Lieta T‑762/20
Sinopec Chongqing SVW Chemical Co. Ltd u.c.
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2024. gada 21. februāra spriedums
Dempings – Konkrētu Ķīnas izcelsmes polivinilspirtu imports – Galīgais antidempinga maksājums – Īstenošanas regula (ES) 2020/1336 – Normālās vērtības aprēķināšana – Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana eksportētājvalstī – Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 6.a punkts – PTO tiesības – Atbilstīgas interpretācijas princips – Korekcijas – Neatmaksājamais PVN – Funkcijas, kuras ir līdzīgas tāda aģenta funkcijām, kas strādā, pamatojoties uz komisijas maksu – Eksporta cenas un normālās vērtības taisnīga salīdzināšana – Pierādīšanas pienākums – Regulas 2016/1036 2. panta 10. punkta b) un i) apakšpunkts – Sadarbības neesamība – Pieejamie dati – Regulas 2016/1036 18. pants – Divkārša piemērošana – Represīva piemērošana – Atšķirīgi ražošanas procesi – Cenu samazinājums – Tirgus segmenti – Produkta kontroles numuru metode – Regulas 2016/1036 3. panta 2. un 3. punkts – Tiesības uz aizstāvību – Konfidencialitātes ievērošana – Regulas 2016/1036 19. un 20. pants
1. Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Metodes – Interpretācija Savienības noslēgto starptautisko nolīgumu gaismā – Regulas 2016/1036 interpretācija, ņemot vērā 1994. gada GATT antidempinga nolīgumu – Strīdu noregulēšanas institūcijas pieņemtās interpretācijas ņemšana vērā – Savienības atvasināto tiesību “contra legem” interpretācija – Nepieļaujamība
(LESD 216. panta 2. punkts; Līgums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (1994. gada Antidempinga nolīgums); Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 2. panta 6.a un 7. punkts)
(skat. 20.–22., 28.–33. un 39.–49. punktu)
2. Starptautiskie līgumi – Līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu – 1994. gada GATT – Neiespējamība atsaukties uz PTO līgumiem, lai apstrīdētu Savienības akta tiesiskumu – Izņēmumi – Savienības akts, kas paredzēts to izpildei vai uz tiem skaidri un precīzi atsaucas – Neesamība
(LESD 216. panta 2. punkts; Līgums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (1994. gada Antidempinga nolīgums); Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 2. panta 6.a punkts)
(skat. 23., 24. un 38. punktu)
3. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums – Korekcijas – Par pārdošanu samaksātu komisijas maksu ņemšana vērā – Tirgotāja veiktas funkcijas, kuras ir līdzīgas tāda aģenta funkcijām, kas strādā, pamatojoties uz komisijas maksu – Izplatītājs, kas veido vienu ekonomisku vienību ar ražotāju – Izslēgšana – Vienas ekonomiskas vienības esamības konstatēšana – Vērā ņemami elementi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts)
(skat. 60.–64. punktu)
4. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums – Korekcijas – Nosacījumi – Pierādīšanas pienākums
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/1036 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts)
(skat. 65.–112., 126.–138., 147. un 279.–281. punktu)
5. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums – Korekcijas – Tāda neatmaksājama pievienotās vērtības nodokļa ņemšana vērā, kas ietekmē eksporta cenu – Simetrijas starp eksporta cenu un normālo vērtību atjaunošana, pielāgojot normālo vērtību
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/1036 2. panta 6.a punkts un 10. punkta k) apakšpunkts)
(skat. 145. un 153.–158. punktu)
6. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Izmeklēšanas norise – Pieejamo datu izmantošana gadījumā, ja uzņēmums atsakās sadarboties – Iestāžu pienākums pierādīt vislabāko iespējamo datu izmantošanu – Neesamība – Iestāžu rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi
(Līguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (1994. gada Antidempinga nolīgums) 6.8. pants un II pielikums; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 3. pants un 18. panta 5. un 6. punkts)
(skat. 181.–207. punktu)
7. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Izmeklēšanas norise – Pieejamo datu izmantošana gadījumā, ja uzņēmums atsakās sadarboties – Normālās vērtības noteikšana – Prezumētā normālā vērtība, kas nav mazāka par citu ražotāju eksportētāju lielāko normālo vērtību – Prezumpcija, kas balstīta uz uzņēmuma nesadarbošanos – Nepieļaujamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 18. pants)
(skat. 211.–220. punktu)
8. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Kaitējums – Vērā ņemami faktori – Importa par dempinga cenām ietekme uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū – Cenu samazinājuma starpības aprēķins – Aprēķina metode – Komisijas rīcības brīvība – Komisijas pienākums ņemt vērā attiecīgā izstrādājuma tirgus segmentus – Neesamība, izņemot ārkārtas apstākļos
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/1036 1. panta 4. punkts un 3. panta 2. un 3. punkts)
(skat. 249.–258., 261., 262., 267.–269. un 273. punktu)
9. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Kaitējums – Vērā ņemami faktori – Importa par dempinga cenām ietekme uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū – Cenu samazinājuma starpības aprēķins – Aprēķina metode – Komisijas pienākums ņemt vērā visu izlasē iekļauto Savienības ražotāju līdzīgo izstrādājumu pārdošanas apjomu – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/1036 3. panta 2. un 3. punkts)
(skat. 288. un 292.–297. punktu)
10. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Izmeklēšana – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Iestāžu pienākums nodrošināt attiecīgo uzņēmumu informēšanu un ievērot informācijas konfidencialitāti, saskaņojot šos pienākumus – Komisijas lēmums, ar kuru noraidīts attiecīgā uzņēmuma lūgums piekļūt konfidenciālai informācijai – Komisijas pieļautas tiesību kļūdas neesamība – Uzņēmums, kas nav vērsies pie uzklausīšanas amatpersonas par šo noraidošo lēmumu – Apstāklis, kas apstiprina secinājumu par Komisijas pieļautas tiesību kļūdas neesamību
(Līguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (1994. gada Antidempinga nolīgums) 6.5. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 6. panta 7. punkts, 19. un. 20. pants)
(skat. 308.–315. un 321.–330. punktu)
11. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Izmeklēšanas norise – Komisijas pienākums nodrošināt attiecīgo pušu informēšanu – Tvērums – Tiesības uz aizstāvību – Pārkāpums – Nosacījumi – Attiecīgā uzņēmuma iespēja labāk nodrošināt savu aizstāvību procesuāla pārkāpuma neesamības gadījumā
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/1036 19. un 20. pants)
(skat. 331.–335. punktu)
Rezumējums
Pamatojoties uz Ķīnas Sinopec grupas vienības celto prasību, Vispārējā tiesa atceļ Eiropas Komisijas Īstenošanas regulu 2020/1336, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes polivinilspirtu (turpmāk tekstā – “PVS”) importam (1). Šajā lietā par eksporta cenas un normālās vērtības taisnīgu salīdzināšanu tiesa precizē Komisijas pierādīšanas pienākuma apjomu, lai varētu veikt korekciju, samazinot eksporta cenu, jo ar ražotāju saistīta pārdošanas sabiedrība veic funkcijas, kuras ir līdzīgas tāda aģenta funkcijām, kas strādā, pamatojoties uz komisijas maksu. Tā arī lemj, vai gadījumā, ja Komisija, konstatējusi, ka uzņēmums nesadarbojas, balsta savus secinājumus uz pieejamajiem datiem, un var piemērot prezumpciju, saskaņā ar kuru šīs sabiedrības pārdoto ražojumu normālā vērtība atbilst augstākajai citu ražotāju eksportētāju normālajai vērtībai.
Šajā lietā Komisija, saņēmusi sūdzību no Eiropas Savienības galvenā PVS ražotāja Kuraray Europe GmbH, uzsāka antidempinga izmeklēšanu, kuras noslēgumā tā pieņēma apstrīdēto regulu.
Šajā kontekstā Sinopec grupas vienības, proti, Sinopec Chongqing SVW Chemical Co. Ltd (turpmāk tekstā – “Sinopec Chongqing”) un Sinopec Great Wall Energy & Chemical (Ningxia) Co. Ltd (turpmāk tekstā ‑ “Sinopec Ningxia”), Ķīnas sabiedrības, kas ražo PVS, kā arī ar šīm sabiedrībām saistīta Ķīnas sabiedrība Central‑China Company, Sinopec Chemical Commercial Holding Co. Ltd (turpmāk tekstā – “Sinopec Central‑China”), kura eksportē šo sabiedrību ražotos izstrādājumus, citastarp arī uz Eiropas Savienību, uzskatīdamas, ka tām ir nodarīts kaitējums Komisijas noteikto antidempinga maksājumu dēļ, vērsās Vispārējā tiesā ar prasību atcelt Īstenošanas regulu 2020/1336, ciktāl tā attiecas uz šīm sabiedrībām (2)
Vispārējās tiesas vērtējums
Prasības pamatojumam prasītājas vispirms apgalvo, ka Komisijas veiktā Regulas 2016/1036 (3) 2. panta 6.a punkta piemērošana, lai noteiktu to ražoto izstrādājumu normālo vērtību, ir pretrunā pienākumiem, kas izriet no Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) tiesībām. Ar šo tiesību normu ir ieviests īpašs režīms, kas paredz noteikumus normālās vērtības noteikšanai eksportam no valstīm, attiecībā uz kurām ir konstatēts, ka to iekšējais tirgus ir būtiski izkropļots, kā definēts šajā pašā tiesību normā.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa precizē, ka Komisijai nebija jāinterpretē šī tiesību norma atbilstīgi PTO noteikumiem. Proti, pat ja Savienības tiesību akti jāinterpretē cik vien iespējams, ņemot vērā starptautiskās tiesības, it īpaši, ja to mērķis ir īstenot Savienības noslēgtu starptautisku līgumu, tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punktu nevar uzskatīt par tiesību normu, kuras mērķis ir īstenot PTO ietvaros noslēgto līgumu konkrētos pienākumus, jo PTO tiesībās nav īpašu noteikumu normālās vērtības aprēķināšanai attiecīgajā tiesību normā minētajās situācijās.
Turpinājumā – par attiecīgo izstrādājumu eksporta cenas un normālās vērtības salīdzinājumu Vispārējā tiesa konstatē, ka Komisija eksporta cenai ir kļūdaini piemērojusi lejupvērstu korekciju atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam. Tā ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatīdama, ka, lai gan pastāv kopīga kontrole, prasītājas nav vienota ekonomiska vienība, jo Komisijas ieskatā ar abām pārējām prasītājām saistītā pārdošanas sabiedrība Sinopec Central‑China rīkojās nevis kā iekšējais pārdošanas departaments, bet drīzāk veica funkcijas, kuras ir līdzīgas tāda aģenta funkcijām, kas strādā, pamatojoties uz komisijas maksu.
Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet – ja Savienības iestādes uzskata, ka jāveic korekcija, samazinot eksporta cenu, pamatojoties uz to, ka ar ražotāju saistītās pārdošanas sabiedrības funkcijas ir līdzīgas tāda aģenta funkcijām, kurš strādā, pamatojoties uz komisijas maksu, tad šīm iestādēm vismaz jāsniedz saskaņotas norādes, kas pierāda, ka šis nosacījums ir izpildīts.
Tādēļ Komisijai bija jāsniedz pietiekami saskanīgi pierādījumi, kas ļautu pierādīt, ka, lai gan pastāv kopīga kontrole, Sinopec Central‑China veica funkcijas, kuras ir līdzīgas tāda aģenta funkcijām, kas strādā, pamatojoties uz komisijas maksu, un nerīkojās kā iekšējais pārdošanas departaments. Taču Komisija nav izpildījusi tai uzlikto pierādīšanas pienākumu, jo sniegtajām norādēm vai nu nav nozīmes, vai arī tām nav pierādījuma spēka attiecībā uz Sinopec Central‑China veiktajām funkcijām.
Saistībā ar Sinopec Ningxia pārdoto izstrādājumu normālās vērtības aprēķinu Vispārējā tiesa turklāt norāda, ka Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu, piemērodama prezumpciju, saskaņā ar kuru šī vērtība atbilda citu ražotāju eksportētāju augstākajai normālajai vērtībai.
Šajā gadījumā, tā kā prasītājas nevarēja iesniegt Komisijai nepieciešamos datus par Sinopec Ningxia, Komisija tās pārdoto izstrādājumu normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz pieejamajiem datiem pamatregulas 18. panta izpratnē. Tādējādi tika salīdzināti tās rīcībā esošie dati. Lai gan Komisijai nav jāpaskaidro, kādā ziņā izmantotie pieejamie dati ir bijuši vislabākie iespējamie, jo šāds pienākums neizriet ne no pamatregulas 18. panta, ne no judikatūras, tai tomēr ir jāizskaidro, kādēļ izmantotie dati bija atbilstoši.
Tātad, ja Sinopec Ningxia un Sinopec Chongqing ražošanas procesu atšķirību dēļ Komisijai bija tiesības kā atbilstošos datus neņemt vērā ar Sinopec Chongqing saistītos datus un tā varēja izmantot ar citiem ražotājiem eksportētājiem saistītos datus, Komisijai bija jāpamato tās izvēle katram Sinopec Ningxia pārdotā ražojuma veidam izmantot citu ražotāju eksportētāju augstāko normālo vērtību. Proti, šī izvēle nevar balstīties uz prezumpciju, kuras pamatā ir tikai tas, ka prasītājas nesadarbojās, jo Komisijai nav tiesību sodīt ražotāju eksportētāju tādēļ, ka tas nav sadarbojies.
Turklāt prezumpcija, pat ja tā ir grūti atspēkojama, ir pieņemamās robežās, it īpaši ja pastāv iespēja iesniegt pretējus pierādījumus. Šajā lietā atspēkot attiecīgo prezumpciju varētu vienīgi tad, ja prasītājas iesniegtu Komisijai informāciju, kuras neiesniegšana tieši arī bija faktors, kas lika Komisijai izmantot pieejamos datus pamatregulas 18. panta izpratnē.
Visbeidzot Vispārējā tiesa atzīst, ka Komisija nav pārkāpusi prasītāju tiesības uz aizstāvību tādēļ, ka ir atteikusies sniegt tām informāciju par pārdotajiem daudzumiem un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, kā arī cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpību, jo šī informācija ir konfidenciāla.
Šo Komisijas kļūdas neesamību apstiprina arī tas, ka prasītājas, saņemdamas Komisijas e‑pasta vēstuli, ar kuru noraidīts to lūgums atļaut piekļūt iepriekš minētajai informācijai, nevērsās pie uzklausīšanas amatpersonas ar šo jautājumu, lai gan tās varēja to darīt (4). Attiecīgi tās piekrita Komisijas lēmumam, kas izriet no pamatregulas mērķu izsvēršanas, proti, ļaut ieinteresētajām pusēm lietderīgi aizstāvēt savas intereses un saglabāt izmeklēšanas gaitā iegūtās informācijas konfidencialitāti (5).