Lieta T‑534/11
Schenker AG
pret
Eiropas Komisiju
Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Administratīvā lieta un Komisijas galīgais lēmums attiecībā uz aizliegtu vienošanos, šī lēmuma nekonfidenciālā versija – Piekļuves atteikums – Pienākums veikt konkrētu un individuālu pārbaudi – Izņēmums saistībā ar trešās personas komerciālo interešu aizsardzību – Izņēmums saistībā ar izmeklēšanas mērķu aizsardzību – Sevišķas sabiedrības intereses
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 7. oktobra spriedums
1. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no principa par piekļuvi dokumentiem – Uz vairākiem izņēmumiem balstīts atteikums – Pieļaujamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants)
2. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzība – Komerciālo interešu aizsardzība – Pienākums izvērtēt attiecīgās intereses
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmais un trešais ievilkums)
3. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pienākums piešķirt daļēju piekļuvi datiem, uz kuriem izņēmumi neattiecas – Piemērošana dokumentiem, kuri ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas vispārēja prezumcija par piekļuves atteikumu – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkts)
4. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzība – Komerciālo interešu aizsardzība
(LESD 101. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmais un trešais ievilkums; Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 2. punkts un 28. pants) Komisijas Regulas Nr. 773/2004 6., 8., 15. un 16. pants)
5. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzība – Komerciālo interešu aizsardzība – Sevišķas sabiedrības intereses, kas pamato dokumentu publiskošanu – Jēdziens – Sabiedrības interese būt informētai par Komisijas darbību konkurences jomā – Ietveršana –Ierobežojumi – Intereses nodrošināšana ar lēmuma nekonfidenciālās versijas publiskošanu
(LESD 101. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmais un trešais ievilkums; Padomes Regulas Nr. 1/2003 7. pants un 30. panta 1. un 2. punkts)
6. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi –Apjoms – Piemērošana ar konkurences normu ievērošanas kontroles procedūrām saistītiem administratīvu lietu materiāliem – Paziņošana personai, kas plāno celt prasību par zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz iespējamu LESD 101. panta pārkāpumu – Pieteikuma iesniedzēja pienākums pierādīt nepieciešamību piekļūt attiecīgajiem dokumentiem – Apjoms
(LESD 101. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts)
7. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pienākums piešķirt daļēju piekļuvi datiem, uz kuriem izņēmumi neattiecas – Apjoms
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. un 6. punkts)
8. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Termiņš atbildei uz piekļuves pieteikumu – Pagarināšana– Nosacījumi – Pieteikums par piekļuvi dokumentiem, kuri tiek uzskatīti par konfidenciāliem administratīvas procedūras konkurences jomā ietvaros – Attiecīgās iestādes pienākums atbildēt uz pieteikumu saprātīgā termiņā – Vērtēšanas kritēriji
(LESD 101. un 339. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 8. panta 1. un 2. punkts; Padomes Regula Nr. 1/2003)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 39. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 44., 74. un 75. punktu)
3. Lēmuma par atteikumu piekļūt dokumentiem ietvaros attiecīgā iestāde var pamatoties uz vispārējiem pieņēmumiem, kas attiecas uz noteiktām dokumentu kategorijām, jo līdzīgi vispārīgi apsvērumi ir attiecināmi uz tāda paša rakstura dokumentu publiskošanas pieteikumiem. Šajā ziņā jānorāda, ka, ja uz dokumentu attiecas vispārējā prezumpcija un ja nekādas sevišķas sabiedrības intereses nepamato tā publiskošanu, tad uz šo dokumentu neattiecas prasība par visa vai daļēja tā satura publiskošanu.
(sal. ar 47. un 108. punktu)
4. Les Regulās Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem un Nr. 1/2003 nav ietvertas normas, kurās būtu skaidri paredzēts vienas regulas pārākums pār otru. Līdz ar to ir jānodrošina katras šīs regulas piemērošana veidā, kas atbilst otrai regulai un ļauj tās piemērot saskaņoti. Tādējādi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā un trešajā ievilkumā paredzēto izņēmumu interpretēšanas nolūkā ir jāatzīst vispārēja pieņēmuma pastāvēšana, saskaņā ar kuru dokumentu, kurus ir apkopojusi Komisija LESD 101. panta piemērošanas procedūrā, publiskošana principā apdraud gan Savienības iestāžu veikto pārbaudes, izmeklēšanas un revīzijas darbību mērķu aizsardzību, gan šajā procesā iesaistīto uzņēmumu komerciālās intereses. Minētais ir jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai piekļuves pieteikums attiecas uz jau pabeigtu kontroles procedūru vai tādu, kas vēl turpinās.
Regulas Nr. 1/2003 27. panta 2. punktā un 28. pantā, kā arī Regulas Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija 6., 8., 15. un 16. pantā ir paredzēti ierobežojoši noteikumi attiecībā uz lietas par LESD 101. pantu piemērošanas procedūru materiālos ietverto dokumentu izmantošanu, atļaujot piekļūt lietas materiāliem vienīgi attiecīgajiem lietas dalībniekiem un sūdzības iesniedzējiem – kuru sūdzību Komisija paredz noraidīt – ar nosacījumu, ka netiek izpausti uzņēmumu komercnoslēpumi un cita konfidenciāla informācija, kā arī Komisijas un dalībvalstu konkurences iestāžu iekšējie dokumenti un ka dokumenti, kuriem sniegta piekļuve, tiek izmantoti vienīgi tiesvedībām vai administratīvām procedūrām saistībā ar LESD 101. panta piemērošanu. No minēta izriet, ka ne tikai pusēm procedūrā par LESD 101. panta piemērošanu nav neierobežotu tiesību piekļūt dokumentiem, kas ietverti Komisijas lietas materiālos, bet turklāt trešajām personām, izņemot sūdzības iesniedzējus, nav šādas procedūras ietvaros tiesību piekļūt dokumentiem Komisijas lietas materiālos.
Šādos apstākļos vispārināta piekļuve, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001, dokumentiem, ar kuriem LESD 101. panta piemērošanas procedūras laikā notikusi apmaiņa starp Komisiju un lietas dalībniekiem, kurus skar šī procedūra, vai trešajām personām, var apdraudēt līdzsvaru, kuru Savienības likumdevējs Regulā Nr. 1/2003 un Nr. 773/2004 vēlējās nodrošināt starp attiecīgo uzņēmumu pienākumu paziņot Komisijai potenciāli sensitīvu komercinformāciju un paaugstinātas aizsardzības garantiju, kas, pamatojoties uz dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu, tiek nodrošināta informācijai, kas šādi tiek nodota Komisijai.
Turklāt, ciktāl runa ir par informāciju, ko Komisija ir apkopojusi LESD 101. panta piemērošanas procedūras laikā saskaņā ar tās paziņojumiem par atbrīvojumu no naudas sodiem un to apmēra samazināšanu lietās, kas skar aizliegtas vienošanās, šīs informācijas izpaušana varētu atturēt potenciālos iecietības pieteikuma iesniedzējus no informācijas atklāšanas saskaņā ar šiem paziņojumiem. Faktiski tas viņiem varētu radīt mazāk labvēlīgu situāciju, nekā tā ir citiem uzņēmumiem, kas ir aizliegtas vienošanās dalībnieki un kas nav sadarbojušies izmeklēšanā vai ir sadarbojušies mazāk intensīvi.
(sal. ar 50., 52., 53., 55.–58. un 83. punktu)
5. Sabiedrībai ir jābūt iespējai uzzināt par Komisijas darbībām konkurences jomā, lai nodrošinātu, pirmkārt, pietiekami precīzu identificēšanu attiecībā uz darbībām, par kurām saimnieciskās darbības veicēji var tikt sodīti, un, otrkārt, Komisijas lēmumu pieņemšanas prakses izpratni, jo tā būtiski ietekmē iekšējā tirgus darbību, kas skar visus Savienības pilsoņus vai nu kā saimnieciskās darbības veicējus, vai kā patērētājus. Tātad pastāv sevišķas sabiedrības intereses tajā, lai sabiedrība varētu uzzināt Komisijas darbību šajā jomā noteiktus būtiskus elementus. Tomēr šādu sabiedrības interešu pastāvēšana neuzliek Komisijai pienākumu piešķirt vispārēju piekļuvi, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001, ikvienai informācijai, kas iegūta LESD 101. panta piemērošanas procedūras ietvaros.
Šāda vispārēja piekļuve var apdraudēt līdzsvaru, kādu Savienības likumdevējs vēlējās nodrošināt Regulā Nr. 1/2003, starp attiecīgo uzņēmumu pienākumu paziņot Komisijai potenciāli sensitīvu komercinformāciju un paaugstinātas aizsardzības garantiju, kas, pamatojoties uz dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu, tiek nodrošināta informācijai, kura šādi tiek nodota Komisijai. Turklāt sabiedrības interese tajā, ka tiek publiskots dokuments saskaņā ar pārredzamības principu, nav tik liela kā tāda dokumenta publiskošanā, kurš attiecas uz administratīvo procesu, vai dokumenta, kurš attiecas uz procesu, kurā Savienības iestāde rīkojas kā likumdevējs.
Līdz ar to sabiedrības interese būt informētai par Komisijas darbību konkurences jomā nepamato ne izmeklēšanas lietas materiālu izpaušanu, ne arī pieņemtā lēmuma pilnas versijas izpaušanu, ciktāl šie dokumenti nav nepieciešami, lai saprastu būtiskus Komisijas darbības elementus, tādus kā procedūras rezultātu vai iemeslus, kas ir bijuši tās rīcības pamatā. Komisija var nodrošināt šī rezultāta un šo iemelsu pietiekamu izpratni, tostarp publiskojot attiecīgā lēmuma nekonfidenciālo versiju.
Lai identificētu šajā ziņā nepieciešamo informāciju, ir jāuzskata, ka atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 30. panta 1. un 2. punktam Komisijai, ņemot vērā uzņēmumu likumīgās intereses saistībā ar komercnoslēpumu aizsardzību, ir jāpublicē lēmumi, kurus tā pieņem saskaņā ar šīs pašas regulas 7. pantu, minot ieinteresēto lietas dalībnieku vārdus un lēmuma būtību, kā arī noteiktās sankcijas. Tādējādi sevišķās sabiedrības intereses attiecībā uz publiskošanu nevar apmierināt vienīgi ar paziņojuma presei publicēšanu, ar kuru notiek informēšana par attiecīgā lēmuma pieņemšanu, pat tad, ja, kā šajā gadījumā, šajā paziņojumā ir sīki aprakstīts konstatētais pārkāpums, identificēti uzņēmumi, kas tiek uzskatīti par atbildīgiem par šo pārkāpumu, un norādīta summa naudas sodam, kas uzlikts katram no šiem uzņēmumiem, ciktāl šādā paziņojumā nav būtībā atkārtoti lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 7. pantu. Šādas sevišķas sabiedrības intereses prasa šo lēmumu nekonfidenciālās versijas publiskošanu.
(sal. ar 80.–85., 115. un 116. punktu)
6. Kaut arī tā ir taisnība, ka ikvienai personai ir tiesības prasīt atlīdzināt zaudējumus, kas tai nodarīti ar LESD 101. panta pārkāpumu, tomēr, lai nodrošinātu šo tiesību efektīvu aizsardzību, nav nepieciešams, ka visi dokumenti, uz kuriem attiecas LESD 101. panta piemērošanas procedūra, tiek paziņoti šādam pieteicējam tāpēc, ka tas paredz celt prasību par zaudējumu atlīdzību, jo ir maz iespējams, ka prasībai par zaudējumu atlīdzību ir jābūt balstītai uz visiem pierādījumiem, kas ietverti lietas materiālos saistībā ar šo tiesvedību.
Tādēļ ikvienai personai, kura vēlas saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas nodarīts LESD 101. panta pārkāpuma rezultātā, ir jāpierāda nepieciešamība piekļūt vienam vai otram dokumentam Komisijas lietas materiālos, lai Komisija varētu līdzsvarot intereses, kas pamato šo dokumentu publiskošanu un to aizsardzību, katrā atsevišķajā gadījumā ņemot vērā visus būtiskos lietas apstākļus. Nepastāvot šādai nepieciešamībai, intereses saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas radies LESD 101. panta pārkāpuma dēļ, nevar tikt uzskatītas par sevišķām sabiedrības interesēm Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta izpratnē.
(sal. ar 92., 94.–96. punktu)
7. Iespējas piešķirt daļēju piekļuvi Savienības iestāžu dokumentam izvērtēšana ir jāveic, ievērojot samērīguma principu. Šajā ziņā no Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 6. punkta izriet, ka iestādei ir jāpārbauda iespēja atļaut daļēji iepazīties ar pieteikumā par piekļuvi minētajiem dokumentiem, iespējamo atteikumu attiecinot tikai uz ziņām, uz kurām attiecas šajā pantā minētie izņēmumi. Iestādei ir jāpiešķir šāda daļēja piekļuve, ja šīs iestādes mērķi, atsakot piekļuvi dokumentam, var sasniegt, šai iestādei neizpaužot tikai tos fragmentus, kas var apdraudēt sabiedrības aizsargājamās intereses. No Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkta un 4. panta 2. punkta pēdējā teikuma kopīgas interpretācijas izriet, ka gadījumā, ja pēdējā minētajā normā paredzētās sevišķās sabiedrības intereses pamato dokumenta daļēju izpaušanu, Savienības iestādei, kurā ir iesniegts pieteikums par piekļuvi, ir jāpiešķir šī daļējā piekļuve.
(sal. ar 111.–113. punktu)
8. Regulas Nr. 1049/2001 normas neparedz Komisijai iespēju atbildēt uz atkārtotu pieteikumu par piekļuvi tādējādi, ka piekļuve pieprasītajam dokumentam tiks piešķirta kaut kad vēlāk. Ja uzņēmums apgalvo, ka dokuments, kas uz to attiecas, ietver komercnoslēpumu vai citu konfidenciālu informāciju, Komisija nedrīkst to publiskot, iepriekš neievērojot vairākus posmus. Vispirms Komisijai ir jādod attiecīgajam uzņēmumam iespēja paust savu viedokli. Pēc tam tai šajā ziņā ir jāpieņem pienācīgi pamatots lēmums, kas jādara zināms uzņēmumam. Visbeidzot, Komisijai pirms šī lēmuma īstenošanas ir jāsniedz uzņēmumam iespēja vērsties Savienības tiesā, lai nepieļautu šī dokumenta paziņošanu.
Jāatzīst, ka Komisijas lēmuma konkurences jomā nekonfidenciālās versijas sagatavošana var aizņemt noteiktu laiku, nesavienojamu ar termiņiem, kas paredzēti Regulas Nr. 1049/2001 8. panta 1. un 2. punktā, lai atbildētu uz atkārtotiem pieteikumiem. Komisijai ir jācenšas iziet minētos posmus pēc iespējas īsākā laikā un katrā ziņā saprātīgā termiņā, kas jānosaka, ņemot vērā īpašos apstākļus katrā konkrētajā gadījumā. Šajā ziņā ir jāņem vērā vairāk vai mazāk ievērojamais skaits pieprasījumu par konfidencialitātes nodrošināšanu, kā arī šo lūgumu tehniskā un juridiskā sarežģītība.
(sal. ar 126., 128.–130. punktu)