EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS PIRMĀS PALĀTAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2015. gada 12. janvārī

Lieta F‑49/14

DQ u.c.

pret

Eiropas Parlamentu

Prasītāju atteikšanās no prasības – Izslēgšana no reģistra – Reglamenta 103. panta 5. punkts – Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana – Piespriešana atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru DQ un pārējie prasītāji, kuru vārdi, kas padarīti anonīmi, ir uzskaitīti pielikumā, ir vērsušies Civildienesta tiesā ar prasību, kurā lūdz: atcelt Eiropas Parlamenta lēmumu, kura datums nav zināms, ar ko šīs iestādes Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorāta (ĢD) Mutiskās tulkošanas direktorāta direktors (turpmāk tekstā – “direktors”) izraudzīts par viņu pirmo vērtētāju 2014. gada novērtējuma veikšanai par 2013. gadu (turpmāk tekstā – “2014. gada novērtējums”); vajadzības gadījumā “apturēt” 2014. gada novērtējumu; “nekavējoties atstādināt no amata pienākumu pildīšanas” Mutiskās tulkošanas un konferenču ĢD Mutiskās tulkošanas direktorāta Ungāru valodas mutiskās tulkošanas nodaļas (turpmāk tekstā – “Ungāru valodas nodaļa”) vadītāju; veikt “[..] pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu [viņu] [..] drošību viņu darbavietā, brīdinot kompetento drošības dienestu”

Nolēmums      Izslēgt lietu F‑49/14 DQ u.c./Parlaments no Civildienesta tiesas reģistra. Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina arī DQ un pārējo prasītāju, kuru vārdi, kas padarīti anonīmi, ir uzskaitīti pielikumā, tiesāšanās izdevumus šajā lietā un lietā F‑49/14 R.

Kopsavilkums

Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Atteikšanās no prasības, ko pamato pretējās puses rīcība

(Civildienesta noteikumu 24. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 103. panta 5. punkts)

Atbilstoši Civildienesta tiesas Reglamenta 103. panta 5. punktam pusei, kas atsakās no prasības, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja pretējā puse to ir prasījusi apsvērumos par atteikšanos no prasības. Tomēr pēc tās puses pieteikuma, kura atsakās no prasības, tiesāšanās izdevumus var piespriest atlīdzināt pretējai pusei, ja to pamato šīs pretējās puses rīcība.

Šī tiesību norma ir jāpiemēro attiecībā uz prasību, kuras mērķis ir panākt, lai tiktu atcelts lēmums izraudzīt ierēdni par pirmo vērtētāju, kā arī lai viņš tiktu atstādināts no amata pienākumu pildīšanas tādēļ, ka, iespējams, notikusi vardarbība, ja pēc prasības celšanas atbildētāja iestāde būtībā ir apmierinājusi prasītāja lūgumus, tādējādi netieši zināmā mērā atzīdama, ka daži no šiem lūgumiem ir pamatoti. Tātad minētajai iestādei ir jāsedz savi tiesāšanās izdevumi, kā arī jāatlīdzina prasītāja tiesāšanās izdevumi.

Ja tieši iestādes konkrētas un pabeigtas rīcības neesamības dēļ – kuras mērķis būtu atstādināt vērtētāju no amata pienākumu pildīšanas un/vai veikt novērtējumu – prasītājam nav bijusi cita iespēja, kā vien celt prasību, lai saglabātu savas tiesības un panāktu iecēlējinstitūcijas darbību saistībā ar apgalvojumiem par psiholoģisko vardarbību un seksuālo uzmākšanos, kas pret viņu esot vērsta, tad šķiet pamatoti piespriest iestādei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, un šajā ziņā tas, ka attiecīgais novērtējums atkārtoti ir veikts, ievērojot objektivitātes un sacīkstes principu, nekādi neatceļ šo konstatējumu.

(skat. 13. un 17.–19. punktu)