Lieta T‑10/13

Bank of Industry and Mine

pret

Eiropas Savienības Padomi

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai – Līdzekļu iesaldēšana – Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņš prasības celšanai – Pieņemamība – Iebilde par prettiesiskumu – Kļūda tiesību piemērošanā – Samērīgums – Tiesības uz īpašumu – Padomes kompetence – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz aizstāvību – Pieņemto ierobežojošo pasākumu pārskatīšana – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Kļūda vērtējumā

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 29. aprīļa spriedums

1.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Lēmums par līdzekļu iesaldēšanu – Tiesiskuma pārbaude tiesā – Apjoms – Lēmuma 2010/413 20. panta 1. punkta c) apakšpunkts un Lēmuma 2012/635 1. panta 8. punkts – Izslēgšana

(LES 29. pants; LESD 263. panta ceturtā daļa un 275. panta otrā daļa; Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 20. panta 1. punkta c) apakšpunkts un Padomes Lēmuma 2012/635/KĀDP 1. panta 8. punkts)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamības nosacījumi – Interese celt prasību – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Prasība par tiesību aktu, ar ko nosaka ierobežojošus pasākumus pret prasītāju – Valsts struktūra, kas atsaucas uz aizsardzību un garantijām saistībā ar pamattiesībām – Jautājums, kas ir saistīts nevis ar pamata pieņemamību, bet gan ar tā pamatotību

(LESD 263. panta ceturtā daļa un 275. panta otrā daļa; Padomes Lēmums 2012/635/KĀDP; Padomes Regula Nr. 945/2012)

3.      Eiropas Savienības tiesības – Pamattiesības – Piemērojamība personām – Juridiskas personas, kas ir trešo valstu veidojumi – Iekļaušana – Trešās valsts atbildība par pamattiesību ievērošanu savā teritorijā – Ietekmes neesamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17., 41. un 47. pants)

4.      Eiropas Savienība  – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Pasākumi cīņai pret kodolieroču izplatīšanu – Pārbaudes apjoms – Vispārīgo noteikumu ierobežota pārbaude – Konkrētām vienībām piemērojamo aktu pārbaude, kas ietver arī faktu vērtējumu un pierādījumu pārbaudi

(LES 29. pants; LESD 215. panta 2. punkts un 275. panta otrā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 20. panta 1. punkta c) apakšpunkts; Padomes Regulas Nr. 267/2012 23. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

5.      Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Pasākumi cīņai pret kodolieroču izplatīšanu – Pārbaudes apjoms – Vispārīgo noteikumu ierobežota pārbaude – Ierobežojošo pasākumu noteikšanas kritēriji – Atbalsts Irānas valdībai – Apjoms – Tiesiskās noteiktības principa ievērošana, kas prasa tiesību normu skaidrību, konkrētumu un seku paredzamību

(Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 20. panta 1. punkta c) apakšpunkts un Padomes Lēmuma 2012/35/KĀDP preambulas 13. apsvērums; Padomes Regulas Nr. 267/2012 23. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

6.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Tiesību uz īpašumu un tiesību brīvi veikt saimniecisko darbību ierobežošana – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība

(Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 20. panta 1. punkta c) apakšpunkts, Lēmuma 2012/35/KĀDP preambulas 13. apsvērums un Lēmuma 2012/635/KĀDP 1. panta 8. punkts; Padomes Regulas Nr. 267/2012 23. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

7.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Lēmums, kas pieņemts atbilstoši Līgumam par ES –LESD 215. panta 2. punktā noteiktās procesuālās prasības – Nepiemērojamība

(LES 29. pants; LESD 215. panta 2. punkts; Padomes Lēmums 2012/635/KĀDP)

8.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Padomes pilnvaras saskaņā ar LESD 215. pantu noteikto ierobežojošo pasākumu jomā izmantot LESD 291. panta 2. punktā paredzēto procedūru

(LESD 215. pants un 291. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 267/2012 23. panta 2. punkts)

9.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Pasākumi cīņai pret kodolieroču izplatīšanu – Procedūra iekļaušanai to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Juridiskā pamata izvēle –Regula Nr. 267/2012 – LESD 291. pantā paredzēto nosacījumu ievērošana

(LES 24. panta 1. punkta otrā daļa, 29. pants un 31. panta 1. punkts; LESD 215. pants un 291. panta 2. punkts; Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikums; Padomes Regulas Nr. 267/2012 23. panta 2. punkts un 46. panta 2. punkts)

10.    Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Lēmums, kas iekļaujas ieinteresētajai personai zināmos apstākļos, ļaujot tai saprast attiecībā uz to noteiktā pasākuma apjomu – Īsa pamatojuma pieļaujamība

(LESD 296. panta otrā daļa; Padomes Lēmums 2012/635/KĀDP; Padomes Regula Nr. 945/2012)

11.    Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Tiesības piekļūt dokumentiem – Tiesības, kas pakārtotas šādam lūgumam Padomei

(Padomes Lēmums 2012/635/KĀDP; Padomes Regula Nr. 945/2012)

12.    Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Atbalstu Irānas valdībai sniedzošo personu, vienību vai organizāciju līdzekļu iesaldēšana – Pienākums paziņot apsūdzošus elementus – Apjoms

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Lēmums 2012/635/KĀDP; Padomes Regula Nr. 945/2012)

13.    Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Padomes pienākums regulāri pārskatīt šos pasākumus – Pārkāpums – Ietekmes neesamība uz šo pasākumu spēkā esamību – Nosacījumi – Ar pārskatīšanas pienākumu saistītā mērķa ievērošana un nelabvēlīgas ietekmes uz attiecīgās vienības situāciju neesamība

(Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 26. panta 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 267/2012 46. panta 6. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 27.–30. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 48. un 49. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 53., 55., 57. un 58. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 74., 75. un 170.–173. punktu)

5.      Padomei ir plaša rīcības brīvība, lai vispārīgā un abstraktā veidā noteiktu juridiskos kritērijus un kārtību ierobežojošo pasākumu pieņemšanai. Šajā ziņā atbalsta sniegšanas Irānas valdībai kritērija ļoti plašā formulējuma dēļ Padomei ar šo kritēriju tiek piešķirta rīcības brīvība. Tomēr tās nav pārmērīgas vai patvaļīgas pilnvaras. Pirmkārt, tiesiskās noteiktības princips, kas ir viens no Savienības tiesību vispārējiem principiem un kas it īpaši pieprasa, lai noteikumi būtu skaidri, precīzi un to sekas būtu paredzamas sevišķi tad, ja tie var radīt negatīvas sekas personām vai uzņēmumiem, nenoliedzami ir piemērojams attiecībā uz tādiem ierobežojošiem pasākumiem, kas būtiski ietekmē attiecīgo personu un vienību tiesības un brīvības. Otrkārt, atbalsta sniegšanas Irānas valdībai kritērijs ietilpst to tiesību normu piemērošanas jomā, kas ir tikušas skaidri nošķirtas, ņemot vērā ierobežojošos pasākumus attiecībā uz Irānu reglamentējošajā tiesiskajā regulējumā, it īpaši Lēmuma 2012/35, ar kuru šis kritērijs tika ieviests Lēmuma 2010/413, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, 20. panta 1. punktā, preambulas 13. apsvērumā, izvirzītos mērķus. Kā izriet no šī Lēmuma 2012/35 preambulas 13. apsvēruma, minētais kritērijs uz mērķi orientētā un selektīvā veidā attiecas uz konkrētās personas vai vienības pašas veiktajām darbībām, kuras, pat ja tām pašām par sevi nav nekādas tiešas vai netiešas saiknes ar kodolieroču izplatīšanu, tomēr var to veicināt, sniedzot Irānas valdībai saimnieciskos resursus vai materiālas, finansiālas vai loģistikas iespējas, kas ļauj tai veikt izplatīšanas darbības.

Minētais kritērijs tādējādi neattiecas uz jebkāda veida atbalstu Irānas valdībai, bet tikai uz tiem atbalsta veidiem, kuri to kvantitatīvās vai kvalitatīvās nozīmes dēļ veicina Irānas kodolieroču darbību veikšanu. Ar šo kritēriju tādējādi objektīvā veidā tiek definēta ierobežota to personu un vienību kategorija, kurām var tikt piemēroti līdzekļu iesaldēšanas pasākumi. Tas tādējādi var tikt piemērots attiecībā uz jebkuru vienību, kas sniedz atbalstu, it īpaši finansiālas palīdzības veidā, Irānas valdībai. Tas savukārt neattiecas uz visām tām vienībām, kuras pieder Irānas valdībai vai kurām ir sakne ar to, proti, uz visiem Irānas nodokļu maksātājiem.

(sal. ar 75.–80., 83., 84. un 88. punktu)

6.      Ņemot vērā starptautiskā miera un drošības uzturēšanas fundamentālo nozīmīgumu, Padome, nepārsniedzot savas rīcības brīvības robežas, var uzskatīt, ka tiesību uz īpašumu apdraudējums, kas izriet no atbalsta sniegšanas Irānas valdībai kritērija piemērošanas, kurš ir paredzēts Lēmuma 2012/35, ar kuru ir grozīts Lēmums 2010/43, preambulas 13. apsvērumā un Lēmuma 2010/413, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, 20. panta 1. punktā, ar mērķi noteikt atsevišķām personām un publiskām vienībām, kuras sniedz šādu atbalstu, to līdzekļu iesaldēšanas pasākumus, ir atbilstošs un vajadzīgs, lai izdarītu spiedienu uz Irānas valdību, lai tā pārtrauktu ar kodolieroču izplatīšanu saistītās darbības. Līdz ar to šis kritērijs ir saderīgs ar samērīguma principu un Padomei ar to nav tikušas piešķirtas pārmērīgas pilnvaras.

(sal. ar 78., 91., 92. un 195.–199. punktu)

7.      Lēmuma saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļu iepriekšēja pieņemšana ir obligāts nosacījums, lai Padome varētu pieņemt ierobežojošos pasākumus atbilstoši pilnvarām, kas tai ir piešķirtas ar LESD 215. panta 2. punktu. Tomēr šis konstatējums nenozīmē, ka uz lēmuma saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļu pieņemšanu būtu attiecināmas LESD 215. panta 2. punktā, nevis pašā LES 29. pantā paredzētās procesuālās prasības. Atbilstoši šim pēdējam minētajam noteikumam Padomei ir ļauts vienai pašai pieņemt tajā minētos lēmumus.

(sal. ar 99. un 101. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 105.–107. punktu)

9.      Tādu regulu, kā Regula Nr. 267/2012, ar kuru ir grozīts Lēmums 2010/413, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, kurās ir paredzēti ierobežojoši pasākumi, pamatojoties uz LESD 215. pantu, mērķis ir atbilstoši LES 29. pantam kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) ietvaros pieņemto lēmumu īstenošana LESD piemērošanas jomā. It īpaši, ņemot vērā to mērķi, raksturu un priekšmetu, atbilstoši Regulas Nr. 267/2012 23. panta 2. punktam pieņemtie ierobežojošie pasākumi, kuru mērķis ir izdarīt spiedienu uz Irānas Islāma Republiku, lai tā pārtrauktu ar kodolieroču izplatīšanu saistītās darbības, vairāk ir saistīti ar KĀDP īstenošanu nekā ar tās kompetences īstenošanu, kas Savienībai ir piešķirta ar LESD.

Tomēr saistībā ar Līgumu par Eiropas Savienību no LES 24. panta 1. punkta otrās daļas, LES 29. panta un LES 31. panta 1. punkta apvienotajiem noteikumiem izriet, ka Padome lēmumpieņemšanas pilnvaras KĀDP jomā parasti īsteno, pieņemot lēmumu ar vienbalsīgu balsojumu. It īpaši tieši Padome viena pati pieņem lēmumu par personas vai vienības iekļaušanu Lēmuma 2010/413 II pielikumā. Tieši šī iekļaušana tiek īstenota LESD piemērošanas jomas ietvaros, pieņemot līdzekļu iesaldēšanas pasākumu atbilstoši Regulas Nr. 267/2012 23. panta 2. punktam.

Šādos apstākļos, ņemot vērā atbilstoši Regulas Nr. 267/2012 23. panta 2. punktam pieņemto pasākumu īpašo raksturu, nepieciešamību nodrošināt konsekvenci starp Lēmuma 2010/413 II pielikumā un Regulas Nr. 267/2012 IX pielikumā ietverto sarakstu, kā arī to, ka Komisijai nav piekļuves dalībvalstu izlūkdienestu datiem, kas var būt nepieciešami minēto pasākumu īstenošanai, Padome pamatoti var uzskatīt, ka Regulas Nr. 267/2012 23. panta 2. punkta, kas attiecas uz līdzekļu iesaldēšanu, īstenošana ir īpašs gadījums LESD 291. panta 2. punkta izpratnē un ka tādēļ tā var minētās regulas 46. panta 2. punktā piešķirt sev tās īstenošanas pilnvaras.

Attiecībā uz jautājumu par to, vai īpaša gadījuma esamība ir tikusi pienācīgi pamatota, Regulas Nr. 267/2012 46. panta 2. punktā veiktā īstenošanas pilnvaru piešķīruma Padomei pamatojums izriet no minētās regulas preambulas apsvērumu un noteikumu kombinētas interpretācijas, LES un LESD atbilstošo noteikumu līdzekļu iesaldēšanas jomā formulējuma kontekstā.

Līdz ar to prasības, kas ir paredzētas LESD 291. panta 2. punktā, lai Padomei varētu tikt piešķirtas īstenošanas pilnvaras, saistībā ar Regulas Nr. 267/2012 46. panta 2. punktu ir tikušas izpildītas.

(sal. ar 109.–114. un 119. punktu)

10.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 122.–127. un 133.–139. punktu)

11.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 144. punktu)

12.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 149. un 151. punktu)

13.    Saskaņā ar Lēmuma 2010/413, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, 26. panta 3. punktu un Regulas Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu 46. panta 6. punktu Padomei 12 mēnešu laikā, sākot no Lēmuma 2012/635, ar kuru ir grozīts Lēmums 2010/413, un Īstenošanas regulas Nr. 945/2012, ar kuru īsteno Regulu Nr. 267/2012, pieņemšanas, ir jāpārskata uz prasītāju attiecinātie ierobežojošie pasākumi.

Tomēr pienākuma pārskatīt pieņemtos ierobežojošos pasākumus pārkāpums nav pamats to tiesību aktu atcelšanai, ar kuriem šie pasākumi ir tikuši noteikti, ciktāl to noteikumu mērķis, kuros ir paredzēta regulāra ierobežojošo pasākumu pārskatīšana, lai arī novēloti, bet ir ticis ievērots, un Padomes pieļautais pārskatīšanas termiņa pārkāpums tādējādi vairs nerada nelabvēlīgu ietekmi uz prasītāja situāciju. Mērķis ir nodrošināt regulāru pārskatīšanu, lai pieņemtie ierobežojošie pasākumi arī turpmāk būtu pamatoti.

(sal. ar 155.–157., 160.–162., 164. un 165. punktu)