Lieta T‑47/15

Vācijas Federatīvā Republika

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Atjaunojamo energoresursu enerģija – Atbalsts, kas piešķirts ar noteiktām grozītā Vācijas likuma par atjaunojamiem energoresursiem (2012. gada EEG likums) tiesību normām – Atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai un EEG piemaksas samazinājums energoietilpīgiem lietotājiem – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Valsts atbalsta jēdziens – Priekšrocība – Valsts līdzekļi

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2016. gada 10. maija spriedums

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem

(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 76. panta d) punkts)

2.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocību piešķiršana valsts vainas dēļ – Ar likumu noteikts mehānisms, kas paredzēts, lai noteiktiem tīklu operatoriem tiktu kompensēts elektroenerģijas daudzums, kas pārsniedz daudzumu, ko piegādātāji ir piegādājuši galalietotājiem – Iekļaušana

(LESD 107. panta 1. punkts)

3.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocības piešķiršana saņēmējiem – Valsts intervence, atvieglojot izmaksas, kuras parasti jāmaksā no uzņēmuma budžeta – Iekļaušana

(LESD 107. panta 1. punkts)

4.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocības piešķiršana saņēmējiem – Tādas piemaksas samazinājumi, kura ir paredzēta, lai finansētu atbalstu, kas tiek sniegts no atjaunojamiem energoresursiem ražotajai elektroenerģijai – Iekļaušana

(LESD 107. panta 1. punkts)

5.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts pasākumi ar mērķi tuvināt konkurences apstākļus citās dalībvalstīs esošiem apstākļiem – Ietekmes uz atbalsta kvalifikāciju neesamība

(LESD 107. panta 1. punkts)

6.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocības piešķiršana saņēmējiem – Pasākums strukturāla trūkuma kompensēšanai – Ietekmes uz atbalsta kvalifikāciju neesamība

(LESD 107. panta 1. punkts)

7.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Atbalsts, kura pamatā ir valsts līdzekļi – Valsts politika no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas ražotāju atbalstam – Nodoklim pielīdzināmi finanšu līdzekļi, kuri ir iegūti no piemaksas, kas uzlikta šā veida enerģijas piegādātājiem, un kurus kolektīvi pārvalda operatori, kas ir valsts dominējošā ietekmē un ir pielīdzināmi valsts koncesiju īstenojošai struktūrai – Iekļaušana

(LESD 107. panta 1. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 25. un 26. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 36., 37. un 40. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 49. punktu)

4.      Tāds valsts tiesiskais regulējums, ar ko ir ieviests piemaksas, kura ir paredzēta no atjaunojamiem energoresursiem ražotajai elektroenerģijai sniegtā atbalsta finansēšanai, maksimālā apmēra ierobežojums par labu energoietilpīgiem ražošanas nozares uzņēmumiem un ar ko tādējādi tīklu operatoriem un elektroenerģijas piegādātājiem ir liegts no šiem uzņēmumiem atgūt daļu no papildu izmaksām, kuras ir saistītas ar atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, atbrīvo minētos uzņēmumus no sloga, kurš parasti uz tiem attiektos, un attiecībā uz tiem ir uzskatāms par priekšrocību.

(sal. ar 52. un 55. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 56. punktu)

6.      Pasākumu nevar izslēgt no kvalificējamības par valsts atbalstu tikai tāpēc vien, ka saņēmēju uzņēmumu labā ar to tiek novērsts kāds strukturāls trūkums.

(sal. ar 61. punktu)

7.      Tikai tādas priekšrocības, kas tieši vai netieši ir piešķirtas no valsts līdzekļiem, ir uzskatāmas par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Valsts tiesiskais regulējums par juridisko ietvaru no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas (EEG elektroenerģijas) veicināšanai, kurā ir paredzēta, pirmkārt, atbalsta sistēma EEG elektroenerģijas ražotājiem iepirkuma tarifu un tirgus prēmiju formā, ko finansē no EEG piemaksas, kura tiek uzlikta elektroenerģijas piegādātājiem, kuru var atgūt no galapatērētājiem un kuru iekasē un pārvalda pārvades sistēmu operatori (PSO), un, otrkārt, īpaša kompensācijas shēma, saskaņā ar kuru ir noteikts EEG piemaksas maksimālā apmēra ierobežojums, ko elektroenerģijas piegādātāji var atgūt no energoietilpīgiem lietotājiem, ir saistīts ar valsts līdzekļiem šīs tiesību normas izpratnē.

Šajā ziņā, pirmām kārtām, minēto piemaksu – ko veido starpība proporcionāli pārdotajam daudzumam starp cenu, kas iegūta, pārdodot elektroenerģiju, un finansiālo slogu, ko rada likumiskais pienākums maksāt par EEG elektroenerģiju likumā noteiktos tarifus, kurus elektroenerģijas piegādātājiem ir tiesības pieprasīt no galalietotājiem, – iekasē un administrē PSO un tās mērķis ir galarezultātā segt izmaksas, kuras rada attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētie iepirkuma tarifi un tirgus prēmija, EEG elektroenerģijas ražotājiem garantējot tādu to ražotās elektroenerģijas cenu, kura ir augstāka par tirgus cenu, tādējādi ar to galvenokārt tiek īstenota valsts politika no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas ražotāju atbalstam, kuru valsts ir noteikusi likumā.

Otrām kārtām, PSO ar attiecīgo tiesisko regulējumu ir uzdots pārvaldīt EEG elektroenerģijas ražošanas atbalsta sistēmu. Šajā saistībā tiem ir virkne pienākumu un pilnvaru un tiem ir uzticēti šīs sistēmas vadības un pārvaldības uzdevumi, kas seku ziņā ir pielīdzināmi valsts koncesijai. Proti, šā regulējuma darbībā iesaistītie finanšu līdzekļi tiek pārvaldīti tikai sabiedrības interesēs, ievērojot attiecīgās valsts likumdevēja iepriekš paredzētus noteikumus. Šajā ziņā minētie finanšu līdzekļi, ko veido papildu izmaksas, kuras tiek pārnestas uz galalietotājiem un kuras elektroenerģijas piegādātāji maksā PSO par EEG elektroenerģiju, kuras cena pārsniedz tirgū pirktās elektroenerģijas cenu, neplūst tieši no galalietotājiem uz šā veida elektroenerģijas piegādātājiem, proti, starp autonomiem saimnieciskās darbības subjektiem, bet tam ir nepieciešama par to iekasēšanu un pārvaldību atbildīgu starpnieku iejaukšanās. Tādējādi finanšu līdzekļi, kas tiek iegūti no šīs piemaksas un ko kopīgi pārvalda PSO, ir valsts iestāžu dominējošā ietekmē.

Trešām kārtām, aplūkojamie līdzekļi, kas rodas no minētās piemaksas un kas ir paredzēti gan EEG elektroenerģijas atbalsta shēmas finansēšanai, gan kompensācijas shēmas finansēšanai, tiek iegūti sloga dēļ, kurš ar attiecīgo valsts tiesisko regulējumu galu galā tiek uzlikts privāttiesību subjektiem. Proti, tajā ir paredzētas PSO tiesības pieprasīt papildu maksu no piegādātājiem, kuri pēc tam, ievērojot šajā pašā regulējumā noteikto kārtību, it īpaši attiecībā uz rēķinu pārskatāmību, to var pārnest uz galalietotājiem, un no EEG piemaksas izrietošo finanšu slogu elektroenerģijas piegādātāji praksē pārnes uz galalietotājiem; šādi tie cenšas atgūt ar minēto pienākumu saistīto izdevumu radītās izmaksas. Tā kā šī piemaksa veido 20–25 % no vidusmēra galalietotāja rēķina kopsummas, tās pārnešana uz galalietotājiem ir jāuzskata par sekām, ko paredzējis un plānojis attiecīgais valsts likumdevējs.

Tādējādi elektroenerģijas galalietotājiem de facto ir jāmaksā šī papildu maksa vai jāsedz papildu izmaksas tieši šā tiesiskā regulējuma dēļ. Tas ir slogs, kuru valsts vienpusēji ir uzlikusi saistībā ar savu EEG elektroenerģijas ražotāju atbalsta politiku un kurš seku ziņā ir pielīdzināms nodoklim, ar ko tiek aplikts elektroenerģijas patēriņš attiecīgajā dalībvalstī. Šo slogu uzliek valsts iestāde sabiedrības interesēs, proti, lai aizsargātu klimatu un vidi, nodrošinot energoapgādes ilgtspējīgu attīstību un attīstot EEG elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas, un tas tiek uzlikts, izmantojot objektīvu kritēriju, proti, atkarībā no elektroenerģijas daudzuma, ko piegādātāji piegādā galalietotājiem, kas ir to klienti. Līdz ar to attiecīgās summas ir jākvalificē kā finanšu līdzekļi, kas ir pielīdzināmi nodoklim.

Tas pats secināms par priekšrocību, kas ir paredzēta par labu energoietilpīgiem lietotājiem, jo attiecīgajā tiesiskajā regulējumā paredzētais kompensācijas mehānisms rada papildu slogu PSO. Proti, jebkāda EEG piemaksas summas samazinājuma rezultātā tieši samazinās elektroenerģijas piegādātāju no energoietilpīgiem lietotājiem iekasētās summas, un uzskatāms, ka tādējādi tiek zaudēti PSO ieņēmumi. Tomēr šie zaudējumi vēlāk tiek atgūti no citiem piegādātājiem un faktiski no citiem galalietotājiem, lai kompensētu šādi radušos zaudējumus. Tādējādi vidusmēra galalietotājs attiecīgajā dalībvalstī zināmā veidā palīdz subsidēt energoietilpīgos lietotājus, kuri gūst labumu no EEG piemaksas maksimālā apmēra ierobežojuma.

Visbeidzot, apstāklis, ka valstij nav faktiski pieejami no attiecīgās piemaksas iegūtie līdzekļi tādā ziņā, ka tie patiešām netiek virzīti caur valsts budžetu, neiespaido valsts dominējošo ietekmi pār šo līdzekļu izmantošanu un tās spēju attiecīgā tiesiskā regulējuma pieņemšanas dēļ iepriekš pilnībā noteikt īstenojamos mērķus un minēto resursu izmantošanu.

(sal. ar 81., 92.–96., 106., 108., 110.–112., 118., 127. un 128. punktu)