VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta paplašinātā sastāvā)
2021. gada 15. septembrī (*)
Vide – Regula (EK) Nr. 443/2009 – Īstenošanas regula (ES) Nr. 725/2011 – Īstenošanas lēmums (ES) 2015/158 – Īstenošanas lēmums (ES) 2019/583 – Oglekļa dioksīda emisijas – Testēšanas metodika – Vieglie automobiļi
Lietā T‑359/19
Daimler AG, Štutgarte (Vācija), ko pārstāv N. Wimmer, C. Arhold un G. Ollinger, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv K. Talabér‑Ritz un A. Becker, pārstāvji,
atbildētāja,
par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/583 (2019. gada 3. aprīlis), ar kuru atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 443/2009 apstiprina vai groza vidējo īpatnējo CO2 emisiju un īpatnējo emisiju mērķrādītāju provizoriskos aprēķinus vieglo automobiļu ražotājiem attiecībā uz 2017. kalendāro gadu un dažiem Volkswagen grupai piederošiem ražotājiem attiecībā uz 2014., 2015. un 2016. kalendāro gadu (OV 2019, L 100, 66. lpp.), ciktāl tajā netiek ņemtas vērā prasītājas vidējās īpatnējās CO2 emisijas un CO2 emisiju ietaupījumi, kas piešķirti ekoinovācijām,
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta paplašinātā sastāvā)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Papasavs [S. Papasavvas], tiesneši V. Tomljenoviča [V. Tomljenović], F. Šalīns [F. Schalin] (referents), P. Škvaržilova‑Pelcla [P. Škvařilová‑Pelzl] un I. Nemms [I. Nõmm],
sekretārs: H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2021. gada 1. februāra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Atbilstošās tiesību normas
1 Saskaņā ar Eiropas Savienības noteikto mērķi samazināt vieglo transportlīdzekļu oglekļa dioksīda (CO2) emisijas, vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus pareizu darbību, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 443/2009 (2009. gada 23. aprīlis), ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (OV 2009, L 140, 1. lpp.).
2 Lai sasniegtu šo mērķi, Regulas Nr. 443/2009 4. pantā ir paredzēts, ka kalendārajā gadā, kas sākas 2012. gada 1. janvārī, un nākamajos kalendārajos gados visi vieglo automobiļu ražotāji nodrošina, ka vidējās īpatnējās CO2 emisijas nepārsniedz īpatnējo emisiju mērķi, kurš noteikts atbilstīgi I pielikumam vai, ja saskaņā ar 11. pantu ražotājam piešķir atkāpi, atbilstīgi minētajai atkāpei.
3 Ražotāja īpatnējo emisiju mērķis tiek noteikts atbilstīgi Regulas Nr. 443/2009 4. pantam, lasot to kopsakarā ar minētās regulas I pielikumu. Turklāt, lai noteiktu ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas, dalībvalstis identificē datus, kas minēti Regulas Nr. 443/2009 8. pantā, lasot to kopsakarā ar minētās regulas II pielikumu, it īpaši CO2 emisijas visiem jaunajiem vieglajiem automobiļiem, kas reģistrēti to teritorijā iepriekšējā gada laikā, kā noteikts transportlīdzekļu tipa apstiprinājumā un norādīts atbilstības sertifikātā, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV 2007, L 263, 1. lpp.), 18. pantā.
4 Eiropas Komisija ieraksta šos datus publiskā reģistrā. Saskaņā ar Regulas Nr. 443/2009 8. panta 4. punktu tā vēlākais katra gada 30. jūnijā provizoriski aprēķina vidējās īpatnējās CO2 emisijas, īpatnējo emisiju mērķi un starpību starp šīm divām vērtībām iepriekšējā kalendārajā gadā katram ražotājam un paziņo šos datus minētajiem ražotājiem.
5 Trīs mēnešu laikā pēc šī paziņojuma, kuros ražotāji var norādīt Komisijai visas iespējamās kļūdas, Komisija apstiprina vai groza provizoriski aprēķinātos datus vēlākais katra gada 31. oktobrī saskaņā ar Regulas Nr. 443/2009 8. panta 5. punktu. Tā publicē galīgos datus minētās regulas 10. pantā paredzētā saraksta veidā, kurā attiecībā uz katru ražotāju ir norādīts iepriekšējā kalendārajā gadā noteiktais mērķis, vidējās īpatnējās CO2 emisijas iepriekšējā gadā, kā arī starpība starp šīm divām vērtībām.
6 Ja ražotāja īpatnējās vidējās CO2 emisijas pārsniedz tā kalendārajam gadam noteikto mērķi, Komisija nosaka Regulas Nr. 443/2009 9. pantā paredzēto maksu par pārsniegtajām emisijām. Atvelkot šo maksu, Komisija pamatojas uz datiem, kas noteikti saskaņā ar minētās regulas 8. panta 5. punktu.
7 Regulas Nr. 443/2009 mērķis ir ne tikai vides aizsardzība un jaunu vieglo automobiļu CO2 emisiju samazināšana, bet arī iekšējā tirgus pienācīga darbība, it īpaši paredzot veicināt ieguldījumus jaunajās tehnoloģijās. Līdz ar to, lai veicinātu Eiropas automobiļu rūpniecības konkurētspēju ilgtermiņā, ar šo regulu tiek “aktīvi veicināta ekoloģiskā inovācija un tajā ņemta vērā turpmāka tehnikas attīstība” (skat. Regulas Nr. 443/2009 13. apsvērumu).
8 Līdz ar to Regulas Nr. 443/2009 12. pantā par ekoinovācijām ir paredzēts, ka noteiktos apstākļos tiek ņemti vērā ar inovatīvām tehnoloģijām panāktie CO2 emisiju ietaupījumi. Šajā nolūkā tie tiek izsecināti no īpatnējām CO2 emisijām transportlīdzekļiem, kuros šīs tehnoloģijas tiek izmantotas, aprēķinot ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas.
9 Komisija 2011. gada 25. jūlijā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) Nr. 725/2011, ar ko izveido procedūru inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai un sertificēšanai, lai samazinātu CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 (OV 2011, L 194, 19. lpp.).
10 Lai, pamatojoties uz inovatīvu tehnoloģiju, panāktu CO2 emisiju ietaupījumus, nosakot ražotāja īpatnējās vidējās CO2 emisijas, šis ražotājs var lūgt Komisijai apstiprināt tādu inovatīvu tehnoloģiju kā ekoinovācija. Lai to izdarītu, tam ir jāiesniedz pieteikums inovatīvas tehnoloģijas kā ekoinovācija apstiprināšanai, kas ietver Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 4. pantā uzskaitītos elementus. Saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 4. panta 2. punkta e) apakšpunktu pieteikumā ir jāiekļauj testēšanas metodika, kas izmantota, lai pierādītu CO2 emisiju ietaupījumus, kuri panākti, izmantojot inovatīvo tehnoloģiju, vai – ja Komisija šādu metodiku jau ir apstiprinājusi – atsauci uz apstiprināto metodiku. Šai testēšanas metodikai saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 6. panta 1. punktu ir jānodrošina rezultāti, kas ir pārbaudāmi, atkārtojami un salīdzināmi, un reālistiskā veidā ar pārliecinošu statistisko nozīmīgumu ir jāvar pierādīt ar inovatīvo tehnoloģiju panāktās CO2 emisiju priekšrocības, kā arī, ja nepieciešams, tajā jāņem vērā mijiedarbība ar citām ekoinovācijām. Saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 6. panta 2. punktu Komisija publicē norādījumus par tādu dažādu iespējamo inovatīvo tehnoloģiju testēšanas metodikas sagatavošanu, kas atbilst šā paša panta 1. punktā minētajiem kritērijiem.
11 Tādējādi Komisija publicēja dokumentu ar nosaukumu “Tehniskās norādes par pieteikumu sagatavošanu inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai atbilstoši [Regulai Nr. 443/2009]” (turpmāk tekstā – “tehniskās norādes”). Minēto norāžu 4. punktā “Testēšanas metodika” ir paredzēts, ka ekoinovācijas apstiprināšanas pieteikumā ir jāiekļauj testēšanas metodika, kas sniedz precīzus un pārbaudāmus rezultātus. Tādējādi no šī punkta izriet, ka pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties starp divām atšķirīgām pieejām, proti, pilnīgu pieeju vai vienkāršotu pieeju. Saskaņā ar pilnīgu pieeju pieteikuma iesniedzējam ir jāizstrādā testēšanas metodika un, ja nepieciešams, minētā metodika jāpamato ar datiem un materiāliem. Minētie dokumenti principā ir jāiesniedz kopā ar apstiprinājuma pieteikumu, un tie ir jāizvērtē neatkarīgai apstiprinātai iestādei, lai sagatavotu pārbaudes ziņojumu. Vienkāršotā pieeja nozīmē, ka pieteikuma iesniedzējs var izmantot iepriekš definētas funkcijas un tehniskajās norādēs sniegtus vidējos datus.
12 Pēc tam Komisija veic pieteikuma izvērtēšanu saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 10. pantu un vajadzības gadījumā pieņem lēmumu, ar kuru inovatīvā tehnoloģija tiek apstiprināta kā ekoinovācija. Šajā lēmumā ir precizēta informācija, kas nepieciešama CO2 emisiju ietaupījumu sertificēšanai saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 11. pantu, vajadzības gadījumā piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.) paredzētos izņēmumus tiesībām uz publisku piekļuvi dokumentiem.
13 Transportlīdzekļu ražotājs, kurš sava īpatnējo emisiju mērķa īstenošanai vēlas sasniegt vidējo īpatnējo CO2 emisiju samazinājumu, pateicoties ar ekoinovāciju panāktajiem CO2 emisiju ietaupījumiem Regulas Nr. 443/2009 12. panta izpratnē, pēc tam var, atsaucoties uz Komisijas lēmumu par noteiktas ekoinovācijas apstiprināšanu, lūgt Direktīvā 2007/46 noteiktajai kompetentajai apstiprinošajai valsts iestādei ar šīm ekoinovācijām transportlīdzekļos panākto CO2 emisiju ietaupījumu sertificēšanu saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 11. panta 1. punktu. CO2 emisiju ietaupījumi, kas sertificēti transportlīdzekļu tipiem, ir norādīti gan attiecīgā tipa apstiprināšanas dokumentācijā, ko izsniedz kompetentā apstiprinošā valsts iestāde, gan ražotāja izsniegtajā attiecīgo transportlīdzekļu atbilstības sertifikātā.
14 Attiecībā uz CO2 emisiju ietaupījumu sertificēšanu, ko veic valsts kompetentās apstiprinošās iestādes, un sertificēto CO2 emisiju ietaupījumu ņemšanu vērā, lai noteiktu ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas, Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. pantā ir paredzēts, ka Komisija pārbauda sertifikācijas uz ad hoc pamata. Šīs ad hoc pārbaudes kārtība un no tās izrietošās sekas ir noteiktas šā panta 1.–3. punktā.
Tiesvedības priekšvēsture
15 2013. gada 2. decembrī un 2014. gada 6. maijā Robert Bosch GmbH iesniedza divus pieteikumus, lai apstiprinātu divu veidu augstas efektivitātes maiņstrāvas ģeneratorus kā ekoinovācijas. Pirmais pieteikums, kas tiek aplūkots šajā lietā, attiecās uz augstas efektivitātes maiņstrāvas ģeneratoriem ar augstas efektīvām diodēm (turpmāk tekstā – “maiņstrāvas ģeneratori ar AED”). Ar minēto pieteikumu Robert Bosch lūdza kā ekoinovācijas apstiprināt vairākus maiņstrāvas ģeneratorus ar AED ar šādiem apzīmējumiem: PL 3Q‑130 HED, PL 3Q‑150 HED, EL 6‑140 HED, EL 7‑150 HED, EL 7‑150 Plus HED, EL 7‑175 Plus HED, EL 8‑180 HED, EL 8Q‑180 HED un EL 8Q‑190 HED. Iesniedzot pieteikumu, Robert Bosch izmantoja tehniskajās norādēs paredzēto vienkāršoto pieeju. Tā tostarp iesniedza testēšanas pasākumu protokolu katram maiņstrāvas ģeneratora modelim. Šajos pasākumu protokolos tā sniedza informāciju par maiņstrāvas ģeneratoru testēšanas metodiku. Attiecībā uz noteiktiem maiņstrāvas ģeneratoriem tika norādīts, ka tie ir “sagatavoti” (EL 7‑175 Plus HED un EL 8Q‑190 HED), ka eļļas daudzums samazināts par 25 % (PL 3Q‑130 HED un PL 3Q‑150 HED), ka tie ir optimizēti (EL 7‑150 HED) vai arī ka ir pievienoti rotori (EL 8Q‑190 HED). Mērķis sagatavošanai, kas var būt maiņstrāvas ģeneratoru gultņu eļļas samazināšana, lodīšu gultņu blīvgredzena aizstāšanai ar aizsargplāksni vai arī rotoru pievienošanai, lai pēc iespējas ātrāk likvidētu lieko eļļu, ir samazināt iestrādes posmu. Vispārīgais termins dažādām sagatavošanas metodēm, ieskaitot iestrādi, ir pirmstesta sagatavošana.
16 Saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 4. panta 2. punkta g) apakšpunktu un 7. pantu Robert Bosch iesniegtajā pieteikumā bija ietverts pārbaudes ziņojums (turpmāk tekstā – “pārbaudes ziņojums”), ko 2013. gada 14. novembrī sagatavoja neatkarīga apstiprināta iestāde, proti, TÜV SÜD Industrie Service GmbH (turpmāk tekstā – “TÜV SÜD”). Saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu TÜV SÜD pārbaudīja Robert Bosch izmantoto testēšanas metodiku. Pēc tam tā pārbaudes ziņojumā apstiprināja, ka minētā testēšanas metodika ir piemērota, lai apstiprinātu ar ekoinovāciju panāktos CO2 emisiju ietaupījumus. Pārbaudītā testēšanas metodika bija tā, kas aprakstīta Verband der Automobilindustrie (Automobiļu rūpniecības federācija, Vācija; turpmāk tekstā – “VDA”) 2010. gada 2. novembrī izdotajās efektivitātes pasākumu Prasībās Nr. 0 124 90A 0GB. Minēto pasākumu prasību 6.1.1. punkts ir formulēts šādi:
“6.1.1. Gultņu piestrāde/“sagatavotie gultņi”
Lai varētu novērtēt maiņstrāvas ģeneratora efektivitāti ar pietiekamu precizitāti, jaunie gultņi iepriekš jāpiestrādā.
Tādējādi ir noteikta vienu stundu ilga piestrāde ar ātrumu n=10 000 apgriezienu/minūtē un maksimālā slodze ar U=13,5 V ģeneratora spriegumu. Šo piestrādi var aizstāt arī ar garas līknes mērīšanu pie pilnas slodzes (piemēram, siltums “RB‑warm” ar maiņstrāvas ģeneratora vismaz četru stundu darbību ar dažādu rotācijas ātrumu).
Iepriekš aprakstītā piestrāde (1 stundu ilga maksimālā slodze ar ātrumu n=10 000 apgriezienu/minūtē vai garās līknes mērīšana pie pilnas slodzes) ir tikai minimāla prasība. Pēc šīs piestrādes gultņu berzes izmaiņas vienmēr ir tik lielas, ka nav iespējams precīzi noteikt efektivitātes līmeni.
Lai samazinātu gultņu berzes izmaiņas un precīzi varētu izmērīt efektivitāti, izstrādes laikā ir jāizmanto “sagatavoti gultņi”. “Sagatavotu gultņu” izmantošana tiek ieteikta arī rūpnīcas pārbaudē (kvalitātes rādītāja kontrole).
Ar “sagatavotiem gultņiem” saprot gultņus, kam ir A puse un B puse bez blīvslēga un apmēram par 20 % samazināts eļļas daudzums, salīdzinot ar jauniem gultņiem. Sagatavotie gultņi ļauj simulēt labi piestrādātus gultņus.”
17 Turklāt saskaņā ar pārbaudes ziņojumu TÜV SÜD, pamatojoties uz Robert Bosch iesniegtajiem pierādījumiem, pārbaudīja, vai ar inovatīvām tehnoloģijām panāktie CO2 emisiju ietaupījumi pārsniedz Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 9. panta 1. punktā paredzēto robežvērtību 1 g CO2/km.
18 2015. gada 30. janvārī Komisija apstiprināja divu veidu maiņstrāvas ģeneratorus, pieņemot Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/158 par divu [Robert Bosch] augstas efektivitātes maiņstrāvas ģeneratoru apstiprināšanu par inovatīvu tehnoloģiju CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem automobiļiem saskaņā ar [Regulu Nr. 443/2009] (OV 2015, L 26, 31. lpp.).
19 Prasītāja Daimler AG ir Vācijas automašīnu ražotāja, kas aprīko noteiktus vieglos automobiļus ar Robert Bosch augstas efektivitātes maiņstrāvas ģeneratoriem.
20 Proti, kopš 2015. un 2016. gada prasītāja noteiktiem transportlīdzekļiem uzstāda maiņstrāvas ģeneratoru modeļus HED Bosch EL 7‑150 Plus HED un Bosch EL 7‑175 Plus HED (turpmāk tekstā – “attiecīgie maiņstrāvas ģeneratori”).
21 Saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 11. pantu par to CO2 emisiju ietaupījumu sertificēšanu, kas panākts ar ekoinovācijām, prasītāja lūdza un saņēma no Kraftfahrt‑Bundesamt (Federālais mehānisko transportlīdzekļu satiksmes birojs, Vācija; turpmāk tekstā – “KBA”) CO2 emisiju ietaupījumu sertifikāciju, izmantojot attiecīgos maiņstrāvas ģeneratorus noteiktos transportlīdzekļos.
22 Komisija Īstenošanas lēmumā (ES) 2018/144 (2018. gada 19. janvāris), ar kuru atbilstīgi [Regulai Nr. 443/2009] apstiprina vai groza vidējo īpatnējo CO2 emisiju un īpatnējo emisiju mērķrādītāju provizoriskos aprēķinus vieglo automobiļu ražotājiem attiecībā uz 2016. kalendāro gadu (OV 2018, L 25, 64. lpp.), ņēma vērā ar attiecīgajiem maiņstrāvas ģeneratoriem panāktos CO2 emisiju ietaupījumus.
23 2017. gadā Komisija, pamatojoties uz Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. pantu par sertifikāciju pārbaudi, veica prasītājas ar attiecīgajiem maiņstrāvas ģeneratoriem panākto CO2 emisiju ietaupījumu ad hoc pārbaudi.
24 Komisija konstatēja, ka KBA sertificētie CO2 emisiju ietaupījumi ir daudz nozīmīgāki nekā CO2 emisiju ietaupījumi, kurus varēja pierādīt ar testēšanas metodiku, kas, pēc tās teiktā, bija paredzēta Īstenošanas lēmuma 2015/158 1. panta 3. punktā, lasot to kopsakarā ar pielikumu Īstenošanas lēmumam 2013/341/ES (2013. gada 27. jūnijs) par Valeo Efficient Generation Alternator apstiprināšanu par inovatīvu tehnoloģiju CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem automobiļiem saskaņā ar [Regulu Nr. 443/2009] (OV 2013, L 179, 98. lpp.).
25 Ar 2018. gada 7. marta vēstuli Komisija informēja prasītāju par konstatētajām novirzēm un noteica 60 dienu termiņu, lai tā sniegtu pierādījumus, ka sertificētie CO2 emisiju ietaupījumi ir pareizi.
26 Laikā no 2018. gada 16. marta līdz 24. jūlijam starp Komisiju, prasītāju un attiecīgo maiņstrāvas ģeneratoru ražotāju, proti – pēc tam, kad Robert Bosch pārdeva starteru un maiņstrāvas ģeneratoru ražotni un nomainīja uzņēmuma nosaukumu, – ar SEG Automotive GmbH, notika vairākkārtēja sarakste par Komisijas konstatējumiem.
27 Ar 2018. gada 22. oktobra vēstuli “Paziņojums par CO2 emisiju ietaupījumu atsaukšanu, kas panākti ar Daimler AG transportlīdzekļos iebūvētajām ekoinovācijām, kuri aprīkoti ar Bosch HED EL 7‑150 un 175 plus augstas efektivitātes maiņstrāvas ģeneratoriem, Komisija būtībā darīja prasītājai zināmu, ka pēc informācijas apmaiņas ar prasītāju un maiņstrāvas ģeneratoru ražotāju tā ir secinājusi, ka atšķirības, kas konstatētas CO2 emisiju ietaupījumu līmeņos, ir saistītas ar dažādo testēšanas metodiku izmantošanu. Līdz ar to Komisija paziņoja prasītājai, ka sertificētie CO2 emisiju ietaupījumi, atsaucoties uz Īstenošanas lēmumu 2015/158, varētu netikt ņemti vērā, aprēķinot tās vidējās īpatnējās CO2 emisijas 2017. gadā. Visbeidzot Komisija aicināja prasītāju pārbaudīt attiecīgo transportlīdzekļu sarakstu un paziņot tai par jebkādu kļūdu vai bezdarbību mēneša laikā pēc minētās vēstules saņemšanas.
28 Ar 2018. gada 22. novembra vēstuli prasītāja apstiprināja attiecīgo transportlīdzekļu sarakstu un apstrīdēja Komisijas 2018. gada 22. oktobra vēstulē secināto.
29 2018. gada 21. decembrī prasītāja cēla prasību, kas tika reģistrēta ar numuru T‑751/18, atcelt 2018. gada 22. oktobra vēstuli.
30 2019. gada 7. februāra vēstulē Komisija atbildēja uz prasītājas 2018. gada 22. novembra vēstulē izteiktajiem apsvērumiem.
31 2019. gada 3. aprīlī Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/583, ar kuru atbilstīgi [Regulai Nr. 443/2009] apstiprina vai groza vidējo īpatnējo CO2 emisiju un īpatnējo emisiju mērķrādītāju provizoriskos aprēķinus vieglo automobiļu ražotājiem attiecībā uz 2017. kalendāro gadu un dažiem Volkswagen grupai piederošiem ražotājiem attiecībā uz 2014., 2015. un 2016. kalendāro gadu (OV 2019, L 100, 66. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). Minētā lēmuma 13. apsvērumā ir norādīts, ka, aprēķinot prasītājas vidējās īpatnējās CO2 emisijas, nebūtu jāņem vērā attiecīgajiem maiņstrāvas ģeneratoriem sertificētie CO2 emisiju ietaupījumi.
32 Ar 2020. gada 22. janvāra rīkojumu Daimler/Komisija (T‑751/18, EU:T:2020:5) Vispārējā tiesa kā nepieņemamu noraidīja prasību atcelt 2018. gada 22. oktobra vēstuli tostarp, tādēļ ka minētā vēstule nav apstrīdams akts.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
33 Prasītāja cēla šo prasību ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2019. gada 14. jūnijā.
34 Iebildumu raksts, replikas raksts un atbildes raksts uz repliku Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegti attiecīgi 2019. gada 2. septembrī, 16. oktobrī un 28. novembrī.
35 Pēc otrās palātas priekšlikuma Vispārējā tiesa, piemērojot tās Reglamenta 28. pantu, nolēma nosūtīt lietu izskatīšanai paplašinātam iztiesāšanas sastāvam.
36 Pamatojoties uz tiesneša referenta priekšlikumu, Vispārējā tiesa (otrā palāta paplašinātā sastāvā) nolēma uzsākt mutvārdu procesu un Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros lūdza lietas dalībniekiem atbildēt rakstveidā pirms tiesas sēdes uz vairākiem jautājumiem.
37 Lietas dalībnieki šos lūgumus izpildīja noteiktajos termiņos.
38 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā attiecībā uz prasītāju 1. panta 1. punktā, lasot to kopsakarā ar I pielikuma 1. un 2. tabulas D un I kolonnu, ir precizētas vidējās īpatnējās CO2 emisijas un CO2 emisiju ietaupījumi, kas panākti ar ekoinovācijām;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
39 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
40 Prasības pamatojumam prasītāja izvirza piecus pamatus. Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. panta 1. punkta otrās daļas, lasot to kopsakarā ar Īstenošanas lēmuma 2015/158 1. panta 3. punktu, pārkāpums, jo esot piemērots kļūdains Willans faktors; ar otro pamatu tiek apgalvots Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar Īstenošanas lēmuma 2015/158 1. panta 3. punktu un Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 6. panta 1. punktu, pārkāpums, jo ad hoc pārbaudē nav veikta pirmstesta sagatavošana; ar trešo pamatu tiek apgalvots Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. panta 2. punkta pārkāpums, jo neesot ņemti vērā sertificētie CO2 emisiju ietaupījumi par 2017. kalendāro gadu; ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas tiesības tikt uzklausītam, un ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots pienākums norādīt pamatojumu.
41 Tiesas sēdē prasītāja atteicās no pirmā pamata, un tas tika ierakstīts tiesas sēdes protokolā. Tādējādi šis pamats nav jāizskata.
Par otro pamatu – Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar Īstenošanas lēmuma 2015/158 1. panta 3. punktu un Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 6. panta 1. punktu, pārkāpumu, jo “ad hoc” pārbaudē nav veikta pirmstesta sagatavošana
42 Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Īstenošanas lēmumā 2015/158 ir paredzēta īpaša pirmstesta sagatavošana.
43 Precīzāk, prasītāja no Īstenošanas lēmuma 2015/158 formulējuma secina, ka tajā ir paredzēta pirmstesta sagatavošana. Līdz ar to esot jāuzskata, ka Komisija zināja, ka Robert Bosch ir veikusi testēšanu, pamatojoties uz pieteikumu ekoinovācijas apstiprināšanai maiņstrāvas ģeneratoriem, kas bija pakļauti īpašai pirmstesta sagatavošanai. No lietas materiāliem izrietot, ka Robert Bosch ir sniegusi informāciju ka attiecīgie maiņstrāvas ģeneratori bija pakļauti pirmstesta sagatavošanai.
44 Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka vispārējās likumiskās prasības, kas piemērojamas testēšanas metodikai, paredz īpašu pirmstesta sagatavošanu.
45 Regulas Nr. 443/2009 mērķis esot veicināt ekoinovāciju attīstību un izmantošanu reālos apstākļos. Tam esot nepieciešama maiņstrāvas ģeneratoru pirmstesta sagatavošana, kas atbilst aptuveni 250 stundu piestrādei. Tādējādi Komisijai esot bijusi jāpiemēro testēšanas metodika ar pirmstesta sagatavošanu. Ja maiņstrāvas ģenerators tiktu testēts bez pirmstesta sagatavošanas, kā to ir izdarījusi Komisija, rezultātos atspoguļotos tikai aptuveni 1 % no maiņstrāvas ģeneratora kopējā normālā kalpošanas laika. Turklāt prasītāja uzskata, ka testēšanas rezultāti šajā laikposmā kopumā ir neprecīzi un mainīgi.
46 Šī pieeja arī atbilstu testēšanas procedūrai, kas regulēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV 2007, L 171, 1. lpp.), proti, Eiropas Jaunais braukšanas cikls vai vieglo transportlīdzekļu vispārēji harmonizētā testa procedūra (worldwide harmonized light vehicles test procedure), kas tiek izmantoti kā kopēja atsauce, lai izmērītu ar ekoinovācijām panāktos CO2 emisiju ietaupījumus.
47 Treškārt, prasītāja norāda, ka augstas efektivitātes maiņstrāvas ģeneratoru, kuri apstiprināti kā ekoinovācijas saskaņā ar ražotāja norādījumiem, īpaša pirmstesta sagatavošana veido šo ekoinovāciju testēšanas metodikas neatņemamu un obligātu sastāvdaļu, lai nodrošinātu to atbilstību šīs testēšanas metodikas rezultātu pārbaudāmības, atkārtojamības un salīdzināmības kritērijiem.
48 Komisija apstrīd prasītājas argumentus un būtībā apgalvo, ka ne Īstenošanas lēmumā 2013/341, ne Īstenošanas lēmumā 2015/158 nav skaidri paredzēta pirmstesta sagatavošana kā paredzētās testēšanas metodikas daļa.
49 Pirmkārt, Komisija apgalvo, ka Īstenošanas lēmums 2015/158 ir vispārpiemērojams tiesību akts, kas jāinterpretē saskaņā ar objektīviem kritērijiem. Tā uzskata, ka pat tad, ja dokumentus, kas attiecas uz šī lēmuma izstrādāšanas vēsturi, varētu izmantot kā atsauci tā interpretācijai, runa varētu būt tikai par vispārēji pieejamu informāciju kā, piemēram, tās interneta vietnē publicētu pieteikumu ekoinovācijas apstiprināšanai kopsavilkuma apraksti.
50 Papildus tam, ka, interpretējot Īstenošanas lēmumu 2015/158, nav nozīmes Komisijas zināšanām vai nodomam par jebkādu īpašu pirmstesta sagatavošanu, Komisija norāda, ka tai nebija zināms fakts, ka Robert Bosch piemērotā testēšanas metodika nozīmēja attiecīgo maiņstrāvas ģeneratoru pirmstesta sagatavošanu. Ar vienkāršu atsauci pārbaudes ziņojumā uz 2010. gada 2. novembra pasākumu prasībām vien nepietiekot. Katrā ziņā no to 6.1.1. punkta nevarot izsecināt nekādu precīzu informāciju par nepieciešamās pirmstesta sagatavošanas veidu un nosacījumiem vai tās ilgumu atbilstoši šīm prasībām.
51 Tādējādi, pat ja pieteikumā maiņstrāvas ģeneratoru kā ekoinovācijas apstiprināšanai būtu pievienotas pasākumu prasības vai cita sīkāka informācija par veikto testēšanu un pat ja Komisija no tā būtu varējusi izsecināt informāciju, ka pieteikuma autors ir veicis īpašu pirmstesta sagatavošanu, lai izmērītu panāktos CO2 emisiju ietaupījumus, šajos augstas efektivitātes maiņstrāvas ģeneratoros izmantojot inovatīvu tehnoloģiju, no tā neizrietot, ka Komisija Īstenošanas lēmumā 2015/158 nav (netieši) apstiprinājusi pirmstesta sagatavošanu vai ka tieši šāda veida pirmstesta sagatavošana esot daļa no šī lēmuma pielikumā paredzētās testēšanas metodikas.
52 Komisija atgādina, ka pieteikums attiecīgās ekoinovācijas apstiprināšanai šajā lietā bija balstīts tikai uz tehnisko norāžu vienkāršoto pieeju. Šī vienkāršotā pieeja esot balstīta vienīgi uz minēto norāžu 5. nodaļu. Jebkāda atkāpe no tajā ietvertajām norādēm, pēc Komisijas domām, ir jāpamato.
53 Otrkārt, Komisija norāda, ka vispārējās likumiskās prasības, uz kurām atsaucas prasītāja saistībā ar testēšanas metodikas noteikšanu ekoinovācijām, nav iemesls, kas ļautu secināt, ka Īstenošanas lēmums 2013/341 vai Īstenošanas lēmums 2015/158 ir prettiesiski vai ka šie īstenošanas lēmumi būtu jālasa tādējādi, ka tajos paredzētā testēšanas metodika ietver īpašo pirmstesta sagatavošanu, kādu vēlas prasītāja.
54 Treškārt, Komisija būtībā apgalvo, ka tad, ja ekoinovācijas pirmstesta sagatavošanas ilgums un veids, kas nav reglamentēts attiecīgajā tiesību aktā, būtu jāsaskaņo ar attiecīgā ražotāja norādēm, netiktu nodrošināts šādi noteiktās testēšanas metodikas salīdzināmais raksturs, kas ir pretrunā Regulas Nr. 443/2009 12. panta 1. punktam vai Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 6. pantam. Tā uzskata, ka saskaņā ar šo interpretāciju ir iespējams, ka katrs ražotājs nosaka īpašu pirmstesta sagatavošanu, kas paredz izvērtēt ar attiecīgo ekoinovāciju panāktos CO2 emisiju ietaupījumus pie tās maksimālās jaudas.
55 Komisija piebilst, ka, raugoties no tiesiskās drošības un vienlīdzīgas attieksmes skatupunkta, nevar atļaut īpašu pirmstesta sagatavošanu, kas nav tieši paredzēta kā daļa no piemērojamās testēšanas metodikas. Tā uzskata, ka testēšanas metodikas nosacījumi, kas ietekmē testa rezultātu, ir spēkā tikai tad, ja tie ir skaidri noteikti attiecīgajā tiesību aktā. Komisija uzskata, ka nereglamentējoši nosacījumi nav jāpiemēro un ka trūkumus tiesiskajā regulējumā nevar novērst ar ražotāja instrukciju palīdzību.
56 Jāatgādina, ka Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. pantā ir noteikts, ka Komisija nodrošina, ka sertifikācijas un CO2 emisiju ietaupījumi, kas attiecināmi uz atsevišķiem transportlīdzekļiem, tiek pārbaudīti uz ad hoc pamata. Ja konstatē, ka pastāv atšķirība starp sertificētajiem CO2 emisiju ietaupījumiem un tās pārbaudītajiem ietaupījumiem, izmantojot attiecīgo testēšanas metodiku vai metodikas, Komisija par to informē ražotāju. Ražotājs 60 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var sniegt Komisijai pierādījumus, kas apliecina sertificēto CO2 emisiju ietaupījumu precizitāti. Ja šie pierādījumi nav iesniegti norādītajā termiņā vai iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, Komisija var pieņemt lēmumu neņemt vērā sertificētos CO2 emisiju ietaupījumus, aprēķinot šī ražotāja vidējās īpatnējās emisijas nākamajam kalendārajam gadam.
57 Tāpat ir jāatgādina, ka Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka “testēšanas metodika, kas minēta 4. panta 2. punkta e) [apakšpunktā], nodrošina rezultātus, kas ir pārbaudāmi, atkārtojami un salīdzināmi. Ar to reālistiskā veidā ar pārliecinošu statistisko nozīmīgumu iespējams pierādīt ar inovatīvo tehnoloģiju panāktās CO2 emisiju priekšrocības, kā arī, ja nepieciešams, tajā ņem vērā mijiedarbību ar citām ekoinovācijām”.
58 Šajā lietā Komisijas konstatētās atšķirības ir balstītas uz to, ka CO2 emisiju ietaupījumi, kas bija iespējami, izmantojot attiecīgos maiņstrāvas ģeneratorus, tika noteikti atbilstoši īpašai pirmstesta sagatavošanai, ko KBA veica sertificēšanas mērķim, bet bez jebkādas pirmstesta sagatavošanas Komisijas veiktajai ad hoc pārbaudei. Turklāt ir jākonstatē, ka Īstenošanas lēmumos 2013/341 un 2015/158 nekas nav minēts par to, vai attiecīgajiem maiņstrāvas ģeneratoriem tika veikta pirmstesta sagatavošana.
59 Jākonstatē, ka prasītāja saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. panta 1. punkta trešo daļu ir sniegusi Komisijai informāciju, kas pierāda sertificēto CO2 emisiju ietaupījumu precizitāti, ņemot vērā tās aizstāvēto testēšanas metodiku, kurā attiecīgie maiņstrāvas ģeneratori tika pakļauti īpašai pirmstesta sagatavošanai.
60 Lietas materiāli šajā lietā arī ļauj secināt, ka Robert Bosch ir piemērojusi testēšanas metodiku ar īpašu pirmstesta sagatavošanu, lai apstiprinātu attiecīgos maiņstrāvas ģeneratorus kā ekoinovācijas. Sabiedrības SEG Automotive pārstāvji norādīja, ka minētās sabiedrības tiesību priekštece Robert Bosch saņēma rezultātus, kuri bija ietverti dokumentos, kas tika sagatavoti, pamatojoties uz testēšanu, kurā maiņstrāvas ģeneratoru gultņi bija aprīkoti ar rotoriem un turklāt tajos bija samazināts eļļas daudzums. Tāpat no sarakstes starp prasītājas, Komisijas un SEG Automotive pārstāvjiem izriet, ka pēdējās minētās pārstāvji ir norādījuši, ka ir veikta īpaša pirmstesta sagatavošana. Lietas materiāli arī ļauj konstatēt, ka Komisija, pamatodamās uz pārbaudes ziņojumu, ir veikusi pārbaudes, lai apstiprinātu attiecīgos maiņstrāvas ģeneratorus kā ekoinovācijas. Minētā ziņojuma 5. lappusē ir norādīts, ka Robert Bosch ir noteikusi testēšanas rezultātus, pamatojoties uz 2010. gada 2. novembrī izdotajām VDA efektivitātes pasākumu Prasībām Nr. 0 124 90A 0GB. Šajās prasībās ir skaidri norādīts, ka testēšanas rezultāti nebūs uzticami bez pirmstesta sagatavošanas.
61 Turklāt ir jākonstatē, ka lietas materiālos ietvertajos testēšanas pasākumu protokolos attiecībā uz Īstenošanas lēmumu 2015/158 ir norādīts, ka attiecīgajam maiņstrāvas ģeneratora modelim, proti, EL 7‑175 Plus HED, ir veikta īpaša pirmstesta sagatavošana. Proti, norāde “ar sagatavotiem gultņiem” ir ietverta 2010. gada 13. oktobra pasākuma protokolā 10s01855T 5 un 2010. gada 13. oktobra pasākuma protokolā 10s01855. Šie testēšanas pasākumu protokoli turklāt ļauj konstatēt, ka pieci citi maiņstrāvas ģeneratoru modeļi, kas ir Īstenošanas lēmuma 2015/158 priekšmets, bet nav aplūkoti šajā lietā, ir tikuši pakļauti pirmstesta sagatavošanai (skat. šī sprieduma 15. punktu).
62 Turklāt ir jāuzskata, ka prasītāja tiesas sēdē paskaidroja – un Komisija to neapstrīd –, ka pirmstesta sagatavošana ir ierasta prakse ražošanas nozarē. Komisija pati ir paskaidrojusi, ka pēc 2020. gada 22. janvāra rīkojuma Daimler/Komisija (T‑751/18, EU:T:2020:5) ar to sazinājās kādi desmit maiņstrāvas ģeneratoru ražotāji, kuri veica maiņstrāvas ģeneratoru dažāda veida pirmstesta sagatavošanu, un vēlējās uzzināt, kāda ir Komisijas nostāja šajā ziņā.
63 Tomēr, kā to apstiprina lietas dalībnieki, pirmstesta sagatavošanas metodika var būtiski atšķirties atkarībā no katra maiņstrāvas ģeneratora tehniskajām īpatnībām (piestrādes stundu skaits, eļļas samazināšana, rotori utt.), neatkarīgi no tā, vai runa ir par viena un tā paša ražotāja vai dažādu ražotāju maiņstrāvas ģeneratoriem.
64 Šajā lietā Komisija vienīgi norāda, ka prasītājas aizstāvētā testēšanas metodika nebija atļauta. Proti, Komisija 2018. gada 22. oktobra vēstulē vienīgi norāda, ka prasītāja nav piemērojusi “oficiālo” testēšanas metodiku, kas paredzēta Īstenošanas lēmumos 2013/341 un 2015/158, un apstrīdētajā lēmumā – ka minētajos lēmumos nav nedz paredzēta, nedz atļauta pirmstesta sagatavošana.
65 Šajā ziņā jāatgādina, ka testēšanas metodika ar pirmstesta sagatavošanu, kā norādīts šī sprieduma 62. punktā, ir ierasta prakse maiņstrāvas ģeneratoru ražošanas nozarē un tā ir standarts saistītajos tiesību aktos, piemēram, Regulā Nr. 715/2007, kurā ir paredzētas testēšanas metodikas reālos braukšanas apstākļos.
66 Turklāt ir jāuzsver, ka no 2010. gada 2. novembrī VDA izdoto pasākumu Prasību Nr.o0 124 90A 0GB 6.1.1. punkta izriet, ka, lai samazinātu gultņu berzes izmaiņas un precīzi varētu izmērīt efektivitāti, izstrādes laikā ir jāizmanto “sagatavoti gultņi”. “Sagatavotu gultņu” izmantošana arī ir ieteikta rūpnīcas pārbaudē (skat. šī sprieduma 16. punktu).
67 Turklāt prasītājas aizstāvēto testēšanas metodiku pārbaudīja arī TÜV SÜD, kura kā neatkarīga apstiprināta iestāde saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu pārbaudīja un apstiprināja, ka Robert Bosch testēšanas metodika ir piemērota, lai sertificētu ar attiecīgajiem maiņstrāvas ģeneratoriem panāktos CO2 emisiju ietaupījumus, un ka tā atbilst šīs pašas regulas 6. panta 1. punktā noteiktajām minimālajām prasībām.
68 No tā izriet, ka prasītājas aizstāvētā metodika ir jāuzskata par atbilstošu un pielāgotu attiecīgā novērtējuma vajadzībām. Nekas lietas materiālos neļauj secināt, ka minētā testēšanas metodika sniegtu rezultātus, kas nebūtu pārbaudāmi, atkārtojami un salīdzināmi Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 6. panta 1. punkta izpratnē. Gluži pretēji – brīdī, kad Komisija pauda bažas par prasītājai sertificētajiem CO2 emisiju ietaupījumiem, prasītāja atbilstoši Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. panta 1. punktam sniedza informāciju, kas pierāda šo ietaupījumu pareizību. No lietas materiāliem faktiski izriet, ka pēc Komisijas jautājumiem SEG Automotive veica jaunus mērījumus attiecīgajiem maiņstrāvas ģeneratoriem, kas pierādīja, ka šo maiņstrāvas ģeneratoru efektivitāte (starpība starp saražoto elektrisko jaudu un absorbēto mehānisko jaudu) bija paredzētajā līmenī un ka iegūtais radītājs atbilst TÜV SÜD pārbaudes ziņojumā apstiprinātajiem efektivitātes rādītajiem. SEG Automotive secināja, ka atšķirības starp Komisijas un tās veiktajām testēšanām ir radušās tādēļ, ka Komisija nav veikusi pirmstesta sagatavošanu.
69 Komisijas izmantotā testēšanas metodika ad hoc pārbaudē neietvēra pirmstesta sagatavošanu, un to lietas dalībnieki neapstrīd. Turklāt minētā metodika nebija tieši paredzēta tiesību aktos un tā arī vairs nav uzskatāma par standartu nozarē. Tātad šī testēšanas metodika būtiski atšķīrās no Robert Bosch izmantotās un prasītājas aizstāvētās testēšanas metodikas.
70 Šajā ziņā ir jāuzskata, ka Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. pantā nav definēta testēšanas metodika, kas jāpiemēro, lai uzsāktu ad hoc pārbaudi. Tomēr Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 13. apsvēruma interpretācija ļauj saprast, ka Komisijai, veicot ad hoc pārbaudi, ir jāpārbauda, vai sertificētie ietaupījumi atbilst ietaupījumu līmenim, kas izriet no lēmuma par kādas tehnoloģijas apstiprināšanu par ekoinovāciju. Tomēr Komisijas izmantotā testēšanas metodika patiesībā neatbilst tam, lai veiktu pārbaudi starp prasītājas sertificētajiem emisiju ietaupījumiem un no Īstenošanas lēmuma 2015/158 izrietošajiem ietaupījumiem. Gluži pretēji – izmantojot citu testēšanas metodiku, Komisija faktiski ir padarījusi neiespējamu sertificēto ietaupījumu un no Īstenošanas lēmuma 2015/158 izrietošo ietaupījumu salīdzināšanu.
71 Komisija savu testēšanas metodiku pamato ar vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās drošības apsvērumiem. Tomēr no iepriekš minētā izriet, ka Komisijas testēšanas metodikā dažādas situācijas tiek aplūkotas vienādi, kas nenodrošina vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu, kurš kā vispārējs Savienības tiesību princips prasa, lai līdzīgas situācijas netiktu aplūkotas atšķirīgi un atšķirīgas situācijas netiktu aplūkotas vienādi, ja vien šādai pieejai nav objektīva attaisnojuma (skat. spriedumu, 2019. gada 20. jūnijs, ExxonMobil Production Deutschland, C‑682/17, EU:C:2019:518, 90. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi, ja Komisija neņem vērā katra maiņstrāvas ģeneratora tehniskās specifikācijas un veidu, kādā ir veikta tā pirmstesta sagatavošana, tās testēšanas metodika, saskaņā ar kuru tiek veikta maiņstrāvas ģeneratoru testēšana bez pirmstesta sagatavošanas, var būt labvēlīga atsevišķiem automašīnu ražotājiem un nelabvēlīga attiecībā pret citiem.
72 Tāpat Komisijas pieeja nav attaisnojama tiesiskās drošības iemeslu dēļ. Tiesiskās drošības principa pamatā ir prasība, lai noteikumi būtu skaidri un precīzi un to sekas būtu paredzamas, īpaši tad, ja tie var nelabvēlīgi ietekmēt personas vai uzņēmumus (spriedums, 2015. gada 22. aprīlis, Polija/Komisija, T‑290/12, EU:T:2015:221, 50. punkts). Tomēr ņemot vērā, ka ad hoc pārbaude var radīt smagas sekas automobiļu ražotājiem, ka Komisijas izmantotā testēšanas metodika šajā lietā skaidri un precīzi nav paredzēta nedz Īstenošanas lēmumā 2015/158, nedz kādā citā tiesību aktā un ka šī metodika nav ražošanas nozarē ierasta prakse, to nevar uzskatīt par piemērotu līdzekli, lai nodrošinātu tiesiskās drošības principa ievērošanu.
73 Šos secinājumus nevar atspēkot fakts, ka Robert Bosch pieteikumu attiecīgo maiņstrāvas ģeneratoru apstiprināšanai par ekoinovāciju iesniedza, pamatojoties uz tehnisko norāžu vienkāršoto pieeju.
74 Pat ja pieteikums ir iesniegts, pamatojoties uz tehnisko norāžu vienkāršoto pieeju, Komisijai pieteikums pirms tā apstiprināšanas ir jāpārbauda un attiecīgā gadījumā jāformulē iebildumi par testēšanas metodikas atbilstību, veicot lietas materiālu pilnīgu pārbaudi, kas darāma, piemērojot Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 10. panta 2. punktu. Kā minēts šī sprieduma 15., 16. un 60.–63. punktā, Komisijas rīcībā bija informācija, kas tostarp bija ietverta TÜV SÜD sagatavotajā pārbaudes ziņojumā, kuru tā nevar ignorēt, neatņemot šim ziņojumam lietderīgo iedarbību, kā paredzēts Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 4. panta 2. punkta g) apakšpunktā un 7. pantā. Turklāt Komisijas rīcībā bija pasākumu protokolos ietvertā informācija, kas tai ļāva saprast, ka attiecīgajiem maiņstrāvas ģeneratoriem ir veikta pirmstesta sagatavošana, lai tos apstiprinātu kā ekoinovācijas, vēl jo vairāk tāpēc, ka pirmstesta sagatavošana ir ražošanas nozarē ierasta prakse. Tādējādi, ja pirmstesta sagatavošana būtu radījusi jautājumus vai iebildumus, Komisijai pirms Īstenošanas lēmuma 2015/158 pieņemšanas būtu bijis par to jāizjautā Robert Bosch. Katrā ziņā fakts, ka Robert Bosch pamatojās uz tehnisko norāžu vienkāršoto pieeju, nav apstāklis, kas ļautu pamatot, ka iebildumi par testēšanas metodiku tika izvirzīti tikai ad hoc pārbaudes posmā.
75 Tas pats attiecas uz argumentu, ka Robert Bosch katrā ziņā maiņstrāvas ģeneratoru ar AED apstiprināšanas procedūrā neesot sniegusi specifiskus datus par pirmstesta sagatavošanu. Kā izriet no šī sprieduma 74. punkta, šīs procedūras laikā Komisijai ir tiesības izvirzīt iebildumus vai lūgt papildu precizējumus attiecībā uz testēšanas metodiku, kas šajā gadījumā ietvēra īpašu pirmstesta sagatavošanu, kā minēts pārbaudes ziņojumā. Tā kā minētās procedūras laikā nav iebildumu vai lūgumu sniegt precizējumus, Komisija, veicot prasītājas ad hoc pārbaudi, nevar likumīgi izmantot citu testēšanas metodiku.
76 Tāpat ir jānoraida Komisijas arguments, ar kuru tiek apgalvots, ka publiski nepaziņotu informāciju nevar uzskatīt par Īstenošanas lēmuma 2015/158 un Īstenošanas lēmuma 2013/341 daļu, lai gan runa esot par vispārpiemērojamiem lēmumiem. Šajā ziņā pietiek uzsvērt, ka, piemērojot Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 10. panta 1. punktu, Komisija publisko “inovatīvās tehnoloģijas un testēšanas metodikas kopsavilkuma aprakstu, kas minēts 4. panta 2. punkta c) [apakšpunktā]”. Šī apraksta “kopsavilkuma” raksturs noteikti nozīmē, ka minētajai publiskošanai nav jābūt izsmeļošai.
77 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka Komisija nav veikusi ad hoc pārbaudi atbilstoši Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. pantam un ka tā ir pieļāvusi tiesību kļūdu, izslēdzot testēšanas metodiku ar pirmstesta sagatavošanu.
78 Līdz ar to šis pamats ir jāapmierina kā pamatots, ar ko pietiek, lai atceltu apstrīdēto lēmumu atbilstoši prasītājas prasījumiem.
79 Tomēr Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu aplūkot arī trešo pamatu.
Par trešo pamatu – Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. panta 2. punkta pārkāpumu, jo neesot ņemti vērā sertificētie CO2 emisiju ietaupījumi par 2017. kalendāro gadu
80 Prasītāja uzskata, ka Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. panta 2. punkta formulējums ir skaidrs un nepārprotams: var neņemt vērā [sertificētos CO2 emisiju ietaupījumus] nākamajam kalendārajam gadam, t.i., šajā gadījumā, 2019. gadam. Prasītāja uzskata, ka šī tiesību norma ir tiesiskās paļāvības principa izpausme un tai jāļauj ražotajam droši veikt “tā flotes plānošanu” attiecībā uz CO2 emisijām, ņemot vērā ar ekoinovācijām panāktos CO2 emisiju ietaupījumus. Ja netiktu ņemti vērā sertificētie CO2 emisiju ietaupījumi iepriekšējiem gadiem (ex tunc), šis princips tiktu pārkāpts.
81 Komisija apstrīd prasītājas argumentus. Tā būtībā apgalvo, ka tās rīcība atbilst Regulai Nr. 443/2009 un Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. pantam.
82 Komisija uzskata, ka no minētā tiesiskā regulējuma izriet, ka tai ir jāņem vērā ražotāju CO2 rādītāji iepriekšējā kalendārajā gadā. Praksē tai dalībvalstu pārsūtītie dati būtu jāapstrādā tikai noteiktu laiku pēc kalendārā gada beigām. Tas pats attiecoties arī uz datiem par ekoinovācijām.
83 No tā izrietot – ja Komisija konstatē, ka kādas ekoinovācijas sertificētās emisijas nevar pārbaudīt, tas ir jāņem vērā par gadu, kas ir pirms tā gada, kurā šis atklājums ir veikts. Tādējādi Komisija uzskata, ka norāde “nākamajā kalendārajā gadā” ir jāsaprot tādējādi, ka tai nav tiesību izslēgt CO2 emisiju ietaupījumus, kurus tā ar formālu lēmumu jau ir apstiprinājusi noteiktam gadam.
84 Šajā ziņā Komisija apgalvo, ka tai tiesiskās paļāvības dēļ bija liegts a posteriori grozīt, piemēram, prasītājas vidējās īpatnējās CO2 emisijas 2016. kalendārajam gadam, kas ir noteiktas Īstenošanas lēmumā 2018/144, ņemot vērā šajā lietā aplūkotos attiecīgos CO2 emisiju ietaupījumus, kad tā 2018. gadā konstatēja, ka attiecīgo sertifikāciju precizitāti nevarēja pierādīt nedz tās pārbaudes laikā, nedz prasītājas pārbaudē.
85 Turklāt frāze “vairs neņem vērā” Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. panta 3. punktā apstiprinot, ka ar ekoinovācijām panāktos sertificētos CO2 emisiju ietaupījumus, kas iepriekš ņemti vērā, nosakot ražotāja emisiju rādītājus, saskaņā ar Regulas Nr. 443/2009 12. pantu “vairs” neņem vērā no brīža, kad tiek konstatēts, ka tos nevar pārbaudīt. Komisija apgalvo – ja tai būtu jāpiemēro prasītājas argumentācija praksē, tai būtu jāpieņem lēmums, kurā tā ņemtu vērā CO2 emisiju ietaupījumus, lai gan tā zināja, ka tos nevar pārbaudīt.
86 Komisija uzskata, ka šāda Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. panta interpretācija nonāk pretrunā Regulai Nr. 443/2009, kurā tiek pieprasīti iespējami precīzāki pamatdati, lai noteiktu visu ražotāju emisiju radītājus. Šajā ziņā tā atsaucas uz minētās regulas 25. apsvērumu un Komisijas Regulas (ES) Nr. 1014/2010 (2010. gada 10. novembris) par jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas datu pārraudzību un paziņošanu saskaņā ar [Regulu Nr. 443/2009] (OV 2010, L 293, 15. lpp.) 4. apsvērumu. Tādējādi Komisija uzskata – ja šajā izpratnē tā piemērotu Regulu Nr. 443/2009, tā pārkāptu tās pašas regulas 12. pantu, kurā ir paredzēts, ka ar ekoinovācijām panāktajiem CO2 emisiju ietaupījumiem, kas tiek ņemti vērā attiecībā uz ražotāja emisijas radītajiem, ir “jāsniedz pārbaudīts ieguldījums CO2 samazināšanā”.
87 Jāatgādina, ka Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. panta 2. un 3. punkta formulējums ir šāds:
“2. Ja pierādījumi, kas minēti 1. punktā, nav iesniegti norādītajā termiņā vai konstatējot, ka iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, Komisija var pieņemt lēmumu neņemt vērā sertificētos CO2 emisiju ietaupījumus, aprēķinot šā ražotāja vidējās īpatnējās emisijas nākamajam kalendārajam gadam.
3. Ražotājs, kura sertificētos CO2 emisiju ietaupījumus vairs neņem vērā, drīkst pieteikties jaunai attiecīgo transportlīdzekļu sertificēšanai saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru.”
88 Šajā ziņā ir jāuzsver, ka Komisija katru gadu saskaņā ar Regulas Nr. 443/2009 8. panta 4. un 5. punktu veic provizorisku aprēķinu katram ražotājam par vidējām īpatnējām CO2 emisijām, īpatnējo emisiju mērķi un starpību starp šīm divām vērtībām iepriekšējā kalendārajā gadā (skat. šī sprieduma 4. un 5. punktu). Komisija apstiprina vai groza provizoriski aprēķinātos datus vēlākais katra gada 31. oktobrī saskaņā ar Regulas Nr. 443/2009 8. panta 5. punktu. Šo aprēķinu veic, pamatojoties uz datiem, ko dalībvalstis atsūtījušas par iepriekšējo kalendāro gadu.
89 Ņemot vērā šo kontekstu, Komisija interpretēja Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. panta 2. punktu, uzskatot, ka nav jāņem vērā sertificētie CO2 emisiju ietaupījumi 2018. gadam, aprēķinot vidējās īpatnējās CO2 emisijas iepriekšējam kalendārajam gadam, proti, 2017. gadam. Tomēr, pat ja šī interpretācija atbilst noteiktai loģikai, ir jākonstatē, ka tā ir pretrunā skaidrajam un nepārprotamajam Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. panta 2. punkta formulējumam. Proti, nav iedomājams, ka frāze “nākamais kalendārais gads” varētu tikt interpretēta kā tāda, kas patiesībā attiecas uz iepriekšējo kalendāro gadu. Šāda interpretācija turklāt rada jautājumus tiesiskās drošības principa kontekstā (skat. šī sprieduma 72. punktu).
90 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Komisijas interpretācija papildus skaidrības un precizitātes trūkumam ir prasītājai nelabvēlīga, jo apstrīdētais lēmums ar atpakaļejošu spēku būtiski ietekmē prasītāju, lai gan tam bija jānotiek tikai “nākamajā kalendārajā gadā”.
91 Turklāt Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. panta 3. punktā ietvertā frāze “vairs neņem vērā” nevar būt pietiekama, lai piešķirtu nozīmi, kas ir pretēja frāzes “nākamais kalendārais gads” skaidrajam un nepārprotamajam formulējumam.
92 Turklāt, ciktāl Komisija apgalvo, ka Īstenošanas regulas Nr. 725/2011 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir saderīgs ar Regulu Nr. 443/2009, ir jāatgādina, ka, piemērojot pastāvīgo judikatūru, īstenošanas regula, cik vien iespējams, ir jāinterpretē tā, lai tā būtu saderīga ar pamatregulas noteikumiem; šī judikatūra nav piemērojama īstenošanas regulas tiesību normas kontekstā, kuras interpretācija ir skaidra un nepārprotama un kurai nav nepieciešama nekāda interpretācija (skat. spriedumu, 2017. gada 28. februāris, Canadian Solar Emea u.c./Padome, T‑162/14, nav publicēts, EU:T:2017:124, 150. punkts un tajā minētā judikatūra). Pretējā gadījumā Savienības atvasināto tiesību aktiem atbilstīgas interpretācijas princips būtu pamats šīs tiesību normas interpretācijai contra legem, kas nebūtu pieļaujami (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2015. gada 17. jūlijs, EEB/Komisija, T‑685/14, nav publicēts, EU:T:2015:560, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).
93 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāapstiprina interpretācija, saskaņā ar kuru “nākamais kalendārais gads” attiecas uz kalendāro gadu pēc gada, kurā ir veikta ad hoc pārbaude.
94 Līdz ar to šis pamats ir jāapmierina kā pamatots un, neizvērtējot prasības ceturto un piekto pamatu, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, ciktāl tā 1. panta 1. punktā, lasot to kopsakarā ar I pielikuma 1. un 2. tabulas D un I kolonnu, ir precizētas vidējās īpatnējās CO2 emisijas un ar ekoinovācijām panāktie CO2 emisiju ietaupījumi prasītajai.
Par tiesāšanās izdevumiem
95 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
96 Tā kā Komisijai nolēmums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītājas prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta paplašinātā sastāvā)
nospriež:
1) Atcelt Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/583 (2019. gada 3. aprīlis), ar kuru atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 443/2009 apstiprina vai groza vidējo īpatnējo CO2 emisiju un īpatnējo emisiju mērķrādītāju provizoriskos aprēķinus vieglo automobiļu ražotājiem attiecībā uz 2017. kalendāro gadu un dažiem Volkswagen grupai piederošiem ražotājiem attiecībā uz 2014., 2015. un 2016. kalendāro gadu, 1. panta 1. punktu, lasot to kopsakarā ar I pielikuma 1. un 2. tabulas D un I kolonnu, ciktāl tajā ir precizētas vidējās īpatnējās CO2 emisijas un ar ekoinovācijām panāktie CO2 emisiju ietaupījumi attiecībā uz Daimler AG.
2) Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Daimler tiesāšanās izdevumus.
Papasavvas | Tomljenović | Schalin |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2021. gada 15. septembrī.
[Paraksti]