VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2019. gada 24. septembrī (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kurā attēlots melns kvadrāts ar septiņiem ziliem koncentriskiem riņķiem tajā – Absolūts atteikuma pamats – Apzīmējums, ko veido vienīgi preces forma, kura ir vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts
Lietā T‑261/18
Roxtec AB, Karlskrūna [Karlskrona] (Zviedrija), ko pārstāv J. Olsson un J. Adamsson, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv V. Ruzek un H. O’Neill, pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Wallmax Srl, Milāna (Itālija), ko pārstāv F. Ferrari un L. Goglia, advokāti,
par prasību, kas celta par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 8. janvāra lēmumu lietā R 940/2017‑2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Wallmax un Roxtec,
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Preks [M. Prek], tiesneši E. Butidžidžs [E. Buttigieg] (referents) un B. Berke [B. Berke],
sekretārs: H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 26. aprīlī,
ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 30. jūlijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 31. jūlijā,
ņemot vērā Vispārējās tiesas 2019. gada 28. februārī lietas dalībniekiem uzdoto rakstveida jautājumu un atbildes uz šo jautājumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegtas 2019. gada 13. un 14. martā,
pēc 2019. gada 29. marta tiesas sēdes,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2015 gada 6. jūlijā prasītāja, Roxtec AB, iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme, saistībā ar kuru ir pieteikta “zilā un melnā” krāsa, ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 17. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Kabeļu un cauruļu plastmasas vai gumijas iespiešanas blīves”.
4 Preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2015. gada 10. jūlija Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 127/2015, un 2015. gada 22. oktobrī šī preču zīme tika reģistrēta ar Nr. 14338735.
5 Prasītāja izstrādā un tirgo blīvējuma moduļus, kas līdz 2010. gadam bija aizsargāti ar patentu.
6 Persona, kas iestājusies lietā, Wallmax Srl, kas ražo un izplata līdzīgus blīvējuma moduļus, 2016. gada 7. janvārī iesniedza pieteikumu par šā sprieduma 2. punktā attēlotās preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu attiecībā uz ar to aptvertajām precēm, atsaucoties, pirmkārt, uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b), d) un e) apakšpunktā (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b), d) un e) apakšpunkts), lasot to kopsakarā ar šīs regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu (tagad Regulas 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkts) norādītajiem absolūtajiem spēkā neesamības pamatiem un, otrkārt, uz Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad Regulas 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts) paredzēto absolūto spēkā neesamības pamatu, un apgalvojot, ka prasītāja, iesniegdama savu pieteikumu, ir rīkojusies ļaunticīgi.
7 Ar 2017. gada 14. marta lēmumu Anulēšanas nodaļa pilnībā noraidīja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu. Attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts) paredzēto absolūto spēkā neesamības pamatu tā it īpaši uzskatīja, ka, pirmkārt, kā turpmāk to atzīst arī prasītāja, apstrīdētais apzīmējums skaidri norāda uz kabeļu blīvējuma moduļa skatu; otrkārt, apstrīdētā apzīmējuma būtiskās iezīmes ir uz melna kvadrāta fona novietoti septiņi zili koncentriski riņķi, kuri viens no otra atrodas attālumā, kas ir vienāds ar to platumu, kā arī mazākais riņķis, kas atrodas visdziļāk iekšā, ieskauj tā centrā lielāku melno apli, un, treškārt, no vienas puses, apstrīdētā grafiskā preču zīme objektīvi nepavisam neatgādina trīsdimensiju preces tehnisko zīmējumu vai divdimensiju attēlojumu, un, no otras puses, starp apstrīdēto apzīmējumu un prasītājas blīvējuma moduļa (turpmāk tekstā – “blīvējuma modulis”) formu ir daudz objektīvu atšķirību, piemēram, krāsa, koncentrisko riņķu skaits un demarkācijas līnijas neesamība. Anulēšanas nodaļa tādējādi secināja, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācija nepamatoti neapdraud konkurentu iespēju laist tirgū preces, kuru konstrukcijā ir izmantota tehnoloģija, kas ir identiska vai līdzīga tehniskā risinājuma ziņā, un ka līdz ar to, pamatojoties uz iepriekšminētās regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, tā nav jāatzīst par spēkā neesošu.
8 2017. gada 8. maijā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu (tagad Regulas 2017/1001 66.–71. pants), pārsūdzēja Anulēšanas nodaļas lēmumu.
9 Ar 2018. gada 8. janvāra lēmumu EUIPO Apelācijas otrā padome atcēla Anulēšanas nodaļas lēmumu un apmierināja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu.
10 Pirmām kārtām, apelācijas padome uzskatīja, ka, pirmkārt, izņemot aizmugurējā plāna krāsas elementu, kuram nav atšķirtspējas, apstrīdētais apzīmējums sastāv tikai no blīves moduļa galvenās iezīmes, proti precīza noņemamo koncentrisko slāņu, kas noklāj cilindriskā dobuma iekšpusi un gandrīz neatšķiras no blīvējuma moduļa priekšējās virsmas fotoattēla, gala attēlojuma. Otrkārt, tā norādīja, ka visi pārējie blīvējuma moduļa aspekti – fakts, ka to var sadalīt divās daļās, fakts, ka tas ir bloka formā, un fakts, ka tam var būt jebkura krāsa, – lielā mērā nav saistīti ar tā funkciju, jo šādi elementi var ievērojami atšķirties, neizkropļojot blīves funkcijas. Treškārt, tā uzskatīja, ka moduļa virsmas priekšējais gals, kas skaidri parāda koncentrisko riņķu struktūru, ietver visas vajadzīgas būtiskās norādes, kas nepieciešamas iecerētā tehniskā rezultāta iegūšanai.
11 Otrām kārtām, Apelācijas padome uzskatīja, ka, pirmkārt, apstākļi, kādos apstrīdētās preču zīmes fona krāsa, proti, melnā, nav blīvējuma moduļa krāsa, proti, zilā, un ka koncentrisko riņķu skaits atšķiras, nerada būtiskas atšķirības, ciktāl tie attiecas uz nenozīmīgām apstrīdētās preču zīmes neatšķirtspējīgo iezīmju variācijām. Otrkārt, tā norādīja, ka, lai arī ir taisnība, ka apstrīdēto preču zīmi nesadala augšējo un apakšējo daļu norobežojoša horizontāla līnija, lai varētu noņemt dažādus slāņus, praksē līnijas redzamības pakāpe būtu tieši proporcionāla apdares kvalitātei, jo augstas kvalitātes gatavas preces gadījumā demarkācijas līnija varētu vispār nebūt redzama. Tādēļ tas, ka apstrīdētajā preču zīmē nav demarkācijas līnijas, nav noteicošais. Treškārt, tā uzskatīja, ka šajā gadījumā neviens dekoratīvs vai izdomāts elements nav attiecīgā apzīmējuma būtiska iezīme, un, ceturtkārt, tā uzskatīja, ka tas, ka apstrīdētā preču zīme ir grafiska un attēlo divdimensiju zīmējumu, neizslēdz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta piemērošanu.
12 Visbeidzot un trešām kārtām, Apelācijas padome uzskatīja, ka, pirmkārt, apstrīdētās preču zīmes reģistrācija var nepamatoti apdraudēt konkurentu iespēju laist tirgū blīvējuma moduļus, kuru funkcija ir balstīta uz koncentrisku slāņu noņemšanu cilindriskā dobumā, lai nodrošinātu drošu savienojumu ar cauruli, stiepli vai kabeli, un, otrkārt, ka prasītāja preču zīmju, kuras ietver koncentriskos riņķus, pieteikumus, tostarp arī apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, ir iesniegusi ar stratēģisku mērķi, kas ir pretrunā Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta loģikai.
Lietas dalībnieku prasījumi
13 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest EUIPO atlīdzināt kā šajā tiesvedībā, tā arī procesā EUIPO radušos tiesāšanās izdevumus.
14 EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– apstiprināt apstrīdēto lēmumu;
– piemērojot Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, atzīt apstrīdēto preču zīmi par spēkā neesošu.
Juridiskais pamatojums
Par personas, kas iestājusies lietā, prasījumu pieņemamību
16 Sākumā vispirms ir jānorāda, ka, tā kā apstrīdētā lēmuma apstiprināšana ir līdzvērtīga prasības noraidīšanai, ir jāsaprot, ka personas, kas iestājusies lietā, pirmā prasījums būtībā ir prasības noraidīšana (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 5. februāris, Kicktipp/ITSB – Italiana Calzature (“kicktipp”), T‑135/14, EU:T:2016:69, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
17 Tad attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, otro prasījumu, kurā Vispārējai tiesai tiek lūgts atzīt apstrīdēto preču zīmi par spēkā neesošu, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, ir jāatgādina, ka no Regulas 2017/1001 72. panta 2. un 3. punkta izriet, ka Vispārējā tiesā celtas prasības mērķis ir pārbaudīt apelācijas padomju lēmumu tiesiskumu un attiecīgajā gadījumā panākt to atcelšanu vai grozīšanu, līdz ar to tās mērķis nav deklaratīvu spriedumu par šādiem lēmumiem pieņemšana (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 14. decembris, GeoClimaDesign/EUIPO – GEO (“GEO”), T‑280/16, nav publicēts, EU:T:2017:913, 14. punkts un tajā minētā judikatūra).
18 Līdz ar to, tā kā personas, kas iestājusies lietā, otrā prasījuma mērķis ir panākt apstrīdētās preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu, tas ir jānoraida kā nepieņemams.
Par lietas būtību
19 Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza vienu pamatu par Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pārkāpumu.
20 Sava vienīgā pamata atbalstam prasītāja būtībā apgalvo, ka apstrīdētā preču zīme neesot attiecīgā konkrētās preces forma, ciktāl tā tikai atgādina blīvējuma moduli, bet neapraksta to. Proti, apstrīdētajā preču zīmē neesot ietvertas trīs blīves moduļa iezīmes, proti, šī moduļa demarkācijas līnija, trīsdimensiju taisnstūra forma un minētā moduļa noņemamie slāņi. Turklāt it īpaši attiecībā uz to, ka ar apstrīdēto preču zīmi nav attēlota demarkācijas līnija, attiecīgā prece attēlojot, pretēji Apelācijas padomes uzskatiem, ļoti redzamu demarkācijas līniju, kura nepazūd pabeigtās preces kvalitātes dēļ, jo blīvējuma modulis ir izgatavots no gumijas un paredzēts rūpnieciskai lietošanai. Tādējādi šo atšķirību dēļ prasītāja uzskata, ka konkrētais patērētājs apstrīdēto preču zīmi uztvers kā grafisku preču zīmi, kas parāda prasītājas [preču zīmei] raksturīgās krāsas, proti, melno un zilo, un norāda uz tās preču līniju, nevis uz preču zīmi, kurā attēlots prasītājas tirgotais blīvējuma modulis vai tā skats.
21 Otrām kārtām, prasītāja būtībā apgalvo, ka Apelācijas padome neesot pareizi identificējusi apstrīdētā apzīmējuma būtiskās iezīmes, uzskatot, ka koncentriski riņķi esot bijusi vienīgā raksturīgā būtiskā iezīme Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta piemērošanai, neņemot vērā zilās krāsas “kastes formu” un melnās un zilās krāsas kombināciju, kas arī esot apstrīdētās preču zīmes būtiskās iezīmes.
22 Konkrēti melnās un zilās krāsas kombinācija, pirmkārt, esot apstrīdētās preču zīmes būtiska iezīme, ciktāl, no vienas puses, tā ar koncentriskiem riņķiem veido apstrīdētās preču zīmes atšķirtspējīgāko iezīmi, kā to pierādot EUIPO Apelācijas otrās padomes 2012. gada 15. jūnija lēmums lietā R 2244/2010‑2, kurš attiecās uz citu prasītājas preču zīmi, kas sastāvēja tikai no šīm divām krāsām, un kurā tā uzskatīja, ka preču zīme izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju, it īpaši attiecībā uz 17. klasē ietvertajām precēm: “kabeļu un cauruļu plastmasas vai gumijas iespriešanas blīves”, un, no otras puses, tā dominējot apstrīdētās preču zīmes radītajā kopējā vizuālajā iespaidā. Otrkārt, šī krāsu kombinācija esot būtisks apstrīdētās preču zīmes nefunkcionāls elements, kas saskaņā ar Tiesas judikatūru neļaujot atcelt apstrīdētās preču zīmes reģistrāciju, pamatojoties uz Regulas 2017/1001, 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu.
23 Treškārt, prasītāja būtībā apgalvo, ka apstrīdētajā preču zīmē neesot ietvertas nepieciešamās un obligātās iezīmes attiecīgās preces darbībai un izmantošanai, piemēram, demarkācijas līnija, kas norāda, ka preci var sadalīt divās daļās, preces trīsdimensiju taisnstūra forma un preces noņemamie slāņi, un ka paredzēto tehnisko rezultātu bez tām nevarot iegūt. Tā piebilst, ka tiktāl, ciktāl iepriekšminētās iezīmes neesot ietvertas apstrīdētajā preču zīmē, tās esot iespējams iekļaut konkurējošajās precēs ar atšķirīgu dizainu, un tas izslēgtu to, ka apstrīdētā preču zīmes reģistrācija tiek atcelta, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu. Turklāt neesot konkurences aizskāruma riska, jo tirgū esot pieejamas daudzu krāsu kombinācijas, papildus tām, kuras izmanto prasītāja, kā pierāda personas, kas iestājusies lietā, reģistrācijai pieteiktā preču zīme, par kuru ir Iebildumu nodaļas 2019. gada 22. februāra lēmums B 3035 519, kurā tā secina, ka, it īpaši ņemot vērā krāsu atšķirības, nepastāv sajaukšanas iespēja starp personas, kas iestājusies lietā, reģistrācijai pieteikto preču zīmi un prasītājas agrākajām preču zīmēm. Visbeidzot, tirgū tiekot piedāvāti arī citi blīvēšanas risinājumi, kuriem šis konkrētais tehniskais risinājums pat nebūtu vajadzīgs.
24 EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
25 Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu nereģistrē apzīmējumus, kas sastāv tikai no preču formas, kura ir vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai.
26 Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta mērķis ir nepieļaut, ka preču zīmju tiesību rezultātā uzņēmumam tiek piešķirts monopols uz tehniskiem preces risinājumiem vai funkcionālām īpašībām, ko lietotājs varētu meklēt konkurentu precēs (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2002. gada 18. jūnijs, Philips, C‑299/99, EU:C:2002:377, 78. punkts).
27 Likumdevēja paredzētās normas šajā ziņā atspoguļo divu apsvērumu samērošanu, katrs no kuriem var dot ieguldījumu veselīgas un godīgas konkurences sistēmas īstenošanā (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 44. punkts).
28 No vienas puses, aizlieguma kā preču zīmes reģistrēt apzīmējumus, ko veido preču forma, kas ir vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, iekļaušana Regulas 2017/1001 7. panta 1. punktā nodrošina, ka uzņēmumi nevar izmantot preču zīmju tiesības, lai neierobežotā laika posmā paildzinātu ekskluzīvas tiesības uz tehniskiem risinājumiem (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 45. punkts).
29 No otras puses, Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzēto atteikuma pamatu ierobežojot ar apzīmējumiem, ko veido “tikai un vienīgi” preces forma, kas ir “vajadzīga” tehniska rezultāta iegūšanai, likumdevējs ir pienācīgi ņēmis vērā, ka ikviena preces forma zināmā mērā ir funkcionāla un ka tādējādi nebūtu piemēroti atteikt kā preču zīmi reģistrēt preces formu, pamatojoties tikai uz to, ka tai ir funkcionālas īpašības. Ar vārdiem “tikai un vienīgi” un “vajadzīga” šajā tiesību normā ir nodrošināts, ka reģistrācija tiek atteikta tikai tām preces formām, kuras ietver vienīgi tehnisku risinājumu un kuru kā preču zīmju reģistrācija tādējādi faktiski apgrūtinātu šī tehniskā risinājuma izmantošanu citiem uzņēmumiem (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 48. punkts).
30 Trešām kārtām, ir jāatgādina, ka Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pareizai piemērošanai ir nepieciešams, lai iestāde, kas lemj par trīsdimensiju apzīmējuma kā preču zīmes reģistrāciju, pienācīgi identificētu tā būtiskās iezīmes. Vārdi “būtiskas iezīmes” ir jāsaprot kā tādi, kas nozīmē apzīmējuma svarīgākos elementus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 68. un 69. punkts).
31 Minēto būtisko iezīmju identifikācija ir jāveic katrā atsevišķā gadījumā. Faktiski nav nekādas sistemātiskas hierarhijas starp dažādiem elementu veidiem, kas var būt iekļauti apzīmējumā. Vispārīgi, pētot būtiskās apzīmējuma īpašības, kompetentā iestāde var vai nu tieši balstīties uz no apzīmējuma izrietošo kopējo iespaidu, vai vispirms veikt secīgu katra no apzīmējumu veidojošiem elementiem pārbaudi (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 70. punkts).
32 Tādējādi būtisku trīsdimensiju apzīmējuma īpašību identificēšanu saistībā ar Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētā atteikuma pamatojuma iespējamo piemērošanu atkarībā no konkrētā gadījuma, it īpaši atkarībā no apzīmējuma sarežģītības pakāpes, var veikt, īstenojot vienkāršu minētā apzīmējuma vizuālo analīzi, vai, gluži pretēji, balstīt uz padziļinātu analīzi, tās ietvaros ņemot vērā vērtējumam piemērotus elementus, tādus kā pētījumi vai ekspertīzes, vai arī dati par intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras agrāk tikušas piešķirtas saistībā ar attiecīgo preci (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 71. punkts).
33 Kompetentajai iestādei sniegtā iespēja, identificējot apstrīdētā trīsdimensiju apzīmējuma būtiskākās iezīmes, ņemt vērā piemērotus elementus, ir attiecināma arī uz divdimensiju apzīmējumu pārbaudi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 6. marts, Pi‑Design u.c./Yoshida Metal Industry, no C‑337/12 P līdz C‑340/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:129, 55. punkts).
34 Treškārt, tiklīdz ir identificētas apzīmējuma būtiskās iezīmes, EUIPO joprojām ir jāpārbauda, vai visas šīs iezīmes atbilst attiecīgā izstrādājuma tehniskajām funkcijām. Proti, Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu nevar piemērot, ja pieteikums reģistrēt kā preču zīmi attiecas uz preces formu, kurā ir nefunkcionālam elementam, kā, piemēram, dekoratīvam vai izdomātam elementam, ir liela nozīme (skat. spriedumu, 2016. gada 28. jūnijs, Peri/EUIPO (Veidņu atslēgas forma), T‑656/14, nav publicēts, EU:T:2016:367, 18. punkts un tajā minētā judikatūra).
35 Apzīmējuma, kas sastāv no preču formas, būtisko iezīmju funkcionalitāte ir jāpārbauda, analizējot apzīmējumu, ko pieteikts reģistrēt kā preču zīmi, nevis apzīmējumus, ko veido citas preču zīmes formas. Tehnisko funkcionalitāti var novērtēt, it īpaši ņemot vērā dokumentāciju, kas attiecas uz iepriekšējiem patentiem un kurā aprakstīti attiecīgās formas funkcionālie elementi (skat. spriedumu, 2018. gada 31. janvāris, Novartis/EUIPO – SK Chemicals (Transdermāla plākstera attēlojums), T‑44/16, nav publicēts, EU:T:2018:48, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Ņemot vērā šos principus, ir jālemj par prasītājas pirmā pamata atbalstam izvirzītajiem argumentiem par Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pārkāpumu.
37 Pirmām kārtām, attiecībā uz prasītājas argumentu par to, ka apstrīdētā preču zīme neesot konkrētās preces forma, ciktāl tā tikai atgādina blīvējuma moduli, bet to neapraksta (skat. šā sprieduma 20. punktu), no judikatūras izriet, ka, pirmkārt, preču zīmes grafiskajam attēlojumam pašam ir jābūt pilnīgam, viegli pieejamam un saprotamam, lai apzīmējums varētu būt pastāvīgas un drošas uztveres priekšmets, kas garantē minētās preču zīmes izcelsmes funkciju. No otras puses, prasība par grafisko attēlojumu ir paredzēta tādēļ, lai it īpaši definētu pašu preču zīmi un tādējādi noteiktu, kas tieši ir aizsardzības, ko reģistrētā preču zīme piešķir tās īpašniekam, priekšmets (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 6. marts, Pi‑Design u.c./Yoshida Metal Industry, no C‑337/12 P līdz C‑340/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:129, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).
38 Tāpat no šī sprieduma 30.–33. punktā minētās judikatūras izriet, ka, lai identificētu divdimensiju apzīmējuma, tāda kā apstrīdētais apzīmējums, būtiskās iezīmes, Apelācijas padome var veikt padziļinātu pārbaudi, saistībā ar kuru papildus grafiskajam attēlojumam un iespējamajiem aprakstiem, kas iesniegti kopā ar preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, tiek ņemti vērā lietderīgi elementi, kas ļauj novērtēt, ko konkrēti attiecīgais apzīmējums atveido.
39 Šajā ziņā no apstrīdētā lēmuma 21. punkta izriet, ka, lai novērtētu apstrīdētās preču zīmes iezīmes, Apelācijas padome vispirms ņēma vērā apzīmējuma grafisko divdimensiju attēlojumu, kā arī blīvējuma moduli, kas aizsargāts ar prasītājas patentu, kura termiņš beidzās 2010. gadā. Ņemot vērā šos divus elementus, tā uzreiz šī lēmuma 22. punktā konstatēja, ka apstrīdētās preču zīmes koncentrisko riņķu struktūru var atpazīt divos blīvējuma moduļa tehniskajos zīmējumos, kas ietverti oriģinālā patenta dokumentā.
40 Tad tā, no vienas puses, apstrīdētā lēmuma 23. punktā atsaucās uz no prasītāja patenta izrietošo blīvējuma moduļa aprakstu, no kura it īpaši izriet: “Izgudrojums, kas sastāv no “šķērseniska vai gareniska” blīvējuma, nodrošina metodi, kā nodrošināt cieši pieguļošu stāvokli kabeļa, caurules vai stieples drošai ievietošanai. Iekšējais riņķveida gareniskais dobums sastāv no koncentriskiem noņemamiem blīvējuma slāņiem. Slāņi “tiek nolobīti”, līdz tiek sasniegts pareizais diametrs kabeļa ievietošanai. Modulis ir izgatavots no augstas kvalitātes gumijas”. No otras puses, minētā lēmuma 25. punktā tā atsaucās uz prasītājas preču katalogu, kurā prasītāja apgalvo, ka “[izgudrojums] ir risinājums, kura pamatā ir gumijas moduļi, kas izgatavoti no noņemamiem slāņiem” un ka “tas nodrošina perfektu blīvēšanu neatkarīgi no kabeļa vai caurules ārējiem izmēriem”.
41 Visbeidzot, apstrīdētā lēmuma 27. punktā tā atsaucās uz blīvējuma moduļa fotoattēliem no prasītājas reklāmas materiāla, kurā attēlota blīvējuma moduļa izmantošana, proti, it īpaši koncentrisks noņemams blīvējuma slānis un kabeļa ievietošana.
42 Balstoties uz visiem šiem elementiem, Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 38. un 44. punktā būtībā secināja, ka apstrīdētā preču zīme ir blīvējuma moduļa priekšējās virsmas divdimensiju attēlojums.
43 Šim Apelācijas padomes secinājumam ir jāpiekrīt. No vienas puses, tas izriet no apstrīdētās preču zīmes un no prasītājas patenta, kuram ir beidzies spēkā esamības termiņš, blīvējuma moduļa tehnisko zīmējumu salīdzinājuma un, otrkārt, no šīs preču zīmes un blīvējuma moduļa fotogrāfijām no prasītājas reklāmas materiāla salīdzinājuma, kurā norādīts, ka apstrīdētā preču zīme, kas sastāv no melna kvadrāta fona ar septiņiem koncentriskiem ziliem riņķiem tajā, tikai nedaudz atšķiras no virsmas blīvējuma moduļa priekšpuses, kas sastāv no kvadrātveida formas, no kuras ir redzams to koncentrisko noņemamo blīvējuma slāņu gals, kuri izklāj tā cilindriskā dobuma iekšpusi, un kuru sadala plāna horizontāla līnija.
44 Arī no iepriekš minētā blīvējuma moduļa patenta aprakstiem un pieteikuma iesniedzējas izstrādājumu kataloga izriet, ka “izgudrojums” ir risinājums, kura pamatā ir gumijas moduļi, kas sastāv no koncentriskiem noņemamiem blīvējuma slāņiem. Tādējādi var secināt, ka apstrīdētās preču zīmes koncentriskie riņķi, kā apstrīdētā lēmuma 28. punktā to pareizi konstatējusi Apelācijas padome, ir “noņemamo slāņu “daudzuma” redzamās sekas” un ka katrs no tiem atbilst “noņemamo slāņu sānskatam”.
45 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka – pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, – apstrīdēto preču zīmi veido attiecīgās preces forma, proti, blīvējuma moduļa priekšējās virsmas divdimensiju attēlojums, kurā ir redzams to koncentrisko noņemamo blīvējuma slāņu gals, no kuriem sastāv minētā moduļa cilindriskā dobuma iekšpuse.
46 Šis secinājums nevar tikt atspēkots ar prasītājas argumentiem.
47 Pirmkārt, attiecībā uz blīvējuma moduļa demarkācijas līnijas neesamību attiecīgajā preču zīmē ir jānorāda, kā pamatoti uzsvēra persona, kas iestājusies lietā, ka abas moduli veidojošās puses nevar uzskatīt par patstāvīgām, bet tās ir jāuztver kopumā, jo prece konkrēti pilda savas blīvēšanas funkcijas tikai tad, ja abas puses pārklājas. Tādējādi, tiklīdz tās pārklājas, abas puses veido vienu vienotu elementu un demarkācijas līnija starp tām gandrīz nav redzama, un tas acīmredzami izriet, no vienas puses, no apstrīdētā lēmuma 27. punktā redzamajām minētā moduļa fotogrāfijām un, no otras puses, no prasītājas preču kataloga, kurā ir norādīts, ka, tiklīdz abas moduļa puses viena ar otru pārklājas, attiecīgā moduļa demarkācijas līnijas biezums svārstās no 0,1 līdz 1,0 mm. Attiecīgi ir jāuzskata, ka, ciktāl demarkācijas līnija ir mazsvarīgs un neuzkrītošs blīvējuma moduļa elements, tas, ka šis elements nav attēlots apstrīdētajā preču zīmē, nav noteicošs, kā to pamatoti ir norādījusi Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 37. punktā, jo tas neliedz uztvert apstrīdēto preču zīmi kā blīvējuma moduļa priekšējās virsmas attēlojumu, ņemot vērā šā sprieduma 43.–45. punktā minētos apsvērumus.
48 Otrkārt, attiecībā uz blīvējuma moduļa trīsdimensiju taisnstūra formas attēlojuma neesamību apstrīdētajā preču zīmē ir jāatgādina, ka Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā nav definēts, kādi apzīmējumi šīs tiesību normas izpratnē būtu jāuzskata par formu. Tajā nav nošķirtas trīsdimensiju formas, divdimensiju formas vai trīsdimensiju formas divdimensiju attēlojums. Tāpēc ir jākonstatē, ka šī tiesību norma var tikt piemērota apstrīdētajam apzīmējumam, kas veido blīvējuma moduļa priekšējās virsmas divdimensiju attēlojumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 31. janvāris, Transdermāla plākstera attēlojums, T‑44/16, nav publicēts, EU:T:2018:48, 19. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi prasītājas arguments, ka apstrīdētais apzīmējums neatveido trīsdimensiju elementu, nav būtisks, jo tās pašas regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts ir piemērojams apstrīdētajai preču zīmei, kas ir blīvējuma moduļa priekšējās virsmas divdimensiju attēlojums.
49 Visbeidzot, treškārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka apstrīdētā preču zīme neatveido blīvējuma moduļa noņemamos slāņus, pietiek norādīt uz šā sprieduma 44. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, ar ko tika konstatēts, ka noņemamie koncentriskie blīvējuma slāņi ir attēloti kā apstrīdētās preču zīmes koncentriskie riņķi, ciktāl tie ir “noņemamo slāņu “daudzuma” redzamās sekas” un atbilst katram no tiem “noņemamā slāņa sānskatā”. Tādējādi šis arguments ir jānoraida.
50 Otrām kārtām, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka Apelācijas padome neesot pareizi identificējusi apstrīdētās preču zīmes būtiskās iezīmes (skat. šā sprieduma 21. punktu), vispirms ir jākonstatē, ka no lietas dalībnieku apsvērumiem izriet, ka tie, lai identificētu apstrīdētā apzīmējuma būtiskās iezīmes, atsaucas uz apstrīdētā apzīmējuma elementu atšķirtspēju. Prasītāja apgalvo, ka melnās un zilās krāsas kombinācija ir būtiska apstrīdētās preču zīmes iezīme, ciktāl tā ar koncentriskiem riņķiem veido tās iezīmi ar vislielāko atšķirtspēju. Savukārt EUIPO apgalvo, ka elementus, kuriem acīmredzami nav raksturīgās atšķirtspējas, nevar kvalificēt kā būtiskas iezīmes. Visbeidzot, persona, kas iestājusies lietā, it īpaši apgalvo, ka “apzīmējuma atšķirtspējīgais elements” neapšaubāmi ir “koncentriskais zīmējums”, kas ilustrē blīvējuma moduļa galvenās tehniskās īpašības.
51 Šajā ziņā no Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūras neizriet, ka apzīmējuma “būtisko iezīmju” jēdziens Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē attiecas uz “apzīmējuma atšķirtspējīgākajiem elementiem”, – tas, kā norādīts šā sprieduma 30. punktā, attiecas tikai uz “apzīmējuma svarīgākajiem elementiem”, kuri katrā gadījumā jāidentificē atsevišķi.
52 Tāpat ir jānorāda, ka preču zīmes, kuru reģistrācija var tikt atteikta, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b)–d) apakšpunktā uzskaitītajiem atteikuma pamatiem, saskaņā ar šī paša panta 3. punktu var iegūt atšķirtspēju, tās izmantojot. Turpretī apzīmējums, kura reģistrācija tiek atteikta, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunktu, vispār nevarētu iegūt atšķirtspēju 7. panta 3. punkta izpratnē ar tā izmantošanu. Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkts tātad attiecas uz dažiem apzīmējumiem, kuri pēc sava rakstura nevar veidot preču zīmes, un tas ir sākotnējais šķērslis tam, lai apzīmējums, kas sastāv tikai un vienīgi no preču formas, varētu tikt reģistrēts (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2002. gada 18. jūnijs, Philips, C‑299/99, EU:C:2002:377, 75. un 76. punkts).
53 Tādējādi tiktāl, ciktāl Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minētais absolūtais reģistrācijas atteikuma pamats ir sākotnējais šķērslis, kas var liegt reģistrēt apzīmējumu, ir jākonstatē, ka uz tā pārbaudi neattiecas tie paši noteikumi, kas attiecas uz atšķirtspējīgiem elementiem, kuru identifikācijas mērķis ir preču izcelsmes norādes funkcijas no patērētāju skatpunkta vērtējums, un tas ir atšķirīgs no formas būtisko elementu noteikšanas.
54 Proti, pretēji tam, kas ir piemērojams Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajā gadījumā, kad konkrētās sabiedrības daļas uztvere ir obligāti jāņem vērā, jo tā ir būtiska, lai noteiktu, vai preču zīmes reģistrācijai pieteiktais apzīmējums ļauj atšķirt preces un pakalpojumus kā tādus, kas ir no noteikta uzņēmuma, šādu pienākumu nevar noteikt Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzētā atteikuma pamata piemērošanas gadījumā. Tādējādi pieņemtā apzīmējuma uztvere no vidusmēra patērētāja puses nav noteicošais elements Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā noteiktā atteikuma pamata piemērošanas ietvaros, taču var būt vairāk vai mazāk lietderīgs kompetentās iestādes vērtējuma elements, tai identificējot būtiskās apzīmējuma iezīmes. Tādējādi apzīmējuma būtisko iezīmju identificēšana Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta ietvaros obligāti ir jāveic, ņemot vērā konkrētās sabiedrības daļas skatpunktu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 75.–77. punkts).
55 Tādējādi Tiesa apstiprināja Vispārējās tiesas judikatūru, ka Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta ietvaros šī noteikšana tiek veikta ar specifisku mērķi ļaut izskatīt attiecīgās formas funkcionālo raksturu. Formas būtisko iezīmju funkcionālā rakstura analīzē mērķa patērētāja uztverei nav nozīmes. Vidusmēra patērētājam var nebūt vajadzīgo tehnisko zināšanu, kas ir vajadzīgas formas būtisko iezīmju vērtējumam, no kā izriet, ka dažas iezīmes no tā viedokļa var būt būtiskas, lai gan funkcionālā rakstura analīzes kontekstā tās tādas nav, un otrādi. Tādējādi ir uzskatāms, ka Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta piemērošanas vajadzībām formas būtiskās iezīmes ir nosakāmas objektīvi, pamatojoties uz līdz ar preču zīmes reģistrācijas pieteikumu iesniegto tās grafisko attēlojumu un eventuālo aprakstu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2008. gada 12. novembris, Lego Juris/ITSB – Mega Brands (Sarkans Lego klucis), T‑270/06, EU:T:2008:483, 70. punkts, un 2018. gada 31. janvāris, Transdermāla plākstera attēlojums, T‑44/16, nav publicēts, EU:T:2018:48, 99. punkts).
56 Ņemot vērā šā sprieduma 54. un 55. punktā minēto judikatūru, pirmkārt, ir jāatzīmē, ka apzīmējuma atšķirtspējas analīze obligāti nozīmē ņemt vērā konkrētās sabiedrības daļas uztveri, atšķirībā no apzīmējuma, ko veido forma, būtisko iezīmju vērtējuma Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta izpratnē, kad konkrētās sabiedrības daļas uztvere iepriekš 55. punktā minēto iemeslu dēļ nav ne obligāts, ne noteicošais elements un, lielākais, var būt lietderīgs kompetentās iestādes vērtējuma elements, tai identificējot būtiskās apzīmējuma iezīmes, taču tam nav jābūt noteicošam.
57 Otrkārt, ir jānorāda, ka konkrētās sabiedrības daļas uztverei atšķirtspējas novērtēšanas ietvaros saskaņā ar Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir no “lielākais, var būt lietderīgs kompetentās iestādes vērtējuma elements, tai identificējot būtiskās apzīmējuma īpašības” saskaņā ar minētās regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu atšķirīgs mērķis.
58 Proti, Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta ietvaros konkrētās sabiedrības daļas uztvere ir paredzēta, lai noteiktu, vai preču zīmes reģistrācijai pieteiktais apzīmējums ļauj atšķirt attiecīgās preces un pakalpojumus kā tādus, kas ir no noteikta uzņēmuma, savukārt tās pašas regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā tā ir norādīta tikai kā lietderīgs vērtējuma elements, lai noteiktu, kādi elementi ir uztverti kā svarīgākie, ar konkrētu mērķi ļaut pārbaudīt attiecīgās formas funkcionalitāti. Līdz ar to konkrētās sabiedrības daļas uztverei Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta ietvaros un minētā uztvere šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta ietvaros nav ne viena un tā paša mērķa, ne priekšmeta. No tā izriet, ka apzīmējuma elementa atšķirtspējai nav nozīmes, lai identificētu tā būtiskās iezīmes saskaņā ar minētās regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu.
59 Attiecībā uz atšķirtspēju, kas iegūta izmantošanas rezultātā, Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkta izpratnē, uz kuru prasītāja atsaucas saistībā ar apstrīdētā apzīmējuma melnās un zilās krāsas kombināciju, lai pierādītu, ka tā ir būtiska šī apzīmējuma iezīme, kā atgādināts šī sprieduma 52. punktā, izslēdzot Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētos atteikuma pamatus no šī panta 3. punktā paredzētā izņēmuma piemērošanas jomas, likumdevējs īpaši stingri ir noteicis, ka formas, kuras vajadzīgas tehniska rezultāta iegūšanai, nav piemērotas, lai tās reģistrētu kā preču zīmes. Tādējādi no Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkta izriet, ka pat tad, ja preces forma, kas ir vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, ir ieguvusi atšķirtspēju tās izmantošanas rezultātā, to ir aizliegts reģistrēt kā preču zīmi (spriedums, 2018. gada 31. janvāris, Transdermāla plākstera attēlojums, T‑44/16, nav publicēts, EU:T:2018:48, 103. punkts un tajā minētā judikatūra). Tāpēc, ciktāl Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkts nav piemērojams šīs regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktam, ir jāatzīmē, ka atšķirtspējai, kas iegūta, izmantojot apzīmējumu, nav nozīmes šīs pēdējās minētās tiesību normas ietvaros.
60 Turklāt ir jānorāda, ka konkrētās sabiedrības daļas uztvere Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkta ietvaros, no vienas puses, ir obligāta un izšķiroša un, no otras puses, tās mērķis ir noteikt, vai apzīmējums ir kļuvis par tādu, ar ko ir iespējams nošķirt attiecīgās preces un pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem, jo tie tiek uztverti kā tādi, kuriem ir konkrēta uzņēmuma izcelsme. Tādēļ ir jāuzskata, ka konkrētās sabiedrības daļas uztverei atbilstoši iepriekšminētajai tiesību normai priekšmets un mērķis ir atšķirīgs no tā, kas, kā tika konstatēts šā sprieduma 54.–58. punktā attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas uztveri saskaņā ar Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, varētu tikt ņemts vērā Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta ietvaros.
61 Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, ir jāsecina, ka apzīmējuma izmantošanas rezultātā iegūtai atšķirtspējai nav nozīmes arī tā galveno iezīmju identificēšanai.
62 Visbeidzot, lai arī no šā sprieduma 34. punktā jau minētās judikatūras izriet, ka Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā noteiktā atteikuma pamata piemērošana ir jāizslēdz, ja attiecīgo preču formā ir būtisks nefunkcionāls elements, piemēram, dekoratīvs vai izdomāts elements, kam ir nozīmīga loma šajā formā, un lai arī viena vai vairāku strīdīgu elementu klātbūtne turpretī neizslēdz minētās tiesību normas piemērošanu (šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 51. un 52. punkts), ir jānorāda, ka pretēji EUIPO apgalvojumam iepriekšminētajā judikatūrā lietotie termini “izdomāts” vai “strīdīgs”, kuri tuvinātos terminoloģijai, kas izmantota atšķirtspējas vērtējuma ietvaros Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, nevar pamatot tā apgalvojumu, ka atšķirtspēja ir viens no faktoriem, kas jāņem vērā apzīmējuma būtisko iezīmju identificēšanai.
63 Proti, jānorāda, ka no šī sprieduma 30.–32. un 34. punktā minētās judikatūras izriet, ka Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pareiza piemērošana nozīmē, ka kompetentā iestāde pirmajā posmā identificē attiecīgā apzīmējuma būtiskās iezīmes, bet pēc tam otrajā posmā pārbauda, vai visas šīs iezīmes atbilst attiecīgās preces tehniskajai funkcijai. Tāpēc ir jāuzskata, ka būtiskās iezīmes “dekoratīvā”, “izdomātā” vai “strīdīgā” rakstura novērtēšana notiek tikai otrajā analīzes posmā, kas saskaņā ar minētās regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu tiek veikts attiecībā uz iepriekš identificēto būtisko iezīmju funkcionalitāti, nevis pirmajā posmā, kas saistīts ar apzīmējuma būtisko iezīmju identificēšanu. Tāpēc, pretēji EUIPO apgalvojumam, ar terminiem “izdomāts” vai “strīdīgs”, kas izmantoti šā sprieduma 62. punktā minētajā judikatūrā, nevar tikt pamatota tēze, ka atšķirtspēja ir viens no faktoriem, kas jāņem vērā apzīmējuma būtisko iezīmju identificēšanai.
64 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jāsecina, ka nav nozīmes atsaukties uz apzīmējuma elementu atšķirtspēju vai uz apzīmējuma izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju, lai noteiktu tā būtiskās iezīmes Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta piemērošanai.
65 Tādējādi, ciktāl šī sprieduma 51.–64. punktā tika pierādīts, ka apzīmējuma elementu atšķirtspējai nav nozīmes, lai noteiktu tā būtiskās īpašības, ir jākonstatē, ka Apelācijas padome kļūdaini uzskatīja, ka nav jāņem vērā blīvējuma moduļa “kastes” forma, tā zilā krāsa un melnās un zilās krāsas kombinācija, jo runa esot par elementiem bez atšķirtspējas. Tomēr šis apstāklis neietekmē apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, ciktāl secinājums, pie kura nonāca Apelācijas padome, proti, ka apstrīdētā apzīmējuma būtiskā iezīme atbilst koncentriskiem riņķiem, joprojām ir pareizs.
66 Proti, pirmām kārtām, pamatojoties uz vienkāršu apstrīdētā apzīmējuma vizuālu analīzi, ir jāsecina, ka šis apzīmējums sastāv no melna kvadrāta pamatnes ar septiņiem koncentriskiem ziliem riņķiem tajā. Tomēr, ņemot vērā koncentrisko riņķu izvietojumu, kas ir novietoti centrā un aizņem vismaz trīs ceturtdaļas zīmes, un ir izcelti ar kontrastu, kas izveidots starp to zilo krāsu un kvadrāta fona melno krāsu, uz kura šie riņķi ir novietoti, ir jākonstatē, ka tie veido minētā apzīmējuma svarīgāko elementu.
67 Otrām kārtām, pamatojoties uz padziļinātu pārbaudi šā sprieduma 32. punktā minētās judikatūras izpratnē, ir jānorāda, ka to blīvējuma moduļa noņemamo koncentrisko blīvējuma slāņu nozīme, kuri tiek attēloti ar apstrīdētās preču zīmes koncentriskajiem riņķiem, pirmkārt, ir pamatota ar no patenta, kura spēkā esamības termiņš ir beidzies, izrietošajiem izgudrojuma aprakstiem un prasītājas preču katalogu, kurā ir norādīts, ka blīvējuma modulis sastāv no noņemamiem, koncentriskiem blīvējuma slāņiem un tieši minētie slāņi ļauj garantēt “perfektu blīvējumu neatkarīgi no kabeļa vai caurules ārējiem izmēriem”. Otrkārt, noņemamo, koncentrisko blīvējuma slāņu svarīgums ir attēlots blīvējuma moduļa fotogrāfijās, kuras ietvertas prasītājas reklāmas materiālā un atspoguļotas apstrīdētā lēmuma 27. punktā un kurās ir atveidoti visi veiktie virsmas skati pirms minētā moduļa un padarīti acīmredzami ne tikai to veidojošie noņemamie, koncentriskie blīvējuma slāņi, bet arī to darbības svarīgums, proti, to atlobīšana līdz pareizā diametra iegūšanai kabeļa ievietošanai. Treškārt, noņemamo koncentrisko blīvējuma slāņu nozīmi apstiprina prasītājas pieteiktās un apstrīdētā lēmuma 40. punktā attēlotās citas preču zīmes, kuras no apstrīdētās preču zīmes atšķiras tikai ar to krāsām un ar pievienoto tik tikko uztveramo demarkācijas līniju, ciktāl tajās visās ir atkārtota nemainīga koncentrisko riņķu virkne.
68 Līdz ar to, ciktāl gan no vienkāršas vizuālas analīzes, gan no detalizētas apstrīdētā apzīmējuma pārbaudes izriet, ka apstrīdētā apzīmējuma koncentriskie riņķi ir tā svarīgākais elements, Apelācijas padome pamatoti apstrīdētā lēmuma 41. punktā nosprieda, ka vienīgā nozīmīgā apzīmējuma iezīme ir veidota no koncentriskiem riņķiem.
69 Jāatzīmē, ka, lai arī prasītāja neapstrīd, ka koncentriskie riņķi ir būtiska apstrīdētā apzīmējuma iezīme, tā tomēr apgalvo, ka šie riņķi nav tā vienīgā būtiskā iezīme. Melnās un zilās krāsas kombinācija, blīvējuma moduļa “kastes” forma un zilā krāsa arī esot būtiskas iezīmes. Tomēr ir jākonstatē, ka ne ar vienu no šiem argumentiem nevar tikt apšaubīts apstrīdētā lēmuma 41. punktā izklāstītais Apelācijas padomes secinājums, ka apstrīdētā apzīmējuma vienīgā nozīmīgā iezīme ir koncentriski riņķi.
70 Pirmkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka melnās un zilās krāsas kombinācija ir būtiska apstrīdētā apzīmējuma iezīme tāpēc, ka tā izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju un ka tā dominē preču zīmes radītajā vizuālajā iespaidā, ir pietiekami atgādināt, no vienas puses, ka apzīmējuma izmantošanas rezultātā iegūtajai atšķirtspējai un apzīmējuma viena vai vairāku elementu atšķirtspējai, kā tas tika norādīts šā sprieduma 59.–61. punktā, nav nozīmes būtisko iezīmju identificēšanai Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta ietvaros. Līdz ar to melnās un zilās krāsas kombinācija nevar tikt uzskatīta par būtisku iezīmi tikai tāpēc, ka tā ir ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā.
71 No otras puses, no šā sprieduma 66. punktā norādītās vienkāršās apstrīdētā apzīmējuma vizuālās analīzes izriet, ka iepriekšminētā krāsu kombinācija tikai izceļ apstrīdētās preču zīmes koncentrisko riņķu virkni, jo pastāv kontrasts starp kvadrātveida melnās krāsas pamatu un uz tā novietoto koncentrisko riņķu zilo krāsu. Tāpēc – pretēji tam, ko būtībā apgalvo prasītāja, – apstrīdētā apzīmējuma svarīgākais elements nav šī krāsu kombinācija, bet gan koncentrisko riņķu virkne.
72 Tā kā prasītāja nav juridiski pietiekami pierādījusi, ka melnās un zilās krāsas kombinācija ir būtiska apstrīdētā apzīmējuma pazīme, prasītājas arguments, ka šīs krāsas ir būtisks attiecīgā apzīmējuma nefunkcionāls elements, arī ir jānoraida. Proti, lai arī, kā atgādināts šā sprieduma 34. un 62. punktā, Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts patiešām nevar tikt piemērots, ja pieteikums reģistrēt kā preču zīmi attiecas uz preces formu, kurā svarīga loma ir nefunkcionālam, piemēram, dekoratīvam vai izdomātam elementam (šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2018. gada 31. janvāris, Transdermāla plākstera attēlojums, T‑44/16, nav publicēts, EU:T:2018:48, 24. punkts un tajā minētā judikatūra), ir skaidrs, ka tas tā nav šajā gadījumā. Proti, ciktāl prasītāja nav juridiski pietiekami pierādījusi, ka melnās un zilās krāsas kombinācija ir apstrīdētā apzīmējuma būtiska iezīme, proti, viens no tās “svarīgākajiem elementiem”, šī krāsu kombinācija tāpēc ir tikai mazsvarīgs arbitrārs elements. Kā tika norādīts šī sprieduma 62. punktā, viena vai dažu arbitrāru mazsvarīgu elementu klātbūtne neizslēdz minētās regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta piemērošanu (šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2018. gada 31. janvāris, Transdermāla plākstera attēlojums, T‑44/16, nav publicēts, EU:T:2018:48, 86. punkts un tajā minētā judikatūra). Tāpēc ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru šī krāsu kombinācija ir būtisks apstrīdētā apzīmējuma nefunkcionāls elements.
73 Otrkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, ar ko tā pārmet Apelācijas padomei, ka tā neesot ņēmusi vērā blīvējuma moduļa “kastes” formu un zilo krāsu, kas arī veidotu apstrīdētā apzīmējuma būtiskas iezīmes, ir jāatgādina, kā tika norādīts šī sprieduma 65. punktā, ka, lai arī Apelācijas padome kļūdaini izslēdza šos divus elementus, pamatojoties uz to, ka bija runa par “elementiem pilnīgi bez atšķirtspējas”, joprojām nemainīgs ir tas, ka prasītāja nepamato savu apgalvojumu, ka šie divi elementi būtu jāuzskata par apstrīdētā apzīmējuma būtiskām iezīmēm. Tādējādi šis arguments ir jānoraida.
74 Tātad, tā kā neviens no prasītājas izvirzītajiem argumentiem neļauj apšaubīt Apelācijas padomes secinājumu, ka koncentriski riņķi ir apstrīdētā apzīmējuma vienīgā būtiskā iezīme, ir jānoraida prasītājas arguments, ka Apelācijas padome neesot pareizi identificējusi šī apzīmējuma būtiskās iezīmes.
75 Treškārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka apstrīdētajā preču zīmē neesot ietvertas raksturīgās iezīmes, kas ir vajadzīgas un obligātas attiecīgās preces darbībai un izmantošanai, piemēram, demarkācijas līnija, izstrādājuma taisnstūra trīsdimensiju forma un noņemamie slāņi, bez kuriem nevarētu iegūt vēlamo tehnisko rezultātu (skat. šā sprieduma 23. punktu), vispirms ir jāuzsver, ka, lai varētu piemērot Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzēto absolūto atteikuma pamatu, pietiek ar to, ka formas būtiskās iezīmes apkopo tehniski cēloņsakarīgas un pietiekamas iezīmes paredzētā tehniskā rezultāta sasniegšanai, tādējādi tās būtu attiecināmas uz tehnisko rezultātu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 12. novembris, Sarkans Lego klucis, T‑270/06, EU:T:2008:483, 39. punkts).
76 Turklāt ir jāatgādina, ka šī sprieduma 48. punktā ir norādīts, ka uz apstrīdēto apzīmējumu, kas veido blīvējuma moduļa priekšējās virsmas divdimensiju attēlu, var tikt attiecināts Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts.
77 Tādējādi var secināt, ka Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts ir piemērojams apzīmējumam, kas pilnībā neietver attiecīgās preces sīkākās iezīmes, un tas tā it īpaši ir gadījumā, kā šajā lietā, kad apzīmējums veido trīsdimensiju formas divdimensiju attēlu, ar nosacījumu, ka tiek pierādīts, ka apzīmējuma būtiskās iezīmes apkopo vismaz tehniski cēloņsakarīgas un pietiekamas iezīmes paredzētā tehniskā rezultāta sasniegšanai.
78 Šis apsvērums tādējādi ļauj sākotnēji pārbaudīt, vai koncentriskie riņķi, kas ir vienīgā apstrīdētā apzīmējuma būtiskā iezīme, atbilst attiecīgā izstrādājuma tehniskajai funkcijai, un pēc tam otrajā posmā – vai tie atbilst tehniskas cēloņsakarības un pietiekamiem parametriem, lai iegūtu vēlamo tehnisko rezultātu.
79 Pirmkārt, attiecībā uz jautājumu par to, vai koncentriskie riņķi pilda tehnisku funkciju, vispirms ir jāatgādina, ka it īpaši šā sprieduma 44. punktā tika pierādīts, ka apstrīdētās preču zīmes koncentriskie riņķi, kā pareizi norādīja Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 28. punktā, attēlo blīvējuma moduļa koncentriskos, noņemamos blīvējuma slāņus, jo tie ir “noņemamo slāņu “daudzuma” redzamās sekas” un katrs no tiem atbilst “noņemamā slāņa sānskatam”.
80 Jāatgādina arī, ka no apstrīdētā lēmuma 23.–25. punktā norādītā blīvējuma moduļa apraksta izriet, ka “izgudrojums, kas sastāv no “šķērseniska vai gareniska” blīvējuma, ir metode, kā nodrošināt cieši pieguļošu stāvokli kabeļa, caurules vai stieples drošai ievietošanai”, ka “iekšējais riņķveida gareniskais dobums sastāv no koncentriskiem, noņemamiem blīvējuma slāņiem”, ka “slāņi tiek “nolobīti”, līdz tiek sasniegts pareizais diametrs kabeļa ievietošanai”, ka izgudrojums ir “risinājums, kura pamatā ir gumijas moduļi, kas izgatavoti no noņemamiem slāņiem”, un ka “tas nodrošina perfektu blīvējumu, lai kādi arī būtu kabeļa vai caurules ārējie izmēri”.
81 Tādējādi, ņemot vērā iepriekšminētā blīvējuma moduļa aprakstu, ir arī jāatzīmē, ka koncentriski, noņemami blīvējuma slāņi, kurus attēlo apstrīdētās preču zīmes koncentriskie riņķi, pilda attiecīgās preces tehnisko funkciju, proti, tie tiek “nolobīti”, “līdz tiek sasniegts pareizais diametrs kabeļa ievietošanai”.
82 Otrkārt, jautājumā par to, vai koncentriskie riņķi, ciktāl tie attēlo blīvējuma moduļa noņemamos, koncentriskos blīvējuma slāņus, apvieno tehniski cēloņsakarīgas un pietiekamas pazīmes vēlamā tehniskā rezultāta iegūšanai, vispirms ir jāuzsver, ka no šā sprieduma 80. punktā minētā apraksta izriet, ka ar blīvēšanas moduli paredzētais tehniskais rezultāts ir garantēt “cieši pieguļošu stāvokli kabeļa, caurules vai vada drošai ievietošanai” un nodrošināt “perfektu blīvējumu”, lai kādi arī būtu kabeļa vai caurules ārējie izmēri”. No šī apraksta arī izriet, ka šis tehniskais rezultāts tiek iegūts precīzi, noņemot noņemamos slāņus, jo ir norādīts, ka “slāņi tiek “nolobīti”, līdz tiek sasniegts pareizais diametrs kabeļa ievietošanai”.
83 To apstiprina prasītājas preču katalogs, kurā ir īpaši norādīts, ka attiecīgā prece ir “balstīta uz nolobāmiem slāņiem”, tādējādi parādot, ka koncentriski, noņemami blīvējuma slāņi ir galvenais tehniskais koncepts, kas ir pamatā blīvējuma modulim, un tas apstrīdētās preču zīmes aprakstā ir attēlots ar blīvējuma moduļa priekšējo virsmu, kas turklāt ir vienīgais minētā moduļa skats, kurā ir redzami koncentriski, noņemami blīvējuma slāņi un kurš arī ļauj noteikt metodi, kāda izmantota modulī, lai sasniegtu vēlamo tehnisko rezultātu, proti, “cieši pieguļošu stāvokli” un “perfektu blīvējumu, lai kādi arī būtu kabeļa vai caurules ārējie izmēri”.
84 Turklāt, un kā apstrīdētā lēmuma 35. punktā Apelācijas padome pamatoti ir norādījusi, lai blīvējuma moduļa blīve darbotos, tai it īpaši ir jābūt tādā formā, kādā tā attēlota apstrīdētajā preču zīmē. Patiešām, šķērsgriezumam ir jābūt riņķveida, jo blīvēšanas modulī ievietojamo elementu, proti, kabeļa, stieples vai caurules, šķērsgriezums arī parasti tāds ir, un slāņiem ir jābūt koncentriskiem, lai tos varētu noņemt pa vienam, līdz tiek iegūts vēlamā dobuma diametrs.
85 Ņemot vērā koncentrisko, noņemamo blīvējuma slāņu tehnisko funkciju un tehnisko rezultātu, uz kuru vērsts blīvējuma modulis, kā aprakstīts šā sprieduma 81.–84. punktā, ir jānorāda, ka attiecīgās formas būtiskā iezīme, kura atbilst koncentriskajiem riņķiem, kas attēlo blīvējuma moduļa noņemamos, koncentriskos slāņus, apvieno tehniski cēloņsakarīgas un pietiekamas iezīmes vēlamā tehniskā rezultāta iegūšanai, ciktāl “cieši pieguļošais stāvoklis kabeļa, caurules vai stieples drošai ievietošanai” un “perfekts blīvējums, lai kādi arī būtu kabeļa vai caurules ārējie izmēri” tiek iegūti precīzi, noņemot koncentriskos slāņus, kas noņemami pa vienam, līdz tiek sasniegts pareizais diametrs kabeļa ievietošanai, un, kā Apelācijas padome pareizi norādījusi apstrīdētā lēmuma 39. punktā, koncentriskie riņķi attēlo blīvējuma moduļa noņemamos blīvējuma slāņus, kas ir būtiska izgudrojuma iezīme, jo tie veido galveno tehnisko konceptu, uz kuru balstās attiecīgā prece.
86 Attiecīgi Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 45. punktā pamatoti ir norādījusi, ka “virsmas priekšējā daļā, kas skaidri parāda koncentrisko riņķu struktūru, – ņemot vērā attiecīgās preces – ir ietverta visa attiecīgā informācija, kas vajadzīga vēlamā tehniskā rezultāta iegūšanai”, ka, “lai gan reālajai precei, tai esot trīsdimensiju, piemītot dziļums, šim dziļumam nav izmaiņu”, ka “katrs nejauši izvēlēts šķērsgriezums visā tā garumā atklāj identisku struktūru” un ka, “lai gan nav redzamas pārējās moduļa puses, tam nav nozīmes, jo tās nesniedz tehnisku informāciju, kas attiecas uz preču zīmes darbību”.
87 Šis secinājums nevar tikt atspēkots ar prasītājas argumentiem.
88 Pirmkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka apstrīdētajā preču zīmē nav ietverta demarkācijas līnija un trīsdimensiju taisnstūra forma, kas ir būtiskas raksturīgās iezīmes attiecīgās preces izmantošanai un darbībai, bez kurām nevarētu iegūt ar blīvēšanas moduli paredzēto tehnisko rezultātu, ir skaidrs, ka prasītāja nepamato savu apgalvojumu, kā atgādināts šā sprieduma 82. punktā, ka attiecīgo preci var sadalīt divās daļās un ka taisnstūra forma ir “absolūti nepieciešams nosacījums” vēlamā tehniskā rezultāta iegūšanai. Tādējādi šis arguments ir jānoraida.
89 Vēl attiecībā uz prasītājas argumentu, ka, no vienas puses, blīvējuma moduļa iezīmes, kas nav attēlotas apstrīdētajā preču zīmē, proti, demarkācijas līnija un trīsdimensiju taisnstūra forma, varētu būt iekļautas konkurējošās precēs ar atšķirīgu zīmējumu un ka, no otras puses, tirgū ir sastopami arī citi blīvēšanas risinājumi, kuriem šis konkrētais tehniskais risinājums pat nebūtu vajadzīgs, ir jāatgādina, ka judikatūrā attiecībā uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu ir noteikts, ka nepieciešamības nosacījums nenozīmē, ka attiecīgajai formai ir jābūt vienīgajai, ar kuru var tikt iegūts attiecīgais tehniskais rezultāts. Ir taisnība, kā uzsver prasītāja, ka dažos gadījumos tehnisku rezultātu var iegūt, izmantojot dažādus risinājumus. Tomēr, pretēji prasītājas apgalvotajam, tas pats par sevi nenozīmē, ka attiecīgās formas preču zīmes reģistrācija atstāj neskartu tajā ietvertā tehniskā risinājuma pieejamību citiem tirgus dalībniekiem. Šajā ziņā ir jānorāda, ka vienīgi preces funkcionālās formas kā preču zīmes reģistrācija var ļaut šīs preču zīmes īpašniekam aizliegt citiem uzņēmumiem izmantot tādu pašu formu, kā arī līdzīgas formas. Tādējādi liels skaits alternatīvu formu var kļūt nelietojamas minētā īpašnieka konkurentiem (skat. spriedumu, 2018. gada 31. janvāris, Transdermāla plākstera attēlojums, T‑44/16, nav publicēts, EU:T:2018:48, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).
90 Vēl arī attiecībā uz prasītājas apgalvojumu, ka nepastāvot konkurences aizskāruma risks, jo tirgū esot pieejamas daudzas krāsu kombinācijas, izņemot tās, kuras tā izmanto, un, kā to pierāda personas, kas iestājusies lietā, pieteiktā preču zīme, kas ir Iebildumu nodaļas 2019. gada 22. februāra lēmuma B 3035 519 priekšmets, ir jāatgādina, ka atbildes uz jautājumu, vai apzīmējums ietver dekoratīvu vai izdomātu elementu, kuram ir nozīmīga loma, funkcija ir ļaut noteikt, vai konkurējošajiem uzņēmumiem būtu viegla pieeja līdzvērtīgas funkcionalitātes alternatīvajām formām, lai nodrošinātu, ka nepastāv aizskāruma tehniskā risinājuma pieejamībai risks. Tomēr, ciktāl šī sprieduma 72. punktā tika konstatēts, ka melnās un zilās krāsas kombinācija ir bijis mazsvarīgs arbitrārs, nevis nozīmīgs dekoratīvs elements, kas ļautu izslēgt Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta piemērošanu, ir jānoraida prasītājas arguments, ka nepastāv konkurences aizskāruma iespēja krāsu dažādu kombināciju pastāvēšanas dēļ, jo iesaistītajai krāsu kombinācijai ir tikai niecīga loma, lai neļautu konkurējošiem uzņēmumiem viegli piekļūt alternatīvām līdzvērtīgas funkcionalitātes formām.
91 Turklāt tas, ka Iebildumu nodaļa, pieņemot 2019. gada 22. februāra Lēmumu B 3035 519, secināja, ka nepastāv sajaukšanas iespēja starp personas, kas iestājusies lietā, pieteikto preču zīmi un prasītājas agrākajām preču zīmēm, it īpaši ņemot vērā atšķirīgās krāsas, nav nozīmes arī secinājumam, ka nepastāv konkurences aizskāruma risks, jo Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir nodrošinātas vispārējās intereses, kas atšķiras no tām, kas ir šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pamatā. Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta mērķis ir aizsargāt preču zīmes galveno funkciju – garantēt patērētājam vai galalietotājam ar preču zīmi aptvertās preces vai pakalpojuma izcelsmes identiskumu, ļaujot viņam bez sajaukšanas iespējas atšķirt šo preci vai pakalpojumu no tiem, kuriem ir cita izcelsme (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1998. gada 29. septembris, Canon, C‑39/97, EU:C:1998:442, 28. punkts un tajā minētā judikatūra) –, nevis izvairīties no tā, ka, izmantojot Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, uzņēmumi varētu izmantot tiesības uz preču zīmēm, lai bez ierobežojuma laikā izmantotu ekskluzīvas tiesības uz tehniskiem risinājumiem. Tādējādi apzīmējuma krāsu novērtēšana notiek atšķirīgi divu iepriekš minēto noteikumu kontekstā.
92 Tādējādi, tā kā no visiem iepriekšminētajiem apsvērumiem izriet, ka ir izpildīti visi nosacījumi, kas minēti Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā, un ka prasītājas apgalvojumi neatspēko šo secinājumu, Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 49. punktā pamatoti secināja, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācija varētu nepamatoti ierobežot konkurentu iespēju laist tirgū blīvējuma moduļus, kuru funkcija balstās uz koncentrisku slāņu noņemšanu no cilindriska dobuma, lai nodrošinātu drošu savienojumu ar cauruli, vadu vai kabeli, un tāpēc apstrīdētās preču zīmes reģistrācija, pamatojoties uz iepriekš minēto noteikumu, ir jāatzīst par spēkā neesošu.
93 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, prasītājas vienīgais pamats, kas saistīts ar Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pārkāpumu, un tādējādi prasība kopumā ir jānoraida.
94 Šādos apstākļos un ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, prasījumus, lai noraidītu prasību (skat. šī sprieduma 15. un 16. punktu), nav pamata lemt par pamatiem, uz kuriem tā balstās pakārtoti un kas būtībā ir balstīti uz to, ka apstrīdētā preču zīme nav spēkā neesoša citu iemeslu, kas nav minēti Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā – proti, to, kas norādīti minētās regulas 7. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktā un minētās regulas 59. panta 1. punkta b) apakšpunktā, – dēļ.
Par tiesāšanās izdevumiem
95 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
96 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt EUIPO tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tā prasījumiem. Persona, kas iestājusies lietā un kas nav prasījusi noteikt tiesāšanās izdevumus, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) Roxtec AB sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.
3) Wallmax Srl sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2019. gada 24. septembrī.
[Paraksti]