Apelācijas sūdzība, ko 2024. gada 28. martā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste iesniegusi par Vispārējās tiesas (desmitā palāta) 2024. gada 31. janvāra spriedumu lietā T-56/22 Apvienotā Karaliste/Komisija
(Lieta C-237/24 P)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji: S. Fuller un T. Buley, KC)
Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija un Čehijas Republika
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:
atcelt pārsūdzēto spriedumu;
atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/2019 1 , ciktāl ar to jēdziena “aktīvs lauksaimnieks – saistītas sabiedrības” definīcijas nepilnības dēļ no Eiropas Savienības finansējuma ir izslēgti Apvienotās Karalistes akreditētajām maksājumu aģentūrām radušies konkrēti izdevumi, kurus tās ir attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA);
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas Apvienotajai Karalistei radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā un apelācijas tiesvedībā.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatošanai ir izvirzīts viens pamats, proti – Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 1 9. panta 2. punktu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka 9. panta 2. punkts attiecoties tikai uz tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem, kuri paši pārvalda attiecīgo infrastruktūru vai pakalpojumu sniegšanu.
Īsumā, tas ir tamdēļ, ka:
i) no 9. panta 2. punkta formulējuma un nozīmes neizriet aizliegums veikt maksājumus lauksaimniekam tikai tāpēc, ka kāda saistīta sabiedrība veic kādu no 9. panta 2. punktā negatīvajā sarakstā uzskaitītajām darbībām;
ii) šādu 9. panta 2. punkta interpretāciju stingri pamato fakts, ka 9. panta 2. punkta galvenajā frāze, uz kuru balstās Vispārējā tiesa, proti, “fiziskas vai juridiskas personas vai fizisku vai juridisku personu grupas”, ir tikai pārņemts 4. panta 1. punktā ietvertās definīcijas “lauksaimnieks” formulējums;
iii) no mērķa analīzes vai teleoloģiskās interpretācijas neizriet pamatojums, lai Vispārējā tiesa 9. panta 2. punktu interpretētu citādi, nevis atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. panta mērķiem.
____________
1 Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2019 (2021. gada 17. novembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus Apvienotās Karalistes izdevumus, kuri tai radušies Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) satvarā (izziņots ar dokumenta numuru C(2021) 8164) (OV 2021, L 413, 3. lpp.).
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV 2013, L 347, 608. lpp.).