Prasība, kas celta 2008. gada 19. septembrī - AEPI/Komisija
(lieta T-392/08)
Tiesvedības valoda - grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Elliniki Etaireia pros Prostasia tis Pnevmatikis Idioktisias AE, Atēnas (Grieķija) (pārstāvji - P. Xanthopoulos, Th. Asprogerakas-Grivas, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
pilnībā apmierināt šo prasību;
pilnībā atcelt apstrīdēto Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmumu C(3435), galīgā redakcija, lietā COMP/C2/38.698-CISAC, attiecībā uz procedūru atbilstoši EKL 81. pantam un EEZ līguma 53. pantam; un
piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, kas prasītajam radušies saistībā ar advokātu honorāriem.
Pamati un galvenie argumenti
Ar šo prasības pieteikumu prasītājs lūdz atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmumu C(3435), galīgā redakcija, lietā COMP/C2/38.698-CISAC tiktāl, ciktāl ar to Komisija nolēma, ka prasītājs, izmantojot pārstāvniecības vienošanās ar citām sabiedrībām, līdzdalības ierobežojumus, kuri paredzēti Starptautiskās autoru un komponistu tiesību aizsardzības sabiedrību konfederācijas tipveida līguma ("CISAC" tipveida līgums) 11. panta 2. punktā, vai de facto piemērojot ierobežojumus biedru uzņemšanai un saskaņojot [viens otram] piešķirto teritoriju tādā veidā, ka licence ir derīga tikai katras autortiesību organizācijas valsts teritorijā, ir pārkāpis EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu.
Prasītājs norāda uz šādiem atcelšanas pamatiem.
Pirmkārt, prasītājs apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir balstīts uz kļūdainu faktu un vispārēju de facto situācijas, pierādījumu un pārkāpuma objektīvo elementu izvērtējumu.
Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka ir pārkāptas viņa tiesības tikt uzklausītam un, treškārt, kļūdaini tika piemērots EKL 81. pants un EEZ līguma 53. pants, jo prasītāju atzina par vainīgu neesošā pārkāpumā. It īpaši viņš apgalvo, ka, nosakot teritoriālā sadalījuma klauzulas, viņš nav pārkāpis konkurences noteikumus, jo šīs klauzulas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu ieinteresēto personu atbilstīgu tiesību pārvaldību tajā valstī, kurā savas darbības veic katra no līgumslēdzējsabiedrībām. Turklāt prasītājs apgalvo, ka Eiropas Kopienu Tiesa ir atzinusi, ka šādas teritoriālā sadalījuma klauzulas savstarpēji vienlīdzīgos pārstāvniecības līgumos neizkropļo konkurenci.
Ceturtkārt, prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav ņemts vērā, ka Kopienu tiesībās intelektuālais īpašums un mākslas darbi nav viens un tas pats, kas preces un pakalpojumi, un ka šajā lēmumā kļūdaini ir piemēroti tiesību noteikumi, kuri attiecas uz precēm un pakalpojumiem.
Piektkārt, prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi EKL 151. pantu, kurā ir noteikts princips attiecībā uz izņēmumu kultūras jomā, saskaņā ar kuru Komisijai, pieņemot jebkādus tiesību noteikumus, jāņem vērā kultūras aspekti, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību Kopienā.
Sestkārt, prasītājs apgalvo, ka, tā kā netika veikts atbildības izvērtējums noteiktā EKL 81. panta pārkāpuma kontekstā, tiesību noteikums tika kļūdaini piemērots un acīmredzami apstrīdētais lēmums nav pamatots.
Septītkārt, prasītājs uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts samērīguma princips, jo Eiropas intelektuālā īpašuma organizācijam nav vienādi lielas; kā arī objektivitates princips, jo apstrīdētais lēmums tika pieņemts pēc tādas pirmstiesas procedūras, kura bija kļūdaina. Turklāt prasītājs uzskata, ka būtisku pretrunu rezultātā lēmums nav atbilstīgs un ir neloģisks. Turklāt, pēc prasītāja uzskatiem, apstrīdētais lēmums, maldinot, ka ar to tiek atvieglota licenču iegūšana, lai varētu izmantot mūziku, kas tiek raidīta caur kabeli, satelītu vai internetu, patiesībā ir vērsts uz to, lai iznīcinātu intelektuālā īpašuma sabiedrības un izkropļotu veselīgu konkurenci, nosakot nevienlīdzīgus tirgus nosacījumus un radot neizbēgamus konfliktus starp šīm sabiedrībām. Visbeidzot, pēc prasītāja uzskatiem, ar apstrīdēto lēmumu tiek nepareizi un burtiskā veidā interpretēta Direktīva 93/83/EEC un pārkāpta starptautiskā Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību, kurai ir pievienojusies Eiropas Savienība.
____________1 - Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīva 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai (OV L 248, 1993. gada 6. oktobris, 15. lpp.).