Prasība, kas celta 2011. gada 4. augustā - Cementos Molins/Komisija

(lieta T-424/11)

Tiesvedības valoda - spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cementos Molins SA (Sant Vicenç dels Horts, Spānija) (pārstāvji - C. Fernández Vicién, I. Moreno-Tapia Rivas un M. López Garrido, abogadas)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt apstrīdēto lēmumu;

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja saskaņā ar LESD 263. pantu lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 12. janvāra lēmumu lietā Nr. C 45/2007 (ex NN51/07, ex CP9/07) par finanšu nemateriālās vērtības amortizāciju nodokļu vajadzībām saistībā ar līdzdalības iegādi ārvalstīs [uzņēmuma finanšu nemateriālās vērtības norakstīšanu nodokļu mērķiem saistībā ar līdzdalības iegūšanu ārvalsts uzņēmumā], ko īstenojusi Spānija ¹.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 107. pants.

Prasītāja uzskata, ka ar lēmumu ir pārkāpts LESD 107. pants tiktāl, ciktāl tajā tiek uzskatīts, ka TRLIS [Texto Refundido de la Ley del Impuesto sobre Sociedades (Likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli konsolidētā redakcija)] 12. panta 5. punktā paredzētā uzņēmuma finanšu nemateriālās vērtības norakstīšana nodokļu mērķiem saistībā ar līdzdalības iegūšanu ārvalsts uzņēmumā ir uzskatāma par valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Prasītāja uzskata, ka minētajā norakstīšanā nav priekšrocības elementa, netiek ietekmēta tirdzniecība Kopienas iekšienē, kā arī nav selektivitātes elementa.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips un pienākums norādīt pamatojumu saistībā ar tiesiskās paļāvības principu.

Šis pamats ir iedalīts divās daļās, no kurām abas attiecas uz apstrīdētā lēmuma 1. panta 2. un 3. punktā noteikto tiesiskās paļāvības laikposmu.

Otrā pamata pirmā daļa: galvenokārt, tiesiskās paļāvības principa pārkāpums. Prasītāja norāda, ka tiesiskai paļāvībai būtu jāaizsargā pret atbalsta atgūšanu no visiem atbalsta saņēmējiem līdz dienai, kad apstrīdētais lēmums ir publicēts, jo ar lēmuma par [procedūras] uzsākšanu publicēšanu nepietiekot, lai novērstu tiesisko paļāvību, kas ir radusies, pamatojoties uz Eiropas Komisijas paziņojumiem Eiropas Parlamentā.

Otrā pamata otrā daļa: pakārtoti, tiesiskās paļāvības principa un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums. Prasītāja uzskata, ka Eiropas Komisija ir pieļāvusi kļūdu, no tiesiskās paļāvības laikposma izslēdzot visu dienu, kurā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts lēmums par procedūras uzsākšanu, kurā tika pieņemts apstrīdētais lēmums. Pirmkārt, tas tā esot tādēļ, ka no Kopienu tiesiskā regulējuma izriet, ka termiņa pēdējā diena ir pilnībā jāuzskata kā termiņā ietilpstoša, un, otrkārt, tādēļ, ka minētās dienas izslēgšana no tiesiskās paļāvības laikposma apstrīdētā lēmuma rezolutīvajā daļā neatbilst tā pamatojumam.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips saistībā ar tiesiskās paļāvības principu.

Prasītāja norāda, ka nav samērīgi, ka tiesiskās paļāvības principa piemērošanai apstrīdētā lēmuma 1. panta 4. punkta gadījumā Komisija pieprasa, lai pastāvētu tieši juridiski šķēršļi uzņēmumu pārrobežu apvienošanās jomā.

____________

¹ - OV, 21.05.2011., L 135, 1. lpp.