Lieta T‑162/10
Niki Luftfahrt GmbH
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Koncentrācija – Gaisa transports – Lēmums, ar kuru koncentrācija atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu – Vērtējums par darījuma ietekmi uz konkurenci – Saistības
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2015. gada 13. maija spriedums
1. Uzņēmumu koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Ekonomiskas dabas novērtējumi – Diskrecionāra novērtējuma vara – Pārbaude tiesā – Apjoms – Robežas
(LESD 256. pants; Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. un 8. pants)
2. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Komisijas lēmums, ar kuru koncentrācija atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu
(LESD 296. pants; Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. panta 2. punkts un 8. panta 2. punkts)
3. Uzņēmumu koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Konkrētā tirgus definīcija – Divu aviosabiedrību koncentrācija – Kritēriji – Preču aizstājamība – Pilsētu pāru pieeja
(EKL 82. pants; Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. pants; Komisijas Regulas Nr. 802/2004 6. nodaļa; Komisijas Paziņojuma 97/C 372/03 13.–17., 20., 21. un 24. punkts).
4. Uzņēmumu koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Konkrētā tirgus definīcija – Kritēriji, kas var atšķirties no valsts atbalsta jomā piemērojamajiem kritērijiem
(EKL 87. un 88. pants; Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. panta 2. un 3. punkts un 8. panta 2. punkts)
5. Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi – Pamats, kas balstīts uz apstākļiem, kuri kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā
(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkts un 48. panta 2. punkts)
6. Uzņēmumu koncentrācija – Saderīguma ar iekšējo tirgu novērtēšana – Pārbaude, ko veic Komisija – Lietas dalībnieka, kas apstrīd lēmumu par koncentrācijas saderību, pierādīšanas pienākums
(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. un 8. pants)
7. Uzņēmumu koncentrācija – Saderīguma ar iekšējo tirgu novērtēšana – Kritēriji – Pret konkurenci vērsta iedarbība – Dominējošā stāvokļa radīšana vai pastiprināšana – Neiespējamība atzīt koncentrāciju par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja koncentrācijas dalībnieki nav uzņēmušies saistības novērst ietekmi uz konkurenci
(EKL 82. pants; Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. un 8. pants)
8. Transports – Gaisa transports – Savienības gaisa pārvadātāju piekļuve starptautiskām un Savienības gaisa satiksmes tiesībām – Nosacījumi – Dalībvalstu pienākums tiesības veikt satiksmi sadalīt starp piemērotiem Eiropas Savienības aviopārvadātājiem, pamatojoties uz nediskriminējošu un pārredzamu procedūru – Divpusēja nolīguma nepieciešamība starp dalībvalsti un trešo valsti starptautisku gaisa satiksmes tiesību gadījumā
(LESD 100. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 847/2004 un Regulas Nr. 1008/2008 15. pants)
9. Uzņēmumu koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Lēmuma, ar kuru konstatēta koncentrācijas saderība ar iekšējo tirgu, pieņemšana bez izvērtēšanas II posma uzsākšanas – Nosacījums – Pamatotu šaubu neesamība – Nepieciešamība panākt, ka attiecīgie uzņēmumi uzņemas saistības – Rīcības brīvība – Pārbaude tiesā, kas attiecas tikai uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā – Pārbaudes paplašināšana attiecībā uz kļūdu vērtējumā II posma uzsākšanas gadījumā un gadījumā, ja šajā posmā ir notikusi saistību uzņemšanās
(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. panta 2. punkts, 6. pants un 8. panta 2. punkts)
10. Uzņēmumu koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Attiecīgo uzņēmumu saistības, kuru rezultātā paziņotais darījums tiek atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Kritēriji
(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. panta 2. punkts, 6. pants un 8. panta 2. punkts)
11. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Vispārēja atsauce uz pirmajā pamatā izklāstītajiem faktiem, lai pamatotu otro pamatu – Nepieņemamība
(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 85.–87. punktu)
2. Komisija nepārkāpj savu pienākumu norādīt pamatojumu, ja, izmantodama koncentrācijas darījumu kontroles pilnvaras, tā savā lēmumā neiekļauj precīzu pamatojumu attiecībā uz vērtējumu par zināmu skaitu koncentrācijas aspektu, kas tai šķiet acīmredzami neatbilstoši, nenozīmīgi vai skaidri otršķirīgi koncentrācijas novērtēšanai. Šāda prasība faktiski būtu grūti savienojama ar ātruma nosacījumu un procedūras īsajiem termiņiem, kas Komisijai ir jāievēro, pildot savas uzņēmumu koncentrācijas darījumu kontroles pilnvaras, un kas ir šo darījumu kontroles procedūras īpašo apstākļu sastāvdaļa. No tā izriet, ka tad, kad Komisija, pamatojoties uz Regulas Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju 8. panta 2. punktu, koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu, prasība norādīt pamatojumu ir izpildīta, ja šajā lēmumā ir skaidri norādīti iemesli, kādēļ Komisija uzskata, ka attiecīgā koncentrācija, vajadzības gadījumā pēc attiecīgo uzņēmumu iesniegtajiem grozījumiem, nerada vai nenostiprina dominējošo stāvokli, kura rezultātā kopējā tirgū vai ievērojamā tā daļā tiktu būtiski traucēta efektīva konkurence.
(sal. ar 99. un 100. punktu)
3. Lai novērtētu, vai gaisa pārvadājumu uzņēmumam, kas darbojas regulāro pārvadājumu jomā, ir dominējošs stāvoklis tirgū, vispirms ir jānosaka konkrētais transporta pakalpojumu tirgus, ņemot vērā gan to, ka regulāro lidojumu nozare ir atsevišķs tirgus, gan arī alternatīvas transporta iespējas, tādas kā čartera, dzelzceļa vai autotransports, kā arī regulāri lidojumi citos maršrutos, kas var kalpot kā alternatīva.
Šajā ziņā izšķirošais kritērijs ir tas, vai regulārs lidojums noteiktā maršrutā var tikt individualizēts salīdzinājumā ar alternatīvām transporta iespējām, ņemot vērā tā īpašo raksturojumu, kā rezultātā tā aizstājamība ar šīm citām transporta alternatīvām ir ierobežota un šīs alternatīvas nerada būtisku konkurenci.
No minētā izriet, ka Komisija pareizi definēja attiecīgo tirgu, koncentrāciju pasažieru regulāro gaisa pārvadājumu jomā kontroles ietvaros izstrādājot “sākumpunkta/galapunkta” pieeju, sauktu par “O & D” [origine & destination] pieeju, kas atbilst pilsētu pāru pieejai un atspoguļo pieprasījuma stāvokli, saskaņā ar kuru patērētāji izskatīs visus iespējamos variantus, tostarp dažādus transporta veidus, lai ceļotu no sākumpunkta pilsētas uz galapunkta pilsētu. Saskaņā ar šādu pieeju katra kombinācija starp sākumpunktu un galapunktu ir atsevišķs tirgus.
(sal. ar 135., 136., 138. un 139. punktu)
4. Uzņēmumu koncentrāciju, uz kurām attiecas Savienības konkurences tiesības, jomā attiecīgā tirgus noteikšana ne vienmēr atbilst attiecīgā tirgus definīcijai valsts atbalsta atļaušanas jomā, jo tās ir divas procedūras, kas atšķiras gan pēc priekšmeta, gan pēc juridiskā pamata – vienā gadījumā tas ir EKL 88. panta 2. punkta pirmā daļa, otrā – Regulas Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju 8. panta 2. punkts.
Pārbaudot valsts atbalstu, kas var tikt atļauts saskaņā ar EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisijai ir jānodrošina, lai attiecīgais valsts atbalsts nemainītu tirdzniecības nosacījumus tiktāl, ciktāl tas būtu pretrunā kopējām interesēm. Tāda lēmuma gadījumā, kas attiecas uz pārstrukturēšanas plānu, kad attiecīgā atbalsta mērķis ir nodrošināt grūtībās nonākuša uzņēmuma parādsaistību samazināšanu un šis atbalsts ietilpst pārstrukturēšanas plānā, kura mērķis [savukārt] ir nodrošināt šī uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, šis atbalsts ietekmē ne tikai konkrēto tirgu, kurā darbojas uzņēmums, bet arī šī uzņēmuma vispārējo situāciju.
Turpretim koncentrāciju kontroles ietvaros Komisijai saskaņā ar Koncentrāciju regulas 2. panta 2. un 3. punktu ir jānodrošina, lai koncentrācija būtiski nekavētu efektīvu konkurenci kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā. Līdz ar to novērtēšana vairāk ir vērsta uz koncentrācijas ietekmi uz konkurences spiedienu. Šis ir iemesls, kāpēc koncentrācijas dalībnieku, kuri par to paziņoja, piedāvātās saistības ir paredzētas, lai risinātu konkurences problēmas, kuras ir radījusi koncentrācija tirgos, kuros minētie dalībnieki bija konkurenti pirms koncentrācijas
(sal. ar 145.–147. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 149., 150., 167., 257., 259.–261. un 319. punktu)
6. Izvērtējot koncentrācijas darījuma saderību ar iekšējo tirgu, Komisijai, it īpaši saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju 2. pantu ir jāizvērtē koncentrācijas darījuma ietekme uz konkurenci tirgos, attiecībā uz kuriem pastāv iespēja, ka tajos varētu tikt būtiski traucēta efektīva konkurence, it īpaši sakarā ar dominējošā stāvokļa rašanos vai nostiprināšanos
Lai gan Komisija veica konkurences analīzi, daļēji balstoties uz bažām, kādas izteica trešās personas, ar kurām notika apspriešanās administratīvās procedūras laikā, šai analīzei – pat neesot skaidrām norādēm no trešajām personām, taču ņemot vērā ticamus pierādījumus – būtu bijis jāatklāj konkurences problēmas, ko rada koncentrācija visos tirgos, kurus tā var negatīvi ietekmēt.
Tomēr, ja prasītāja pārmet Komisijai, ka tā nav ņēmusi vērā iespējamās konkurences problēmas citos tirgos, nevis tajos, uz kuriem attiecas konkurences analīze, tad prasītājai ir jāiesniedz ticami pierādījumi, kas liecinātu par faktiskām konkurences problēmām, kuras to ietekmes dēļ bija jāizvērtē Komisijai.
Lai izpildītu šo prasību, prasītājai ir jāidentificē attiecīgie tirgi, jāapraksta konkurences situācija koncentrācijas neesamības gadījumā un jānorāda, kādas būtu koncentrācijas iespējamās sekas, ņemot vērā konkurences situāciju šajos tirgos.
(sal. ar 172.–175. punktu)
7. Izvērtējot koncentrācijas darījuma saderību ar iekšējo tirgu, Komisijai ir jānovērtē koncentrācijas darījuma ietekme uz konkurenci tirgos, kuros pārklājas koncentrācijas dalībnieku darbības. No minētā izriet, ka, ja vienam no koncentrācijas dalībniekiem jau pirms koncentrācijas bija monopolstāvoklis kādā gaisa pārvadājumu maršrutā, proti, konkrētajā tirgū, tad šādā situācijā pēc definīcijas nav jāveic koncentrācijas ietekmes uz konkurenci analīze
Taču tas tā nav gadījumā, ja monopolstāvoklis vai dominējošais stāvoklis izriet no koncentrācijas vai koncentrācija to pastiprina. Tādā gadījumā Komisija – ja koncentrācijas dalībnieki nav uzņēmušies saistības novērst dominējošā stāvokļa ietekmi uz konkurenci – nevar atzīt koncentrāciju par saderīgu ar kopējo tirgu.
(sal. ar 248.‑ 249. punktu)
8. Gaisa transporta jomā, lai apkalpotu maršrutu starp lidostām, kas atrodas divu dažādu valstu teritorijās, aviosabiedrībai ir jābūt starptautiskām gaisa satiksmes tiesībām, proti, atļaujai apkalpot šo maršrutu. Katra valsts nosaka, kurām tās teritorijā reģistrētajām aviosabiedrībām ir atļauts apkalpot maršrutu starp šīs un citas valsts teritoriju. Atļauju skaits, ko katra valsts var piešķirt, lai apkalpotu starptautisku gaisa satiksmes maršrutu, parasti tiek noteikts starptautiskā divpusējā nolīgumā, kas noslēgts starp konkrētajām divām valstīm. Līdz ar to šīs satiksmes tiesības ir a priori juridisks šķērslis piekļuvei starptautiskam gaisa satiksmes maršrutam.
Šie juridiskie šķēršļi Savienībā tika atcelti ar Regulu (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem, kura vēlāk tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā. Saskaņā ar Regulas Nr. 1008/2008 15. pantu gaisa pārvadātāji, kuriem ir derīga darbības licence, ko ir izsniegusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tam ir galvenā mītne, Kopienā var veikt gaisa pārvadājumus un dalībvalstis nevar šādam pārvadātājam, lai tas varētu veikt šos pakalpojumus, prasīt saņemt atļauju vai pilnvarojumu.
Turpretim gaisa satiksmes tiesības joprojām ir nepieciešamas, lai apkalpotu gaisa satiksmes maršrutu starp Eiropas Savienības dalībvalsts teritoriju un trešās valsts teritoriju.
Šajā ziņā kopš Tiesas “atvērto debesu spriedumiem” un Regulas Nr. 847/2004 attiecībā uz sarunām par gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm un šo nolīgumu īstenošanu pieņemšanas Savienības gaisa pārvadātāji, proti, tie, kuri ne pieder, ne arī kurus kontrolē dalībvalsts vai tās valstspiederīgie, principā var konkurēt ar dalībvalsts gaisa pārvadātājiem, lai iegūtu starptautiskās satiksmes tiesības nediskriminējošā un pārredzamā procedūrā.
Tomēr minētais netieši nozīmē, ka divpusējs nolīgums starp dalībvalsti un trešo valsti, kurā ir paredzēti satiksmes tiesību piešķiršanas nosacījumi, ietver “Kopienas īpašumtiesību un kontroles” (community ownership and control) klauzulu. Tādas dalībvalsts gadījumā, kura nav noslēgusi šādu divpusēju nolīgumu ar trešo valsti, tikai tie gaisa pārvadātāji, kurus kontrolē vai kuri pieder šai dalībvalstij vai tās valstspiederīgajiem, var iegūt satiksmes tiesības, kaut arī Savienības gaisa pārvadātāji ir izslēgti no maršrutiem starp šo dalībvalsti un minēto trešo valsti.
(sal. ar 270.–273., 277., 279.–281. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 289.–292., 295.–298. punktu)
10. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 293., 294., 302., 303., 312.–317., 319., 327., 344.–348. un 353. punktu)
11. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 356.–358. punktu)