Lieta T‑278/10 RENV
riha WeserGold Getränke GmbH & Co. KG (iepriekš – Wesergold Getränkeindustrie GmbH & Co. KG)
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju
(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “WESTERN GOLD” reģistrācijas pieteikums – Agrākas valsts, Kopienas un starptautiskas vārdiskas preču zīmes “WeserGold”, “Wesergold” un “WESERGOLD” – Relatīvs atteikuma pamats – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Lēmums par apelācijas sūdzību – Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punkts – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības tikt uzklausītam – Regulas Nr. 207/2009 75. pants
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2015. gada 24. novembra spriedums
1. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Agrākas preču zīmes augsta atšķirtspēja – Ietekmes neesamība attiecīgo preču zīmju līdzības neesamības gadījumā
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Piemērojamība – Gan sprieduma pamatojuma, gan rezolutīvās daļas ņemšana vērā
(LESD 266. pants)
3. Kopienas preču zīme – Apelācijas process – Prasība Savienības tiesā – Vispārējās tiesas sprieduma, kurā pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, atcelšana – Vispārējās tiesas veikto faktu konstatējumu, kuros nav pieļautas kļūdas, atkārtota apšaubīšana – Neesamība
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
4. Kopienas preču zīme – Apelācijas process – Apelācijas sūdzība par Biroja struktūrvienības pirmajā instancē pieņemto lēmumu, kas ir nodota apelācijas padomei – Funkcionālā turpinātība starp šīm abām instancēm – Apelācijas sūdzības pārbaude, ko veic apelācijas padome – Piemērojamība
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punkts)
5. Kopienas preču zīme – Apelācijas process – Apelācijas sūdzība par Biroja Iebildumu nodaļas lēmumu – Pārbaude, ko veic apelācijas padome – Piemērojamība – Tiesību uz aizstāvību ievērošana
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punkts un 76. panta 1. punkts)
6. Kopienas preču zīme – Procesa noteikumi – Lēmumu pamatojums – Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmais teikums – Piemērojamība, kas ir identiska LESD 296. panta piemērojamībai – Apelācijas padomes izvēle izmantot netiešu pamatojumu – Pieņemamība – Nosacījumi
(LESD 296. panta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmais teikums)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 32. un 34. punktu)
2. Pat, ja sprieduma par apelācijas sūdzību rezolutīvajā daļā ir nospriests atcelt Vispārējās tiesas spriedumu, neprecizējot šīs atcelšanas apjomu, tas neliedz sprieduma par apelācijas sūdzību rezolutīvo daļu aplūkot kopsakarā ar minētajā spriedumā ietvertajiem motīviem. Proti, lai izpildītu šāda sprieduma prasības un to pilnībā īstenotu, iestādei ir jāievēro ne tikai sprieduma rezolutīvā daļa, bet arī tās pamatā esošie motīvi, kas veido tās nepieciešamo pamatojumu – tādējādi tie ir vajadzīgi, lai noteiktu precīzu rezolutīvajā daļā nolemtā nozīmi. Būtībā tieši šie motīvi ir tie, kas, pirmkārt, identificē konkrēto normu, kura ir uzskatīta par prettiesisku, un, otrkārt, norāda konkrētus rezolutīvajā daļā konstatētā prettiesiskuma iemeslus, kas attiecīgajai iestādei ir jāņem vērā, aizstājot atcelto aktu.
(sal. ar 36. un 37. punktu)
3. Kaut arī Tiesa spriedumā par apelācijas sūdzību precizēja, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ daļā, kurā Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka Apelācijas padomei bija jāizvērtē agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūtā paaugstinātā atšķirtspēja, un šī iemesla dēļ tā ir atcēlusi apstrīdēto lēmumu, lai gan tā iepriekš bija konstatējusi, ka konfliktējošās preču zīmes nav līdzīgas, Tiesa nav vēlējusies apšaubīt Vispārējās tiesas veiktos faktu konstatējumus, kas attiecas uz konfliktējošo apzīmējumu līdzības analīzi un kas ir veidojuši Tiesas argumentācijas premisu.
Tā kā šis atcelšanas pamats neskar minētos faktu konstatējumus, izvirzītā pamata vērtējums tātad ir pabeigts, secinot, ka agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūtajai paaugstinātajai atšķirtspējai nav nozīmes tāpēc, ka konfliktējošie apzīmējumi ir atšķirīgi.
Tas arī ir apstiprināts, jo Tiesa norādīja, ka, tā kā Vispārējā tiesa iepriekš bija konstatējusi, ka konkrētās preču zīmes kopumā ir atšķirīgas, ir izslēgta jebkāda sajaukšanas iespēja, un agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūtās iespējamās paaugstinātās atšķirtspējas esamība nevar atsvērt minēto preču zīmju līdzības neesamību.
Turklāt, ja Vispārējā tiesa apšaubītu konfliktējošo apzīmējumu līdzības vērtējumu, lai gan Tiesa nenorāda nevienu Vispārējās tiesas pieļautu kļūdu šajā ziņā, nozīmētu, pirmkārt, izveidot Vispārējās tiesas otro palātu kā apelācijas instanci tās pirmajai palātai, un, otrkārt, spriedumam par apelācijas sūdzību liegt daļu no tā saistošā spēka, ciktāl atcelšana nevar pārsniegt Tiesas konstatēto atcelšanu, un ļaut apšaubīt faktiskos apstākļus, tādējādi padarot par neefektīviem pamatus, uz kuriem ir balstīts spriedums par apelācijas sūdzību.
(sal. ar 38.–40. un 43. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 57.–59. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 61. un 62. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 68. un 69. punktu)