PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2009. gada 14. oktobrī (*)
Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas grafiskā preču zīme “TiMi KiNDERJOGHURT” – Agrākā vārdiskā preču zīme “KINDER” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Apzīmējumu līdzības neesamība –Agrāk noticis iebildumu process – Res judicata neesamība – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts un 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
Lieta T‑140/08
Ferrero SpA, Alba [Alba] (Itālija), ko pārstāv K. Gīlens [C. Gielen] un F. Džakobači [F. Jacobacci], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv D. Botiss [D. Botis], pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece –
Tirol Milch reg.Gen.mbH Innsbruck, Insbruka [Innsbruck] (Austrija),
par prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2008. gada 30. janvāra lēmumu (lieta R 682/2007‑2) attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Ferrero SpA un Tirol Milch reg.Gen.mbH Innsbruck.
EIROPAS KOPIENU
PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová], tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe] (referente) un S. Soldevila Fragoso [S. Soldevila Fragoso],
sekretāre B. Pastora [B. Pastor], sekretāra palīdze,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 14. aprīlī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 22. jūlijā,
pēc 2009. gada 11. marta tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1998. gada 8. aprīlī Tirol Milch reg.Gen.mbH Innsbruck Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafiskais apzīmējums:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 29. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam:
“Jogurts, augļu jogurts, dzērieni uz jogurta pamata, dzērieni uz jogurta pamata, kuru sastāvā ietilpst augļi; pagatavoti un daļēji pagatavoti ēdieni, kuru pamatā galvenokārt ir jogurts vai produkti, kuru pamatā ir jogurts; jogurta krēms.”
4 1999. gada 14. janvārī prasītāja, Ferrero SpA, pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām ar to apzīmētajām precēm iesniedza iebildumus, pamatojoties uz tai piederošo agrāko vārdisko preču zīmi “KINDER”, kas kopš 1965. gada 28. janvāra ir reģistrēta Itālijā ar numuru 168843, bet pēc pagarināšanas – ar numuru 684985 attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 30. klasē un atbilst šādam aprakstam: “kafija, tēja, cukurs, rīsi, tapioka, sāgo, kafijas aizstājēji; maize, cepumi, pīrāgi, mīkla pīrāgiem un konditorejas izstrādājumiem, saldējums, medus, melase, raugs, cepamais pulveris; sāls, sinepes; pipari, etiķis, mērces; garšvielas; pārtikas ledus; kakao, kakao produkti, tas ir, kakao pasta kakao dzērieniem, šokolādes pasta; mīklas kabatiņas, it īpaši šokolādes mīklas kabatiņas, šokolāde, pralinē, šokolādes rotājumi ziemassvētku eglītēm, ar alkoholu pildīti šokolādes produkti, cukura konditoreja, saldumu konditoreja, ieskaitot mīkstu un cietu mīklu pīrāgiem”.
5 Ar 2000. gada 29. septembra lēmumu Iebildumu nodaļa, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts), iebildumus noraidīja.
6 Pēc tam, 2003. gada 3. novembrī, Apelāciju ceturtā padome lietā R 1147/2000‑4 šo lēmumu apstiprināja.
7 Pēc iebildumu noraidīšanas preču zīme 2004. gada 11. oktobrī tika publicēta Bulletin des marques communautaires [Kopienas preču zīmju biļetenā] Nr. 42/2004.
8 2005. gada 19. augustā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts), pret šīs Kopienas preču zīmes reģistrāciju iesniedza pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu. Šis pieteikums tika iesniegts attiecībā uz visām ar Kopienas preču zīmi apzīmētajām precēm.
9 Lai pamatotu savu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, prasītāja, balstoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu, uz kuriem atsauce ir izdarīta šīs regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā, norāda iepriekš 4. punktā minēto Itālijas reģistrāciju, kā arī prasības pieteikuma 5. punktā minētās 35 citas agrākās Itālijas, Francijas, Spānijas un starptautiskās tiesības, kuras visas iekļauj elementu “kinder”, kā arī vienu papildu elementu un/vai grafiskus elementus.
10 Ar 2007. gada 14. marta lēmumu Anulēšanas nodaļa, piemērojot Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu, Kopienas preču zīmi “TiMi KiNDERJOGHURT” atzina par spēkā neesošu.
11 2007. gada 4. maijā Tirol Milch reg.Gen.mbH Innsbruck, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 59. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 60. pants), pret Anulēšanas nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB.
12 Ar Apelāciju otrās padomes 2008. gada 30. janvāra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) šī apelācijas sūdzība tika apmierināta. Apelāciju padome Anulēšanas nodaļas lēmumu atcēla un pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu noraidīja.
13 Vispirms Apelāciju padome būtībā uzskatīja, ka, lai gan lēmumiem par iebildumiem neesot res judicata spēka, tad tomēr, pamatojoties uz noteikumu nemo potest venire contra factum proprium, saskaņā ar kuru administrācijai esot saistoša tās pašas rīcība, it īpaši gadījumos, kad šī rīcība procesa dalībniekiem ir ļāvusi likumīgā veidā iegūt tiesības uz reģistrētu preču zīmi, Anulēšanas nodaļai esot saistoši agrākos ITSB lēmumos pēc būtības veiktie konstatējumi un secinājumi. Pēc tam Apelāciju padome apstiprināja Iebildumu nodaļas lēmumā un Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 3. novembra lēmumā veiktos konstatējumus, saskaņā ar kuriem preču zīmes, ņemot vērā to būtiskās vizuālās un fonētiskās atšķirības, kopumā esot atšķirīgas. Visbeidzot, pamatojoties uz to, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta piemērošanas nosacījums, t.i., apzīmējumu identiskums vai līdzība, neesot izpildīts, tā pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu noraidīja.
Lietas dalībnieku prasījumi
14 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– galvenokārt, noraidīt prasību pilnā apmērā;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
– pakārtoti, ja Pirmās instances tiesa uzskatīs, ka apzīmējumi nav atšķirīgi, – vai nu nospriest par Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta piemērošanu, ja Pirmās instances tiesa uzskatīs, ka tās rīcībā ir pietiekama informācija, vai arī nodot lietu atpakaļ ITSB turpmākai izskatīšanai;
– pēdējā gadījumā – piespriest ITSB segt tikai tā paša tiesāšanās izdevumus.
Par lietas būtību
16 Savu prasību pamatojot, prasītāja norāda divus pamatus par, pirmkārt, res judicata principa kļūdainu piemērošanu un, otrkārt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta pārkāpumu.
Par pirmo pamatu attiecībā uz “res judicata” principa kļūdainu piemērošanu
Lietas dalībnieku argumenti
17 Šī pamata ietvaros prasītāja norāda, ka Apelāciju padome esot pretrunā pati ar sevi, jo tā, no vienas puses, apgalvojot, ka lēmumiem par iebildumiem neesot res judicata negatīvo seku, jo tie neesot šķēršļi vēlāka pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pieņemamībai, un, no otras puses, apgalvojot, ka šādus lēmumus nevarot pilnībā ignorēt, ja tiek lemts par tādu vēlāku pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu starp tiem pašiem lietas dalībniekiem, kura priekšmets un pamatojums ir identisks. Lēmumiem par iebildumiem attiecībā uz vēlāku procesu par spēkā neesamības atzīšanu neesot nekādu saistošu seku. Prasītāja šajā sakarā ir norādījusi šādus četrus iemeslus.
18 Pirmkārt, prasītāja uzskata, ka Anulēšanas nodaļā iesniegtie jaunie faktiskie apstākļi un papildu pierādījumi, it īpaši tie, kas pierāda preču zīmes “KINDER” un preču zīmju saimes “KINDER” reputāciju, esot pietiekami, lai lielā mērā grozītu strīda priekšmetu, no kā izrietot, ka Iebildumu nodaļas izdarītie secinājumi vairs nav piemērojami.
19 Otrkārt, Apelāciju padomes apstrīdētajā lēmumā noteiktā atšķirība starp res judicata “pozitīvajām sekām” un “negatīvajām sekām” esot mākslīga un tai neesot tiesību pamata. Lēmumam vai nu esot res judicata spēks, vai arī lēmumam šāda spēka neesot.
20 Treškārt, apstrīdētajā lēmumā minētais noteikums nemo potest venire contra factum proprium administratīvajam procesam esot svešs.
21 Ceturtkārt, iebildumu noraidīšana un tam sekojošā preču zīmes reģistrācija preču zīmes īpašniekam neradot nedz tiesisko drošību, nedz arī tiesisko paļāvību, jo regulējumā esot paredzēta iespēja vēlāk apstrīdēt reģistrāciju pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu vai pretprasības procesā attiecībā uz preču zīmes tiesību aizskārumu ietvaros.
22 No minētajiem argumentiem prasītāja izdara secinājumu, ka apstrīdētais lēmums esot “jāatceļ”.
23 ITSB vispirms norāda, ka tas piekrīt apstrīdētajā lēmumā un prasības pieteikumā minētajam apgalvojumam, ka, ja strīda faktiskais pamats ir būtiski grozīts, Anulēšanas nodaļai iebildumu procesa iznākums neesot saistošs, jo tai tad esot jālemj par jaunu lietu.
24 Turpmāk ITSB norāda, ka turpretim attiecībā uz lietām, kur faktiskie un tiesiskie apstākļi ir identiski, esot jānosaka būtiskā atšķirība starp, no vienas puses, “saskaņotības imperatīvu”, kas administratīvai iestādei, kuras kompetencē ir preču zīmju reģistrācija, esot jāievēro, katrā lietā piemērojot tos pašus tiesiskos principus un, ciktāl tas ir iespējams, ņemot vērā precedentus identiskās vai līdzīgās lietās, un, no otras puses, minētajai iestādei uzlikto pienākumu nonākt pie tā paša secinājuma kā agrākā lietā, balstoties uz to, ka šīs iestādes vai augstākas administratīvās vai tiesu iestādes agrāk pieņemtie lēmumi ir tiesiski saistoši.
25 Šajā sakarā ITSB norāda, ka “saskaņotības imperatīvs”, kas izpaužas, pieņemot vairāk vai mazāk saistošas iekšējās vadlīnijas, praktiskās norādes vai veicot kvalitātes kontroli, atbilstoši judikatūrai esot ierobežots ar tiesiskuma principu. No tā izrietot, ka iestādei neesot saistošs agrāks lēmums, kurā tikusi pieļauta kļūda. It īpaši, ņemot vērā, ka lēmumi par apzīmējuma reģistrāciju par Kopienas preču zīmi, kas ITSB ir jāpieņem saskaņā ar Regulu Nr. 40/94, tiekot pieņemti, īstenojot saistošo kompetenci, nevis diskrecionāro varu, šo lēmumu likumība esot jāizvērtē, pamatojoties tikai uz Regulu Nr. 40/94 atbilstoši tam, kā to interpretējusi Kopienu Tiesa, nevis uz ITSB vai tā Apelāciju padomju līdzšinējo lēmumu praksi.
26 Tādējādi un neatkarīgi no jautājuma par noteikuma nemo potest venire contra factum proprium piemērošanu, ITSB norāda, ka šajā lietā šo noteikumu nevarot interpretēt tādējādi, ka Anulēšanas nodaļai būtu saistoši agrāki Iebildumu nodaļas vai Apelāciju padomes tajā pašā lietā pieņemtie lēmumi.
27 Turklāt šāda interpretācija tiekot apstiprināta, a contrario aplūkojot Regulas Nr. 40/94 62. panta 2. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 64. panta 2. punkts), saskaņā ar kuru Apelāciju padomju lēmumu pamatojums un rezolutīvā daļa esot saistoši tikai “pirmajai instancei”, ja lieta tiek nodota atpakaļ tai instancei, kas ir pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, un ciktāl lietas fakti paliek tie paši.
28 Turklāt ITSB piekrīt prasītājas argumentam, ka iebildumu noraidīšana un tam sekojošā preču zīmes reģistrācija nevarot radīt tiesisko paļāvību.
29 No iepriekš minētā izrietot, ka, secinot, ka Anulēšanas nodaļu saista agrāks Iebildumu nodaļas lēmums, Apelāciju padome esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
30 Tomēr ITSB uzskata, ka pirms apstrīdētā lēmuma atcelšanas esot jānosaka, vai Apelāciju padome ir pieņēmusi pareizu lēmumu par lietas būtību. Tādējādi šī procesa vajadzībām esot jāizvērtē apstrīdētā lēmuma pamatotība attiecībā uz Apelāciju padomes veikto apzīmējumu līdzības analīzi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta kontekstā.
Pirmās instances tiesas vērtējums
31 Šī pamata ietvaros ir jāizskata, kāda nozīme ITSB notiekošajā spēkā neesamības atzīšanas procesā ir vērtējumiem un secinājumiem, ko Apelāciju padome izteikusi un izdarījusi agrākā lēmumā, kas ticis pieņemts iebildumu procesā starp tiem pašiem lietas dalībniekiem par to pašu Kopienas preču zīmi.
32 Šajā sakarā vispirms ir jānorāda, ka neatkarīgi no uz šo jautājumu sniedzamās atbildes Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 32.–46. punktā ir veikusi patstāvīgu un pilnīgu strīda, it īpaši attiecīgo apzīmējumu līdzības, kas ir prasītājas otrā pamata priekšmets, izskatīšanu pēc būtības.
33 Šajos apstākļos ir jāsecina, ka, neraugoties uz apstrīdētā lēmuma 30. punktā veiktajiem konstatējumiem, Apelāciju padome res judicata principu šajā lietā nav piemērojusi. Tādējādi pirmais pamats balstās uz kļūdainu premisu, un šī iemesla dēļ tas ir jānoraida.
34 Tomēr pirms otrā pamata izskatīšanas vienlaikus ir jāatzīmē, ka apstrīdētā lēmuma 17.–29. punktā Apelāciju padome pamatoti ir norādījusi, ka res judicata princips, atbilstoši kuram tiesas nolēmuma galīgais raksturs nevar tikt apšaubīts, attiecībās starp galīgu lēmumu par iebildumiem un pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu nav piemērojams, jo ir jāņem vērā, pirmkārt, ka ITSB notiekošais process ir nevis tiesas, bet gan administratīvs process un, otrkārt, ka Regulas Nr. 40/94 attiecīgajos noteikumos, t.i., 52. panta 4. punktā un 96. panta 2. punktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 53. panta 4. punkts un 100. panta 2. punkts), šajā sakarā nekādas normas nav paredzētas.
35 Apstrīdētā lēmuma 30. punktā Apelāciju padome tāpat pamatoti ir norādījusi, ka, ja runa ir par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu gadījumā, kad lietā ir iesaistīti tie paši lietas dalībnieki, tā attiecas uz to pašu priekšmetu un ir balstīta uz tiem pašiem pamatiem, galīgajā lēmumā par iebildumiem veiktos konstatējumus nevar pilnībā ignorēt, ar nosacījumu, ka šos konstatējumus vai izskatītos jautājumus nav ietekmējuši jauni faktiskie apstākļi, jauni pierādījumi vai jauns pamatojums. Faktiski šāds apgalvojums ir vienīgi tādas judikatūras īpašā izpausme, saskaņā ar kuru, novērtējot, vai apzīmējumu var reģistrēt, no ITSB agrākajiem lēmumiem izrietošā prakse ir apstāklis, ko var ņemt vērā (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2008. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑304/06 Reber/ITSB – Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli (“Mozart”), Krājums, II‑1927. lpp., 45. un 53. punkts).
36 Turpretim apstrīdētā lēmuma 30. punktā Apelāciju padome kļūdaini ir uzskatījusi, ka, pamatojoties uz noteikumu nemo potest venire contra factum proprium, iegūto tiesību aizsardzību, kā arī tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem, spēkā neesamības atzīšanas procesa ietvaros ITSB iestādēm esot saistoši iebildumu procesa gaitā pieņemtajos galīgajos lēmumos ietvertie konstatējumi. No vienas puses, tā kā lēmumam, kas pieņemts iebildumu procesa ietvaros, pat ja tas ir galīgs, nav nekāda res judicata spēka, tad attiecībā uz vēlāka spēkā neesamības atzīšanas procesa iznākumu šis lēmums nevar radīt nedz iegūtas tiesības, nedz arī tiesisko paļāvību. No otras puses, ja šajā jautājumā izteiktā Apelāciju padomes argumentācija tiktu atbalstīta, Kopienas preču zīmes, par kuru ticis pieņemts lēmums par iebildumiem, reģistrācijas apstrīdēšanai, iesniedzot pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, kas attiektos uz tiem pašiem lietas dalībniekiem, skartu to pašu priekšmetu un būtu balstīts uz tiem pašiem pamatiem, tiktu atņemta jebkāda lietderīga iedarbība, lai gan, kā tas izriet no iepriekš minētajiem apsvērumiem, atbilstoši Regulai Nr. 40/94 šāda apstrīdēšana ir iespējama.
37 Tātad Apelāciju padomes secinājums par galīgajā lēmumā par iebildumiem veikto konstatējumu saistošo raksturu vēlākā spēkā neesamības atzīšanas procesa ietvaros ir kļūdains.
Par otro pamatu par Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
38 Otrā pamata ietvaros prasītāja, pirmkārt, uzskata, ka Apelāciju padome neesot pienācīgi ņēmusi vērā prasītājas dažādo agrāko preču zīmju reputāciju.
39 Šajā sakarā tā vispirms atgādina, ka, pirmkārt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta kontekstā reputācijai un atšķirtspējai esot “izšķirošā loma” un, otrkārt, šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta kontekstā tie esot būtiski apstākļi, lai noteiktu, vai pastāv sajaukšanas iespēja.
40 Turpmāk, neraugoties uz to, ka apstrīdētā lēmuma 35. punktā Apelāciju padome Anulēšanas nodaļas lēmumu attiecībā uz agrākās preču zīmes reputācijas augsto līmeni esot apstiprinājusi, tad tomēr pēc tam Apelāciju padome, lai novērtētu agrākās preču zīmes atšķirtspēju un salīdzinātu to ar apstrīdēto preču zīmi, šo reputāciju neesot ņēmusi vērā.
41 Turklāt, attiecībā uz agrākās preču zīmes reputācijas pierādījumu vērtējumu apstrīdētā lēmuma 35. punktā secinot, ka pētījumi arī parādot, ka vārds “kinder” tiek spontāni asociēts ar preču zīmes “KINDER” konditorejas izstrādājumiem, Apelāciju padome esot nepamatoti ierobežojusi preču klāstu, ar kurām tiek asociēta preču zīmes “KINDER” reputācija. Pareizajam vērtējumam esot bijis jānoslēdzas ar secinājumu, ka preču zīmi “KINDER” asociē ne tikai ar konditorejas izstrādājumiem, bet arī ar šokolādi, šokolādes olām, saldumiem (ieskaitot saldumus uz piena pamata), kā arī šokolādes tāfelītēm.
42 Visbeidzot, pretēji tam, ko esot apstiprinājusi Apelāciju padome, novērtējot divu preču zīmju līdzību, esot bijusi jāņem vērā preču zīmes reputācija. Šajā sakarā prasītāja atgādina judikatūru, saskaņā ar kuru preču zīmēm, kurām ir augsta atšķirtspēja to raksturīgo īpašību dēļ vai to pazīstamības tirgū dēļ, ir plašāka aizsardzība nekā preču zīmēm, kurām ir mazāka atšķirtspēja. Lai gan šī judikatūra attiecoties uz līdzības gadījumu, kas ir paredzēts Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nemainīgs paliekot tas, ka, veicot divu preču zīmju līdzības vērtējumu šīs pašas regulas 8. panta 5. punkta ietvaros, reputācija, kas šajā lietā esot nozīmīgs faktors, arī esot jāņem vērā. Prasītāja šajā sakarā norāda, ka saiknes starp preču zīmju reputācijas apjomu un to līdzību esamība agrākajās Beniluksa preču zīmju tiesībās esot atzīta tādā ziņā, ka, jo stiprāka ir preču zīme vai jo lielāka ir tās reputācija, jo vieglāk varot pieļaut asociācijas vai līdzības esamību.
43 Otrkārt, lai gan ar apstrīdēto preču zīmi un ar agrākajām preču zīmēm apzīmētās preces neesot identiskas un neesot iekļautas vienā klasē, nemainīgs paliekot tas, ka attiecīgās preces esot būtiski līdzīgas. Ņemot vērā, ka ar vārdu “kinder” ietverošu preču zīmju saimi apzīmētās preces patērētāju apziņā esot cieši asociētas ar pienu un piena produktiem vispār, apzīmējuma “TiMi KiNDERJOGHURT” izmantošana saistībā ar precēm uz jogurta pamata patērētāju apziņā varot radīt ciešu asociāciju ar precēm, uz ko attiecas minētā preču zīmju saime, un precēm, ko apzīmē ar apstrīdēto preču zīmi.
44 Treškārt, prasītāja tāpat kritizē, ka apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā, ka prasītājai pieder liela tādu preču zīmju saime, kuras ietver vai kuras sastāv no ar atšķirtspējīgiem vai aprakstošiem vārdiem vai simboliem saistītā elementa “kinder”.
45 Vērtējuma, vai pastāv sajaukšanas iespēja, vajadzībām preču zīmju sērijas vai saimes esamība esot būtisks faktors. Sajaukšanas iespēju varot izraisīt asociācijas iespēja starp apstrīdēto preču zīmi un agrākajām preču zīmēm, kas ir sērijas daļa, ja apstrīdētajai preču zīmei un minētajām preču zīmēm piemītošā līdzība var likt patērētājiem domāt, ka apstrīdētā preču zīme ir tās pašas sērijas daļa un ka tādēļ tās aptvertajām precēm ir tāda pati vai radniecīga komerciālā izcelsme kā precēm, ko aptver agrākās preču zīmes. Šāda asociāciju iespēja varot pastāvēt pat tad, ja – kā tas ir izskatāmajā lietā –, salīdzinot apstrīdēto preču zīmi ar agrākajām preču zīmēm (katru atsevišķi), nevar konstatēt tiešas sajaukšanas iespējas esamību.
46 Šajā lietā, ņemot vērā, ka ne Tirol Milch reg.Gen.mbH Innsbruck, ne Apelāciju padome nekad nav apstrīdējušas, ka elements “kinder” ir preču zīmju saimes būtisks elements un ka visas šo saimi veidojošās preču zīmes tiek plaši izmantotas tirgū un patērētāji tās uztver kā preču zīmes saimi, esot acīmredzams, ka tādēļ, ka apstrīdētajā preču zīmē arī ir iekļauts elements “kinder”, tā nekavējoties tiks uztverta kā vēl viena saimes vai sērijas daļa. Tātad sajaukšanas iespēja, ieskaitot asociācijas iespēju Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, kļūstot par nešaubīgu.
47 Ceturtkārt, prasītāja visbeidzot norāda, ka Apelāciju padomes apstrīdētā lēmuma 36.–44. punktā izteiktais vērtējums, saskaņā ar kuru abi apzīmējumi nav līdzīgi, esot nekonsekvents un kļūdains. Šajā sakarā tā norāda trīs šādus iemeslus.
48 Pirmkārt, Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā judikatūru, saskaņā ar kuru līdzības pakāpe, kas tiek prasīta, veicot apzīmējumu salīdzinājumu atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktam, neesot tāda pati kā tā, kas tiek prasīta šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta ietvaros. Pretēji otrajai tiesību normai saistībā ar pirmo netiekot prasīts, lai apzīmējumu līdzība būtu tāda, kas izraisa sajaukšanas iespēju.
49 Otrkārt, tā vietā, lai apzīmējumu līdzību vērtētu, ņemot vērā to radīto visaptverošo iespaidu, Apelāciju padome to esot novērtējusi, veicot apstrīdētās preču zīmes “analītisku sadalīšanu sastāvdaļās”.
50 Treškārt, Apelāciju padomes konstatējums, saskaņā ar kuru elements “timi” ir dominējošais apstrīdētās preču zīmes elements, esot acīmredzami kļūdains. No vienas puses, šis elements esot attēlots baltā krāsā uz tumšāka fona, kas to padarot par “pirmajā brīdī mazāk salasāmu”, salīdzinot ar gadījumu, ja tas būtu bijis attēlots melnā krāsā uz balta fona, un, no otras puses, pēc izmēra tas esot tikai neliela preču zīmes kopumā daļa. Turpretī preču zīmes dominējošais elements esot elements “kinder”. No vienas puses, elements “kinderjoghurt” esot attēlots melnā krāsā un tas aizņemot daudz vairāk vietas nekā elements “timi”. No otras puses, elements “joghurt” kā aprakstošs vārds esot jāuzskata vai nu par nenozīmīgu elementu, vai par tādu, kas faktiski izceļ līdzību ar preču zīmju “KINDER” saimi. Turklāt Apelāciju padomes apstrīdētā lēmuma 41. punktā izdarītais konstatējums, saskaņā ar kuru elements “kinder” neizceļoties vai neizskatoties pēc patstāvīga elementa un esot saistīts ar elementu “joghurt”, tāpat esot kļūdains. Saskaņā ar judikatūru tas, ka atšķirtspējīgs elements ir saistīts ar aprakstošu elementu, nenovēršot atšķirtspējīgā elementa līdzību. Visbeidzot, pat ja tiktu pieņemts, ka elements “timi” arī ir nozīmīgs, tad, salīdzinot abus apzīmējumus, Apelāciju padome elementu “kinder” nebūtu varējusi pilnībā izlaist. Šajā sakarā prasītāja atgādina, ka īpašā gadījumā agrāka preču zīme, ko trešā persona izmanto saliktā apzīmējumā, kurš ietver šīs trešās personas uzņēmuma nosaukumu, šajā saliktajā apzīmējumā saglabājot patstāvīgu apzīmējošo stāvokli, tomēr nebūdama dominējošs elements. Šādos apstākļos saliktā apzīmējuma radītais kopējais iespaids varot radīt sabiedrībai iespaidu, ka preces vai pakalpojumi nāk vismaz no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem, un šajā gadījumā sajaukšanas iespēja esot jāatzīst.
51 Vispirms prasītāja no iepriekš minētā izdara secinājumu, ka pastāvot augsts kaitējuma Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta izpratnē risks, kas izpaužas kā vārdiskās preču zīmes “KINDER” atšķirtspējas un reputācijas apdraudējums; pēc tam, ka Tirol Milch reg.Gen.mbH Innsbruck no šīs atšķirtspējas un reputācijas netaisnīgi gūstot labumu, un, visbeidzot, ka, ņemot vērā preču zīmju un preču līdzību, kā arī ievērojot preču zīmes “KINDER” un prasītājas preču zīmju saimes reputāciju, pastāvot arī augsts sajaukšanas iespējas šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē risks.
52 ITSB prasītājas argumentus apstrīd.
Pirmās instances tiesas vērtējums
53 Vispirms ir jāatzīmē, ka agrākās preču zīmes un apstrīdētās preču zīmes līdzības esamība ir gan Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, gan arī šīs regulas 8. panta 5. punktam, uz ko atsauce ir izdarīta šīs regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kopīgs piemērošanas nosacījums. Attiecībā uz šī nosacījuma vērtējumu no judikatūras par Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 1. lpp.), 5. panta 2. punkta, kura normatīvais saturs būtībā ir identisks Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta saturam, interpretāciju izriet, ka šis nosacījums it īpaši prasa vizuālās, fonētiskās vai konceptuālās līdzības elementu esamību (skat. Tiesas 2003. gada 23. oktobra spriedumu lietā C‑408/01 Adidas-Salomon un Adidas Benelux, Recueil, I‑12537. lpp., 28. punkts un tajā minētā judikatūra).
54 Turklāt no Tiesas judikatūras attiecībā uz Direktīvas 89/104 5. panta 2. punkta interpretāciju vēl izriet, ka, lai izpildītu ar līdzību saistīto nosacījumu, nav jāpierāda, ka no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa starp agrāko preču zīmi, kam ir reputācija, un reģistrācijai pieteikto preču zīmi pastāv sajaukšanas iespēja. Pietiek ar to, ka šo preču zīmju līdzības pakāpes dēļ konkrētā sabiedrības daļa starp tām saskata saikni. Šādas saiknes esamība ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus. Aplūkojot attiecīgo preču zīmju vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību, apzīmējumu salīdzinājumam ir jābalstās uz preču zīmju radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus (pēc analoģijas skat. Pirmās instances tiesas 2008. gada 16. aprīļa spriedumu lietā T‑181/05 Citigroup un Citibank/ITSB – Citi (“CITI”), Krājums, II‑669. lpp., 64. un 65. punkts un tajos minētā judikatūra).
55 Kas attiecas uz šo lietu, tad, neraugoties uz to, ka abos apzīmējumos ir elements “kinder”, tomēr, kā Apelāciju padome ir pamatoti atzīmējusi apstrīdētā lēmuma 42. punktā, pastāv zināms skaits vizuālu un fonētisku īpašību, kas izslēdz iespēju apzīmējumus uztvert kā līdzīgus
56 Pirmkārt, elements “kinder” ir savienots ar elementu “joghurt”, kas tiem atņem patstāvīgas un specifiskas pastāvēšanas iespēju. Elementiem “kinder” un “joghurt” ir ne vien vienāda vizuālā nozīme, bet arī elementa “kinderjoghurt” dejojošo un nelīdzeno burtu rakstības stilizētais nekārtīgums to padara par harmonisku vienību, kurā abi to veidojošie elementi ir kļuvuši vāji saskatāmi. Šī īpatnība parāda, ka pretēji tam, ko norāda prasītāja, elements “kinder” nav vienkārši pievienots elementam “joghurt”. No otras puses, ņemot vērā apstrīdētajā preču zīmē izmantoto elementa “kinder” stilizēto rakstību, šī pēdējā vizuāli nelīdzinās agrākajai vārdiskajai preču zīmei, uz kuru ir balstīts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu un kura ir izpildīta, izmantojot klasisko rakstību.
57 Otrkārt, ir jākonstatē, ka apstrīdētajā preču zīmē elements “kinder” ir tikai elementa “kinderjoghurt” sastāvdaļa, kuram, salīdzinot ar elementu “timi” ir vienīgi pakārtota nozīme. Šajā sakarā prasītājas argumenti, kas ir sniegti nolūkā pierādīt, ka elements “timi” tā nelielā izmēra un tā, kā tiek apgalvots, mazāk lasāmā rakstura nekā elementa “kinderjoghurt” dēļ neesot dominējošais elements, ir jānoraida. No vienas puses, aplūkojot no vizuālā viedokļa, šis elements ir centrālais apzīmējuma elements, jo tas ir izteikti novietots tā centrā virs elementa “kinderjoghurt”, kā rezultātā tas piesaista uzmanību kā pirmais. Šis centrālais stāvoklis lielā mērā kompensē to, ka, salīdzinot ar elementam “kinderjoghurt” izmantoto rakstību, elements “timi” ir izpildīts ar mazāka izmēra šriftu, kā arī to, ka tā attēlojums baltā krāsā uz melna fona elementu “timi” eventuāli varētu padarīt par mazāk lasāmu nekā apzīmējuma apakšējā daļā izvietoto elementu “kinderjoghurt”. No otras puses, aplūkojot tos no fonētiskā viedokļa, ir jākonstatē, ka elementu “timi” izrunā kā pirmo, no kā izriet, ka patērētāji tam piešķir lielāku nozīmi. Tādējādi dominējošais elements “timi”, kas, bez šaubām, paliek patērētāju apziņā, elementu “kinder” novirza otrajā plānā.
58 Treškārt, pretēji tā stāvoklim agrākajā vārdiskajā preču zīmē, ar kuru ir pamatots pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, apstrīdētajā preču zīmē elements “kinder” atrodas blakus diviem citiem elementiem, kuri ir, pirmkārt, elements “timi” un, otrkārt, elements “joghurt”. Šāda atšķirība būtiski novājina ne vien fonētisko līdzību, kas starp abiem apzīmējumiem var pastāvēt to kopīgā elementa dēļ, bet arī iespējamo no šī kopīgā elementa izrietošo vizuālo līdzību. Tātad attiecīgo preču zīmju radītajā kopējā iespaidā elements “kinder” ir nenozīmīgs elements.
59 No iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome ir pamatoti secinājusi, ka attiecīgie apzīmējumi nav līdzīgi.
60 Ar citiem prasītājas norādītajiem argumentiem šo secinājumu nevar apšaubīt.
61 Pirmkārt, attiecībā gan uz argumentu par agrākās preču zīmes reputāciju, gan arī argumentu par ar strīdus preču zīmēm apzīmējamo preču līdzību ir jākonstatē, ka, lai gan šos elementus var ņemt vērā, novērtējot sajaukšanas iespēju, nemainīgs paliek tas, ka starp preču zīmēm pastāvošās līdzības vērtējumu tie nekādi neietekmē.
62 Katrā ziņā, no vienas puses, attiecībā uz argumentu saistībā ar agrākās preču zīmes reputāciju ir jāatzīmē, ka šajā lietā iepriekš 56.–58. punktā konstatētais attiecīgo apzīmējumu līdzības trūkums ir tādā mērā izteikts, ka ar preču zīmes “KINDER” reputāciju neatkarīgi no tā, vai tā ir apstrīdēta vai nav, šo līdzības neesamību nevar apšaubīt. No otras puses, attiecībā uz argumentu par ar strīdus preču zīmēm apzīmējamo preču līdzību vispirms ir jāatzīmē, ka visas ar apstrīdēto preču zīmi apzīmējamās preces ir saistītas ar jogurtu un ietilpst 29. klasē, kamēr ar 36 agrākajām tiesībām, kas ir norādītas pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam, apzīmējamās preces pamatā ir kakao un šokolādes preces, kā arī pīrāgi, konditorejas un saldumu izstrādājumi, kuras visas ietilpst 30. klasē. Turklāt pretēji tam, ko ir norādījusi prasītāja, tas, ka zināms šo pēdējo preču skaits, iespējams, var saturēt zināmu piena daudzumu, tās nepadara par līdzīgām nedz pienam vai piena produktiem, nedz, vēl jo vairāk, jogurta produktiem. No iepriekš minētā izriet, ka zināmas līdzības starp ar strīdus preču zīmēm apzīmētajām precēm esamība strīdus apzīmējumu līdzības trūkumu noteikti nekompensē.
63 Otrkārt, attiecībā uz argumentu par preču zīmju saimes vai sērijas esamību ir jāatgādina, ka judikatūrā ir atzīts, ka, pastāvot preču zīmju saimei vai sērijai, Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta ietvaros vērtējamā sajaukšanas iespēja ir paaugstināta, jo patērētāji var kļūdīties attiecībā uz to preču vai pakalpojumu izcelsmi, kuri apzīmēti ar apstrīdēto preču zīmi, un kļūdaini uzskatīt, ka tā ir šīs preču zīmju saimes vai sērijas daļa (pēc analoģijas skat. Tiesas 2007. gada 13. septembra spriedumu lietā C‑234/06 P Il Ponte Finanziaria/ITSB, Krājums, I‑7333. lpp., 63. punkts). Tomēr, kā izriet no šīs judikatūras, izskatot jautājumu, vai Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam un 8. panta 1. punktam kopīgais piemērošanas nosacījums, t.i., līdzības starp agrāko preču zīmi un apstrīdēto preču zīmi esamība, ir izpildīts, preču zīmju saimei vai sērijai nav nozīmes.
64 Katrā ziņā, pat ja tiktu pieņemts, ka, novērtējot šādas līdzības esamību, preču zīmju saimes vai sērijas esamība ir nozīmīgs faktors, ņemot vērā starp apstrīdēto preču zīmi un prasības pieteikuma 5. punktā norādītajiem apzīmējumiem pastāvošās būtiskās atšķirības, risks, ka šajā lietā patērētāji varētu patiešām uzskatīt, ka apstrīdētā preču zīme ir preču zīmju saimes vai sērijas daļa, ir ļoti mazs vai tā nav vispār.
65 Šajā sakarā it īpaši ir jāatzīmē šādi trīs aspekti. Pirmkārt, pretēji prasības pieteikuma 5. punktā norādītajiem apzīmējumiem apstrīdētās preču zīmes elements “kinderjoghurt” tiek rakstīts vienā vārdā, starp elementiem “kinder” un “joghurt” neparedzot atstarpi. Otrkārt, pretēji prasības pieteikuma 5. punktā norādītajiem apzīmējumiem apstrīdēto preču zīmi, kā ir norādīts iepriekš 56. punktā, raksturo elementa “kinderjoghurt” stilizētais nekārtīgums. Treškārt, pretēji prasības pieteikuma 5. punktā norādītajiem apzīmējumiem apstrīdētā preču zīme ietver elementu “timi”, kas sava dominējošā rakstura dēļ elementu “kinderjoghurt”, bet vēl jo vairāk – elementu “kinder” novirza otrajā plānā.
66 Tādējādi arguments par preču zīmju saimes vai sērijas esamību ir jānoraida.
67 Treškārt, attiecībā uz argumentu, ka Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta ietvaros līdzības pakāpes vērtējums nenozīmē, ka būtu jāvērtē, vai pastāv sajaukšanas iespēja, ir jākonstatē, ka Apelāciju padomes norādītie apstākļi, kurus Pirmās instances tiesa ir pārņēmusi iepriekš minētajā 56.–58. punktā, parāda līdzības neesamību neatkarīgi no līdzības pakāpes eventuālās spējas radīt sajaukšanas iespēju. Tādējādi prasītājas arguments ir jānoraida kā neefektīvs.
68 Ceturtkārt un visbeidzot, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Apelāciju padome, veicot apstrīdētās preču zīmes “analītisku sadalīšanu sastāvdaļās”, nav pieļāvusi kļūdu. Novērtējot sajaukšanas iespējas pakāpi, ir jāņem vērā preču zīmes veidojošo elementu kombinācijas radītais kopējais iespaids, kas tomēr nav nesaderīgi ar šo elementu secīgu izskatīšanu. Šajā lietā, apstrīdētā lēmuma 43. punktā konstatējot, ka apzīmējumu atšķirības to vienīgo kopīgo elementu atsver, Apelāciju padome ir uzsvērusi, ka, ja attiecīgie apzīmējumi tiktu salīdzināti kā veselums, to radītais kopējais iespaids būtu bijis citāds. Ņemot vērā, ka minētā “analītiskā sadalīšana sastāvdaļās” nav tikusi veikta uz strīdus preču zīmju veidojošo elementu kombinācijas radītā kopējā iespaida ņemšanas vērā rēķina, prasītājas arguments ir jānoraida kā nepamatots.
69 No iepriekš norādītā izriet, ka otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
70 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, prasība kopumā tādējādi ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
71 Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Ferrero SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pelikánová | Jürimäe | Soldevila Fragoso |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2009. gada 14. oktobrī.