CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2010. gada 14. decembrī

Lieta F‑67/05 RENV

Christos Michail

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Lietas nodošana atpakaļ Civildienesta tiesai pēc atcelšanas – Karjeras attīstības ziņojums – 2003. gada novērtējums – Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība par zaudējumu atlīdzību

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko C. Michail lūdz atcelt viņa karjeras attīstības ziņojumu par laikposmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim, kā arī atcelt 2005. gada 15. aprīļa lēmumu, ar kuru ir noraidīta sūdzība, ko viņš iesniedzis atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam

Nolēmums      Prasītāja karjeras attīstības ziņojumu par laikposmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim atcelt. Komisija samaksā prasītājam zaudējumu atlīdzību EUR 1000 apmērā. Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Sagatavošana – Ierēdnis, kas attiecīgajā periodā nav veicis nevienu uzdevumu, kurš varētu tikt novērtēts

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

2.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums –Sagatavošana – Ierēdnis, kas attiecīgajā periodā nav veicis nevienu uzdevumu, kurš varētu tikt novērtēts

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

3.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

4.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pirmstiesas procedūra – Atšķirīga norise atkarībā no tā, vai pastāv nelabvēlīgs akts vai tāds nepastāv

(Civildienesta noteikumu 90. un 91 pants)

1.      Sagatavojot karjeras attīstības ziņojumu, novērtētājiem, lai piešķirtu atzīmes par nopelniem, ir iespēja pamatoties uz iepriekšējiem attiecīgā ierēdņa karjeras attīstības ziņojumiem, ja ārkārtas situācijas dēļ, kurā ir vainojama tikai administrācija, viņi nevar piešķirt atzīmi tāpēc, ka nav uzdevumu, ko varētu novērtēt. Tā kā novērtētājiem tomēr ir jāpieņem lēmums, kurā ir ievērotas attiecīgā ierēdņa intereses, viņi atbilstoši savam pienākumam ņemt vērā ierēdņa intereses var pamatoti uzskatīt, ka, ja ierēdnim attiecīgajā periodā ir tikuši uzticēti uzdevumi, viņš tos ir izpildījis, parādot vismaz tādas pašas spējas, veikumu un uzvedību darbā kā laikposmā, kas ir novērtēts iepriekšējos karjeras attīstības ziņojumos.

(skat. 56. punktu)

2.      Tā kā attiecīgajā periodā ierēdnis nav veicis uzdevumus, ko varētu novērtēt, jautājumam par to, kura kompetencē ir sagatavot karjeras attīstības ziņojumu, nav nozīmes. Šādos apstākļos administrācijai ir pamats nolemt minētā ziņojuma sagatavošanu uzticēt personai, ko tā uzskata par vispiemērotāko.

(skat. 62. punktu)

3.      Administrācijai ir pienākums novērtējuma ziņojumos norādīt pietiekamu un detalizētu pamatojumu un sniegt ieinteresētajai personai iespēju par šo pamatojumu paust apsvērumus. Novērtējuma ziņojumā šāds pamatojums principā ir ietverts atbilstošās veidlapas iedaļā ar nosaukumu “Vispārējs vērtējums”. Tajā trīs punktos, kas attiecīgi ir saistīti ar spējām, efektivitāti un uzvedību darbā, ir izskaidrota šīs pašas veidlapas analītiskā vērtējuma skala. Vispārēja rakstura komentāriem, kas ir pievienoti analītiskajiem vērtējumiem, ir jāsniedz novērtētajai personai iespēja, pārzinot visu lietu, apsvērt to pamatotību un vajadzības gadījumā jāļauj Savienības tiesai veikt to pārbaudi, un ir jānodrošina, lai starp šiem vērtējumiem un to pamatojumam norādītajiem komentāriem būtu loģiska sakarība.

(skat. 80. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 10. maijs, T‑193/03 Piro/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑121. un II‑547. lpp., 41. punkts; 2005. gada 25. oktobris, T‑50/04 Micha/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑339. un II‑1499. lpp., 61. punkts; 2005. gada 13. decembris, T‑155/03, T‑157/03 un T‑331/03 Cwik/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑411. un II‑1865. lpp., 80. punkts.

4.      Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā noteiktajā tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā prasība par zaudējumu atlīdzību, kas ir autonoms tiesību aizsardzības līdzeklis attiecībā pret prasību atcelt tiesību aktu, ir pieņemama tikai tad, ja pirms tam saskaņā ar Civildienesta noteikumiem tikusi īstenota pirmstiesas procedūra. Šī procedūra atšķiras atkarībā no tā, vai zaudējumi, kurus tiek prasīts atlīdzināt, ir radušies Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā paredzēta nelabvēlīga akta rezultātā vai administrācijas rīcības, kurai nav lēmuma rakstura, rezultātā. Pirmajā gadījumā ieinteresētajai personai noteiktajā termiņā ir jāvēršas iecēlējinstitūcijā ar sūdzību, kas vērsta pret attiecīgo aktu. Turpretim otrajā gadījumā administratīvajam procesam ir jāsākas, iesniedzot Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktā paredzēto lūgumu par zaudējumu atlīdzību. Lēmums ir uzskatāms par nelabvēlīgu tikai tad, ja šāds lūgums ir tieši vai netieši noraidīts, un šādā gadījumā par to var iesniegt sūdzību, savukārt prasību par zaudējumu atlīdzību var iesniegt Civildienesta tiesā tikai tad, ja šī sūdzība ir tieši vai netieši noraidīta.

(skat. 112. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2010. gada 11. maijs, F‑30/08 Nanopoulos/Komisija, 83. punkts un tajā minētā judikatūra.