VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta paplašinātā sastāvā)
2023. gada 20. decembrī (*)
Atcelšanas prasība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kuri veikti saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā – Aizliegums jebkuram Krievijā nereģistrētam gaisa kuģim, kas pieder Krievijas fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, ir tās fraktēts vai citādi kontrolēts, nolaisties Savienības teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to – Lēmuma 2014/512/KĀDP 4.e pants – Vispārējās tiesas kompetences neesamība – Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.d pants – Tiesību celt prasību neesamība – Nepieņemamība
Lietā T‑233/22
Ekaterina Islentyeva, ar dzīvesvietu Štrāsenē [Strassen] (Luksemburga), ko pārstāv F. Moyse un V. Sulea, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv V. Piessevaux un M.‑C. Cadilhac, pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Eiropas Komisija, ko pārstāv J.‑F. Brakeland, C. Giolito, K. Simonsson, M. Carpus Carcea un B. Sasinowska, pārstāvji,
persona, kas iestājusies lietā,
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta paplašinātā sastāvā)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Špīlmans [D. Spielmann], tiesneši R. Mastrojāni [R. Mastroianni], M. Brkana [M. Brkan], J. Gilja [I. Gâlea] (referents) un S. L. Kaleda [S. L. Kalėda],
sekretāre: H. Ēriksone [H. Eriksson], administratore,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,
pēc 2023. gada 10. oktobra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Ekaterina Islentyeva lūdz atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/335 (2022. gada 28. februāris), ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV 2022, L 57, 4. lpp.; turpmāk tekstā – “pārsūdzētais lēmums”), un, otrkārt, Padomes Regulu (ES) 2022/334 (2022. gada 28. februāris), ar kuru groza Padomes Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV 2022, L 57, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”) (turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētie akti”).
Tiesvedības priekšvēsture
2 Šī lieta ir saistīta ar ierobežojošiem pasākumiem, par kuriem Eiropas Savienība ir pieņēmusi lēmumu attiecībā uz darbībām, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.
3 Prasītājai ir dubultā Luksemburgas un Krievijas pilsonība. Viņai ir privātā pilota licence, ko izsniedzis Direction de l’aviation civile du Grand‑Duché de Luxembourg (Luksemburgas Lielhercogistes Civilās aviācijas direktorāts; DAC). Pirms apstrīdēto aktu pieņemšanas viņa izmantoja gaisa kuģus, kas pieder Luksemburgas bezpeļņas apvienībai Avia Sport II, kuras juridiskā adrese ir Luxembourg‑Findel (Luksemburga) lidostā, un veica lidojumus virs Luksemburgas, Francijas, Vācijas, Beļģijas un Apvienotās Karalistes. Viņa lidoja viena vai kopā ar instruktoru, joprojām esot gaisa kuģa kapteiņa statusā Komisijas Regulas (ES) Nr. 965/2012,(2012. gada 5. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV 2012, L 296, 1. lpp.), I pielikuma 93. punkta izpratnē. 2021. gadā viņa šādā veidā veica četrpadsmit lidojumus.
4 2014. gada martā Krievijas Federācija nelikumīgi anektēja Krimas Autonomo Republiku un Sevastopoles pilsētu un kopš tā laika ir veikusi nepārtrauktas destabilizējošas darbības Ukrainas austrumos. Reaģējot uz to, Savienība ieviesa ierobežojošus pasākumus saistībā ar Krievijas Federācijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, ierobežojošus pasākumus saistībā ar darbībām, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, kā arī ierobežojošus pasākumus, reaģējot uz Krievijas Federācijas veikto Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas nelikumīgo aneksiju.
5 2022. gada 24. februārī Krievijas Federācijas prezidents paziņoja par militāru operāciju Ukrainā, un tajā pašā dienā Krievijas bruņotie spēki uzbruka Ukrainai vairākās vietās visā valstī.
6 2022. gada 28. februārī saistībā ar virkni ierobežojošu pasākumu, kas jo īpaši attiecas uz Savienības gaisa telpas slēgšanu noteiktu kategoriju gaisa kuģiem, SWIFT finanšu ziņojumapmaiņas sistēmu un Krievijas Centrālās bankas resursiem, Eiropas Savienības Padome, pamatojoties uz LES 29. pantu, pieņēma apstrīdēto lēmumu un, pamatojoties uz LESD 215. pantu, pieņēma apstrīdēto regulu.
7 Padomes Lēmuma 2014/512/KĀDP (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV 2014, L 229, 13. lpp.), 4.e pants, kurš iekļauts ar apstrīdētā lēmuma 1. panta 2. punktu, ir formulēts šādi:
“1. Dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts noteikumiem un tiesību aktiem un atbilstoši starptautiskajām tiesībām, jo īpaši attiecīgiem starptautiskiem civilās aviācijas nolīgumiem, liedz jebkuram gaisa kuģim, ko izmanto Krievijas gaisa pārvadātāji, tostarp kā komercpārvadātāji saskaņā ar vienošanos par koda kopīgu izmantošanu vai bloku rezervēšanu, jebkuram Krievijā reģistrētam gaisa kuģim un jebkuram Krievijā nereģistrētam gaisa kuģim, kas pieder kādai Krievijas fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, ko fraktē vai citādi kontrolē kāda Krievijas fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra, atļauju nolaisties Savienības teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro ārkārtas nosēšanās vai ārkārtas pārlidojuma gadījumā.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut gaisa kuģim nolaisties Savienības teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to, ja kompetentās iestādes ir konstatējušas, ka šāda nolaišanās, pacelšanās vai pārlidošana ir vajadzīga humāniem nolūkiem vai jebkādam citam nolūkam, kas atbilst šā lēmuma mērķiem.
4. Attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgās dalībvalstis informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, ko tā piešķir saskaņā ar 3. punktu, divu nedēļu laikā no atļaujas piešķiršanas.”
8 Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV 2014, L 229, 1. lpp.), 3.d pants, kurš iekļauts ar apstrīdētās regulas 1. panta 2. punktu, ir formulēts šādi:
“1. Jebkuram gaisa kuģim, ko ekspluatē Krievijas gaisa pārvadātāji, tostarp kā komercpārvadātājs saskaņā ar vienošanos par koda kopīgu izmantošanu vai bloku rezervēšanu, vai jebkuram Krievijā reģistrētam gaisa kuģim, vai jebkuram Krievijā nereģistrētam gaisa kuģim, kas pieder vai ir fraktēts, vai to citādi kontrolē kāda Krievijas fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra, ir aizliegts nolaisties Savienības teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro ārkārtas nosēšanās vai ārkārtas pārlidojuma gadījumā.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut gaisa kuģim nolaisties Savienības teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to, ja kompetentās iestādes ir iepriekš konstatējušas, ka šāda nolaišanās, pacelšanās vai pārlidošana ir vajadzīga humāniem nolūkiem vai jebkādam citam nolūkam, kas atbilst šīs regulas mērķiem.
4. Attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgās dalībvalstis informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, ko tā piešķir saskaņā ar 3. punktu, divu nedēļu laikā no atļaujas piešķiršanas.”
9 Pēc apstrīdēto aktu pieņemšanas Eiropas Komisija un Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) katra savā tīmekļa vietnē veltīja dokumentu vai sadaļu, kurā atbildēja uz biežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar apstrīdētajiem pasākumiem. Saskaņā ar dokumentu, ko Komisija publicēja 2022. gada 21. martā, ar apstrīdētajiem aktiem ieviestais aizliegums attiecās uz personām ar dubulto Krievijas un dalībvalsts pilsonību, kā arī uz privātiem lidojumiem. Līdzīgi 2023. gada 15. martā EASA tīmekļa vietnē publicētajās atbildēs uz bieži uzdotajiem jautājumiem minētais aizliegums attiecās uz personām ar dubulto Krievijas un dalībvalsts pilsonību. Turklāt tika arī minēts, ka tas attiecas uz gadījumiem, kad Krievijas valstspiederīgā persona lido privāti kā pilots un tādējādi kontrolē, kad un kur lidmašīna lido, izņemot gadījumu, kad šī persona lido kā gaisa pārvadātāja, kas nav Krievijas gaisa pārvadātājs, darbinieks, jo šādā gadījumā tā nekontrolē gaisa kuģi.
10 Luxembourg‑Findel lidostas iestādes publicēja “paziņojumu lidotājiem” (NOTAM, gaisa kuģiem paredzētas ziņas), kurā tika sniegta informācija par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz aviācijas nozari, kas pieņemti ar apstrīdētajiem aktiem.
11 2022. gada 21. aprīlī DAC, atbildot uz prasītājas pārstāvja jautājumu, jo īpaši norādīja, ka EASA tīmekļa vietnē sniegtie paskaidrojumi ir balstīti uz Eiropas Savienībā nostiprinātu vienotu pieeju un Komisijas dienestu vienotu interpretāciju. DAC arī precizēja, ka termins “kontrole” tiek interpretēts plašā nozīmē, kas ietver faktisku un materiālu gaisa kuģa kontroli un neaprobežojas tikai ar ekonomisko un finansiālo kontroli.
Lietas dalībnieku prasījumi
12 Prasītāja, atbildot uz tiesas sēdē uzdoto jautājumu, precizēja savus apgalvojumus un lūdz Vispārējai tiesai:
– atzīt prasību par pieņemamu;
– atcelt apstrīdēto regulu, ciktāl ar to Regulā Nr. 833/2014 ir iekļauts 3.d pants, un apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to Lēmumā 2014/512 ir iekļauts 4.e pants;
– piešķirt viņai tiesības izmantot savu privātā pilota licenci un nolaisties Savienības teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to;
– piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
13 Padome, ko atbalsta Komisija, lūdz Vispārējai tiesai:
– galvenokārt – atzīt prasību par nepieņemamu;
– pakārtoti – noraidīt prasību kā nepamatotu;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par Vispārējās tiesas kompetenci izskatīt prasību, ciktāl ar to tiek prasīts, lai Vispārējā tiesa atzīst prasītājas tiesības izmantot privātā pilota licenci un tiesības nolaisties Eiropas Savienības teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to
14 Vienā no prasījumiem prasītāja lūdz Vispārējai tiesai atzīt viņas tiesības izmantot savu privātā pilota licenci, kā arī tiesības nolaisties Eiropas Savienības teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to.
15 Šajā ziņā ir pietiekami norādīt, ka saistībā ar tiesiskuma pārbaudi, kas nostiprināta LESD 263. pantā, Vispārējās tiesas kompetencē nav pieņemt deklaratīvus vai apstiprinošus spriedumus (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2003. gada 9. decembris, Itālija/Komisija, C‑224/03, nav publicēts, EU:C:2003:658, 20. un 21. punkts, un spriedumu, 2009. gada 4. februāris, Omya/Komisija, T‑145/06, EU:T:2009:27, 23. punkts).
16 No iepriekš minētā izriet, ka, ciktāl ar to tiek prasīts, lai Vispārējā tiesa atzīst prasītājas tiesības izmantot savu privātā pilota licenci un tiesības nolaisties Eiropas Savienības teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to, šī prasība ir jānoraida kā tāda, kas celta tiesā, kurai nav kompetences to izskatīt.
Par Vispārējās tiesas kompetenci izskatīt prasību, ciktāl ar to tiek prasīts atcelt apstrīdēto lēmumu
17 Padome apgalvo, ka Vispārējai tiesai nav kompetences lemt par apstrīdētā lēmuma tiesiskumu. Tā apgalvo, ka saskaņā ar LESD 275. pantu Savienības tiesām nav kompetences izskatīt prasības atcelt ierobežojošus pasākumus, kas ieviesti ar lēmumu, kurš attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), un kas ir vispārēji piemērojami pasākumi. Šajā lietā tā apgalvo, ka Lēmuma 2014/512, kas grozīts ar apstrīdēto lēmumu, 4.e pantā paredzētais aizliegums ir vispārējs pasākums, kura piemērošanas joma ir noteikta, atsaucoties uz objektīviem kritērijiem, jo īpaši gaisa kuģu kategorijām, un ka tas nav vērsts uz noteiktām fiziskām vai juridiskām personām.
18 Komisija uzskata, ka Vispārējās tiesas kompetencē ir pārbaudīt visu saskaņā ar LESD 215. pantu pieņemto pasākumu tiesiskumu, kā arī to ierobežojošo pasākumu tiesiskumu, kas pieņemti, pamatojoties uz LES 29. pantu. Tā uzskata, ka Padome savu argumentāciju pamato ar LESD 275. panta noteikumu “mehānisku” interpretāciju un ka tam, ka Savienības tiesai nav kompetences KĀDP jautājumos, pastāv izņēmumi. Turklāt tai esot arī kompetence pārbaudīt tādu regulu tiesiskumu, kas pieņemtas, pamatojoties uz LESD 215. panta 1. punktu, kā arī KĀDP lēmumus, kuri pieņemti, pamatojoties uz LES 29. pantu. Visbeidzot, Savienības tiesas kompetence neizrietot no “pārbaudes” kritērija iespējamās subjektivitātes.
19 Prasītāja apstrīd Padomes argumentus. Tā apgalvo, ka LESD 275. pantā paredzētā KĀDP izslēgšana no Eiropas Savienības Tiesas kompetences ir jāinterpretē šauri. Tā norāda, ka attiecīgā ierobežojošā pasākuma tvērums nav noteikts, atsaucoties uz objektīviem kritērijiem. Tās ieskatā, no vienas puses, ar apstrīdētajiem aktiem pieņemtie pasākumi ietekmē ne tikai Krievijas Federāciju, bet arī trešās personas, piemēram, Krievijas pilsoņus, un, no otras puses, gaisa kuģa “kontroles” jēdziens, kā to interpretē Savienības iestādes, ir subjektīvs kritērijs. Turklāt prasītāja apgalvo, ka Vispārējās tiesas kompetence ir balstīta arī uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, kas saskaņā ar Līgumiem ļauj interpretēt spēkā esošās normas tā, lai nodrošinātu pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Prasītāja piebilst, ka apstrīdētajos aktos paredzētie ierobežojošie pasākumi ir jāpārbauda, lai noteiktu, vai tie atbilst pamattiesībām un samērīguma principam.
20 Jāatgādina, ka, lai gan saskaņā ar LES 24. panta 1. punkta otrās daļas pēdējo teikumu un LESD 275. panta pirmo daļu Eiropas Savienības Tiesai principā nav kompetences attiecībā uz tiesību normām par KĀDP, kā arī tiesību aktiem, kuri pieņemti uz šo tiesību normu pamata, tomēr Līgumos ir skaidri noteikti divi izņēmumi no šā principa. Proti, pirmkārt, gan LES 24. panta 1. punkta otrās daļas pēdējā teikumā, gan LESD 275. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka Tiesas kompetencē ir pārbaudīt, vai ir ievērots LES 40. pants. Otrkārt, LES 24. panta 1. punkta otrās daļas pēdējā teikumā tai ir piešķirta kompetence pārbaudīt atsevišķu lēmumu, kas minēti LESD 275. panta otrajā daļā, tiesiskumu. Savukārt pēdējā minētajā tiesību normā ir paredzēta Eiropas Savienības Tiesas kompetence lemt par prasībām, kas celtas, izpildot nosacījumus, kuri paredzēti LESD 263. panta ceturtajā daļā attiecībā uz tiesiskuma pārbaudi par Padomes lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz normām par KĀDP, kurās paredzēti ierobežojoši pasākumi attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām (spriedums, 2017. gada 28. marts, Rosneft, C‑72/15, EU:C:2017:236, 60. punkts).
21 Tādējādi attiecībā uz tādiem tiesību aktiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz noteikumiem par KĀDP, tieši šo tiesību aktu individuālais raksturs saskaņā ar LESD 275. panta otro daļu dod piekļuvi Savienības tiesām (skat. spriedumu, 2017. gada 28. marts, Rosneft, C‑72/15, EU:C:2017:236, 103. punkts un tajā minētā judikatūra; spriedumu, 2018. gada 13. septembris, Gazprom Neft/Padome, T‑735/14 un T‑799/14, EU:T:2018:548, 53. punkts).
22 Šajā ziņā jānorāda, ka Tiesas ieskatā Lēmuma 2014/512 4. un 4.a pantā ir paredzēti pasākumi, kuru piemērošanas joma tiek noteikta, ņemot vērā objektīvus kritērijus, konkrēti, naftas izpētes un ieguves projektu kategorijas. Savukārt šie pasākumi nav vērsti pret identificētām fiziskām vai juridiskām personām, bet attiecas uz visiem uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti aprīkojuma, uz ko attiecas iepriekšējas atļaujas prasība, pārdošanā, piegādē, nodošanā vai eksportā, un vispārīgi uz visiem saistīto pakalpojumu sniedzējiem (spriedums, 2017. gada 28. marts, Rosneft, C‑72/15, EU:C:2017:236, 97. punkts). Tādējādi Tiesa konstatēja, ka šie pasākumi ir nevis pasākumi attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām LESD 275. panta otrās daļas izpratnē, bet gan vispārpiemērojami pasākumi, un to spēkā esamības pārbaude nav Tiesas kompetencē (spriedums, 2017. gada 28. marts, Rosneft, C‑72/15, EU:C:2017:236, 98. un 99. punkts).
23 Turklāt attiecībā uz Lēmuma 2014/512 1. panta 2. punkta b) līdz d) apakšpunktu un 3. punktu, 7. pantu un III pielikumu Tiesa konstatēja, ka šo pasākumu priekšmets ir noteikts, norādot uz specifiskām vienībām. Tā nolēma, ka šīs normas jo īpaši aizliedz dažādu finanšu darījumu veikšanu attiecībā uz vienībām, kas uzskaitītas minētā lēmuma III pielikumā, un ka tās jurisdikcijā ir lemt par to spēkā esamību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 28. marts, Rosneft, C‑72/15, EU:C:2017:236, 100. un 107. punkts).
24 Tāpēc, nosakot kritērijus, kas ļauj identificēt fizisku vai juridisku personu, un minot šīs personas nosaukumu pielikumā lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar normām par KĀDP, Padome pieņem ierobežojošus pasākumus attiecībā uz minēto fizisko vai juridisko personu, neraugoties uz apstākli, ka šādi pasākumi var būt individuāli vērsti arī uz citām vienībām (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 28. marts, Rosneft, C‑72/15, EU:C:2017:236, 104. punkts, un 2018. gada 13. septembris, Gazprom Neft/Padome, T‑735/14 un T‑799/14, EU:T:2018:548, 54. punkts).
25 Šajā gadījumā Lēmuma 2014/512 4.e pantā paredzētais aizliegums, kurš iekļauts ar apstrīdētā lēmuma 1. panta 2. punktu, piemērojams “jebkuram gaisa kuģim, ko izmanto Krievijas gaisa pārvadātāji, tostarp kā komercpārvadātāji saskaņā ar vienošanos par koda kopīgu izmantošanu vai bloku rezervēšanu, [kā arī] jebkuram Krievijā reģistrētam gaisa kuģim un jebkuram Krievijā nereģistrētam gaisa kuģim, kas pieder kādai Krievijas fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, ko fraktē vai citādi kontrolē kāda Krievijas fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra”.
26 Šajā ziņā jāatzīmē, ka attiecīgā pasākuma darbības joma ir noteikta, atsaucoties uz objektīviem kritērijiem, proti, gaisa kuģu kategorijām. Patiešām, attiecīgie pasākumi attiecas uz gaisa kuģiem, kurus izmanto Krievijas gaisa pārvadātāji, tostarp kā komercpārvadātāji saskaņā ar vienošanos par koda kopīgu izmantošanu vai bloku rezervēšanu, gaisa kuģiem, kas reģistrēti Krievijā, un gaisa kuģiem, kuri nav reģistrēti Krievijā, bet kuri pieder Krievijas fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai vai tā tos fraktē vai citādi kontrolē. Tādējādi attiecīgie ierobežojošie pasākumi nav vērsti uz konkrētām fiziskām vai juridiskām personām, bet attiecas uz visiem gaisa kuģiem, kas atbilst iepriekš izklāstītajiem kritērijiem.
27 Turklāt no judikatūras skaidri izriet, ka ierobežojošie pasākumi vienlaikus līdzinās gan vispārpiemērojamiem aktiem, ciktāl ar tiem vispārīgai un abstraktai adresātu kategorijai ir aizliegts nodot saimnieciskos resursus tā pielikumos minēto vienību rīcībā, gan individuāliem lēmumiem attiecībā uz šīm vienībām (skat. spriedumu, 2017. gada 28. marts, Rosneft, C‑72/15, EU:C:2017:236, 102. punkts un tajā minētā judikatūra). Tomēr šajā gadījumā ir jāuzsver, ka ierobežojošie pasākumi, kuri ieviesti saskaņā ar Lēmuma 2014/512, kas grozīts ar apstrīdēto lēmumu, 4.e pantu, nav šādi iecerēti un ka šajā pantā nav atsauces uz nevienu pielikumu. Taču saskaņā ar šā sprieduma 21. punktā minēto judikatūru, tieši tiesību aktu individuālais raksturs saskaņā ar LESD 275. panta otrās daļas noteikumiem nodrošina piekļuvi Savienības tiesām.
28 Ņemot vērā šos nosacījumus, ir jāuzskata, ka ar Lēmuma 2014/512, kas grozīts ar apstrīdēto lēmumu, 4.e pantu ieviestie pasākumi nav ierobežojoši pasākumi pret fiziskām vai juridiskām personām LESD 275. panta otrās daļas izpratnē, bet gan vispārēji piemērojami pasākumi.
29 Šo secinājumu nevar apšaubīt prasītājas arguments, kas pamato Savienības tiesu kompetenci ar iespējamu samērīguma principa un pamattiesību pārkāpumu, jo saskaņā ar judikatūru ar argumentiem, kuri attiecas tikai uz lietas būtību, nevar apstrīdēt to, ka Vispārējai tiesai nav kompetences izskatīt prasību atcelt kādu apstrīdētā lēmuma normu (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2007. gada 3. jūlijs, Commune de Champagne u.c./Padome un Komisija, T‑212/02, EU:T:2007:194, 217. punkts).
30 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, jākonstatē, ka Vispārējai tiesai nav kompetences pārbaudīt grozītā Lēmuma 2014/512 4.e panta spēkā esamību. Līdz ar to prasība, ciktāl ar to tiek prasīts atcelt apstrīdēto lēmumu, ir jānoraida kā tāda, kas celta tiesā, kurai nav kompetences to izskatīt.
Par prasības pieņemamību, ciktāl ar to tiek prasīts atcelt apstrīdēto regulu
31 Padome apgalvo, ka prasība ir nepieņemama, ciktāl ar to tiek prasīts atcelt apstrīdēto regulu. Lai gan tā atzīst, ka grozītās Regulas Nr. 833/2014 3.d panta 1. punkts ir normatīvs akts, kas tieši attiecas uz prasītāju, jo šī tiesību norma viņai liedz izmantot savu privātā pilota licenci, tā apgalvo, ka šajā tiesību normā ir ietverti īstenošanas pasākumi. Tādējādi prasītājai esot jāpierāda, ka apstrīdētā regula uz to attiecas ne tikai tieši, bet arī individuāli. Tomēr Padome uzskata, ka apstrīdētā regula uz prasītāju neattiecas individuāli.
32 Turklāt attiecībā uz prasītājas apgalvojumiem par sekām, ko tās situācijai radītu grozītās Regulas Nr. 833/2014 3.d panta 1. punkta interpretācija, Padome norāda, ka, pieņemot šo tiesību normu, tās nolūks nebija aizliegt Krievijas pilsoņiem, kuriem ir privātā pilota licence, izmantot šo licenci, lai privāti pilotētu Krievijā nereģistrētu gaisa kuģi, kas viņiem nepieder vai ko tie nefraktē. Padomes ieskatā grozītās Regulas Nr. 833/2014 3.d panta 1. punktā lietotais formulējums “citādi kontrolēts” ir jāsaprot tikai ekonomiskās vai finansiālās kontroles nozīmē. Tā apgalvo, ka šāda interpretācija atbilst apstrīdēto aktu mērķim, proti, izdarīt spiedienu uz Krievijas Federācijas prezidentu un Krievijas valdību, lai tie pārtrauktu savas darbības, kuru mērķis ir destabilizēt Ukrainu. Padome precizē, ka šādu mērķi nevar sasniegt, piemērojot ierobežojumus Krievijas fiziskām personām, pamatojoties tikai uz to, ka tās lido ar gaisa kuģi. Turklāt tā atgādina, ka gadījumos, kad tekstu var interpretēt vairāk nekā vienā veidā, priekšroka esot jādod interpretācijai, kas nodrošina attiecīgās tiesību normas atbilstību Līgumiem. Tādējādi tā uzskata, ka, pieņemot tās atbalstīto interpretāciju, grozītās Regulas Nr. 833/2014 3.d panta 1. punkts nevar pārkāpt Līguma vai Pamattiesību hartas normas.
33 Komisija apgalvo, ka, lai gan apstrīdētā regula ir normatīvs akts, tajā ir ietverti īstenošanas pasākumi, tāpēc prasītājai ir jāpierāda, ka tā uz viņu attiecas tieši un individuāli. Tomēr Komisija, tāpat kā Padome, apgalvo, ka šī regula prasītāju neskar individuāli.
34 Attiecībā uz grozītās Regulas Nr. 833/2014 3.d panta 1. punkta interpretāciju Komisija norāda, ka jēdziens “kontrole” esot jāinterpretē plaši, proti, uzskatot, ka persona “kontrolē” gaisa kuģi vienmēr, kad gaisa kuģis ir tās tehniskā vai operatīvā kontrolē, jo īpaši, ja tā veic lidojumus privāti kā pilots. Komisija uzskata, ka atsauce uz kontroli “citādi” apstiprina kontroles jēdziena neierobežoto raksturu. Tā norāda, ka noteikumos par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz līdzekļu iesaldēšanu, lai noteiktu pasākuma personisko darbības jomu, tiek izmantoti jēdzieni “valdījums, turējums un kontrole” un ka šajā kontekstā jēdziens “kontrole” tiek lietots finansiālā nozīmē. Tomēr šāda interpretācija neesot transponējama šajā lietā, kurā jautājums par kontroli esot būtisks, lai identificētu gaisa kuģi, kuram ir aizliegts nolaisties Savienības teritorijā. Visbeidzot, plašās interpretācijas izmantošana atbilstot mērķim novērst ierobežojošo pasākumu apiešanu.
35 Prasītāja apgalvo, ka tās prasība ir pieņemama, ciktāl ar to ir prasīts atcelt apstrīdēto regulu. Lai gan viņa atzīst, ka viņa nav regulas adresāts, viņa apgalvo, ka apstrīdētās regulas normas viņu skar tieši. Viņa uzskata, ka tad, ja Komisija, EASA un DAC pieņem grozītās Regulas Nr. 833/2014 3.d panta 1. punkta interpretāciju, saskaņā ar kuru viņa kontrolētu gaisa kuģi tādā nozīmē, ka viņa var lemt par to, kad un kur šis gaisa kuģis lido, piemērojot šo tiesību normu, viņai tiek liegts izmantot savu privātā pilota licenci. Prasītāja arī uzskata, ka apstrīdētā regula uz viņu attiecas individuāli un katrā ziņā tā ir normatīvs akts, kas neietver īstenošanas pasākumus.
36 Turklāt attiecībā uz grozītās Regulas Nr. 833/2014 3.d panta 1. punkta interpretāciju viņa uzskata, ka ar jēdzienu “kontrole” ir jāsaprot ekonomiska vai finansiāla rakstura gaisa kuģa kontrole, lai uz viņu neattiektos šajā tiesību normā paredzētais aizliegums un viņa varētu turpināt izmantot savu privātā pilota licenci.
37 Jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu ikviena fiziska vai juridiska persona saskaņā ar šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem var celt prasību par tiesību aktu, kas ir adresēts šai personai vai kas tieši un individuāli skar šo personu, un par normatīvu aktu, kurš tieši skar šo personu un neietver īstenošanas pasākumus.
38 Taču, tā kā tiešās iedarbības nosacījums ir kopīgs LESD 263. panta ceturtās daļas otrajai un trešajai teikuma daļai un saskaņā ar judikatūru šim nosacījumam ir vienāda nozīme katrā no šīm teikuma daļām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 12. jūlijs, Nord Stream 2/Parlaments un Padome, C‑348/20 P, EU:C:2022:548, 73. punkts), ir jāpārbauda, vai šis nosacījums ir izpildīts.
39 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nosacījums, ka pasākumam, kas ir prasības priekšmets, fiziska vai juridiska persona ir jāskar tieši, kā tas noteikts LESD 263. panta ceturtajā daļā, prasa, lai būtu izpildīti divi kumulatīvi kritēriji, proti, lai, pirmkārt, apstrīdētais akts tieši ietekmētu šīs personas tiesisko stāvokli un, otrkārt, nepieļautu nekādu rīcības brīvību adresātiem, kuri ir atbildīgi par šī pasākuma īstenošanu, kas ir pavisam automātiska un izriet tikai no Savienības tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus (skat. spriedumu, 2021. gada 22. jūnijs, Venecuēla/Padome (Trešās valsts ietekmēšana), C‑872/19 P, EU:C:2021:507, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).
40 Šajā lietā, lai noteiktu, vai prasītāju tieši skar attiecīgie ierobežojošie pasākumi, vispirms ir jāpārbauda, vai uz to attiecas grozītās Regulas Nr. 833/2014 3.d panta 1. punkts.
41 Šajā nolūkā ir jānosaka, kā interpretējams gaisa kuģa “kontroles” jēdziens.
42 Saskaņā ar judikatūru, lai interpretētu Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tā tiesiskā regulējuma mērķi, kurā tā ietilpst (skat. spriedumu, 2014. gada 10. jūlijs, D. un G., C‑358/13 un C‑181/14, EU:C:2014:2060, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).
43 Pirmām kārtām, no grozītās Regulas Nr. 833/2014 3.d panta 1. punkta formulējuma izriet, ka minētajā noteikumā paredzētais aizliegums attiecas uz jebkuru gaisa kuģi, ko izmanto Krievijas gaisa pārvadātāji, jebkuru Krievijā reģistrētu gaisa kuģi un jebkuru Krievijā nereģistrētu gaisa kuģi, kurš pieder vai ir fraktēts, vai to citādi kontrolē kāda Krievijas fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra.
44 Šajā ziņā jēdziena “citāda kontrole” pār Krievijā nereģistrētu gaisa kuģi burtiska interpretācija varētu novest pie secinājuma, ka šis jēdziens, kā apgalvo Padome, attiecas tikai uz ekonomiska vai finansiāla rakstura kontroli vai, kā apgalvo Komisija, arī uz “tehnisku vai operatīvu” kontroli, tā dēļ aizliegums varētu attiekties uz gaisa kuģi, ko pilotē fiziska persona, kurai ir Krievijas pilsonība.
45 Otrām kārtām, attiecībā uz jēdziena “citādi kontrolēts” Krievijā nereģistrēts gaisa kuģis kontekstuālo interpretāciju, pirmkārt, ir jānorāda, ka ar apstrīdēto regulu tiek grozīta Regula Nr. 833/2014, kurā ir paredzēti nozaru ierobežojoši ekonomiska rakstura pasākumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 215. panta 1. punktu. Otrkārt, jāuzsver, ka formulējums “citādi kontrolēts” ir paplašinājums vārdiem “pieder” un “fraktēts”, kas ir vārdi, ar kuriem apzīmē no ekonomiskā vai finansiālā viedokļa nozīmīgus jēdzienus. Treškārt, kā atzīst Komisija, jēdziens “kontrole” tiek lietots ekonomiskā vai finansiālā nozīmē citu Regulas Nr. 833/2014 noteikumu kontekstā, lai noteiktu nozaru ierobežojošo pasākumu personisko tvērumu (skat. minētās regulas 2. panta 4. punkta e) un f) apakšpunktu un 3. panta 6. punkta b) apakšpunktu), vai izriet no Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar darbībām, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti vai neatkarību (OV 2014 L 78, 6. lpp.), attiecībā uz atsevišķiem ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu (skat. minētās regulas 2. panta 1. punktu).
46 Trešām kārtām, attiecībā uz Krievijā nereģistrēta gaisa kuģa “citādas kontroles” jēdziena teleoloģisko interpretāciju, pirmkārt, ir jāuzsver, ka apstrīdētās regulas mērķis jo īpaši ir izdarīt maksimālu spiedienu uz Krievijas valsts iestādēm, lai tās izbeigtu savas darbības un politiku, kas destabilizē Ukrainu, kā arī militāro agresiju pret šo valsti (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2022. gada 27. jūlijs, RT France/Padome, T‑125/22, EU:T:2022:483, 163. punkts).
47 Šajā gadījumā, tāpat kā Padomei, ir jāuzskata, ka ierobežojumu noteikšana gaisa kuģiem, kuri nav reģistrēti Krievijā un kuri pieder, ir fraktēti vai ko citādi ekonomiski vai finansiāli kontrolē [kāda Krievijas fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra], veicina šāda spiediena izdarīšanu uz Krievijas iestādēm. Patiešām, šādi ierobežojumi, ciktāl tie ekonomiski ietekmē Krievijas aviācijas nozari, veicina mērķa palielināt izmaksas par Krievijas Federācijas darbībām, ar kurām tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, sasniegšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 13. septembris, Rosneft u.c./Padome, T‑715/14, nav publicēts, EU:T:2018:544, 157. punkts un tajā minētā judikatūra).
48 Otrkārt, attiecībā uz iespējamo nepieciešamību piemērot grozītās Regulas Nr. 833/2014 3.d panta 1. punkta plašu interpretāciju, lai izvairītos no ierobežojošo pasākumu apiešanas riska, kas saistīts ar daudzajām iespējām gūt labumu no gaisa transporta, slēpjot saņēmēja identitāti un valstspiederību, pietiek norādīt, ka pretēji Komisijas apgalvojumiem (skat. šā sprieduma 33. punktu) iespēja slēpt saņēmēja identitāti un valstspiederību ietilpst jēdzienā “kontrole” tā ekonomiskā vai finansiālā nozīmē, nevis “tehniskā” vai “operatīvā” nozīmē.
49 Treškārt, jāatgādina – no pastāvīgās judikatūras izriet, ka samērīguma princips, kas ir viens no Savienības tiesību vispārējiem principiem un ir pārņemts LES 5. panta 4. punktā, prasa, lai līdzekļi, kurus pielieto, īstenojot Savienības tiesību normu, būtu atbilstoši attiecīgā tiesiskā regulējuma sasniedzamo leģitīmo mērķu īstenošanai un nepārsniegtu to, kas ir nepieciešams, lai tos sasniegtu (spriedumi, 2012. gada 15. novembris, Al‑Aqsa/Padome un Nīderlande/Al‑Aqsa, C‑539/10 P un C‑550/10 P, EU:C:2012:711, 122. punkts, un 2021. gada 24. novembris, Assi/Padome, T‑256/19, EU:T:2021:818, 194. punkts (nav publicēts)).
50 Šajā ziņā, kā norāda Padome, ir jāuzsver, ka, lai gan ierobežojumu noteikšana Krievijas personām un vienībām, kas no ekonomiskā vai finansiālā viedokļa kontrolē Krievijā nereģistrētu gaisa kuģi, veicina spiediena izdarīšanu uz Krievijas prezidentu un viņa valdību, to pašu nevar teikt par ierobežojumiem, kas noteikti Krievijas fiziskām personām, kuras tikai “pilotē” šādu gaisa kuģi. Tāpēc ir jāuzskata, ka aizliegums nolaisties, pacelties vai lidot virs Savienības teritorijas, kas piemērojams jebkuram gaisa kuģim, kuru “tehniskā vai operatīvā” ziņā kontrolē Krievijas pilsonis, ciktāl tas attiecas arī uz Krievijas pilsoņiem, kuriem ir privātā pilota licence, būtu acīmredzami neatbilstošs attiecībā uz mērķi izdarīt spiedienu uz Krievijas prezidentu un viņa valdību, kas spēj pārtraukt starptautisko tiesību pārkāpumus un saglabāt Ukrainas teritoriālo integritāti.
51 Tādējādi saskaņā ar judikatūru, ja sekundāro tiesību normu var interpretēt dažādi, priekšroka ir dodama tādai interpretācijai, kas šo normu padara atbilstošu Līgumam, nevis tādai, kuras rezultātā jāsecina, ka tiesību norma nav ar to saderīga (skat. spriedumu, 2016. gada 4. maijs, Philip Morris Brands u.c., C‑547/14, EU:C:2016:325, 70. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādēļ konstatējams, ka grozītās Regulas Nr. 833/2014 3.d pants ir jāinterpretē tādējādi, ka aizliegums nolaisties Savienības teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to ir piemērojams “jebkuram Krievijā nereģistrētam gaisa kuģim, kas pieder vai ir fraktēts, vai to citādi kontrolē kāda Krievijas fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra” attiecas uz jebkuru Krievijā nereģistrētu gaisa kuģi, ko ekonomiskā vai finansiālā ziņā kontrolē Krievijas fiziska vai juridiska persona, struktūra vai organizācija, bet neietekmē situāciju, kurā, kā tas ir šajā gadījumā, Krievijas pilsonis, kam ir privātā pilota licence, izmanto šo licenci, lai lidotu ar Krievijā nereģistrētu gaisa kuģi, kas nepieder vai nav fraktēts Krievijas fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai.
52 No tā izriet, ka prasītājas, kurai nepieder un nav fraktēts Krievijā nereģistrēts gaisa kuģis un kurai nav ekonomiskas vai finansiālas kontroles pār šādu gaisa kuģi, situācija neietilpst grozītās Regulas Nr. 833/2014 3.d panta piemērošanas jomā. Tāpēc šajā pantā paredzētais aizliegums uz viņu neattiecas tiešā veidā un viņai nav locus standi, lai atceltu šo tiesību normu (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 21. decembris, Padome/Front Polisario, C‑104/16 P, EU:C:2016:973, 132. un 133. punkts).
53 Tādējādi prasība, ciktāl ar to tiek lūgts atcelt apstrīdēto regulu, ir jānoraida kā nepieņemama.
54 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, prasība ir jānoraida pilnībā, daļēji kā celta tiesā, kas nav kompetenta to izskatīt, un daļēji kā nepieņemama.
Par tiesāšanās izdevumiem
55 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja tie tiek piespriesti. Tomēr saskaņā ar Reglamenta 135. panta 1. punktu, ja to prasa taisnīgums, Vispārējā tiesa var nolemt, ka lietas dalībnieks, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina tikai daļu no otra lietas dalībnieka tiesāšanās izdevumiem vai viņam netiek pat piespriests atlīdzināt šos izdevumus.
56 Šajā lietā Vispārējā tiesa uzskata, ka, ņemot vērā grūtības interpretēt gaisa kuģa “cita veida kontroles” jēdzienu, kas zināmā mērā varēja veicināt šī strīda rašanos, lai gan prasītājai spriedums nav labvēlīgs, tiks taisnīgi izvērtēti visi lietas apstākļi, nosakot, ka prasītāja un Padome katra pati sedz savus tiesāšanās izdevumus.
57 Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas. Tātad Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta paplašinātā sastāvā)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) Ekaterina Islentyeva un Eiropas Savienības Padome savus tiesāšanās izdevumus sedz katra pati.
3) Eiropas Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.
Spielmann | Mastroianni | Brkan |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2023. gada 20. decembrī.
[Paraksti]