Prasība, kas celta 2009. gada 11. februārī - Vācija/Komisija

(lieta T-59/09)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji - M. Lumma un B. Klein)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2008. gada 5. decembra lēmumu (SG.E.3/RG/mbp D(2008) 10067), ar ko, neraugoties uz Federālās valdības iebildumu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1049/2001 2. panta 5. punktam, privātpersonām sniedz piekļuvi Vācijas iestāžu izdotiem dokumentiem lietā par valsts pienākumu neizpildi Nr. 2005/4569;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja vēršas pret Komisijas 2008. gada 5. decembra lēmumu, ar ko, neraugoties uz Federālās valdības iebildumu, trešajām personām sniedz piekļuvi Vācijas iestāžu izdotiem dokumentiem lietā par valsts pienākumu neizpildi.

Prasības pamatojumam prasītāja norāda, ka apstrīdētais lēmums ir pretrunā ar Regulas Nr. 1049/2001 ¹ 4. panta 5. punktu, saistībā ar lojālas sadarbības Kopienu un dalībvalstu starpā principu atbilstoši EKL 10. pantam.

Ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu dalībvalstīm tiek sniegta iespēja bez tās iepriekšējas piekrišanas atteikt piekļuvi dokumentam, kas ir izdots minētajā dalībvalstī, un kurš atrodas Kopienu iestādēs. Komisijai nav tiesību pašai veikt aptverošu Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. līdz 3. punktā paredzēto atteikuma pamatu pārbaudi. Tiesas judikatūrā lietā C-64/05 P ²esot noteikti izsmeļoši kritēriji, atbilstoši kuriem attiecīgā Kopienu iestāde šādu iebildi var apiet un pati veikt pārbaudi attiecībā uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. līdz 3. punktā paredzēto atteikuma pamatu pastāvēšanu: iebildumam jābūt "nepamatotam", vai arī "bez saistības" ar atteikuma pamatiem.

No tā, aplūkojot kopā ar EKL 10. pantā paredzēto Kopienu iestāžu un dalībvalstu lojālās sadarbības principu, izriet, ka atteikuma pamata izvērtējums atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. līdz 3. punktam attiecīgajā gadījumā ir dalībvalsts kompetencē. Komisija piekrišanas atteikumu var neņemt vērā tikai izņēmuma gadījumos, ja dalībvalsts pamatojums pilnībā neatbilst šiem kritērijiem. Tā izriet arī no salīdzinājuma ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 4. punktu. Abos judikatūrā izvirzītajos kritērijos runa ir par būtiskām formas prasībām, kuriem jāatspoguļo EKL 253. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu. Atteikuma piekļūt dokumentiem atbilstība Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. līdz 3. punktam pārbaude ir Kopienu tiesas, nevis Komisijas kompetencē.

Pakārtoti prasītāja norāda, ka pat tad, ja Tiesa judikatūru lietā C-64/05 P interpretētu tādējādi, ka dalībvalsts iebildums atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktam Kopienu iestādei būtu saistošs tikai tad, ja tas atbilst šīs regulas 4. panta 1. līdz 3. punktam, tad jebkurā gadījumā Komisijai būtu jāveic dalībvalsts sniegtā pamatojuma pierādījumu pārbaude. Vācijas iebilduma pamatojums tomēr nekādā gadījumā nav uzskatāms par acīmredzami kļūdainu.

____________

¹ - Eiropas Parlamenta un Padomes 2001 gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 3. lpp.)

² - Tiesas 2007. gada 18. decembra spriedums lietā C-64/05 P Zviedrija/Komisija u.c., Krājums I-113839. lpp.