Prasība, kas celta 2012. gada 25. septembrī - Württembergische Gemeinde-Versicherung/Komisija
(lieta T-421/12)
Tiesvedības valoda - vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Württembergische Gemeinde-Versicherung a. G. (Štutgarte, Vācija) (pārstāvji -A. Birnstiel, H. Heinrich un J.-O. Schrotz, Rechtsanwälte)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt Komisijas 2012. gada 17. jūlija lēmumu, ar kuru tika noraidīts prasītājas pieteikums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 piekļūt noteiktiem dokumentiem aizliegtas vienošanās procedūrā (COMP/39.125 - Carglass);
piespriest atbildētājai segt savus un prasītājas tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav veikts atsevišķu pieteikumā norādīto dokumentu vērtējums.
Izvirzīdama pirmo pamatu, prasītāja norāda, ka lēmums neesot balstīts uz konkrētu un individuālu ikkatra dokumenta vērtējumu. Prasītājas skatījumā pārsūdzētais lēmums ir balstīts uz juridiski kļūdainu pieņēmumu, ka šajā gadījumā pastāvot vispārīgs pieņēmums par ārkārtas apstākļu pastāvēšanu.
Ar otro pamatu tiek apgalvota pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde.
Šai sakarā prasītāja apgalvo, ka Komisija visaptverošu prasītājas pieteikuma noraidījumu savā lēmumā esot pamatojusi ar vispārīgiem apsvērumiem, un tādējādi to darījusi nepietiekami. To prasītāja uzskata par pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi un tādējādi par būtisku procesuālu tiesību normu pārkāpumu.
Ar trešo pamatu tiek apgalvota kļūdaina Regulas Nr. 10409/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma interpretācija.
Izvirzīdama trešo pamatu, prasītāja norāda, ka Komisijas veiktā Regulas Nr. 10409/2001 4. panta 2. punkta pirmajā un trešajā ievilkumā noteikto izņēmumu interpretācija un piemērošana esot kļūdaina. Prasītāja uzskata, ka Komisija nav ņēmusi vērā tiesību normas un izņēmuma attiecības un par pamatu ir izvēlējusies pārāk plašu izpratni par "izmeklēšanas darbību aizsardzību" un jēdzienu "komerciālās intereses".
Ar ceturto pamatu tiek apgalvota tiesību normu par aizliegtu vienošanos īstenošana privāttiesībās kā sabiedriskās intereses Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta izpratnē neņemšana vērā.
Ceturtajā pamatā prasītāja norāda, ka Komisija nepamatoti ir noliegusi dominējošas sabiedriskas intereses prasīto dokumentu publiskošanā. Prasītājas skatījumā Komisijai it īpaši interešu izsvēršanā esot bijis jāņem vērā tas, ka arī tiesību normu par aizliegtu vienošanos piemērošana privāttiesībās var būt sabiedriskās intereses Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta izpratnē.
____________1 - Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.)