TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2022. gada 22. decembrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – EEK un Turcijas asociācijas līgums – 9. pants – Lēmums Nr. 1/80 – 10. panta 1. punkts – 13. pants – “Atturēšanās no jebkādas darbības” klauzula – Ģimenes atkalapvienošanās – Valsts tiesiskais regulējums, ar ko ievieš jaunus, stingrākus nosacījumus ģimenes atkalapvienošanās jomā Turcijas pilsoņu, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja attiecīgajā dalībvalstī, laulātajiem – Prasība Turcijas izcelsmes darba ņēmējam sekmīgi nokārtot pārbaudījumu, kas apliecina noteiktu šīs dalībvalsts oficiālās valodas zināšanu līmeni – Pamatojums – Mērķis nodrošināt veiksmīgu integrāciju
Lietā C‑279/21
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Østre Landsret (Austrumu reģiona apelācijas tiesa, Dānija) iesniegusi ar 2021. gada 15. marta lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2021. gada 28. aprīlī, tiesvedībā
X
pret
Udlændingenævnet,
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja A. Prehala [A. Prechal], Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], kas pilda otrās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši F. Biltšens [F. Biltgen] (referents), N. Vāls [N. Wahl] un J. Pasers [J. Passer],
ģenerāladvokāts: Dž. Pitrucella [G. Pitruzzella],
sekretāre: S. Stremholma [C. Strömholm], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2022. gada 18. maija tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– X vārdā – E. O. R. Khawaja, advokat,
– Dānijas valdības vārdā – V. Pasternak Jørgensen un M. Søndahl Wolff, pārstāves, kurām palīdz R. Holdgaard, advokat,
– Eiropas Komisijas vārdā – L. Grønfeldt un D. Martin, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2022. gada 8. septembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 9. pantu Nolīgumā par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju, kuru 1963. gada 12. septembrī Ankarā parakstīja Turcijas Republika, no vienas puses, un EEK dalībvalstis un Kopiena, no otras puses, un kurš Kopienas vārdā ir noslēgts, apstiprināts un ratificēts ar Padomes 1963. gada 23. decembra Lēmumu 64/732/EEK (OV 1964, 217, 3685. lpp.; turpmāk tekstā – “Asociācijas nolīgums”), kā arī 10. panta 1. punktu un 13. pantu 1980. gada 19. septembra Lēmumā Nr. 1/80, kuru pieņēmusi Asociācijas padome, kas izveidota saskaņā ar minēto nolīgumu, ar kuru tiek izveidota asociācija starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju (turpmāk tekstā – “Lēmums Nr. 1/80”).
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, kurā X, Turcijas pilsonis, vēršas pret Udlændingenævnet (Ārvalstnieku lietu apelācijas padome, Dānija) par atteikumu piešķirt uzturēšanās atļauju Dānijā sakarā ar ģimenes atkalapvienošanos.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Asociācijas nolīgums
3 Asociācijas nolīguma mērķis, kā izriet no tā 2. panta 1. punkta, ir veicināt līgumslēdzēju pušu savstarpējo tirdzniecības un ekonomisko attiecību turpinātu un līdzsvarotu nostiprināšanu, pilnībā ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt Turcijas ekonomikas paātrinātu attīstību un paaugstināt Turcijas tautas nodarbinātības līmeni un dzīves apstākļus.
4 Šā nolīguma 9. panta formulējums ir šāds:
“Līgumslēdzējas puses atzīst, ka šā līguma piemērošanas jomā, neskarot īpašus noteikumus, kas varētu tikt pieņemti, piemērojot 8. pantu, atbilstoši Kopienas dibināšanas līguma 7. pantā noteiktajam principam jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ ir aizliegta.”
Lēmums Nr. 1/80
5 No Lēmuma Nr. 1/80 trešā apsvēruma izriet, ka tā mērķis ir sociālajā nozarē uzlabot attieksmi pret Turcijas darba ņēmējiem un viņu ģimenēm saistībā ar kārtību, kāda paredzēta 1976. gada 20. decembra Lēmumā Nr. 2/76, ko pieņēmusi Asociācijas padome.
6 Lēmuma Nr. 1/80 II nodaļā “Sociālie noteikumi” ir ietverta 1. iedaļa “Jautājumi saistībā ar darba ņēmēju nodarbinātību un brīvu pārvietošanos”, un tajā ir ietverts šī lēmuma 6.–16. pants.
7 Minētā lēmuma 6. pantā ir paredzēts:
“1. Ievērojot 7. panta noteikumus par ģimenes locekļu brīvu pieeju darba tirgum, darba ņēmējam – Turcijas pilsonim, kurš ir likumīgi nodarbināts dalībvalsts darba tirgū:
– pēc viena likumīgi nostrādāta darba gada ir tiesības šajā dalībvalstī pagarināt darba atļauju pie tā paša darba devēja, ja viņam ir brīva darba vieta;
– pēc trīs likumīgi nostrādātiem darba gadiem un ievērojot prioritāti, kas piešķirama Kopienas dalībvalstu darba ņēmējiem, ir tiesības šajā dalībvalstī pieņemt darba piedāvājumu līdzīgam darbam pie cita darba devēja pēc savas izvēles, ja šis piedāvājums izteikts parastos apstākļos un reģistrēts šīs dalībvalsts nodarbinātības dienestos;
– pēc četriem likumīgi nostrādātiem gadiem šajā dalībvalstī ir brīva pieeja jebkuram algotam darbam pēc paša izvēles.
[..]
3. Šā panta 1. un 2. punkta piemērošanas noteikumi tiek noteikti valsts tiesību aktos.”
8 Šī lēmuma 10. panta 1. punktā ir noteikts:
“Kopienas dalībvalstis darba ņēmējiem, kas ir Turcijas pilsoņi un kas ir likumīgi nodarbināti to darba tirgū, piemēro kārtību, kura attiecībā uz darba samaksu un citiem darba nosacījumiem izslēdz jebkādu diskrimināciju pilsonības dēļ, salīdzinot ar Kopienas darba ņēmējiem.”
9 Lēmuma Nr. 1/80 13. pantā ir noteikts:
“Kopienas dalībvalstis un Turcija nedrīkst ieviest jaunus ierobežojumus attiecībā uz savā attiecīgajā teritorijā likumīgi uzturošos un strādājošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu nodarbinātības iespēju nosacījumiem.”
10 Šīs lēmuma 14. panta 1. punkts ir formulēts šādi:
“Šīs iedaļas noteikumi ir piemērojami, ievērojot ierobežojumus, kas pamatoti ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības un veselības aizsardzības apsvērumiem.”
11 Atbilstoši minētā lēmuma 16. pantam II nodaļas 1. iedaļas normas ir piemērojamas no 1980. gada 1. decembra.
Dānijas tiesības
12 Udlændingeloven (Ārvalstnieku likums), redakcijā, kas piemērojama pamatlietas faktiskajiem apstākļiem (turpmāk tekstā – “Ārvalstnieku likums”), 9. pants ir formulēts šādi:
“1. Pēc pieteikuma iesniegšanas uzturēšanās atļauju var izsniegt:
1) ikvienam ārvalstniekam, kas vecāks par 24 gadiem, kas dzīvo laulībā vai ilgstošā kopdzīvē ar personu, kuras patstāvīgā dzīvesvieta ir Dānijā un kura arī ir vecāka par 24 gadiem:
[..]
d) kuram ir pastāvīgas uzturēšanās atļauja Dānijā ilgāk nekā trīs gadus,
[..].
12. Izņemot īpašus iemeslus, kas saistīti jo īpaši ar ģimenes l vienotību, uzturēšanās atļauju saskaņā ar 1. punkta 1. apakšpunkta d) punktu var izsniegt tikai tad, ja persona, kas dzīvo Dānijas teritorijā:
[..]
5) ir izturējusi testu “Prøve i Dansk 1” lov om danskuddannelse til voksne udlændinge m.fl (Likums par Dānijas valodas kursiem pieaugušiem ārvalstniekiem) 9. panta 1. punkta izpratnē vai tāda paša vai augstāka līmeņa dāņu valodas pārbaudījumu, un
[..].”
13 Ārvalstnieku likuma 9. panta 12. punkta 5. apakšpunktā paredzētais nosacījums par to, ka ir sekmīgi nokārtots tests “Prøve i Dansk 1” vai tāda paša vai augstāka līmeņa dāņu valodas pārbaudījums, tika ieviests ar 2012. gada 18. jūnija lov nr 572 om ændring af udlændingeloven (Likums Nr. 572 par grozījumiem Ārvalstnieku likumā), kas stājās spēkā 2012. gada 1. jūlijā.
Pamatlietas fakti un prejudiciālie jautājumi
14 2015. gada 14. augustā X ieceļoja Dānijas teritorijā un 2015. gada 21. oktobrī Udlændingestyrelsen (Ārvalstnieku lietu pārvalde, Dānija) iesniedza uzturēšanās atļaujas pieteikumu Dānijā ģimenes atkalapvienošanās nolūkā ar savu laulāto Y, Turcijas pilsoni, kurš kopš 1979. gada 27. septembra dzīvo šajā dalībvalstī un 1985. gadā bija saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju minētajā dalībvalstī.
15 Šajā pieteikumā bija norādīts, ka Y ir pabeidzis mācības dāņu valodā, tostarp par tehnisko aprēķinu, ceļa darbu signalizēšanu, plānu izpratni, ievadu darba jomā un darba metodēm, un katrā ziņā – kā Turcijas darba ņēmējam, kas Dānijā veic profesionālo darbību kopš 1980. gada, proti, vairāk nekā 36 gadus, citastarp strādādams par mehānikas tehniķi, pakalpojumu sniedzēju, veikala pārvaldnieku vai noliktavas pārzini, – Y nebija jāizpilda Ārvalstnieku likuma 9. panta 12. punkta 5. apakšpunktā paredzētais nosacījums par sekmīgi nokārtotu dāņu valodas zināšanu pārbaudi. Tika arī precizēts, ka četri Y pieaugušie bērni, viņa māte un visi viņa brāļi un māsas dzīvo Dānijā.
16 Ar 2016. gada 1. marta lēmumu Ārvalstnieku lietu pārvalde šo pieteikumu noraidīja, pamatojoties uz Ārvalstnieku likuma 9. panta 12. punkta 5. apakšpunktu, jo Y nebija pierādījis, ka atbilst šajā tiesību normā paredzētajam nosacījumam, un neesot īpašu iemeslu, kas pamatotu atkāpi šajā ziņā. Ārvalstnieku lietu pārvalde piebilda, ka šo lēmumu neliek apstrīdēt “atturēšanās no jebkādas darbības” klauzula, kā to interpretējusi Tiesa 2014. gada 10. jūlija spriedumā Dogan (C‑138/13, EU:C:2014:2066).
17 X iesniedza administratīvu sūdzību Udlændinge‑Integrations‑og Boligministerium (Ārvalstnieku lietu, integrācijas un mājokļu ministrija, Dānija), kas kļuvusi par Udlændinge‑og Integrationsministeriet (Ārvalstnieku lietu un integrācijas ministrija, Dānija), par 2016. gada 1. marta lēmuma daļu, kurā ietverts vērtējums saistībā ar Asociācijas nolīgumu un ar to saistītajiem instrumentiem, tostarp “atturēšanās no jebkādas darbības” klauzulu. Prasības pieteikumā X lūdza pārskatīt šī lēmuma saderību ar 2014. gada 10. jūlija spriedumu Dogan (C‑138/13, EU:C:2014:2066) un 2016. gada 12. aprīļa spriedumu Genc (C‑561/14, EU:C:2016:247).
18 2016. gada 25. aprīlī Styrelsen for International Rekruttering og Integration (Starptautiskās pieņemšanas darbā un integrācijas pārvalde, Dānija) izsniedza X uzturēšanās atļauju Dānijā, lai strādātu algotu darbu, un šī atļauja pēc pagarināšanas beidzās 2021. gada 13. septembrī.
19 2018. gada 27. augustā X cēla prasību Københavns byret (Kopenhāgenas pilsētas tiesa, Dānija), lūdzot atcelt un nosūtīt pārskatīšanai Ārvalstnieku lietu un integrācijas ministrijas 2017. gada 6. decembra lēmumu, ciktāl ar šo lēmumu tika apstiprināts, ka “atturēšanās no jebkādas darbības” klauzula neliedz noraidīt viņas pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos saskaņā ar atbilstošajām valsts tiesībām. Ārvalstnieku lietu apelācijas padome pēc kompetences nodošanas aizstāja Ārvalstnieku un integrācijas ministriju kā atbildētāju pamatlietā.
20 Ar 2019. gada 22. novembra rīkojumu Københavns byret (Kopenhāgenas pilsētas tiesa) nodeva lietu atpakaļ iesniedzējtiesai Østre Landsret (Austrumu reģiona apelācijas tiesa, Dānija), kas to pieņēma izskatīšanai pirmajā instancē.
21 Pirmkārt, iesniedzējtiesa jautā, vai tādi valsts tiesību akti kā pamatlietā aplūkotie, ar kuriem uzturēšanās atļaujas piešķiršana ģimenes atkalapvienošanās nolūkā tāda Turcijas pilsoņa laulātajam, kurš likumīgi uzturas un strādā uzņēmējā dalībvalstī, ir pakļauta nosacījumam par šīs dalībvalsts valodas pārbaudījuma sekmīgu nokārtošanu, ir “jauns ierobežojums” Lēmuma Nr. 1/80 13. pantā minētās “atturēšanās no jebkādas darbības” klauzulas izpratnē un – apstiprinošas atbildes gadījumā – vai šādu ierobežojumu var attaisnot ar mērķi nodrošināt ārvalstnieka laulātā veiksmīgu integrāciju.
22 Iesniedzējtiesa šajā ziņā norāda, ka no plašas Tiesas judikatūras par Lēmuma Nr. 1/80 13. pantu izriet, ka “atturēšanās no jebkādas darbības” klauzula, kas minēta šajā tiesību normā, liedz dalībvalstij ieviest jaunus ierobežojumus attiecībā uz iespēju panākt ģimenes atkalapvienošanos ar laulāto vai bērniem, kuriem ir Turcijas izcelsme, izņemot gadījumu, kad šāds ierobežojums ir attaisnots ar primāru vispārējo interešu apsvērumu un ir piemērots, lai nodrošinātu likumīgā mērķa īstenošanu, un nepārsniedz to, kas nepieciešams tā sasniegšanai (spriedums, 2019. gada 10. jūlijs, A, C‑89/18, EU:C:2019:580).
23 Tiesa jau ir atzinusi, ka mērķis nodrošināt veiksmīgu integrāciju var būt primārs vispārējo interešu apsvērums (spriedumi, 2016. gada 12. aprīlis, Genc, C‑561/14, EU:C:2016:247, 55. un 56. punkts, kā arī 2019. gada 10. jūlijs, A, C‑89/18, EU:C:2019:580, 34. punkts). Tomēr, pirmām kārtām, tā vēl neesot lēmusi par to, vai nosacījums par valodas pārbaudījuma nokārtošanu var tikt izvirzīts nevis ģimenes loceklim, kurš lūdz ģimenes atkalapvienošanos ar attiecīgajā dalībvalstī dzīvojošu Turcijas izcelsmes darba ņēmēju, bet gan šim darba ņēmējam. Otrām kārtām, tā esot nospriedusi, ka nosacījums, ar kuru Turcijas valstspiederīgā, kas dzīvo attiecīgajā dalībvalstī, laulātajam, kas vēlas ieceļot šīs valsts teritorijā ģimenes atkalapvienošanās nolūkā, ir uzlikts pienākums vispirms pierādīt šīs dalībvalsts oficiālās valodas pamatzināšanu iegūšanu, pārsniedz to, kas nepieciešams šī mērķa sasniegšanai, ar pamatojumu, ka pietiekamu valodas zināšanu iegūšanas nepierādīšana automātiski radītu ģimenes atkalapvienošanās pieteikuma noraidījumu, neņemot vērā katra gadījuma īpašos apstākļus (spriedums, 2014. gada 10. jūlijs, Dogan, C‑138/13, EU:C:2014:2066, 38. punkts).
24 Iesniedzējtiesa šajā ziņā precizē, ka pēc minētā sprieduma pasludināšanas Justitsministeriet (Tieslietu ministrija, Dānija) uzskatīja, ka Ārvalstnieku likumā paredzētie ģimenes atkalapvienošanās nosacījumi nav jāgroza, jo no tiem var atkāpties, ja pastāv īpaši iemesli, kuru esamība tiek izvērtēta, ņemot vērā katra gadījuma īpašos apstākļus.
25 Otrkārt, iesniedzējtiesa jautā, vai Lēmuma Nr. 1/80 10. panta 1. punktā noteiktajam diskriminācijas pilsonības dēļ aizlieguma principam ir pretrunā tādi valsts tiesību akti kā pamatlietā aplūkotie, ciktāl tie nav piemērojami ne Dānijas pilsoņiem, ne Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu pilsoņiem. Šajā ziņā tā norāda, ka saskaņā ar šīs tiesību normas formulējumu tā attiecas uz darba samaksu un citiem darba nosacījumiem – jomām, uz kurām, šķiet, neattiecas pamatlietā aplūkotie valsts tiesību akti.
26 Treškārt, ja Tiesa atzītu, ka Lēmuma Nr. 1/80 10. panta 1. punkts nav piemērojams izskatāmajā lietā, iesniedzējtiesa jautā, vai ir piemērojams vispārējais diskriminācijas aizlieguma princips, kas noteikts Asociācijas nolīguma 9. pantā, un – apstiprinošas atbildes gadījumā – vai šai tiesību normai ir pretrunā tādi valsts tiesību akti kā pamatlietā aplūkotie.
27 Visbeidzot, ceturtkārt, iesniedzējtiesa jautā, vai minētajai tiesību normai ir tieša iedarbība un vai indivīdi uz to var tieši atsaukties valsts tiesās.
28 Šādos apstākļos Østre Landsret (Austrumu reģiona apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai “atturēšanās no jebkādas darbības” klauzula Lēmuma Nr. 1/80 13. pantā nepieļauj tādas valsts tiesību normas ieviešanu un piemērošanu, kura kā laulāto atkalapvienošanās nosacījumu nosaka – ja vien konkrētā gadījumā nav sevišķi svarīgu iemeslu –, ka laulātajam/faktiskajam dzīvesbiedram, uz kuru kā uz Turcijas izcelsmes darba ņēmēju attiecīgajā dalībvalstī attiecas Asociācijas līgums un Lēmums Nr. 1/80, ir sekmīgi jānokārto uzņemošās dalībvalsts oficiālās valodas zināšanu pārbaudījums, situācijā, kāda tiek aplūkota pamatlietā, kurā Turcijas izcelsmes darba ņēmējs pastāvīgās uzturēšanās tiesības attiecīgajā dalībvalstī ir ieguvis saskaņā ar iepriekš spēkā bijušajiem tiesību aktiem, atbilstoši kuriem nebija paredzēts priekšnosacījums sekmīgi nokārtot attiecīgās dalībvalsts valodas zināšanu pārbaudījumu, lai iegūtu šādas tiesības?
2) Vai speciālā norma par diskriminācijas aizliegumu Lēmuma Nr. 1/80 10. panta 1. punktā attiecas uz valsts tiesību normu, kura kā laulāto atkalapvienošanās nosacījumu nosaka – ja vien konkrētā gadījumā nav sevišķi svarīgu iemeslu –, ka laulātajam/faktiskajam dzīvesbiedram, uz kuru kā uz Turcijas izcelsmes darba ņēmēju attiecīgajā dalībvalstī attiecas Asociācijas līgums un Lēmums Nr. 1/80, ir sekmīgi jānokārto uzņemošās dalībvalsts oficiālās valodas zināšanu pārbaudījums, situācijā, kāda tiek aplūkota pamatlietā, kurā Turcijas izcelsmes darba ņēmējs pastāvīgās uzturēšanās tiesības attiecīgajā dalībvalstī ir ieguvis saskaņā ar iepriekš spēkā bijušajiem tiesību aktiem, atbilstoši kuriem nebija paredzēts priekšnosacījums sekmīgi nokārtot attiecīgās dalībvalsts valodas zināšanu pārbaudījumu, lai iegūtu šādas tiesības?
3) Ja atbilde uz otro jautājumu ir noliedzoša, vai tas nozīmē, ka vispārējā norma par diskriminācijas aizliegumu Asociācijas līguma 9. pantā nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā minētā tiesību norma situācijā, kāda tiek aplūkota pamatlietā, kurā Turcijas izcelsmes darba ņēmējs pastāvīgās uzturēšanās tiesības attiecīgajā dalībvalstī ir ieguvis saskaņā ar iepriekš spēkā bijušajiem tiesību aktiem, atbilstoši kuriem nebija paredzēts priekšnosacījums, ka, lai iegūtu šādas tiesības, ir sekmīgi jānokārto uzņemošās dalībvalsts oficiālās valodas zināšanu pārbaudījums, lai gan šāda prasība netiek piemērota attiecīgās Ziemeļu dalībvalsts (šajā gadījumā, Dānijas) un citu Ziemeļvalstu pilsoņiem, vai citām personām, kas ir Savienības dalībvalstu pilsoņi (un tādējādi netiek piemērota Savienības dalībvalstu vai EEZ dalībvalstu pilsoņiem)?
4) Ja atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša, vai uz vispārējo diskriminācijas aizliegumu, kas noteikts Asociācijas līguma 9. pantā, var tieši atsaukties valstu tiesās?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
29 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Lēmuma Nr. 1/80 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesiskais regulējums, kurš ieviests pēc šī lēmuma stāšanās spēkā attiecīgajā dalībvalstī un kurā ģimenes atkalapvienošanās starp Turcijas izcelsmes darba ņēmēju, kas likumīgi dzīvo šajā dalībvalstī, un viņa laulāto ir pakārtota nosacījumam, ka minētajam darba ņēmējam ir sekmīgi jānokārto pārbaudījums, kas apliecina noteiktu minētās dalībvalsts oficiālās valodas zināšanu līmeni, ir “jauns ierobežojums” šī panta izpratnē, un, apstiprinošas atbildes gadījumā, vai tas var tikt attaisnots ar mērķi nodrošināt minētā laulātā veiksmīgu integrāciju.
30 Jāatgādina, ka Lēmuma Nr. 1/80 13. pantā paredzētā “atturēšanās no jebkādas darbības” klauzula vispārīgi aizliedz ieviest jebkādus jaunus valsts pasākumus, kuru mērķis vai sekas būtu tādas, ka Turcijas pilsoņa darba ņēmēju pārvietošanās brīvība attiecīgās dalībvalsts teritorijā tiek pakļauta stingrākiem nosacījumiem nekā tie, kas viņam bija piemērojami brīdī, kad šajā dalībvalstī stājās spēkā šis lēmums (spriedums, 2021. gada 2. septembris, Udlændingenævnet, C‑379/20, EU:C:2021:660, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
31 Tiesa it īpaši vairākkārt ir nospriedusi, ka tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru attiecīgajā dalībvalstī likumīgi dzīvojošu darba ņēmēju Turcijas pilsoņu ģimenes atkalapvienošanās nosacījumi ir pastiprināti salīdzinājumā ar nosacījumiem, kas bija piemērojami laikā, kad šajā dalībvalstī stājās spēkā Lēmums Nr. 1/80, ir “jauns ierobežojums” šī lēmuma 13. panta izpratnē šo darba ņēmēju, Turcijas pilsoņu, iespējai izmantot darba ņēmēju brīvu pārvietošanos minētajā dalībvalstī (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 10. jūlijs, A, C‑89/18, EU:C:2019:580, 28. punkts, un 2021. gada 2. septembris, Udlændingenævnet, C‑379/20, EU:C:2021:660, 20. punkts).
32 Tas tā ir tādēļ, ka Turcijas valstspiederīgā lēmums apmesties dalībvalstī, lai tur strādātu, var tikt negatīvi ietekmēts, ja šīs valsts tiesību akti padara sarežģītu vai neiespējamu ģimenes atkalapvienošanos tādējādi, ka minētajam valstspiederīgajam attiecīgajā situācijā var būt jāizvēlas starp darbību attiecīgajā dalībvalstī un viņa ģimenes dzīvi Turcijā (spriedums, 2019. gada 10. jūlijs, A, C‑89/18, EU:C:2019:580, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pamatlietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums, proti, Ārvalstnieku likuma 9. panta 12. punkta 5. apakšpunkts, kurā Turcijas izcelsmes darba ņēmēja, kurš likumīgi dzīvo Dānijā, un viņa laulātā ģimenes atkalapvienošanās ir pakļauta nosacījumam, ka šim darba ņēmējam ir jāiztur pārbaudījums, kas apliecina noteiktu šīs dalībvalsts oficiālās valodas zināšanu līmeni, ir ticis ieviests pēc datuma, kad Dānijā stājās spēkā Lēmums Nr. 1/80, un ka tas attiecībā uz ģimenes atkalapvienošanos paredz stingrākus nosacījumus Turcijas darba ņēmēju, kuri likumīgi uzturas šajā dalībvalstī, laulāto ieceļošanai Dānijas teritorijā salīdzinājumā ar nosacījumiem, kādi bija piemērojami pirms minētā lēmuma stāšanās spēkā.
34 Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka tādi valsts tiesību akti kā pamatlietā aplūkotie ir “jauns ierobežojums” Lēmuma Nr. 1/80 13. panta izpratnē.
35 Attiecībā uz jautājumu, vai šādi tiesību akti var būt attaisnoti, ir jāatgādina, ka “jauns ierobežojums” Lēmuma Nr. 1/80 13. panta izpratnē ir aizliegts, izņemot, ja tas ietilpst šī lēmuma 14. pantā minētajos ierobežojumos vai tas ir attaisnots ar primāru vispārēju interešu apsvērumu, un ir piemērots, lai nodrošinātu likumīgā mērķa īstenošanu un nepārsniedz to, kas nepieciešams tā sasniegšanai (spriedums, 2021. gada 2. septembris, Udlændingenævnet, C‑379/20, EU:C:2021:660, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Šajā ziņā nav strīda par to, ka pamatlietā aplūkoto valsts tiesisko regulējumu nevar attaisnot ar Lēmuma Nr. 1/80 14. panta 1. punktā minētajiem sabiedriskās kārtības vai valsts drošības un veselības aizsardzības apsvērumiem.
37 Iesniedzējtiesa tomēr norāda, ka šo tiesību aktu mērķis ir nodrošināt veiksmīgu integrāciju ģimenes loceklim, kurš lūdz piešķirt uzturēšanās tiesības attiecīgajā dalībvalstī ģimenes atkalapvienošanās nolūkā.
38 Tiesa jau ir nospriedusi, ka šāds mērķis var būt primārs vispārējo interešu apsvērums Lēmuma Nr. 1/80 mērķiem (spriedumi, 2016. gada 12. aprīlis, Genc, C‑561/14, EU:C:2016:247, 56. punkts, kā arī 2021. gada 2. septembris, Udlændingenævnet, C‑379/20, EU:C:2021:660, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).
39 Tādēļ jāpārbauda, vai tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā ir piemērots šī mērķa sasniegšanai un nepārsniedz to, kas tam nepieciešams.
40 Šajā ziņā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, kā arī no Dānijas valdības sniegtās informācijas izriet, ka šāda tiesiskā regulējuma mērķis ir nodrošināt Turcijas izcelsmes darba ņēmēja, kurš likumīgi dzīvo Dānijā, ģimenes locekļa, kas lūdz piešķirt uzturēšanās tiesības šajā dalībvalstī ģimenes atkalapvienošanās nolūkā, veiksmīgu integrāciju, pārliecinoties, ka šis darba ņēmējs apliecina noteiktu dāņu valodas zināšanu līmeni un tādējādi var pierādīt, ka viņš ir labi integrējies šajā dalībvalstī un var palīdzēt attiecīgajam savas ģimenes loceklim apgūt šo valodu un vienlīdz integrēties šajā dalībvalstī.
41 Protams, tas, ka Turcijas izcelsmes darba ņēmējam, kurš dzīvo kādas dalībvalsts teritorijā, ir pietiekams šīs dalībvalsts oficiālās valodas zināšanu līmenis, ko apliecina tāda pārbaudījuma sekmīga nokārtošana, kāds ir paredzēts pamatlietā aplūkotajos valsts tiesību aktos, var ļaut šim darba ņēmējam veicināt integrācijas šajā dalībvalstī procesu savam ģimenes loceklim, kurš lūdz piešķirt uzturēšanās tiesības ģimenes atkalapvienošanās ar minēto darba ņēmēju minētajā dalībvalstī nolūkā.
42 Ņemot to vērā, ir jānorāda: pirmkārt, lai gan tādu valsts tiesību aktu kā pamatlietā aplūkotie mērķis ir panākt ģimenes locekļa, kas vēlas izmantot ģimenes atkalapvienošanos, veiksmīgu integrēšanos, šādi tiesību akti nekādi neļauj ņemt vērā viņam piemītošās integrācijas spējas, bet ir balstīti vienīgi uz premisu, saskaņā ar kuru pēdējā minētā veiksmīga integrācija nav pietiekami garantēta, ja Turcijas izcelsmes darba ņēmējs, uz ko attiecas šis pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos, neatbilst nosacījumam par attiecīgās dalībvalsts oficiālās valodas zināšanu pārbaudījuma sekmīgu nokārtošanu.
43 Šo konstatējumu apstiprina fakts, ka tiesas sēdē Tiesā Dānijas valdība atzina, ka, pat ja izrādītos, ka šajā gadījumā šāda darba ņēmēja laulātā pilnībā pārvalda dāņu valodu, viņa pieteikums piešķirt uzturēšanās tiesības Dānijā saistībā ar ģimenes atkalapvienošanos tomēr tiktu noraidīts, jo šis darba ņēmējs nav izpildījis nosacījumu par dāņu valodas pārbaudījuma sekmīgu nokārtošanu.
44 Otrkārt, ir jāuzsver – kā to būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 34.–40. punktā –, ka tādi valsts tiesību akti kā pamatlietā neļauj arī kompetentajām iestādēm, izvērtējot iespēju atkāpties no tajā noteiktā pienākuma sekmīgi nokārtot valodas eksāmenu, ņemt vērā faktorus, ar kuriem var pierādīt Turcijas izcelsmes darba ņēmēja, uz ko attiecas pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos, faktisku integrēšanos, un tādējādi arī to, ka – lai gan viņš nav izturējis šo pārbaudi – šis darba ņēmējs vajadzības gadījumā var veicināt sava ģimenes locekļa integrāciju šajā dalībvalstī.
45 It īpaši un ar nosacījumu, ka iesniedzējtiesa veic pārbaudi, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka iespēja atkāpties no pienākuma sekmīgi nokārtot dāņu valodas pārbaudījumu īpašu iemeslu dēļ, tostarp saistībā ar ģimenes mājsaimniecības vienotību, ir tikai ierobežotos gadījumos, kas atgādināti ģenerāladvokāta secinājumu 39. punktā, un individuāla novērtējuma ietvaros neļauj ņemt vērā paša attiecīgā ģimenes locekļa, kurš lūdz šo ģimenes atkalapvienošanos, integrācijas spējas un Turcijas izcelsmes darba ņēmēja, uz kuru attiecas šis pieteikums, faktisko integrēšanos.
46 Līdz ar to ir jākonstatē, ka tādi valsts tiesību akti kā pamatlietā aplūkotie pārsniedz izvirzītā mērķa sasniegšanai nepieciešamo.
47 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Lēmuma Nr. 1/80 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesiskais regulējums, kurš ieviests pēc šī lēmuma stāšanās spēkā attiecīgajā dalībvalstī un kurā ģimenes atkalapvienošanās starp Turcijas izcelsmes darba ņēmēju, kas likumīgi dzīvo šajā dalībvalstī, un viņa laulāto ir pakļauta nosacījumam, ka šim darba ņēmējam ir jānokārto pārbaudījums, kurš apliecina noteiktu minētās dalībvalsts oficiālās valodas zināšanu līmeni, ir “jauns ierobežojums” šīs tiesību normas izpratnē. Šāds ierobežojums nevar tikt attaisnots ar mērķi nodrošināt šī laulātā veiksmīgu integrāciju, jo šie tiesību akti kompetentajām iestādēm neļauj ņemt vērā ne viņa integrācijas spējas, ne citus faktorus, kas nav šāda pārbaudījuma sekmīga nokārtošana, bet apliecina minētā darba ņēmēja faktisku integrēšanos attiecīgajā dalībvalstī un tādējādi viņa spēju palīdzēt savam laulātajam integrēties tajā.
Par otro līdz ceturtajam jautājumu
48 Ņemot vērā atbildi uz pirmo jautājumu, uz otro līdz ceturto jautājumu nav jāatbild.
Par tiesāšanās izdevumiem
49 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
Asociācijas padomes 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas izveidi starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju 13. pants
ir jāinterpretē tādējādi, ka
valsts tiesiskais regulējums, kurš ieviests pēc šī lēmuma stāšanās spēkā attiecīgajā dalībvalstī un kurā ģimenes atkalapvienošanās starp Turcijas izcelsmes darba ņēmēju, kas likumīgi dzīvo šajā dalībvalstī, un viņa laulāto ir pakļauta nosacījumam, ka šim darba ņēmējam ir sekmīgi jānokārto pārbaudījums, kurš apliecina noteiktu minētās dalībvalsts oficiālās valodas zināšanu līmeni, ir “jauns ierobežojums” šīs tiesību normas izpratnē. Šāds ierobežojums nevar tikt attaisnots ar mērķi nodrošināt šī laulātā veiksmīgu integrāciju, jo šie tiesību akti kompetentajām iestādēm neļauj ņemt vērā ne viņa integrācijas spējas, ne citus faktorus, kas nav šāda pārbaudījuma sekmīga nokārtošana, bet apliecina minētā darba ņēmēja faktisku integrēšanos attiecīgajā dalībvalstī un tādējādi viņa spēju palīdzēt savam laulātajam integrēties tajā.
[Paraksti]