Apelācijas sūdzība, ko 2024. gada 22. februārī Čehijas Republika iesniegusi par Vispārējās tiesas (desmitā palāta) 2023. gada 6. decembra spriedumu lietā T-48/22 Čehijas Republika/Komisija
(Lieta C-140/24 P)
Tiesvedības valoda – čehu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Čehijas Republika (pārstāvji: M. Smolek, J. Vláčil, J. Očková un J. Benešová)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi
atcelt Vispārējās tiesas sprieduma lietā T-48/22 rezolutīvās daļas 2. punktu un atbilstošo daļu spriedumā;
atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2021/2020, ciktāl tajā ir izslēgti izdevumi par kopējo summu 25 596 118,58 EUR;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza astoņus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1306/2013 1 52. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 1307/2013 2 9. panta 2. punktu, pārkāpums. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, secinādama, ka, pārbaudot, vai atbalsta pieteikuma iesniedzējam ir aktīvā lauksaimnieka statuss, ir jāņem vērā saistītie uzņēmumi. Šāda prasība neizriet ne no vienas Savienības tiesību normas. Fizisku vai juridisku personu grupas jēdziens ir skaidri balstīts uz lauksaimnieka definīciju Regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un tālab apzīmē lauksaimnieku organizāciju, kas izveidota valsts tiesību aktos paredzētajā formā, nevis saistītu uzņēmumu.
Ar otro pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešo daļu, pārkāpums. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, secinādama, ka, lai atspēkotu negatīvo prezumpciju attiecībā uz aktīvā lauksaimnieka statusu, nevar izmantot to pašu kritēriju, lai pierādītu, ka pieteikuma iesniedzēja lauksaimniecības darbība nav nebūtiska, ka tā ir viņa galvenā saimnieciskā darbība vai darījumdarbības mērķis, lai gan abi nosacījumi pēc satura pārklājas un Regulā Nr. 639/2014 1 ir skaidri paredzēta iespēja piemērot citus kritērijus, jo vienīgais ierobežojums esot izvēlētā kritērija spēja pierādīt, ka atbalsta pieteikuma iesniedzēja lauksaimniecības darbība nav tikai nebūtiska.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punkta pārkāpums. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu un sagrozījusi faktus, secinot, ka Čehijas Republika nav pierādījusi piemērotās finanšu korekcijas nesamērīgumu saistībā ar aktīvā lauksaimnieka statusa pierādījumu, lai gan Čehijas Republikas prasībai pievienotie pierādījumi liecinot par pretējo.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar labas pārvaldības principu, tiesiskās paļāvības principu un Regulas Nr. 908/2014 1 34. panta 1. punktu, pārkāpums. Vispārējā tiesa esot sagrozījusi faktus par tiesisko stāvokli, jo, pieņemot lēmumu, tā neesot ņēmusi vērā, ka finanšu korekcija attiecībā uz pastāvīgajām ganībām tika noteikta pretēji pašas Komisijas konstatējumam par Savienības tiesību pārkāpuma neesamību.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu un Regulas Nr. 908/2014 34. pantu, pārkāpums. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka Regulas Nr. 1306/2013 52. pantā un Regulas Nr. 908/2014 34. pantā minētie termiņi attiecas ne tikai uz informācijas par finanšu korekcijas aprēķinu paziņošanu, bet arī uz informācijas par Savienības tiesību pārkāpuma esamību paziņošanu. Tādējādi tika ierobežotas dalībvalsts tiesības uz tiesas pārbaudi par to, vai ir pieļauts Savienības tiesību pārkāpums, lai gan šī pārbaude ir nepieciešams priekšnoteikums finanšu korekcijas noteikšanai.
Ar sesto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 1. punkta pārkāpums. Vispārējā tiesa esot sagrozījusi faktus, secinot, ka Čehijas Republika revīzijas izmeklēšanā AA/2017/010/CZ nav iesniegusi pietiekamus pierādījumus par pastāvīgo ganību identifikācijas sistēmas pareizu darbību un ka šie pierādījumi pirmo reizi tika iesniegti tikai revīzijas izmeklēšanā AA/2020/012/CZ, jo tā nav ņēmusi vērā Čehijas Republikas prasības pieteikumā iesniegtos pierādījumus, uz kuriem tā konkrēti norādīja saistībā ar pamatiem.
Ar septīto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 1306/2013 72. pantu un Regulas Nr. 640/2014 1 13. pantu, pārkāpums. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka saskaņā ar Čehijas tiesībām atbalsta pieteikuma autentiskuma apliecināšana ar pašrocīgu parakstu pēc Regulas Nr. 640/2014 13. pantā paredzētā termiņa beigām, esot uzskatāma par šī pieteikuma iesniegšanu pēc termiņa. Proti, prasība par pašrocīgu parakstu nav pieteikuma pieņemamības kritērijs, kas būtu paredzēts Savienības tiesību aktos, bet gan izriet vienīgi no valsts tiesībām.
Ar astoto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punkta pārkāpums. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nepārbaudot finanšu korekciju, kura noteikta saistībā ar apropriācijām finanšu disciplīnas shēmas kontekstā, kas atspoguļo attiecībā uz dažādām atbalsta shēmām noteiktās finanšu korekcijas, lai gan ar pārsūdzēto spriedumu ir atcelta būtiska finanšu korekcijas daļa, kura noteikta attiecībā dažādām atbalsta shēmām. Vispārējā tiesa turklāt esot sagrozījusi faktus, uzskatot, ka Komisijas rīcībā nav bijusi informācija, kas nepieciešama, lai precīzāk noteiktu finanšu korekciju attiecībā uz brīvprātīga saistītā atbalsta shēmu, lai gan no prasības pieteikumam pievienotajiem pierādījumiem izrietēja pretējais.
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV 2013, L 347, 608. lpp.).
1 Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 639/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina [Regulu Nr. 1307/2013], un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu (OV 2014, L 181, 1. lpp.).
1 Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014 (2014. gada 6. augusts), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV 2014, L 255, 59. lpp.).
1 Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 640/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (OV 2014, L 181, 48. lpp.).