kas reglamentē CORDIS atbalsta pakalpojumu pārņemšanas norisi, un it īpaši iepriekšējo līgumu, kas noslēgts starp Komisiju un pašreizējo līgumslēdzēju.

83      Attiecībā uz to, kādā veidā jaunais līgumslēdzējs pārņem CORDIS atbalsta pakalpojumus, no iepriekšējā līguma II pielikuma 3.2.1.2. punkta, kurā grozījumi izdarīti ar pielikumu Nr. 2, izriet, ka pašreizējam līgumslēdzējam bija pienākums sagatavot un veicināt to, ka nākamie līgumslēdzēji pilnīgi, savlaicīgi un pakāpeniski pārņem pakalpojumus, kā arī pilnībā sadarboties ar nākamo līgumslēdzēju, lai pārņemšanas stadijā joprojām nodrošinātu CORDIS atbalsta pakalpojumu augstu kvalitāti.

84      Tādējādi, lai nepārkāptu savas līgumsaistības, pašreizējam līgumslēdzējam attiecīgā gadījumā bija pienākums izpildīt prasību iespējami saīsināt trīs mēnešus ilgo izmēģinājuma stadiju atbilstoši pienākumam aktīvi sadarboties.

85      Visbeidzot, prasītājs nav pierādījis, kādā veidā no ekonomiskā viedokļa pašreizējais līgumslēdzējs bija ieinteresēts radīt šķēršļus jaunam līgumslēdzējam vieglāk pārņemt CORDIS atbalsta pakalpojumus, ņemot vērā, ka pašreizējais līgumslēdzējs katrā ziņā nezaudēja savas tiesības saņemt atlīdzību līdz sava līguma beigām.

86      Tādējādi no iepriekš izklāstītā ir jāsecina, ka līguma dokumentu A sadaļas 1.3. punkta piektā daļa neļauj pašreizējam līgumslēdzējam liegt jaunajam līgumslēdzējam pārņemt CORDIS atbalsta pakalpojumus pirms trīs mēnešu izmēģinājuma perioda beigām.

87      Līdz ar to prasītāja argumenti šajā sakarā ir jānoraida.

88      Ievērojot iepriekš izklāstīto, otrā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

2.     Par otrā pamata otro daļu par to, ka ne visu iespējamo pretendentu rīcībā konkursa procedūras sākumā tika nodota atbilstoša tehniskā informācija

89      Prasītājs pārmet Komisijai, ka tā ne visu iespējamo pretendentu rīcībā ir nodevusi atbilstošu divu kategoriju tehnisko informāciju, proti, pirmkārt, informāciju par programmatūras Autonomy iegādi, ko veikusi Komisija, un, otrkārt, informāciju par tehniskajām specifikācijām un CORDIS pirmkodu.

a)     Lietas dalībnieku argumenti

 i) Par piekļuvi informācijai par programmatūras Autonomy iegādi

90      Prasītājs norāda, ka Komisija nav savlaicīgi visiem iespējamiem pretendentiem paziņojusi informāciju par programmatūras Autonomy iegādi.

91      Līguma dokumentos un vispārējos tehniskajos dokumentos, kas nodoti iespējamiem pretendentiem, nav nevienas norādes uz to, ka, iegādājoties programmatūru Autonomy, faktiski ir rasts risinājums daudzām tehniskām problēmām, kas radušās CORDIS.

92      Prasītājs uzskata, ka programmatūra Autonomy ir “viens no [CORDIS] stūrakmeņiem”. Tas apgalvo, ka runa ir par inteliģentu ekspluatācijas sistēmu, kas ļauj automatizēt darbības attiecībā uz visiem informācijas veidiem, kuri šobrīd tiek izmantoti komunikāciju un darījumu pārvaldībai. Tā galvenā tehnoloģija ieviestu automātiskas klasificēšanas, hiperteksta sasaistes, nestrukturētas informācijas profilu atgūšanas un pārvaldības platformu, ka ļautu automātiski piegādāt lielus personalizētas informācijas daudzumus.

93      Par daļu Nr. 1 prasītājs paskaidro, ka tā attiecas uz informācijas, kā arī Komisijai paredzētu ieteikumu par pakalpojumiem galīgajiem lietotājiem vākšanu un sagatavošanu. Piedāvājums daļai Nr. 1 tādējādi varētu, piemēram, iekļaut atzinumu par tādas papildu pētījumu programmatūras nepieciešamību, kas, pamatojoties uz individualizētu meklēšanu, ļautu nošķirt konkrētu CORDIS iekļautu informāciju, piemēram, angļu vārdu “the bank”, kas vienlaikus nozīmē gan “banku”, gan “krastu”. Apstrīdētais iepirkuma līgums ir paredzēts, lai rastu risinājumus šajā sakarā.

94      Prasītājs no tā secina, ka informācijas trūkums attiecībā uz programmatūras Autonomy iegādi konkursa procedūras sākumā lika tam no jauna noteikt visu savu tehnisko uzbūvi un pārskatīt savas komandas darbiniekus, jo programmatūras Autonomy ieviešana ietekmēja daudzas citas funkcijas.

95      Savukārt izvēlētais pretendents, ko atbalsta tā nākamais apakšuzņēmējs, kurš ir pašreizējais līgumslēdzējs, varēja visus savus līdzekļus veltīt cik vien iespējams labāka tehniskā piedāvājuma izstrādāšanai, izmantojot savu priviliģēto informāciju.

96      Prasītājs apstrīd Komisijas apgalvojumus, ka izvēlētais pretendents bija gatavs izmantot labāku taksonomijas sistēmu nekā programmatūras Autonomy piedāvātā sistēma. Prasītājs uzskata, ka šāda pieeja ir pretrunīga, jo tā varētu radīt situāciju, kurā attiecībā uz daļu Nr. 1 izvēlētais pretendents savu piedāvājumu balstītu uz programmatūras Autonomy izmantošanu, un pretendents, kas izvēlēts, lai īstenotu apstrīdēto iepirkumu, piedāvātu risinājumu, kurš pamatots ar atšķirīgu taksonomijas rīku. Turklāt maz ticams, ka Komisija, iztērējusi vairākus simtus tūkstošus euro programmatūrai Autonomy, varētu uzņemties risku, ka attiecīgajā uzaicinājumā uz konkursu varētu tikt izvēlēta nevis šī programmatūra, bet cits rīks.

97      Atbildētāja principā piekrīt prasītāja aprakstam attiecībā uz programmatūras Autonomy funkcionalitāti, kā arī daļas Nr. 1 priekšmetu un apstrīdētā iepirkuma līguma priekšmetu.

98      Tomēr atbildētāja apstrīd to, ka programmatūras Autonomy iegāde būtu likusi pretendentiem pārskatīt CORDIS sistēmas uzbūvi, ņemot vērā, ka šis sistemātiskās klasifikācijas rīks nav daļa no šīs uzbūves.

99      Atbildētāja uzskata, ka programmatūras Autonomy iegāde nebūtu radījusi izmaiņas līguma dokumentos. Tā uzsver, ka ir gatava jebkuram piedāvājumam, kas attiecas uz tādas taksonomijas sistēmas iegādi, kura ir labāka nekā programmatūras Autonomy taksonomijas sistēma, un visām citām jaunām idejām. Atsaucoties konkrēti uz līguma dokumentu B sadaļas 6.2.3.3. punktu ar nosaukumu “Indeksācija, īpaši aspekti un taksonomijas”, Komisija paskaidro, ka pretendentiem attiecībā uz apstrīdēto iepirkuma līgumu bija jāiesniedz tikai risinājumi, kas ļauj veikt sarežģītu meklēšanu CORDIS sistēmā. Tā kā tirgū pastāvēja programmatūra Autonomy, prasītājs savā piedāvājumā būtu varējis iekļaut priekšlikumu izmantot šo programmatūru, kā arī ikvienu citu šāda veida rīku. Tādējādi pretendents, kas iepirkuma procedūras laikā bija klasificēts otrajā rangā, bija iesniedzis ļoti labas kvalitātes piedāvājumu, piedāvājot citu sistēmu, kas bija “novatoriska” saistībā ar indeksāciju un taksonomiju.

100    Tiesas sēdē, atbildot uz Pirmās instances tiesas jautājumu, atbildētāja precizēja, ka interneta vietnē, kas īpaši veltīta attiecīgajam konkursam, tā bija darījusi zināmu informāciju par programmatūru Autonomy atbilstoši pretendentu lūgumam šajā sakarā tikai, lai garantētu pārskatāmību.

 ii) Par piekļuvi dokumentācijai par CORDIS tehnisko uzbūvi un pirmkodu

101    Prasītājs uzskata, ka Komisija ir pārkāpusi principu par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, jo izvēlētajam pretendentam bija ekskluzīva piekļuve atsevišķai tehniskai informācijai un tādējādi tas varēja iesniegt piedāvājumu, kas ir daudz konkurētspējīgāks nekā visu citu pretendentu piedāvājumi, liekot tiem iesniegt finanšu piedāvājumu par lielāku summu.

102    Prasītājs precizē, ka pašreizējam līgumslēdzējam bija ekskluzīva piekļuve tehniskai informācijai par projekta faktisko stāvokli un it īpaši par CORDIS pirmkodu. Prasītājs norāda, ka citiem pretendentiem netika paziņota nekāda atbilstoša un aktuāla tehniska informācija, lai gan šī informācija bija pieejama. Vienīgā iespējamiem pretendentiem paziņotā lietderīgā informācija bija dokuments, kurā bija aprakstītas tolaik pastāvošās lietojumprogrammas izstrādes tehniskās specifikācijas, ko Komisija faktiski izmantoja attiecīgā uzaicinājuma uz konkursu izsludināšana laikā, kā arī sīki aprakstīts un labi dokumentēts lietojumprogrammas pirmkods.

103    Runājot par CD 1 un CD 2, un par inventāra sarakstu, kas tika izsniegts iespējamiem pretendentiem, prasītājs apgalvo, ka šī paziņotā tehniskā informācija attiecās tikai uz agrāko CORDIS versiju. Minētā informācija attiecās tikai uz laika posmu līdz 2002. gada maijam, un tajā bija apkopota galvenokārt neklasificēta statistika, kā arī ļoti ierobežoti un ļoti zemas kvalitātes dati, un tādējādi novecojuši vai nevērtīgi dati. Visbeidzot, tiesas sēdē prasītājs atsaucās uz to, CD 2 trūkst lapu, kurā ir iekļautas divas CORDIS uzbūves izstrādes diagrammas, proti, “uzbūve trīs līmeņos” un “interneta lietojumprogrammu servera uzbūve”.

104    Attiecībā uz inventāra sarakstu prasītājs apgalvo, ka liela daļa programmatūras programmu ir specifiskas katrai iekārtai. Pretendentam, kas vēlētos noslēgt apstrīdēto iepirkuma līgumu, līdz ar to piedāvātās lietojumprogrammas būtu jāapraksta šīm iekārtām atbilstošā valodā un ar atbilstošu pirmkodu. Tas uzskata, ka inventāra saraksts nebija skaidrs. Pamatojoties uz inventāra sarakstu, nebija iespējams noteikt, kur atrodas pieejamajām iekārtām specifiskās programmas. Proti, nevarēja noteikt, kuras lietojumprogrammas bija ievietotas kurās iekārtās, ne arī kādā veidā tās tur bija ievietotas.

105    Attiecībā uz pirmkoda nozīmi piedāvājumos, kas attiecas uz apstrīdēto iepirkuma līgumu, prasītājs paskaidro, ka labi dokumentēts pirmkods ir ikviena ar informācijas tehnoloģijām saistīta projekta “stūrakmens”. Šajā gadījumā, nezinot pirmkodu, CORDIS ir “melnā kaste”. Prasītājs apgalvo, ka pretendentam ir jāparedz vairākas iespējas, lai mēģinātu paredzēt visas iespējamās situācijas, kurās tas varētu nokļūt ieviešanas stadijā, kaut arī tas nevar izmantot tās visas. Turklāt prasītājs uzskata, ka tad, ja, neraugoties ne uz ko, tas izdodas, tam ir jāsedz lielas izmaksas, lai analizētu tūkstošiem nezināmu pirmkodu līniju, kā arī sagatavotu trūkstošo analīzi un dokumentāciju.

106    Prasītājs piebilst, ka pirmkodu ir nepieciešams zināt arī tāpēc, lai aprēķinātu piedāvājuma cenu. Piedāvājumu aprēķināšanu par iepirkuma līgumiem jauno tehnoloģiju jomas gadījumā, ja tiek pārņemta esošā lietojumprogramma, lielā mērā atvieglo tas, ka tiek izmantota specializēta izmaksu aprēķināšanas programmatūra, piemēram, programmatūra ar nosaukumu “Cocomo 2” (COnstructive‑COst‑MOdel). Pirmkoda līniju skaits veido galveno informāciju programmatūras Cocomo 2 izmantošanai. Lai izmantotu programmatūru Cocomo 2, pirmā ievadāmā informācija ir pirmkoda līniju skaita novērtējums.

107    Attiecībā uz atbildētājas argumentāciju, saskaņā ar kuru tās nodoms bija sekmēt radošu pieeju, prasītājs apgalvo, ka ļoti precīzas un sīkas zināšanas par agrāko CORDIS versiju bija obligāti nepieciešamas, lai varētu paredzēt nākotnes projektus. Tas apgalvo, ka pat tad, ja pretendents būtu ārkārtīgi radošs, tam nebūtu izdevies sagatavot savu piedāvājumu, pamatojoties uz nepareiziem pieņēmumiem un nepareizām norādēm.

108    Atbildētāja uzskata, ka izvēlētajam pretendentam nebija priviliģēta piekļuve atbilstošajai informācijai. To pierāda fakts, ka izvēlētais pretendents bija veicis vērtējumu, izmantojot lielāku skaitu cilvēkdienu nekā bija izmantojis prasītājs.

109    Atbildētāja apgalvo, ka konkursa procedūras gaitā tā darīja visu, lai sniegtu pilnīgu informāciju par izmantoto CORDIS versiju. Tā precizē, ka uzdevumi tika aprakstīti līguma dokumentu A un B sadaļā. Papildu informācija tika sniegta 2003. gada 7. janvārī organizētās informācijas dienas laikā un īpaši attiecīgajam konkursam veltītā vietnē.

110    Attiecībā uz CD 1 un CD 2 saturu atbildētāja precizē, ka CD 1 bija iekļautas CORDIS pēdējās versijas, kas tika izmantotas līdz konkursa procedūras beigām, uzbūves specifikācijas, kā arī īpašs navigācijas rīks, kurš paredzēts, lai pretendentiem atvieglotu CD 1 lietošanu. CD 2 bija iekļautas CORDIS funkcionālās un tehniskās specifikācijas, testu atskaites, CORDIS uzbūves izstrādes diagrammas, lietojumprogrammu elementi, pārbaužu plāni un lietotāju rokasgrāmata, kurā iekļauts viens dokuments attiecībā uz katru datubāzi. Attiecībā uz divām trūkstošajām CORDIS uzbūves izstrādes diagrammām, proti, “trīs līmeņu uzbūves”, kā arī “interneta lietojumprogrammu servera uzbūves” diagrammu (skat. šī sprieduma 103. punktu), atbildētāja paskaidro, ka tās faktiski nebija aplūkojamas. Tomēr minētās uzbūves ir aprakstītas tekstā un veido parastas informātikas struktūras, kas nav raksturīgas CORDIS sistēmai. Atbildētāja turklāt uzsver, ka par to, ka divas diagrammas nav aplūkojamas, tā tika informēta tikai 2003. gada 14. martā, proti, piektdienas pēcpusdienā pirms piedāvājumu iesniegšanas noteiktā galīgā termiņa (2003. gada 19. marts). Trūkstošās diagrammas pretendentu rīcībā tā nodeva 2003. gada 18. marta pusdienlaikā.

111    Attiecībā uz pirmkodu atbildētāja skaidri atzīst, ka tas netika nodots pretendentiem. Tā apgalvo, ka pirmkods nav ne vajadzīgs, ne piemērots, lai iesniegtu un novērtētu piedāvājumus un it īpaši lai aprēķinātu izmaksas. Pirmkods būtu nepieciešams tikai pakalpojumu pārņemšanas brīdī. Šī iemesla dēļ līguma dokumentu B sadaļas 6.8. punktā ir paredzēts, ka pašreizējais līgumslēdzējs nodod jaunajam līgumslēdzējam visus atbilstošos priekšmetus un tostarp pirmkodu.

112    Tiesas sēdē, atbildot uz Pirmās instances tiesas jautājumiem, atbildētāja norādīja, ka tā uzskata, ka nebija īpaša iemesla, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības, kas tai varēja traucēt iespējamiem pretendentiem nodot pirmkodu.

113    Attiecībā uz inventāra sarakstu atbildētāja apgalvo, ka apstrīdētais iepirkuma līgums netiek uzskatīts par tādu, kā rezultātā tiek saņemts plašs materiālais nodrošinājums un CORDIS projektam pieejamās programmatūras, jo tas ir paredzēts daļai Nr. 3. Tā paskaidro, ka pastāvošā aprīkojuma ņemšana vērā nebūt nav labākais risinājums, lai sagatavotu piedāvājumus, kas attiecas uz CORDIS atbalsta pakalpojumiem nākotnē, jo atsevišķs materiālais nodrošinājums ir novecojis. Līdz ar to līguma dokumentos bija paredzēts, ka pretendentiem ir lietderīgi piedāvāt alternatīvus risinājumus.

114    Tiesas sēdē, atbildot uz vienu no Pirmās instances tiesas uzdotajiem jautājumiem par iemeslu, kura dēļ Komisija konkursa procedūras sākumā nebija nodevusi visu tehnisko informāciju, tā paskaidroja, ka konkursa izsludināšanas brīdī paskaidrojošie dokumenti, proti, inventāra saraksts, vēl nebija gatavs. Tādējādi tā šos tehniskos dokumentus iespējamiem pretendentiem nodeva tikai pakāpeniski sagatavošanās darbu gaitā. Atbildētāja uzsver, ka konkursa procedūra ilga 4 mēnešus parasto 36 dienu vietā un tādējādi iespējamajiem pretendentiem bija pietiekami daudz laika, lai pielāgotu savus piedāvājumus atkarībā no jaunās informācijas. Atbildētāja piebilst, ka līguma dokumentos ir skaidri norādīts, ka bija paredzēts, ka trūkstošā informācija būs pieejama īpaši attiecīgajam konkursam veltītā vietnē vēlā stadijā.

 iii) Par ziņu trūkuma vai novēlotu ziņu par programmatūras Autonomy iegādi, kā arī CORDIS tehnisko uzbūvi un pirmkoda ietekmi uz prasītāja piedāvājumu

 1) Par apstrīdētās Komisijas rīcības ietekmi uz prasītāja piedāvājuma kvalitāti

115    Savā argumentācijā attiecībā uz iespējamajām acīmredzamajām Komisijas kļūdām, kas pieļautas, novērtējot prasītāja piedāvājumu un izvēlētā pretendenta piedāvājumu (trešais pamats), prasītājs apstrīd dažus negatīvus apsvērumus, kas iekļauti novērtēšanas komisijas ziņojumā attiecībā uz tā piedāvājumu.

116    Prasītājs norāda, ka no vairākiem negatīviem novērtēšanas komitejas ziņojumā izteiktiem apsvērumiem (skat. šī sprieduma 24. punktu) izriet, ka tehniskā informācija, kas trūka vai kam tā piekļuva novēloti, negatīvi ietekmēja tā piedāvājuma kvalitātes vērtējumu. Šajā sakarā tas saistībā ar pirmo piešķiršanas kritēriju atsaucas uz pirmo, otro, trešo un sesto apsvērumu un saistībā ar otro piešķiršanas kritēriju – uz ceturto apsvērumu.

117    Attiecībā uz pirmo piešķiršanas kritēriju un pirmo apsvērumu prasītājs būtībā uzskata, ka daži tehniskie elementi bija izklāstīti kodolīgi tāpēc, ka pieejamā tehniskā informācija nebija pietiekami detalizēta šajā sakarā. Attiecībā uz otro apsvērumu prasītājs apgalvo, ka, tā kā tam nebija piekļuves pašreizējā līgumslēdzēja rīcībā esošajai informācijai, tam vajadzēja “piedāvāt garus variantus”, lai paredzētu visas iespējamās struktūras un praksi. Attiecībā uz trešo apsvērumu tas apgalvo, ka, ja tā piedāvājums tika atzīts par pārāk aprakstošu attiecībā uz izpēti un funkcionalitāti, tas bija tāpēc, ka programmatūras Autonomy galvenā nozīme CORDIS tehniskajā platformā tika darīta zināma iespējamiem pretendentiem ļoti novēloti. Attiecībā uz sesto apsvērumu prasītājs norāda, ka tā piedāvājums tika atzīts par nevajadzīgi detalizētu un tādu, kurā ir lieka informācija un kurā trūkst konkrētu piedāvājumu, tāpēc, ka bija nepieciešams saglabāt esošo informācijas sistēmu, par kuru visiem pretendentiem, izņemot pašreizējo līgumslēdzēju, nebija vispārīga priekšstata.

118    Attiecībā uz otro piešķiršanas kritēriju un ceturto apsvērumu prasītājs norāda, ka specifiskāka CORDIS pārbaude nebija iespējama, jo bija nepieciešams vairāk informācijas par CORDIS ieviešanu tajā laikā. Līdz ar to tikai viens pretendents, kam bija pieeja jaunākajai iekšējai informācijai, varēja riskēt izteikt kategoriskus atzinumus šajā sakarā.

119    Atbildētāja apstrīd apgalvojumu, ka izvēlētais pretendents ieguva augstākas atzīmes tāpēc, ka tam bija priviliģēta piekļuve informācijai un materiālajam nodrošinājumam. Šajā sakarā atbildētāja min dažus piemērus, lai pierādītu prasītāja argumentu trūkumus.

120    Attiecībā uz pirmo piešķiršanas kritēriju Komisija īpaši paskaidro, ka, novērtējot izvēlētā pretendenta piedāvājumu, tas tika kritizēts kā tehnisks piedāvājums, kas pamatots ar pastāvošo sistēmu un kurā trūkst jaunas pieejas.

121    Attiecībā uz otro piešķiršanas kritēriju (ceturtais apsvērums) atbildētāja īpaši atsaucas uz līguma dokumentu B sadaļas 6.2.1. punktu par apstrīdēto iepirkumu, saskaņā ar kuru pretendentiem tikai ir jāapraksta elementārās vajadzības saistībā ar to, kas nepieciešams, lai turpinātu un attīstītu CORDIS darbību, precizējot, ka attiecībā uz īstenošanas veidu līguma dokumentos ir noteiktas tikai minimālās vajadzības.

 2) Par Komisijas apstrīdētās rīcības ietekmi uz prasītāja piedāvājuma cenu

122    Atbildot uz Pirmās instances tiesas rakstisko jautājumu, prasītājs apgalvoja, ka, ņemot vērā, ka trūka informācijas vai ka Komisija to nodeva novēloti konkursa procedūras laikā, tā piedāvājums bija pakļauts riska faktoram 25–30 % apmērā. Riska faktora sadalījums attiecībā uz minēto informāciju bija šāds:

–        7 % attiecībā uz datubāzēm;

–        7 % attiecībā uz programmatūru Autonomy;

–        5 % attiecībā uz pirmkodu;

–        11 % attiecībā uz tehniskās izstrādes specifikācijām (programmatūras loģiskā izstrāde) un dokumentāciju.

123    Tiesas sēdē prasītājs paskaidroja, ka tas savus aprēķinus veica, izmantojot programmatūru Cocomo 2. Atbildot uz Pirmās instances tiesas jautājumu šajā sakarā tas precizēja programmatūras Cocomo 2 mērķi un darbību.

124    Tādējādi programmatūra Cocomo 2 bija pierādīta ar matemātisku formulu, kas pamatota ar pirmkoda līnijām un kas ļauj aprēķināt nepieciešamo slodzi, lai veiktu visas funkcijas, kuras balstītas uz šīm līnijām. Atbilstošajā vienādojumā ietilpa 22 parametri, kas raksturoja līdzvērtīgus reālās dzīves faktorus un kas ietekmēja nepieciešamo slodzi, lai izstrādātu programmu vai lai izpildītu visus uzdevumus, kuri saistīti ar programmatūras lietojumprogrammu. 17 parametri, kas raksturo multiplikatīvus izmaksu induktorus, tiks saukti par “slodzes multiplikatoriem” (SM) un 5 parametri, kas raksturo papildu izmaksas, tiks saukti par “mēroga faktoru” (MF).

125    Turklāt attiecībā uz katru parametru šis modelis piedāvā sešas iespējamās kvalifikācijas, kā arī sīkus norādījumus par atbilstošas kvalifikācijas izvēli. Tādējādi atbilstoši katram parametram atkarībā no gadījuma varētu piešķirt kādu no šādām kvalifikācijām: “Ļoti zema”, “Zema”, “Vidēja”, “Augsta”, “Ļoti augsta”, “Ārkārtīgi augsta”. Katrai no minētajām kvalifikācijām atbilst punktos izteikta vērtība. Šie punkti samazināti atbilstoši izvēlētajai kvalifikācijai, proti, tie būs par tik mazāki, par cik augstāka būs parametram piešķirtā kvalifikācija.

126    Aptuvenā slodze attiecībā uz noteikta lieluma pirmkoda projektu ir izteikta kā attiecība – persona/mēnesis (PM) un novērtēta atbilstoši šādai formulai (A un B ir kā nemainīgas vērtības):

kurā

127    Prasītājs uzskata, ka attiecīgā konkursa gadījumā varētu pieņemt, ka 22 parametri tiek vienādi novērtēti attiecībā uz katru no pretendentiem, neatkarīgi no iepriekšējām zināšanām par CORDIS un materiālā nodrošinājuma, kas pieejams attiecīgā uzaicinājuma uz konkursu ietvaros, izņemot divus parametrus, kas atbilst, pirmkārt, zināšanām par lietojumprogrammas koncepciju un, otrkārt, lietojumprogrammas lietotajai videi, proti, attiecīgi “parametru PREC”, kas raksturo jauninājuma neesamības pakāpi, un “parametru AEXP”, kurš raksturo ar lietojumprogrammu saistīto pieredzi. “Parametrs PREC” ir viens no 5 MF. “Parametrs AEXP” ir viens no 17 SM.

128    Prasītājs uzskata, ka šī sprieduma 126. punktā iekļautā formula varētu tikt piemērota divreiz, lai aprēķinātu ietekmi šādos divos gadījumos:

–        gadījums, kurā pretendents ļoti labi pārzina agrāko CORDIS versiju, pieņemot, ka katram no parametriem PREC un AEXP līdz ar to tiek piešķirta kvalifikācija “Ļoti augsta”;

–        gadījums, kurā pretendents ļoti slikti pārzina agrāko CORDIS versiju, pieņemot, ka katram no parametriem PREC un AEXP līdz ar to tiek piešķirta kvalifikācija “Ļoti zema”.

129    Prasītājs uzskata, ka, šāda aprēķina veikšanai ņemot aptuveno pirmkoda lielumu 5000 līnijas, iegūst aptuveno slodzi 15,4 PM attiecībā uz pirmajā gadījumā paredzētā pretendenta piedāvājumu un aptuveno slodzi 25,9 PM attiecībā uz otrajā gadījumā paredzētā pretendenta piedāvājumu. Tas nozīmē, ka aptuvenā slodze pretendentam būs apmēram par 40 % lielāka nekā pretendentam, kuram ir zināma visa agrākās CORDIS versijas tehniskā informācija un pirmkods. Prasītājs turklāt norāda, ka, pat izmantojot parametrus, kas atbilst līdzīgām kvalifikācijām piemēram, “Augsta” un “Zema” vai arī “Augsta” un “Ļoti zema”, tiktu iegūta 30 % liela atšķirība.

130    Atbildētāja uzskata, pirmkārt, ka aprēķini, kas veikti, pamatojoties uz programmatūru Cocomo 2, būtu jāveic šajā nolūkā izvēlētam neatkarīgam ekspertam.

131    Atbildētāja apgalvo, ka prasītāja izvēle saistībā ar kvalifikācijām, kas piešķirtas parametriem PREC un AEXP, ir subjektīva. Atbildētāja uzsver, ka ar piedāvājumu saistītajos dokumentos prasītājs ir stādījies priekšā kā organizācija, kam ir plaša pieredze informātikas un dokumentācijas jomā, bet tagad, kad tas atsaucas uz riska faktoriem, kuri pastāv iespējamā tehniskās informācijas trūkuma dēļ, tas stādās priekšā kā pretendents, kura zināšanas ir mazākas nekā vidējās zināšanas šajā jomā.

132    Atbildētāja šaubās par to, ka pamats, saskaņā ar kuru prasītājs sev dod novērtējumu, kas atbilst kvalifikācijai “Ļoti zema” attiecībā uz parametriem PREC un AEXP, ir pamatots. Tā apgalvo, ka prasītājam bija jāpiešķir kvalifikācija “Vidēja”, lai veiktu aprēķinu, pamatojoties uz programmatūru Cocomo 2.

133    Atbildētāja apstrīd arī novērtējumu, kas atbilst kvalifikācijai “Ļoti augsta” attiecībā uz izvēlēto pretendentu. Šādā veidā prasītājs nav ņēmis vērā faktu, ka izvēlētais pretendents arī nav līgumslēdzējs, kam pilnībā ir pazīstama CORDIS sistēma, pat ja ņem vērā apakšuzņēmuma līgumu, kurš attiecībā uz daļu no apstrīdētā iepirkuma līguma ir noslēgts ar pašreizējo līgumslēdzēju.

134    Pirmkārt, attiecībā uz parametru PREC atbildētāja paskaidro, ka tas attiecas uz šādiem elementiem: attiecīgā uzņēmuma izpratne par produkta mērķiem, pieredze, kas iegūta ar līdzīgām programmatūras sistēmām, vienlaicīga jauna materiālā nodrošinājuma un jaunu ar projektu saistītu operatīvo procedūru attīstība un nepieciešamība pēc jaunas datu apstrādes struktūras (algoritmi). Atbildētāja apšauba to, ka prasītājam būtu pamats attiecībā uz visiem šiem elementiem sevi kvalificēt kā “ļoti zemu”. Tas nozīmē, ka tam ir “vispārīga” izpratne par produkta mērķiem, “neliela pieredze”, “būtiska nepieciešamība” pēc vienlaicīgas attīstības un “ievērojama nepieciešamība pēc jauniem datu apstrādes algoritmiem”.

135    Pirmkārt, runājot par parametru AEXP, atbildētāja paskaidro, ka prasītājs no jauna sev dod novērtējumu, kas atbilst kvalifikācijai “Ļoti zema”, kas atbilstu mazāk nekā divus mēnešus ilgai pieredzei darbā ar attiecīgo lietojumprogrammu. Tādējādi prasītājs apgalvo, ka tam nepavisam nav zināšanu par attiecīgajā uzaicinājumā uz konkursu minētā projekta tipu un tā darbiniekiem ir ļoti neliela pieredze darbā ar šāda tipa lietojumprogrammām.

136    Otrkārt, atbildētāja uzskata, ka prasītājs nav paskaidrojis 30 % riska faktora sadalījumu vairākos elementos, kas attiecīgi ir saistīti ar datubāzēm (7 %), programmatūru Autonomy (7 %), pirmkodu (5 %) un tehniskajām specifikācijām (11 %).

137    Komisija uzskata, ka izmaksu palielinājums par 11 % cilvēkdienu izteiksmē, kas saistīts ar iespējamo tehnisko specifikāciju nepaziņošanu, ir jānoraida, jo prasītāja rīcībā bija šīs tehniskās specifikācijas. Turklāt divas CORDIS uzbūves diagrammas, kas nebija aplūkojamas CD 2, neveido 11 % riska faktoru.

138    Atbildētāja apstrīd arī izmaksu palielinājumu par 7 %, kas saistīts ar iespējami novēlotām ziņām par programmatūras Autonomy iegādi, tāpēc ka tirgū tā ir labi pazīstama.

139    Visbeidzot, atbildētāja apšauba to, ka pirmkods veido tikai 5 % lielu riska faktoru, kaut gan, kā tā uzskata, visa prasītāja argumentācija ir saistīta ar to, ka tehnisko specifikāciju (kam tas piešķir koeficientu 11 % apmērā) un pirmkoda nepaziņošanai bija ārkārtīgi būtiska nozīme.

b)     Pirmās instances tiesas vērtējums

 i) Ievada piezīmes

140    Apgalvojot, ka atsevišķai būtiskai informācijai Komisija ļāva piekļūt tikai izvēlētajam pretendentam, prasītājs norāda, ka tā ir pārkāpusi pretendentu nediskriminācijas principu.

141    Šajā ziņā Pirmās instances tiesa vispirms atgādina, ka vienlīdzīgas attieksmes princips publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā ir īpaši svarīgs (skat. šī sprieduma 60. un 61. punkts). Šādas procedūras ietvaros Komisijai ir pienākums katrā procedūras stadijā rūpēties par to, ka tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme un līdz ar to visu pretendentu iespēju vienlīdzība (skat. šī sprieduma 64. punktā minēto spriedumu lietā AFConManagementConsultants u.c./Komisija, 75. punkts un minētā judikatūra).

142    No judikatūras izriet, ka vienlīdzīgas attieksmes princips ir saistīts ar pienākumu nodrošināt pārskatāmību, lai varētu pārbaudīt tā ievērošanu (Tiesas 2002. gada 18. jūnija spriedums lietā C‑92/00 HI, Recueil, I‑5553. lpp., 45. punkts, un 2002. gada 12. decembra spriedumu lietā C‑470/99 Universale‑Bau u.c., Recueil, I‑11617. lpp., 91. punkts).

143    Princips par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, kura mērķis ir sekmēt pienācīgas un efektīvas konkurences izveidošanos starp uzņēmumiem, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrā, paredz, ka visiem pretendentiem ir vienādas iespējas, izstrādājot sava piedāvājuma noteikumus, un tādējādi nozīmē, ka visu konkurentu piedāvājumiem ir jābūt pakļautiem vienādiem nosacījumiem (šajā sakarā skat. Tiesas 2001. gada 18. oktobra spriedumu lietā C‑19/00 SIACConstruction, Recueil, I‑7725. lpp., 34. punkts, un šī sprieduma 142. punktā minēto spriedumu lietā Universale‑Bau u.c., 93. punkts).

144    Attiecībā uz pārskatāmības principu, kas ar to ir nesaraujami saistīts, tā galvenais mērķis ir garantēt, ka nepastāv favorītisma un līgumslēdzējas iestādes patvaļības risks. Tas nozīmē, ka visi piešķiršanas procedūras nosacījumi un kārtība ir formulēti skaidri, precīzi un viennozīmīgi paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu vai līguma dokumentos (Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā C‑496/99 P Komisija/CASSucchidiFrutta, Recueil, I‑3801. lpp., 109.–111. punkts).

145    Pārskatāmības princips līdz ar to arī nozīmē, ka visa tehniskā informācija, kas nepieciešama, lai pareizi saprastu paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu vai līguma dokumentus, cik vien iespējams tiktu nodota visu to uzņēmumu rīcībā, kas piedalās publiskā iepirkuma līguma noslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, lai, pirmkārt, visi pietiekami informēti un uzmanīgi pretendenti varētu saprast tās precīzo piemērošanas jomu un to interpretēt vienādi un, otrkārt, lai līgumslēdzēja iestāde varētu faktiski pārbaudīt, vai pretendentu piedāvājumi atbilst kritērijiem, kas reglamentē attiecīgo iepirkumu.

 ii) Par iespējamo nevienlīdzīgo attieksmi salīdzinājumā ar izvēlēto pretendentu, ņemot vērā piekļuvi atsevišķai tehniskai informācijai

 1) Vispārīgi noteikumi

146    Vispirms ir jāatgādina, ka prasītājs pārmet Komisijai, ka tā ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, jo novēloti nodevusi atsevišķu tehnisko informāciju visiem pretendentiem, izņemot izvēlēto pretendentu. Ņemot vērā šī sprieduma 60. un 61. punktā, kā arī 141.–144. punktā minēto judikatūru, Komisija esot apdraudējusi visu pretendentu iespēju vienlīdzību, kā arī pārskatāmības principu kā vienlīdzīgas attieksmes principa neatņemamu elementu.

147    Jāsecina arī, ka, pat ja pieņemtu, ka tas tā ir, šāds vienlīdzīgu iespēju un pārskatāmības principa apdraudējums rada pirmstiesas procedūras pārkāpumu, kas apdraud attiecīgo lietas dalībnieku tiesības uz informāciju. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru procesuāls pārkāpums var būt pamats attiecīgā lēmuma atcelšanai tikai tad, ja ir pierādīts, ka, nepastāvot šim pārkāpumam, administratīvā procesa rezultāts būtu varējis būt savādāks gadījumā, ja prasītājam būtu bijusi piekļuve attiecīgajai informācijai jau procesa sākumā un ja šajā sakarā pastāvētu kaut vai neliela iespēja, ka prasītājs būtu varējis administratīvajā procesā panākt citu rezultātu (skat. Tiesas 2003. gada 2. oktobra spriedumu lietā C‑194/99 P ThyssenStahl/Komisija, Recueil, I‑10821. lpp., 31. punkts un minētā judikatūra, un Pirmās instances tiesas 2003. gada 30. septembra spriedumu apvienotajās lietās T‑191/98 un no T‑212/98 līdz T‑214/98 AtlanticContainerLine u.c./Komisija, Recueil, II‑3275. lpp., 340. un 430. punkts).

148    Šajā sakarā Pirmās instances tiesa vispirms noskaidros to, vai norādītā nevienlīdzīgā attieksme, kas izpaudās kā kavēšanās nodot atsevišķu tehnisku informāciju visiem pretendentiem, izņemot izvēlēto pretendentu, ir uzskatāma par procesuālu pārkāpumu tāpēc, ka informācija, kura faktiski ir noderīga piedāvājumu sagatavošanai, netika nodota visu pretendentu rīcībā, tiklīdz tas bija iespējams.

149    Gadījumā, ja šāds pārkāpums tiks pierādīts, Pirmās instances tiesa noskaidros, vai, nepastāvot šim pārkāpumam, procedūrai būtu citāds rezultāts. Šajā gadījumā šāds pārkāpums var izraisīt pretendentu vienlīdzīgu iespēju pārkāpumu tikai tiktāl, ciktāl no prasītāja sniegtajiem paskaidrojumiem ticami un pietiekami precīzi izriet, ka procedūras rezultāts tam varētu būt bijis citāds.

 2) Par atsevišķas Komisijas nodotās tehniskās informācijas novēloto raksturu

150    Vispirms Pirmās instances tiesa secina, ka izvēlētajam pretendentam pirms konkursa procedūras uzsākšanas bija pilnībā zināmas visas CORDIS datubāzu, kā arī programmatūras Autonomy tehniskās specifikācijas, ņemot vērā, ka tā apakšuzņēmuma līguma noslēdzējs, kas atbilstoši iesniegtajam piedāvājumam prasīja vismaz 35 % no piedāvātajiem uzdevumiem, bija uzņēmums, kas bija esošais līgumslēdzējs laikā, kad tika uzsākta konkursa procedūra.

151    Turklāt netiek apstrīdēts, ka Komisijas rīcībā bija CORDIS datubāzu tehniskās specifikācijas pat pirms konkursa procedūras uzsākšanas, proti, 2002. gada novembra beigās.

152    Atbildētāja arī neapstrīd to, ka tā visiem iespējamiem pretendentiem CORDIS datubāzu tehniskās specifikācijas nodevusi pakāpeniski konkursa procedūras gaitā.

153    Komisija daļu no CORDIS datubāzu tehniskajām specifikācijām nodeva tikai mēnesi pēc konkursa procedūras uzsākšanas, proti, 2002. gada 20. decembrī ar CD 2 palīdzību, un tā citu tehnisko informāciju publicēja tikai 2003. gada 5. februārī, izmantojot inventāra sarakstu, proti, tikai sešas nedēļas pirms piedāvājumu iesniegšanai paredzētā termiņa beigām.

154    Atbildētājas sniegtais pamatojums, saskaņā ar kuru tā konkursa procedūras sākumā vēl nebija sagatavojusi visu informāciju, ir jānoraida, jo, lai visiem iespējamajiem pretendentiem būtu vienādas iespējas, tai bija jābūt gatavai visiem iespējamajiem pretendentiem nodot visu minēto informāciju, lai uzsāktu minēto konkursa procedūru.

155    Pirmās instances tiesa arī konstatē, ka, ņemot vērā, ka tā nākamais apakšuzņēmējs apstrīdētā iepirkuma daļas izpildei bija uzņēmums, kas bija esošais līgumslēdzējs laikā, kad tika uzsākta konkursa procedūra, izvēlētajam pretendentam konkursa procedūras sākumā varēja būt zināms viss par programmatūras darbību izmēģinājumu versijas uzstādīšanas dēļ CORDIS versijā, kas bija spēkā tajā laikā. Turklāt izvēlētā pretendenta nākamais apakšuzņēmējs arī sagatavoja programmatūras Autonomy iegādi Komisijas īpašumā, kas notika konkursa procedūras laikā. Tādējādi ir ļoti iespējams, ka izvēlētais pretendents bija pilnībā informēts par minēto iegādi jau pašā sākumā.

156    Atbildētāja neapstrīd to, ka citi pretendenti par minēto iegādi tika informēti tikai ar dokumentu ar nosaukumu “Superquest – Implementation of Release 6 and beyond”, kas tika publicēts 2002. gada 18. februārī, proti, tikai mēnesi pirms piedāvājumu iesniegšanai paredzētā termiņa beigām.

157    Līdz ar to Pirmās instances tiesa norāda, ka informāciju par CORDIS datubāzu tehniskajām specifikācijām, kā arī informāciju par programmatūras Autonomy iegādi Komisija visiem iespējamajiem pretendentiem nodevusi tikai konkursa procedūras gaitā, bet izvēlētā pretendenta rīcībā šī informācija bija jau minētās procedūras sākumā, ņemot vērā, ka bija paredzēts, ka pašreizējais līgumslēdzējs būs tā apakšuzņēmējs apstrīdētā iepirkuma līguma daļas izpildei.

 3) Par pienākumu neitralizēt izvēlētajam pretendentam radītās priekšrocības

158    Šajā ziņā ir jāatsaucas uz apsvērumiem par pārbaudi, kas veikta attiecībā uz līguma dokumentos iekļautās prasības par izmēģinājuma stadiju, kurā netiek maksāta atlīdzība, diskriminējošo raksturu (skat. šī sprieduma 68.–80. punktu), kuros tika precizēts, ka princips par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem prasa neitralizēt iespējamās pašreizējā līgumslēdzēja vai pretendenta, kas ar to ir saistīts apakšuzņēmuma līguma ietvaros, priekšrocības tikai tad, ja šādu priekšrocību saglabāšana nebūtu noteikti nepieciešama, proti, ja šādu neitralizāciju ir viegli īstenot, ja tā ir ekonomiski pieņemama un ja tās rezultātā netiek pārkāptas pašreizējā līgumslēdzēja vai minētā pretendenta tiesības.

159    Šajā ziņā ir jānorāda, ka šajā gadījumā visa informācija par CORDIS datubāzu tehniskajām specifikācijām Komisijas rīcībā bija jau attiecīgās konkursa procedūras sākumā. Tādējādi tā viegli varēja to nodot visiem pretendentiem kā līguma dokumentu pielikumu. Turklāt ir jāsecina, ka nebija grūtību informēt visus iespējamos pretendentus par programmatūras Autonomy iegādi tūlīt pēc šīs iegādes, proti, 2002. gada decembra beigās, un tas nebūtu radījis papildu izmaksas. Visbeidzot, ir jākonstatē, ka atbildētāja skaidri atzīst, ka nebija īpaša iemesla, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības, kas būtu tai varējis traucēt nodot pirmkodu trešām personām.

160    No visa iepriekš minētā izriet, ka šajā gadījumā princips par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem liek neitralizēt pašreizējā līgumslēdzēja priekšrocības vai izvēlētā pretendenta priekšrocības. Tādējādi ir jāsecina, ka nevienlīdzīga attieksme, kas izpaužas kā kavēšanās nodot atsevišķu tehnisku informāciju visiem pretendentiem, izņemot izvēlēto pretendentu, ir procesuāls pārkāpums.

161    Līdz ar to ir jānoskaidro, vai, nepastāvot šim pārkāpumam, attiecīgās konkursa procedūras rezultāts būtu bijis citāds.

 iii) Par novēloti nodotās Komisijas informācijas nozīmību attiecībā uz apstrīdētā iepirkuma piedāvājumiem

162    Pirmās instances tiesa atgādina, ka, ja izrādītos, ka informācija, kas nodota novēloti pretendentiem, kuri nav izvēlētais pretendents, nebija nozīmīga, lai sagatavotu ar apstrīdēto iepirkuma līgumu saistītos piedāvājumus, kavēšanās tos paziņot katrā ziņā nerada priekšrocību izvēlētajam pretendentam un tādējādi nerada procesuālu kļūdu, kas izraisa principa par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem pārkāpumu, kā to ir apgalvojis prasītājs.

 1) Par informācijas, kas attiecas uz programmatūras Autonomy iegādi, nozīmību

163    Attiecībā uz informācijas, kas attiecas uz programmatūras Autonomy iegādi, nozīmību, pirmkārt, Pirmās instances tiesa konstatē, ka no lietas dalībnieku kopīgā apraksta izriet, ka programmatūra Autonomy ir komplekss klasifikācijas rīks, kurš galīgajiem lietotājiem ļauj veikt meklēšanu vairākos kontekstos un, konkrētāk, vairākās valodās.

164    Otrkārt, Pirmās instances tiesa norāda, ka no līguma dokumentu A sadaļas 4. punktā iekļautā apstrīdētā iepirkuma līguma apraksta izriet, ka pretendentiem attiecībā uz minēto iepirkuma līgumu savos piedāvājumos bija jāparedz priekšlikumi, kas var nodrošināt citu daļu līgumslēdzēju un Komisijas izmantotās tehniskās infrastruktūras attīstību, proti, “[interneta] satura pārvaldības sistēmu”, un ka attiecībā uz apstrīdēto iepirkuma līgumu izvēlētajam pretendentam bija jāizstrādā “arī jauni rīki un jaunas funkcijas, no kurām daļa ir paredzēta eksperimentāliem mērķiem”.

165    Treškārt, jāņem vērā, ka saskaņā ar līguma dokumentu B sadaļas 6.2.3.3. punktu ar nosaukumu “Indeksācija, īpaši aspekti un taksonomijas” pretendentiem uz apstrīdēto iepirkuma līgumu pastāv “iespēja izmantot pieejamos produktus, lai ieviestu, piemēram, “taksonomisku konstrukciju”, bet tai ir jābūt piemērojamai ilgtermiņā un savienojamai (atbilstošai) ar CORDIS uzbūvi”.

166    Pirmās instances tiesa uzskata, ka no to uzdevumu apraksta, kas jāpiedāvā pretendentam uz apstrīdēto iepirkuma līgumu, kā arī no līguma dokumentu B sadaļas 6.2.3.3. punkta izriet, ka pretendenti uz apstrīdēto iepirkuma līgumu varēja brīvi piedāvāt jebkuru kompleksu taksonomijas programmatūru, kura pieejama tirgū, ieskaitot programmatūru Autonomy.

167    No tā izriet, ka tas vien, ka Komisija konkursa procedūras laikā ir nopirkusi programmatūru Autonomy, nelika tai mazāk labvēlīgi novērtēt piedāvājumu, kurā ir piedāvāts atšķirīgs sarežģīts meklēšanas rīks.

168    Šo secinājumu turklāt apstiprina tas, ka novērtējuma ziņojumā attiecībā uz piešķiršanas kritēriju Nr. 1 ir minēts, ka tāda pretendenta piedāvājumu, kas apstrīdētā iepirkuma līguma noslēgšanas tiesību piešķiršanas laikā klasificēts otrajā rangā, novērtēšanas komiteja uzskatīja par ļoti kvalitatīvu, jo tajā bija piedāvāta cita sistēma, kas bija “novatoriska” saistībā ar indeksāciju un taksonomijām, kas pierāda, ka Komisija šajā sakarā ir izpildījusi atbilstošos nosacījumus, kas ir paredzēti līguma dokumentos.

169    No tā izriet, ka tam, ka visas konkursa procedūras laikā bija zināms, ka Komisija ir iegādājusies programmatūru Autonomy, nevarēja būt nekādas nozīmes piedāvājumu novērtēšanā.

170    Ievērojot visu iepriekš izklāstīto, Pirmās instances tiesa uzskata, ka attiecībā uz informāciju par programmatūras Autonomy iegādi prasītājam nav izdevies pietiekamā mērā pierādīt, kādā veidā ziņas par to, ka Komisija ir iegādājusies programmatūru Autonomy, varēja radīt jebkādu priekšrocību izvēlētajam pretendentam, lai iesniegtu piedāvājumu apstrīdētajam iepirkumam.

 2) Par dokumentācijā par CORDIS tehnisko uzbūvi un pirmkodu iekļautās informācijas izmantojamību

171    Pirmkārt, attiecībā uz, iespējams, nepilnīgo dokumentāciju par CORDIS tehnisko uzbūvi Pirmās instances tiesa konstatē, ka atbildētāja neapstrīd to, ka CD 1 un CD 2 iekļautā tehniskā informācija galvenokārt ir izmantojama, lai papildinātu informāciju, kas iekļauta jau līguma dokumentos.

172    Otrkārt, attiecībā uz inventāra sarakstu Pirmās instances tiesa uzskata, ka prasītājs ir ticami paskaidrojis un atbildētāja nav varējusi atspēkot tā apgalvojumus, ka ziņas par tajā laikā izmantoto materiālo nodrošinājumu un programmatūru varēja noderēt, lai sagatavotu lietojumprogrammas, ko pretendents varētu piedāvāt attiecībā uz apstrīdēto iepirkuma līgumu, jo tam bija jānodrošina, pirmkārt, jaunā un pastāvošā materiālā nodrošinājuma savstarpējo savietojamību un darbību un, otrkārt, jauno lietojumprogrammu darbību ar pastāvošo materiālo nodrošinājumu.

173    No tā izriet, ka tehniskā informācija, ko Komisija nodeva novēloti un kas bija iekļauta CD 1 un CD 2, kā arī inventāra sarakstā, būtu varējusi veidot pievienoto vērtību piedāvājumiem, kas attiecas uz apstrīdēto iepirkuma līgumu.

174    Attiecībā uz pirmkodu Pirmās instances tiesa atgādina, ka līguma dokumentu A sadaļas 4. punktā bija noteikts, ka pretendentiem uz apstrīdēto iepirkumu savos piedāvājumos ir jāiekļauj priekšlikumi, kas var nodrošināt citu daļu līgumslēdzēju un Komisijas izmantotās tehniskās infrastruktūras, “it īpaši [interneta] satura pārvaldības sistēmas” un “informācijas izplatīšanas sistēmas” attīstību, un ka pretendentam, kurš ir izraudzīts apstrīdētā iepirkuma līguma noslēgšanai, ir jāizstrādā “arī jauni rīki un jaunas funkcijas”. Līdz ar to ir jāsecina, ka tas, ka iepriekš bija zināma svarīga iepriekšējos punktos minēta tehniskā informācija, rada priekšrocību piedāvājuma sagatavošanai. Sarežģītu datu, kas līgumslēdzējam jāsniedz attiecībā uz CORDIS daļu Nr. 1, pārvaldība un izplatīšana parasti tiek veikta ar īpašas programmatūras palīdzību.

175    Tādējādi nav šaubu, ka pilnīgas ziņas par CORDIS agrākās versijas pārvaldības un izplatīšanas lietojumprogrammu pirmkodu bija noderīgas, lai izstrādātu jaunus rīkus vai jaunas funkcijas, ko var iekļaut CORDIS jaunajā versijā.

176    Turklāt prasītājs ir ticami pierādījis – un atbildētāja nav norādījusi faktus, kas varētu būt pretrunā šim apgalvojumam, – ka, lai varētu izmantot aprēķināšanas metodi, uz kuras ir bāzēta programmatūra 2, kas bieži tiek izmantota, lai veiktu aprēķinus saistībā ar slodzi, kura nepieciešama, lai īstenotu konkrētu projektu jauno tehnoloģiju jomā, ir jāaprēķina projekta pirmkoda līniju skaits.

177    Līdz ar to ir jāsecina, ka ziņas par CORDIS agrākās versijas pirmkodu būtu bijušas noderīgas, lai ar tā jaunās versijas pirmkodu saistītos aprēķinus varētu pamatot ar konkrētām aplēsēm.

178    Tādējādi Pirmās instances tiesa secina, ka tas, ka pašreizējam līgumslēdzējam un izvēlētajam pretendentam bija ekskluzīvas zināšanas par CORDIS tehnisko uzbūvi, tajā laikā izmantoto materiālo nodrošinājumu un programmatūru, kā arī īpaši par pirmkodu, varēja vismaz daļēji tam radīt nepamatotu priekšrocību konkursa procedūras uzsākšanas brīdī.

179    Tā rezultātā, ņemot vērā, ka atbildētāja neapstrīd to, ka tehniskā informācija, kas iespējamo pretendentu rīcībā tika nodota novēloti, varēja radīt pievienoto vērtību, lai iesniegtu ar apstrīdēto iepirkuma līgumu saistītos piedāvājumus, Pirmās instances tiesa uzskata, ka nav izslēgts, ka tās konkrētā rīcība varētu būt radījusi priekšrocību pašreizējam līgumslēdzējam un izvēlētajam pretendentam, lai iesniegtu piedāvājumu attiecībā uz apstrīdēto iepirkumu.

180    Tādējādi, cik vien iespējams drīz nepaziņojot tehnisko informāciju visiem pretendentiem, Komisija ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, neievērojot prasītāja tiesības tikt informētam.

181    Līdz ar to ir jānoskaidro, vai šis pārkāpums ir apdraudējis pretendentu vienlīdzīgas iespējas, jo, nepastāvot šim pārkāpumam, attiecīgās konkursa procedūras rezultātā tiesības noslēgt apstrīdēto iepirkuma līgumu, iespējams, varētu būt piešķirtas prasītājam.

182    Tā tas tomēr nav gadījumā, ja, lai gan Komisija nav visiem pretendentiem konkursa procedūras sākumā paziņojusi visu tehnisko informāciju, kas attiecas uz CORDIS agrāko versiju, izrādītos, ka šāda informācija nebija izmantojama prasītāja piedāvājumā.

 iv) Par novēloti nodotās Komisijas informācijas izmantojamību prasītāja piedāvājumam

 1) Par kavēšanās nodot atsevišķu tehnisko informāciju ietekmi uz prasītāja piedāvājuma kvalitāti

183    Ievērojot iepriekš izklāstīto, Pirmās instances tiesa uzskata, ka kavēšanās paziņot attiecīgo tehnisko informāciju visiem pretendentiem, izņemot izvēlēto pretendentu, varēja radīt iespējami liekas pūles un laika zudumu un ka tas tādējādi varēja ietekmēt prasītāja piedāvājuma kvalitāti.

184    Neraugoties uz šo principiālo secinājumu, ir jānorāda, ka šajā gadījumā katrā ziņā pat tad, ja būtu zināma visa attiecīgā informācija, tam nebūtu izšķirošas ietekmes uz visa prasītāja piedāvājuma novērtējumu.

185    Pirmkārt, šajā sakarā prasītājs norāda, ka minētā informācija būtu uzlabojusi īpaši tā piedāvājuma kvalitāti, ņemot vērā galvenokārt pirmo piešķiršanas kritēriju (tehniskā vērtība) (skat. šī sprieduma 117. punktu). Pirmās instances tiesa atgādina, ka saskaņā ar līguma dokumentu A sadaļas 3.3. punktu maksimālais punktu skaits, ko var iegūt atbilstoši šim kritērijam, bija 35 un prasītāja piedāvājumam tika piešķirti 21,6 punkti.

186    Otrkārt, prasītājs norāda, ka ceturtais apsvērums attiecībā uz otro piešķiršanas kritēriju (“Laba, bet vispārīga norāde attiecībā uz programmatūras projektēšanas un atkārtotas izmantošanas veidiem”) ir negatīvs un ka tas ir tāpēc, ka tam nebija informācijas par CORDIS ieviešanu tajā laikā. Jānorāda, ka šis apgalvojums ir pārāk neskaidrs, tāpēc ka no līguma dokumentu B sadaļas 6.2.1. punkta saistībā ar apstrīdēto iepirkuma līgumu izriet, ka pretendentiem tikai ir jāapraksta elementārās vajadzības, kas ar saistītas ar CORDIS jaunās versijas tehnisko un funkcionālo attīstību. Turklāt ir jāsecina, ka minētais apsvērums ir tikai viens no sešiem apsvērumiem, kas izteikts saistībā ar otrā piešķiršanas kritērija novērtējumu, atbilstoši kuram var piešķirt maksimāli 25 punktus, no kuriem 14,8 punkti tika piešķirti prasītāja piedāvājumam.

187    Šajā sakarā Pirmās instances tiesa norāda, ka no novērtēšanas komitejas ziņojumā iekļautās tabulas izriet, ka formula, kas izmantota, lai noteiktu “visaugstāko rentabilitāti” līguma dokumentu A sadaļas 3.3. punkta nozīmē un lai aprēķinātu dažādu piedāvājumu kvalitātes un cenas attiecību, bija šāda:

188    Piemērojot minēto formulu prasītāja iesniegtajam piedāvājumam, proti, tajā ievietojot prasītāja piedāvājumā norādīto kopējo cenu (6 095 001,16 euro), kā arī, pirmkārt, maksimālo punktu skaitu, ko var sasniegt atbilstoši pirmajam piešķiršanas kritērijam (35 punkti), un, otrkārt, punktus, kuri prasītāja piedāvājumam faktiski tika piešķirti atbilstoši kritērijam Nr. 2–4, proti, attiecīgi 14,8, 12,8 un 12,8 punkti (skat. šī sprieduma 24. punktu), tiek iegūta šāda attiecība:

189    Ievērojot, ka izvēlētā pretendenta kvalitātes un cenas attiecība bija 12,56, aprēķins pierāda, ka pat tad, ja prasītājs būtu varējis konkursa procedūras sākumā izstrādāt savu piedāvājumu, ņemot vērā tehnisko informāciju, kas nebija tā rīcībā vai kas tam tika paziņota tika novēloti, un pat ja pēc tam tas būtu saņēmis maksimālo punktu skaitu atbilstoši kvalitātes kritērijam Nr. 1 (proti, 35. punktus), tā piedāvājuma kvalitātes un cenas attiecība katrā ziņā būtu bijusi sliktāka nekā izvēlētā pretendenta kvalitātes un cenas attiecība, jo prasītāja piedāvājuma cena bija salīdzinoši augsta.

190    Tādējādi Pirmās instances tiesa konstatē, ka ir skaidrs, ka Komisijas rīcība, lai cik kritizējama tā nebūtu, katrā ziņā apstrīdētā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu izvēlētajam pretendentam šajā gadījumā varēja ietekmēt tikai tiktāl, ciktāl prasītāja piedāvājuma cenu faktiski bija ietekmējusi tehniskās informācijas novēlota paziņošana.

 2) Par tehniskās informācijas novēlotas nodošanas ietekmi uz prasītāja piedāvājuma cenu

191    Ņemot vērā attiecīgās tehniskās informācijas novēlotas paziņošanas vispārējo ietekmi, Pirmās instances tiesa lūdza prasītājam pierādīt, kādā veidā, viņaprāt, konkrētā Komisijas rīcība prasītāju nostādīja nelabvēlīgā situācijā, lai noteiktu sava piedāvājuma cenu.

192    Atbildot uz šo jautājumu, prasītājs iesniedza aprēķinus, kas veikti, izmantojot programmatūru Cocomo 2. Šī programmatūra ļauj aptuveni noteikt slodzi, kas nepieciešama, izstrādājot informātikas projektu, kas ir izteikta PM.

193    Šajā sakarā ir jāsecina, ka atbildētāja neapstrīd to, ka šādā veidā ieviestā aprēķināšanas metode ir metode, kas ir svarīga un plaši izmantota tirgū.

194    Tieši pretēji, nebūt neapšaubot programmatūras Cocomo 2 svarīgumu, atbildētāja tikai noliedz veidu, kādā šo programmatūru ir izmantojis prasītājs. Tādējādi tā tikai, pirmkārt, apstrīd kvalifikāciju, kāda ir piešķirta parametriem PREC un AEXP, pamatojoties uz kuriem, prasītājs ir veicis savus aprēķinus, lai pierādītu, ka tā piedāvājums būtu bijis vismaz par 30 % lētāks, ja tam būtu bijusi zināma visa trūkstošā vai novēloti paziņotā tehniskā informācija jau konkursa procedūras sākumā, un, otrkārt, apstrīd riska faktora konkrētu sadalījumu vairākos elementos, kas attiecīgi ir saistīti ar datubāzēm, programmatūru Autonomy, pirmkodu un specifikācijām, kas attiecas uz tehnisko izstrādi un dokumentāciju.

195    Pirmkārt, attiecībā uz kvalifikācijām, kas piešķirtas parametriem, kurus prasītājs ir izmantojis, lai veiktu aprēķinus, ir jāsecina, ka, tā kā atbildētājas argumentācija ir vērsta uz to, lai apstrīdētu minētās kvalifikācijas, tā nav ņēmusi vērā iemeslu, kura dēļ šie aprēķini ir tikuši veikti.

196    Aprēķini, kas veikti, izmantojot programmatūru Cocomo 2, neparedz tiešu salīdzinājumu starp prasītāja piedāvājumu un izvēlētā pretendenta piedāvājumu. Tajos tieši pretēji ir ievērota atšķirība starp prasītāja faktiski piedāvāto cenu un cenu, ko tas, iespējams, būtu varējis piedāvāt, ja tam būtu bijusi zināma visa trūkstošā vai novēloti paziņotā tehniskā informācija.

197    Lai veiktu šo abstrakto salīdzinājumu, prasītājs pamatoti parametriem PREC un AEXP piešķīra kvalifikāciju “Ļoti augsta”, lai vispirms aprēķinātu PM izteiktu slodzi, kas nepieciešama iespējamajam pretendenta piedāvājumam, kuram būtu bijusi visa atbilstošā tehniskā informācija jau konkursa procedūras sākumā.

198    Turklāt attiecībā uz prasītāja faktiski piedāvātās cenas aprēķināšanas parametriem ir jāsecina, ka pat tad, ja, kā to pieprasa atbildētāja, parametriem PREC un AEXP piešķir kvalifikāciju “Vidēja”, pamatojoties uz aprēķinu, kas veikts atbilstoši programmatūras Cocomo 2 standartformulai (skat. šī sprieduma 126. punktu), tiek iegūta apmēram 19,8 PM liela vērtība attiecībā uz iespējamo piedāvājumu, ko ir paredzējis prasītājs. Šāds rezultāts tādējādi apstiprina iepriekš paredzētās slodzes atšķirību vismaz par 22 % starp, pirmkārt, piedāvājumu, ko iesniedzis pretendents, kuram bija zināma pilnīgi visa nepieciešamā informācija, un, otrkārt, piedāvājumu, ko iesniedzis pretendents, kuram bija zināma tikai daļa no informācijas.

199    Līdz ar to ir jānorāda, ka ar atbildētājas iebildumiem nevar atspēkot prasītāja argumentāciju, ka būtisku tā piedāvājuma cenas palielinājumu radīja tas, ka tam netika nodota vai novēloti tika nodota atsevišķa tehniskā informācija.

200    Otrkārt, attiecībā uz riska faktora konkrētu sadalījumu vairākos elementos, kas attiecīgi ir saistīti ar tehnisko uzbūvi, CORDIS pirmkodu un programmatūras Autonomy iegādi (skat. šī sprieduma 122. punktu), Pirmās instances tiesa atgādina, ka ir jāatrisina jautājums par to, vai Komisijas nevienlīdzīgā attieksme pret pretendentiem varēja būtiski ietekmēt prasītāja piedāvājumu. Cenas palielinājuma faktora sadalījumam šajā kontekstā nav nekādas nozīmes.

201    Aprēķini, ko prasītājs ir veicis, izmantojot programmatūru Cocomo 2, būtībā ir pamatoti ar zināšanu par CORDIS agrākās versijas tehniskajiem datiem vispārīgu kvalifikāciju (no “Ļoti zema” līdz pat “Vidēja”), kas izteikta ar parametru PREC un AEXP palīdzību, un sadalījumam atsevišķā tehniskā informācijā nav nekādas nozīmes. Līdz ar to ir jānorāda, ka atbildētājas iebildums šajā sakarā ir jānoraida.

202    Pirmās instances tiesa arī atgādina, ka šī pārbaude attiecas uz procesuālā pārkāpuma, kas izpaužas kā novēlota atsevišķas piedāvājuma izstrādāšanai noderīgas tehniskas informācijas nodošana, sekām. Kā ir atzīts šī sprieduma 150. punktā, šāds pārkāpums ir pretendentu vienlīdzīgu iespēju pārkāpums, jo, nepastāvot šim pārkāpumam, procedūras rezultāts prasītājam varētu būt bijis citāds. Tādējādi nav jāpierāda, ka tiesības noslēgt apstrīdēto iepirkuma līgumu noteikti būtu piešķirtas prasītājam. Pietiek ar to, ka prasītājs pierāda, ka, nepastāvot minētajam pārkāpumam, tam būtu bijusi iespēja iegūt tiesības noslēgt apstrīdēto iepirkuma līgumu.

203    Ievērojot aprēķinus, kas veikti, pamatojoties uz programmatūru Cocomo 2, un uz ko ir atsaucies prasītājs, Pirmās instances tiesa uzskata, ka ir ticami pierādīts, ka informācijas trūkums iespējamajiem pretendentiem attiecībā uz dokumentāciju par CORDIS tehnisko uzbūvi un pirmkodu varēja būtiski negatīvi ietekmēt prasītāja piedāvāto cenu, liedzot tam iespēju iegūt tiesības noslēgt apstrīdēto iepirkuma līgumu.

204    Ievērojot iepriekš izklāstīto, ir jāsecina, ka Komisija ir pārkāpusi principu par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, visiem iespējamajiem pretendentiem jau konkursa procedūras sākumā nenododot dokumentāciju, kas attiecas uz CORDIS tehnisko uzbūvi un pirmkodu, un ka minētais pārkāpums tādējādi varēja ietekmēt tiesību noslēgt apstrīdēto iepirkuma līgumu piešķiršanu.

205    Līdz ar to otrā pamata otrā daļa ir jāatzīst par pamatotu.

206    Tā rezultātā, nepastāvot vajadzībai izskatīt citus prasītāja norādītos pamatus, Apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, jo ir pārkāpts princips par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem saskaņā ar Direktīvas 92/50 3. panta 2. punktu un Īstenošanas kārtības 126. pantu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

207    Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā atbildētājai spriedums nav labvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)

nospriež:

1)      atcelt Komisijas 2003. gada 16. jūlija lēmumu par tiesību noslēgt iepirkuma līgumu, uz kuru attiecas konkursa ENTR/02/055 – CORDIS daļa Nr. 2, piešķiršanu;

2)      Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Jaeger Azizi Cremona

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2008. gada 12. martā.

Sekretārs       Priekšsēdētājs

E. Coulon       M. Jaeger

Satura rādītājs

Atbilstošās tiesību normas

Prāvas priekšvēsture

I –  CORDIS

II –  Attiecīgais konkurss, izvēlētais pretendents un apstrīdētā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

Procedūra un lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

I –  Par prasības atcelt tiesību aktu apjomu

II –  Par lūgumu atcelt Apstrīdēto lēmumu

A –  Norādītie pamati

B –  Par otro pamatu, kas ir pamatots ar principa par vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem neievērošanu

1.  Par otrā pamata pirmo daļu, kas attiecas uz prasību par trīs mēnešus ilgu izmēģinājuma stadiju, kurā netiek saņemta atlīdzība

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Pirmās instances tiesas vērtējums

i) Ievada piezīme

ii) Par iespējamo vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principa pārkāpumu

1) Vispārīgi noteikumi

2) Par prasības par izmēģinājuma stadiju, kurā netiek maksāta atlīdzība, diskriminējošo raksturu

Vispārējs noteikums

Par priekšrocību, kas izriet no prasības par izmēģinājuma stadiju, kurā netiek maksāta atlīdzība, un kas tiek radīta pašreizējam līgumslēdzējam un pretendentam, kurš ar to saistīts apakšuzņēmuma līguma ietvaros

Par jautājumu, kā neitralizēt priekšrocību, kas raksturīga prasībai par izmēģinājuma stadiju, kurā netiek maksāta atlīdzība

3) Par iespēju liegt jaunajam līgumslēdzējam pārņemt pakalpojumus pirms trīs mēnešu izmēģinājuma perioda beigām

2.  Par otrā pamata otro daļu par to, ka ne visu iespējamo pretendentu rīcībā konkursa procedūras sākumā tika nodota atbilstoša tehniskā informācija

a)  Lietas dalībnieku argumenti

i) Par piekļuvi informācijai par programmatūras Autonomy iegādi

ii) Par piekļuvi dokumentācijai par CORDIS tehnisko uzbūvi un pirmkodu

iii) Par ziņu trūkuma vai novēlotu ziņu par programmatūras Autonomy iegādi, kā arī CORDIS tehnisko uzbūvi un pirmkoda ietekmi uz prasītāja piedāvājumu

1) Par apstrīdētās Komisijas rīcības ietekmi uz prasītāja piedāvājuma kvalitāti

2) Par Komisijas apstrīdētās rīcības ietekmi uz prasītāja piedāvājuma cenu

b)  Pirmās instances tiesas vērtējums

i) Ievada piezīmes

ii) Par iespējamo nevienlīdzīgo attieksmi salīdzinājumā ar izvēlēto pretendentu, ņemot vērā piekļuvi atsevišķai tehniskai informācijai

1) Vispārīgi noteikumi

2) Par atsevišķas Komisijas nodotās tehniskās informācijas novēloto raksturu

3) Par pienākumu neitralizēt izvēlētajam pretendentam radītās priekšrocības

iii) Par novēloti nodotās Komisijas informācijas nozīmību attiecībā uz apstrīdētā iepirkuma piedāvājumiem

1) Par informācijas, kas attiecas uz programmatūras Autonomy iegādi, nozīmību

2) Par dokumentācijā par CORDIS tehnisko uzbūvi un pirmkodu iekļautās informācijas izmantojamību

iv) Par novēloti nodotās Komisijas informācijas izmantojamību prasītāja piedāvājumam

1) Par kavēšanās nodot atsevišķu tehnisko informāciju ietekmi uz prasītāja piedāvājuma kvalitāti

2) Par tehniskās informācijas novēlotas nodošanas ietekmi uz prasītāja piedāvājuma cenu

Par tiesāšanās izdevumiem

* Tiesvedības valoda – angļu.