Language of document : ECLI:EU:T:2010:57

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2010. gada 2. martā

Lieta T‑248/08 P

Frantisek Doktor

pret

Eiropas Savienības Padomi

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Pārbaudes laika pagarināšana – Pārbaudes laika nobeiguma ziņojums – Atlaišana pēc pārbaudes laika beigām – Civildienesta noteikumu 34. pants – Faktu un pierādījumu sagrozīšana – Civildienesta tiesas pienākums norādīt pamatojumu

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2008. gada 16. aprīļa spriedumu lietā F‑73/07 Doktor/Padome (Krājums‑CDL, I‑A‑1-91. un II‑A‑1-479. lpp.), lai panāktu, pirmkārt, šā sprieduma atcelšanu un, otrkārt, zaudējumu atlīdzības saņemšanu

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt. Frantisek Doktor k‑gs un Eiropas Savienības Padome katrs pats sedz savus tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Spriedumu pamatojums – Apjoms

(Tiesas Statūtu 36. pants un I pielikuma 7. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 34. pants)

3.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Sagatavojošs akts – Ziņojums par pārbaudes laiku, kas vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par personas apstiprināšanu vai atlaišanu – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 34., 90. un 91. pants)

4.      Apelācija – Pamati – Nepietiekams pamatojums

(EKL 253. pants)

5.      Ierēdņi – Nelabvēlīgs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms – Nepietiekams pamatojums

(EKL 253. pants; Civildienesta noteikumu 25. pants)

1.      Civildienesta tiesas spriedumiem ir jābūt pietiekami pamatotiem, lai Vispārējā tiesa varētu īstenot pārbaudi tiesā. Tomēr šo pienākumu nevar interpretēt tā, ka Civildienesta tiesai būtu pienākums detalizēti atbildēt uz katru prasītāja norādīto argumentu, it īpaši, ja tas nav pietiekami skaidrs un precīzs un ja tas nav pamatots ar detalizētiem pierādījumiem.

(skat. 64. punktu)

Atsauces: Tiesa, 2001. gada 6. marts, C‑274/99 P Connolly/Komisija, Recueil, I‑1611. lpp., 121. punkts; 2007. gada 4. oktobris, C‑311/05 P Naipes Heraclio/ITSB, Krājumā nav publicēts, 52. punkts; 2008. gada 9. septembris, C‑120/06 P un C‑121/06 P FIAMM un FIAMM Technologies/Padome un Komisija, Krājums, I‑6513. lpp., 91. punkts.

2.      Ievērojot pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, atbilstoši kuram ir jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp civildienesta prasībām un attiecīgā ierēdņa interesēm, iecēlējinstitūcija var likumīgi atteikties nekavējoties veikt stingrus pasākumus pret attiecīgo pārbaudāmo ierēdni un nolemt dot viņam otru iespēju pierādīt, ka viņš atbilst apstiprināšanas nosacījumiem.

(skat. 79. punktu)

Atsauce: Tiesa, 1994. gada 29. jūnijs, C‑298/93 P Klinke/Tiesa, Recueil, I‑3009. lpp., 38. punkts.

3.      Tā kā ziņojums par pārbaudes laiku ir lēmumu par pārbaudāmā ierēdņa iecelšanu amatā vai atlaišanu sagatavojošs akts, tas nav nelabvēlīgs akts.

(skat. 81. punktu)

Atsauce: Vispārējā tiesa, 2009. gada 16. marts, T‑156/08 P R/Komisija, Krājums‑CDL, I‑B-1-11. un II‑B-1-51. lpp., 48.–55. punkts.

4.      Jautājums par pienākuma Kopienas iestādes lēmumā norādīt pamatojumu apjomu ir tiesību jautājums, kas ir pakļauts Vispārējās tiesas pārbaudei apelācijas tiesvedībā par Civildienesta tiesas spriedumu.

(skat. 92. punktu)

Atsauces: Tiesa, 2005. gada 28. jūnijs, C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P Dansk Rørindustri u.c./Komisija, Krājums, I‑5425. lpp., 453. punkts; 2008. gada 28. februāris, C‑17/07 P Neirinck/Komisija, Krājumā nav publicēts, 50.–52. punkts; 2008. gada 10. jūlijs, C‑413/06 P Bertelsmann un Sony Corporation of America/Impala, Krājums, I‑4951. lpp., 30. punkts.

5.      Ir iespējams, pirmkārt, uzlabot nepietiekamu, bet ne pilnīgi neesošu pamatojumu Kopienu iestādes lēmumā, kas pieņemts attiecībā uz ierēdni, pat tiesvedības laikā, ja pirms savas prasības celšanas ieinteresētajai personai jau ir bijusi informācija, kas veido pamatojuma sākumu, otrkārt, uzskatīt lēmumu par pietiekami pamatotu, ja tas ticis pieņemts viņam zināmos apstākļos, kas viņam ļauj saprast tā piemērojamību, un, treškārt, attiecībā it īpaši uz lēmumiem atteikt paaugstināšanu amatā vai noraidīt kandidatūru – papildināt pamatojumu lēmumā, ar ko tiek noraidīta sūdzība, jo šā noraidošā lēmuma pamatojums tiek uzskatīts par tādu, kas sakrīt ar lēmuma, par kuru ir iesniegta sūdzība, pamatojumu.

(skat. 93. punktu)

Atsauces: Vispārējā tiesa, 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑253. un II‑1169. lpp., 32. un 36. punkts un tajos minētā judikatūra; 2006. gada 3. oktobris, T‑171/05 Nijs/Revīzijas palāta, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑195. un II‑A‑2‑999. lpp., 42. un 45. punkts; 2007. gada 4. jūlijs, T‑502/04 Lopparelli/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2-145. un II‑A-2-995. lpp., 76. un 83. punkts; 2007. gada 11. jūlijs, T‑93/03 Konidaris/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2-149. un II‑A-2-1045. lpp., 51.–54. punkts.