Prasība, kas celta 2008. gada 22. februārī - Centre de coordination Carrefour/Komisija
(lieta T-94/08)
Tiesvedības valoda - franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Centre de coordination Carrefour, Brisele (Beļģija) (pārstāvji - X. Clarebout un K. Platteau, avocats)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl tas neparedz pārejas periodu, kā to nosaka spriedums lietā
Forum 187 1;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar 2003. gada 17. februāra Lēmumu 2003/755/EK Komisija paziņoja, ka Beļģijas ieviestā atbalsta shēma par labu Beļģijā reģistrētajiem koordinācijas centriem nav saderīga ar iekšējo tirgu
2. Šo lēmumu atcēla Tiesas 2006. gada 22. jūnija spriedums
3 (turpmāk tekstā - "spriedums lietā Beļģija un
Forum 187/Komisija") tiktāl, ciktāl tas neparedzēja pārejas pasākumus attiecībā uz noteiktiem koordinācijas centriem, kuru lūgums izmantot attiecīgo shēmu šī lēmuma paziņošanas datumā vēl tika izskatīts vai kuriem [shēmas piemērošanas] atļauja izbeidzās vienlaicīgi ar lēmuma paziņošanu vai īsi pēc lēmuma paziņošanas. Šajā prasības tiesvedībā prasītājs bija tāds pats koordinācijas centrs kā tie, uz kuriem attiecās sprieduma attiecīgais rezolutīvās daļas punkts.
2007. gada 13. novembrī Komisija pieņēma jaunu lēmumu C(2007) 5416 (galīgā redakcija), ar kuru tā grozīja lēmumu 2003/757/EK, paziņojot, ka pēc sprieduma lietā Beļģija un Forum 187/Komisija pieņemtais Beļģijas likums, ar kuru līdz 2010. gadam centriem, kurus skar šis spriedums, shēmas izmantošanai ļauj pagarināt pārejas periodu, nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Lēmums C(2007) 5416 (galīgā redakcija) tāpat paredzēja, ka šis parejas periods beidzas 2005. gada 31. decembrī. Runa ir par šīs prasības ietvaros apstrīdēto lēmumu.
Prasības pamatojumam prasītājs izvirza trīs pamatus.
Galvenokārt, tā norāda, ka apstrīdētais lēmums pārkāpjot vienlīdzības principu, kā arī Komisijas pienākumu īstenot pasākumus, kurus paredz spriedums lietā Beļģija un Forum 187/Komisija, jo tas neizbeidz nevienlīdzību, uz kuru norādīts šajā spriedumā, tiktāl, ciktāl prasītājam piešķirtais pārejas periods ir daudz īsāks, nekā piešķirtais pārejas periods citiem centriem, kuri saskaņā ar Tiesas atzinumu, ir līdzīgā situācijā. Tā norāda, ka tam vajadzētu izmantot pārejas periodu, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī.
Pakārtoti, prasītājs izvirza pamatu, kas izriet no tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu pārkāpuma, jo apstrīdētais lēmums ierobežo pārejas periodu līdz 2005. gada 31. decembrim, kas rada atpakaļejošas sekas un tādējādi prasītājs nevarot laicīgi veikt nepieciešamos pasākumus, lai pielāgotos shēmas izmaiņām pirms šī datuma. Pamatojoties uz šo, pakārtoti, prasītājs uzskata, ka varot pretendēt uz pārejas perioda izmantošanu, kas beidzas, ātrākais, 2009. gada 31. decembrī.
Pakārtoti vēl iepriekš pakārtoti minētajam pamatam, prasītājs izvirza pamatu, kas izriet no vienlīdzības principa pārkāpuma, jo apstrīdētais lēmums to vērtējot atšķirīgi salīdzinājumā ar četriem citiem koordinācijas centriem, kas pirmā lēmuma 2003/757/EK pieņemšanas brīdī atradās identiskā situācijā, taču kuriem atjaunoja shēmas piemērošanas atļauju uz nenoteiktu laiku. Pamatojoties uz šo pamatu un pakārtoti vēl iepriekš pakārtoti minētajam pamatam, prasītājs norāda, ka tam vajadzētu izmantot pārejas periodu, kas beidzas, ātrākais, 2006. gada 31. decembrī.
____________1 - Eiropas Kopienu Tiesas 2006. gada 22. jūnija spriedums apvienotajās lietās C-182/03 un C-217/03 Beļģija un Forum 187/Komisija, Krājums, 5479. lpp.2 - OV L 282, 25. lpp., labotā versija OV 2003 L 285, 52. lpp.3 - Skat. zemsvītras piezīmi Nr. 1.