Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 16. decembrī NEC Corp. iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 29. septembra spriedumu lietā T-341/18 NEC/Komisija
(Lieta C-786/21 P)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: NEC Corp. (pārstāvji: R. Bachour, Solicitor, A. Pliego Selie, W. Brouwer, R. Warning, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:
atcelt pārsūdzēto spriedumu;
taisīt galīgo spriedumu šajā apelācijas tiesvedībā un atcelt apstrīdēto lēmumu un/vai samazināt naudas sodu atbilstoši prasījumiem šajā apelācijas sūdzībā, vai pakārtoti – nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā to izskatītu atbilstoši Tiesas spriedumam, un
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību apelācijas instancē un Vispārējā tiesā.
Pamati un galvenie argumenti
Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu, kas sastāv no trim daļām, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa, pārbaudot, vai apelācijas sūdzības iesniedzējai uzliktais naudas soda apmērs varētu tikt palielināts recidīva dēļ, ir pieļāvusi tiesību kļūdu un nav sniegusi pietiekamu vai atbilstīgu pamatojumu.
Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, atzīdama, ka ar apstrīdēto lēmumu apelācijas sūdzības iesniedzējai varēja tikt uzlikts atsevišķs sods par recidīvu, lai gan tās atbildība ir uzskatāma tikai par atvasinātu atbildību un ir arī kvalificēta kā tāda.
Otrkārt, Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, atbalstīdama naudas soda apmēra palielināšanu recidīva dēļ attiecībā uz laikposmu pirms 2010. gada 20. maija, tas ir, pirms apelācijas sūdzības iesniedzējai tika paziņots, ka tā ir izdarījusi pārkāpumu. Tas neesot nedz tiesiski, nedz samērīgi, it īpaši ņemot vērā to, ka laika sprīdis starp Komisijas lēmuma pieņemšanu lietā DRAMs 1 un Tokin Corporation pārkāpuma izbeigšanu bija īss, un to, ka tādēļ, objektīvi spriežot, neesot iespējams atzīt, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja būtu piekritusi vai citādi atbalstījusi Tokin Corporation pārkāpumu.
Treškārt, pārsūdzētajā spriedumā katrā ziņā esot pieļauta tiesību kļūda, jo tajā, pārbaudot naudas soda apmēru un konstatējot laikposmu, attiecībā uz kuru tas tika uzlikts, esot nepareizi piemērots samērīguma princips.
Ar otro apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa, pārsūdzētajā spriedumā nekonsekvenci attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas atbildības kvalifikāciju aizstādama ar savu izpratni par faktiem un Komisijas argumentāciju apstrīdētajā lēmumā, ir sagrozījusi apstrīdēto lēmumu un piekritusi apstrīdētajā lēmumā pieļautajai acīmredzamajai nekonsekvencei attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas dalību konstatētajā pārkāpumā.
Ar trešo apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa, pārsūdzētajā spriedumā savas neierobežotās jurisdikcijas ietvaros pārbaudot naudas soda apmēru, ir pieļāvusi tiesību kļūdu, jo esot nepareizi piemērojusi samērīguma principu un neesot izpildījusi pienākumu norādīt pietiekamu un atbilstīgu pamatojumu.
____________
1 Komisijas Lēmums (2010. gada 19. maijs) par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/38.511 –
DRAMs).