Prasība, kas celta 2009. gada 11. februārī - Schemaventotto/Komisija

(lieta T-58/09)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Schemaventotto SpA, Milāna (Itālija) (pārstāvji - M. Siragusa, G. Scassellati Sforzolini, G. C. Rizza, M. Piergiovanni, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt 2008. gada 13. augusta vēstulē, lietas Nr. C(2008) 4494, kuru Komisārs Kroes [Kroes] Eiropas Komisijas vārdā nosūtīja Itālijas iestādēm, ietvaros noteiktos lēmumus attiecībā uz procesu, kas tiek veikts saskaņā ar Regulas par uzņēmumu koncentrācijas kontroli 21. pantu (lieta COMP/M.4388 - Abertis/Autostrade); un

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājam radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šis prasības pieteikums tika iesniegts par lēmumu, kurš ir ietverts Komisāra Kroes 2008. gada 13. augusta vēstulē, un prasītājs apalvo, ka atbildētāja ar šo vēstuli informēja Itālijas iestādes par nodomu neturpināt lietu COMP/M.4388 Abertis/Autostrade attiecībā uz procesu, kas tiek veikts saskaņā ar Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulas (EK) Nr. 139/2004 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli (turpmāk tekstā "Regula") 21. pantu. Patiešām, Komisija apstiprināja regulējošos pasākumus attiecībā uz procedūrām, ar kurām atļauj veikt automaģistrāles koncesiju "nodošanu" (2007. gada Ministrijas direktīva un 2008. gada dekrēts). Tomēr iepriekš minētajā vēstulē atbildētāja savu nostāju ir ierobežoti noteikusi tikai attiecībā uz to aspektu, vai Itālijas tiesiskais regulējums attiecībā uz atļauju veikt automaģistrāles koncesiju nodošanas procedūru ir saderīgs ar iekšējā tirgus noteikumiem šajā nozarē.

Savu prasību pamatā prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts Regulas par koncentrācijām 21. pants, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

Komisija nekādā gadījumā nevar atsaukties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma grozījumiem, kas izdarīti pēc 2007. gada 31. janvāra - datums, kad tika veikts sākotnējais izvērtējums. Tā kā Komisijas tiesības veikt izvērtējumu saskaņā ar Regulas 21. panta 4. punktu ir cieši saistītas ar noteiktu darbību, kura attiecas uz tādu noteikta Kopienas mēroga koncentrāciju, uz kuru ir jāpiemēro attiecīgie valsts veiktie pasākumi, jo pēc tam pieņemtajiem regulējuma grozījumiem nevar būt nekāda ietekme uz Itālijas iestāžu rīcību, kuras rezultātā dalībniecēm uz bija jāpārtrauc darījums 2006. gada decembrī, trīs mēnešus pēc tam, kad to atļāva saskaņā ar Regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi vai nepareizi piemērojusi savas tiesības, jo izvēlējās neatbilstošu juridisko pamatu attiecīgajam lēmumam "nepārbaudīt" attiecīgos Itālijas veiktos pasākumus. Šajā sakarā prasītāja apgalvo, ka, pieņemot lēmumu, ka tiesiskā regulējuma grozījumi šajā laikā nodrošina, ka sākotnējā 2007. gada 31. janvārī veiktajā vērtējumā norādītās bažas vairs nevar rasties nākotnē, Komisija saskaņā ar Regulas 21. pantu pieņēma tāda veida lēmumu, kurš nav paredzēts attiecīgajā tiesību noteikumā. Faktiski Komisija saskaņā ar 21. pantu izmantoja tiesības vispārējos dalībvalstu veiktos pasākumus atzīt par saderīgiem ar Kopienu tiesībām, pilnībā neņemot vērā specifisko koncentrāciju, kuru izmantojot Itālijā cenšas apturēt attiecīgo pasākumu veikšanu.

Komisija, uzskatot, ka Itālijas tiesiskais regulējums, kā tas tika grozīts, ir saderīgs ar Kopienu tiesībām, neņēma vērā pārējās Itālijas tiesiskajā regulējumā esošās neskaidrības, kas radās minēto valsts tiesību pasākumu piemērošanas rezultātā, ar kuriem noteikti netiek izveidota labvēlīgāka vide attiecībā uz nākotnē iespējamām koncentrācijām saistībā ar Itālijas automaģistrāles koncesijām. Turklāt tiesību noteikumi, kurus Itālijas iestādes pieņēma 2007. un 2008. gadā, jebkurā gadījumā ir pretēji 21. pantam tiktāl, ciktāl šajā pantā paredzētie pienākumi attiecībā uz automaģistrāles koncesiju "nodošanu" ir daudz plašāki nekā tie noteikumi, kuri citādi būtu jāpiemēro attiecībā uz ieinteresētajām pusēm.

____________