Prasība, kas celta 2009. gada 24. aprīlī - GEM-YEAR un JINN-WELL AUTO-PARTS (Zhejiang)/Padome
(lieta T-172/09)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: GEM-YEAR INDUSTRY Co. Ltd un JINN-WELL AUTO-PARTS (Zhejiang) Co. Ltd (pārstāvji - K. Adamantopoulos un Y. Melin, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāju prasījumi:
atcelt Padomes 2009. gada 26. janvāra Regulu (EK) Nr. 91/2009, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam, ciktāl
pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 384/96 (turpmāk tekstā - "Pamatregula") 5. panta 1. un 4. punktu, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu novērtējumā, secinādama, ka sūdzību iesniegušajiem Kopienu ražotājiem ir bijušas īpašas tiesības celt prasību;
ar to ir pārkāpts Pamatregulas 1. panta 1., 2. un 4. punkts, 2. panta 8. punkts, kā arī 5. panta 2. un 10. punkts, dažādiem produktiem ieviešot antidempinga nodevas;
ar to ir pārkāpts Pamatregulas 3. panta 3. un 4. punkts, jo tajā tiek norādīts, ka Kopienu industrijā tiek ciesti materiāli zaudējumi, tādējādi pieļaujot acīmredzamu kļūdu katra konkrētā gadījuma faktisko apstākļu vērtējumā;
tajā, pārkāpjot Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmā ievilkuma otro daļu, netiek norādīts pamatojums, noraidot ražotāju eksportētāju Ķīnā iesniegtos lūgumus atzīt sabiedrības, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu;
ar to ir ticis pārkāpts Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkts, interpretējot PTO nolīguma un Protokla par Ķīnas pievienošanos PTO 15. punktu, jo ir ticis noraidīts savienotājelementu industrijas ražotāju lūgums atzīt sabiedrības statusu, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, to pamatojot ar spēkā esošo situāciju citā industrijas nozarē;
tās secinājumi ir pamatoti ar nepilnīgu informāciju, neievērojot pienākumu rūpīgi un objektīvi izvērtēt katra konkrētā gadījuma apstākļus, kā tas noteikts Kopienu tiesībās attiecībā uz administratīvo procedūru;
ar to ir pārkāpts Antisubsīdiju pamatregulas 1. panta 1. un 2. punkts, 2. pants, 3. panta 1. punkts, 5. pants, 6. pants, 8. pants, 10. panta 1. punkts, 11. un 15. pants, jo tajā tiek izmantots noraidījums atzīt sabiedrības, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu, lai kompensētu subsīdijas;
piespriest Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar savu prasību prasītājas lūdz atcelt Padomes 2009. gada 26. janvāra Regulu Nr. 91/2009, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam
1, izvirzot šādus pamatus.
Prasītājas norāda, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktisko apstākļu novērtējumā, secinot, ka sūdzības iesniedzējām esot bijusi interese celt prasību saskaņā ar Pamatregulas
2 5. panta 1. un 4. punktu, jo tai vajadzēja ņemt vērā kļūdaino statistiku, ko tā izmantoja kopējās Kopienas produkcijas aprēķināšanai un tai vajadzēja šos skaitļus attiecīgi izlabot. Tāpat prasītājas norāda, ka ar apstrīdēto regulu ir pārkāpts Pamatregulas 1. panta 1., 2. un 4. punkts, 2. panta 8. punkts, 5. panta 2. un 10. punkts, dažiem produktiem ieviešot antidempinga nodevu, lai arī ar antidempingu saistīta izmeklēšana var attiekties tikai uz vienu produktu. Tālāk prasītājas min, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu šī gadījuma faktisko apstākļu vērtējumā un esot pārkāpusi Pamatregulas 3. panta 3. un 4. punktu, jo apstrīdētās regulas 161. apsvērumā tā esot secinājusi, ka Kopienu industrija ir cietusi materiālos zaudējumus, kaut arī šis secinājums ir balstīts tikai uz negatīvu kaitējuma norādi, vienu pretrunīgu secinājumu un vairākiem spekulatīviem vērtējumiem.
Prasītājas arī norāda, ka ar apstrīdēto regulu esot pārkāpts 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmā ievilkuma otrā daļa, jo tajā ir noraidīti prasītāju, kas ir ražotāji eksportētāji Ķīnā, iesniegtie lūgumi atzīt sabiedrības, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu, jo to galveno ražošanai nepieciešamo izejvielu izmaksas neatbilstot nesagrozītām starptautiskā tirgus cenām, lai arī ar šo pantu sabiedrībām, kuras lūdz atzīt sabiedrības, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu, ir tikai izvirzīta prasība pierādīt, ka tās savas ražošanai nepieciešamās izejvielas pērk par tirgus cenām.
Prasītājas arī uzsver, ka ar apstrīdēto regulu ir pārkāpts 2. panta 7. punkta c) apakšpunkts, kas interpretēts saskaņā ar PTO nolīgumu un Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. punktu, jo tajā ir noraidīts savienotājelementu industrijas ražotāju lūgums atzīt sabiedrības, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu, to pamatojot ar spēkā esošo situāciju citā industrijas nozarē. Turklāt prasītājas norāda, ka apstrīdētās regulas secinājumi ir pamatoti ar nepietiekamu informāciju, neievērojot pienākumu rūpīgi un objektīvi izvērtēt katra konkrētā gadījuma apstākļus, kā tas noteikts Kopienu tiesībās attiecībā uz administratīvajām procedūrām.
Visbeidzot prasītājas min, ka ar apstrīdēto regulu esot pārkāpts Antisubsīdiju pamatregulas
3 1. panta 1. un 2. punkts, kā arī 2. pants un 3. panta 1. punkts, jo tajā neesot noteikts, vai saistībā ar antidempingu veiktās izmeklēšanas laikā konstatētās subsīdijas bija subsīdijas, kas definētas šajos pantos, citiem vārdiem, vai ir bijušas finansiālas iemaksas, ka tās ir bijušas īpašas, ka ar tām ir gūtas priekšrocības un ka tās tādējādi ir radījušas kaitējumu Kopienas industrijai. Līdzīgi prasītāju skatījumā Komisija nekad nav vērtējusi kaitējumu atbilstoši Antisubsīdiju pamatregulas 8. pantam, ne arī aprēķinājusi priekšrocības saņēmējiem, kā tas izriet no minētas regulas 5. un 6. pantā minētajām prasībām. Tāpat prasītājas uzsver, ka Komisija neesot sekojusi 10. panta 1. punktā un 11. pantā paredzētajām procedūrām un ka tā, pamatojoties uz faktiem, nav pierādījusi kompensējošu subsīdiju esamību un no tā izrietošo kaitējumu, kā tas prasīts Antisubsīdiju pamatregulas 15. pantā, izmantodama lūguma atzīt sabiedrības, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, noraidījumu subsīdiju kompensēšanai.