Lieta T‑258/06
Vācijas Federatīvā Republika
pret
Eiropas Komisiju
Publiskā iepirkuma līgumiem piemērojamie noteikumi – Tādu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas publisko iepirkumu direktīvas – Komisijas skaidrojošais paziņojums – Apstrīdams tiesību akts – Tiesību akts, kas pieņemts tiesisku seku radīšanai
Sprieduma kopsavilkums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami akti – Jēdziens – Akti ar juridiski saistošu iedarbību – Komisijas skaidrojošais paziņojums par Kopienas tiesību aktiem, ko piemēro tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas publiskā iepirkuma direktīvu noteikumi
(EKL 230. pants; Komisijas Paziņojums 2006/C 179/02)
2. Eiropas Kopienu publiskie iepirkumi – Tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas publiskā iepirkuma direktīvu noteikumi – Līgumslēdzējas iestādes pienākums ievērot Līguma noteikumus un principus
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17 preambulas 9. apsvērums un Direktīvas 2004/18 preambulas 2. apsvērums; Komisijas Paziņojums 2006/C 179/02)
3. Eiropas Kopienu publiskie iepirkumi – Tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas publiskā iepirkuma direktīvu noteikumi – Līgumslēdzējas iestādes pienākums ievērot Līguma noteikumus un principus
(Komisijas Paziņojums 2006/C 179/02)
4. Eiropas Kopienu publiskie iepirkumi – Tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas publiskā iepirkuma direktīvu noteikumi – Līgumslēdzējas iestādes pienākums ievērot Līguma noteikumus un principus
(EKL 12., 43., 47. un 49. pants; Komisijas Paziņojums 2006/C 179/02)
5. Eiropas Kopienu publiskie iepirkumi – Tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas publiskā iepirkuma direktīvu noteikumi – Līgumslēdzējas iestādes pienākums ievērot Līguma noteikumus un principus
(Komisijas Paziņojums 2006/C 179/02)
1. Prasību atcelt tiesību aktu var celt par visiem iestāžu veiktajiem pasākumiem neatkarīgi no to rakstura vai formas, kas ir pieņemti, lai radītu juridiskas sekas. Lai novērtētu, vai Komisijas paziņojums – kurš ir publicēts Oficiālā Vēstneša C sērijā un kura mērķis ir darīt zināmu Komisijas vispārējo pieeju attiecībā uz visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatnormu piemērošanu, kuras tieši izriet no Līguma noteikumiem un principiem, tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas publisko iepirkumu direktīvas, – ir paredzēts jaunu juridisku seku radīšanai salīdzinājumā ar tām, kas izriet no Līguma pamatprincipu piemērošanas, ir jāizvērtē tā saturs. Komisijas skaidrojošajā paziņojumā par Kopienu tiesību aktiem, ko piemēro tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas publiskā iepirkuma direktīvu noteikumi, ir izskaidroti tikai noteikumi par preču brīvu apriti, brīvību veikt uzņēmējdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvību, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, kā arī samērīguma principi, un noteikumi par pārskatāmību un savstarpēju atzīšanu, kas piemērojami līgumiem, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas publisko iepirkumu direktīvas, un tajā nav noteikti īpaši vai jauni pienākumi salīdzinājumā ar šiem noteikumiem, principiem un normām, kā tie ir interpretēti Tiesas judikatūrā. Šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka minētais paziņojums rada saistošas juridiskas sekas, kas var ietekmēt dalībvalstu tiesisko stāvokli.
(sal. ar 25.–28. un 162. punktu)
2. Kopienu direktīvās par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru koordinēšanu paredzētās īpašās un stingrās procedūras attiecas tikai uz tiem līgumiem, kuru vērtība pārsniedz katrā no šīm direktīvām skaidri paredzēto robežvērtību. Tādējādi šo direktīvu noteikumi neattiecas uz līgumiem, kuru vērtība ir zemāka par tajās noteikto robežvērtību. Tomēr tas nenozīmē, ka šie pēdējie līgumi ir izslēgti no Kopienu tiesību piemērošanas jomas. Attiecībā uz šādu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu līgumslēdzējām iestādēm tomēr ir pienākums ievērot, vispārīgi runājot, Līguma pamatnoteikumus un, konkrētāk, nediskriminācijas pilsonības dēļ principu.
Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas pilsonības dēļ principi, kā tie ir interpretēti Tiesas judikatūrā, ietver it īpaši pārskatāmības pienākumu, kas ļauj valsts iestādei, kura ir līgumslēdzēja iestāde, pārliecināties, ka šie principi tiek ievēroti. Šis pienākums ir nostiprināts Direktīvas 2004/17, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, preambulas 9. apsvērumā, kā arī Direktīvas 2004/18 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu [būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu], piegādes valsts līgumu [piegādes publiskā iepirkuma līgumu] un pakalpojumu valsts līgumu [pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu] slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru preambulas 2. apsvērumā. No minētā izriet, ka dalībvalstīm un to līgumslēdzējām iestādēm ir jāievēro šis pārskatāmības pienākums attiecībā uz ikvienu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas ietver prasību katra potenciālā pretendenta interesēs nodrošināt atbilstošu publicitāti, kura savukārt ļauj atvērt tirgu konkurencei un kontrolēt iepirkuma procedūru objektivitāti. Šis pienākums ietver publicēšanu pirms attiecīgā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, citiem vārdiem, iepriekšēju publicēšanu, kas tiek veikta pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas. Publicēšana ex post nevar nodrošināt šādu atbilstošu publicitāti.
(sal. ar 73., 74., 76., 77., 79. un 80. punktu)
3. Kaut arī Līguma pamatnoteikumi ir piemērojami attiecībā uz visiem publiskā iepirkuma līgumiem, pat ja uz tiem neattiecas publiskā iepirkuma direktīvas, tikai tāpēc vien, ka publiskā iepirkuma līguma vērtība ir zemāka par šajās direktīvās noteiktajām piemērošanas robežvērtībām, nevar pieņemt, ka minētajam publiskā iepirkuma līgumam uz iekšējo tirgu nav gandrīz nekādas ietekmes. Šādi līgumi nav izslēgti no Kopienu tiesību piemērošanas jomas. Ja a priori varētu izslēgt jebkādu minēto līgumu ietekmi uz iekšējo tirgu, tad Kopienu tiesības nebūtu piemērojamas.
Ir skaidrs, ka ir pietiekami iespējams, ka īpašu apstākļu, piemēram, ļoti mazas ekonomiskās intereses, dēļ varētu pamatoti apgalvot, ka uzņēmums, kas atrodas dalībvalstī, kura nav līgumslēdzējas iestādes dalībvalsts, nav ieinteresēts noslēgt attiecīgo līgumu un ka līdz ar to ietekme uz attiecīgajām pamatbrīvībām ir jāuzskata par pārāk nenoteiktu un netiešu, lai varētu secināt par to iespējamu pārkāpumu. Tomēr secinājums par to, ka pamatbrīvības nav pārkāptas, var izrietēt tikai no īpašo apstākļu izvērtēšanas katrā konkrētajā gadījumā, un to nevar pamatot ar faktu, ka attiecīgā līguma vērtība nepārsniedz noteiktu robežvērtību.
Šajā ziņā principā līgumslēdzēja iestāde ir tā, kurai pirms publiskā iepirkuma procedūras noteikumu definēšanas ir jānovērtē iespēja, ka par līgumu, kura paredzamā vērtība ir zemāka par Kopienu tiesību normās noteikto robežvērtību, tiks izrādīta interese arī aiz attiecīgās valsts robežām, apzinoties, ka šis vērtējums ir pakļauts tiesas pārbaudei. Minētais neizslēdz iespēju paredzēt tiesiskajā regulējumā valsts vai vietējā līmenī objektīvus kritērijus, kas liecina par noteiktas pārrobežu intereses esamību, tāpat kā nav izslēgta iespēja ņemt vērā līgumslēdzējas iestādes administratīvās iespējas.
(sal. ar 85., 87., 88. un 93.–95. punktu)
4. Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrai visās tās stadijās, it īpaši stadijā, kad slēgtas procedūras ietvaros tiek izvēlēti pretendenti, ir jānotiek saskaņā gan ar vienlīdzīgas attieksmes pret potenciālajiem pretendentiem principu, gan ar pārskatāmības pienākumu, lai visiem būtu vienādas iespējas, sagatavojot savus dalības pieteikumus vai piedāvājumus.
Tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas publisko iepirkumu direktīvas, līdzekļiem, ar kādiem panākt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus, ir jābūt tādiem, kas palīdz nodrošināt gan šo principu, gan arī pakalpojumu sniegšanas brīvības ievērošanu.
Šo līdzekļu ietvaros prasība par to, ka līguma priekšmeta apraksts nedrīkst būt diskriminējošs, izriet no vienlīdzīgas attieksmes principa. Mērķis – nodrošināt saimnieciskās darbības subjektiem neatkarīgi no to izcelsmes vienlīdzīgu piekļuvi piedāvātajiem līgumiem – izriet no brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības, kā arī brīvas konkurences principa, it īpaši no vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanas, kā tas ir izteikts EKL 12. pantā nostiprinātajā diskriminācijas pilsonības dēļ aizlieguma principā. Princips par diplomu, apliecību un citu kvalifikācijas apliecinājuma dokumentu savstarpēju atzīšanu ir tikai Līguma pamatbrīvībām raksturīga principa juridiska izpausme, kurš nezaudē daļu no savas juridiskās vērtības tāpēc, ka ir pieņemtas direktīvas par diplomu savstarpēju atzīšanu. Prasības par atbilstošiem termiņiem, kas ļauj citu dalībvalstu uzņēmējiem veikt atbilstošu izvērtējumu un sagatavot savu piedāvājumu, mērķis ir izvairīties no riska, ka priekšroka tiek dota valsts pretendentiem vai kandidātiem, pārkāpjot nediskriminācijas principu. Prasības par pārskatāmu un objektīvu pieeju mērķis ir informēt visus potenciālos pretendentus, pirms tie ir sagatavojuši savus piedāvājumus, par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kuriem ir jāatbilst minētajiem piedāvājumiem, un šo kritēriju relatīvo nozīmi, lai nodrošinātu, ka visiem potenciālajiem pretendentiem ir vienādas iespējas, sagatavojot savu dalības pieteikumu vai piedāvājumu.
Tādējādi ar šiem līdzekļiem tiek īstenoti iepriekš minētie principi un tie nav jauni pienākumi.
(sal. ar 111., 113., 116., 120., 122., 124., 125. un 128. punktu)
5. Dalībvalstīm, kā arī to līgumslēdzējām iestādēm ir jāievēro Līgumā paredzētie noteikumi un principi. Tādējādi, tiktāl, ciktāl šie noteikumi un principi nozīmē izņēmumus iepriekšēja paziņojuma publicēšanas pienākumam, dalībvalstis vai līgumslēdzējas iestādes, kas piešķir tāda publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, uz kuru neattiecas vai tikai daļēji attiecas publisko iepirkumu direktīvas, var ipso iure atsaukties uz šādiem izņēmumiem.
Ja dalībvalsts vai līgumslēdzēja iestāde var atsaukties uz Līguma noteikumu, kas vispārējā veidā izslēdz primāro tiesību, piemēram, EKL 86. panta 2. punkta vai EKL 296. panta vai 297. panta, piemērošanu, vai, ja ir piemērojams kāds no minētajā līgumā skaidri paredzētajiem attaisnojošajiem pamatiem (piemēram, EKL 46. un EKL 55. pantā paredzētā sabiedriskā kārtība vai sabiedrības veselība un EKL 45. un EKL 55. pantā paredzētā valsts vara), vai, ja ir izpildīti judikatūrā paredzētie nosacījumi attaisnojošam pamatam, Līguma principi netiek skarti. Līdz ar to šādos gadījumos publicēšanas pienākums, kas izriet no minētā Līguma principiem, nav piemērojams publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai. Ja atkāpe no publiskā iepirkuma direktīvām ir skaidri atļauta gadījumā, kad ir izpildīti šādas atkāpes piemērošanai paredzētie nosacījumi un kad sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu, līdz ar to ir pamatota, tad nav jāievēro publicitātes pienākums. Tādējādi principi, kas izriet no Līguma, nevar noteikt publicitātes pienākumu attiecībā uz līgumiem, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas publisko iepirkumu direktīvas.
(sal. ar 139.–141. punktu)