EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2014. gada 18. septembrī

Lieta F‑7/13

Luc Radelet

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi, kas ir iecelti darbā trešajā valstī – Civildienesta noteikumu X pielikuma 5. un 23. pants – Iestādes piešķirts dienesta mājoklis – Ierēdnim dota atļauja īrēt mājokli – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Morālais kaitējums – Neērta un dzīvošanai nepiemērota mājokļa piešķiršana – Pierādījumu neesamība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš EAEK līgumam ir piemērojams atbilstoši tā 106.a pantam, ar kuru L. Radelet būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt 2012. gada 26. marta lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija ir noraidījusi viņa lūgumu atlīdzināt morālo kaitējumu saistībā ar “sarežģījumiem, kas [viņam] radās, iekārtojoties Antananarivo [(Madagaskara)], un, otrkārt, piespriest Komisijai atlīdzināt minēto morālo kaitējumu

Nolēmums      Prasību noraidīt. L. Radelet sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Lūgums atcelt pirmstiesas lēmumu, ar ko noraidīts lūgums par zaudējumu atlīdzību – Lūgums, kam nav autonoma rakstura salīdzinājumā ar prasījumiem par zaudējumu atlīdzību

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Apstākļi – Pierādīšanas pienākums – Vienpusīgi sagatavots dokuments – Pierādījuma vērtības neesamība

(LESD 340. panta otrā daļa)

3.      Ierēdņi – Administrācijas rūpības pienākums – Labas pārvaldības princips – Apjoms – Ierēdņa interešu ņemšana vērā – Ierobežojumi

(Civildienesta noteikumu 24. pants un X pielikuma 5. un 23. pants)

1.      Iestādes lēmums noraidīt lūgumu par zaudējumu atlīdzību ir iepriekšēja administratīvā procesa neatņemama daļa pirms prasības par atbildību celšanas Civildienesta tiesā, un līdz ar to prasījumi par šāda lēmuma atcelšanu nevar tikt izvērtēti neatkarīgi no prasījumiem par zaudējumu atlīdzību. Akts, kurā tiek formulēta iestādes administrācijas nostāja pirmstiesas stadijā, tikai ļauj lietas dalībniekam, kam nodarīts kaitējums, iesniegt Civildienesta tiesā prasību par zaudējumu atlīdzību.

(skat. 57. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums, Verheyden/Komisija, F‑72/06, EU:F:2009:40, 30. punkts.

2.      Izskatot ierēdņa prasību par zaudējumu atlīdzību un pieņemot nolēmumu, Savienības tiesa nevar ņemt vērā dokumentu, kurš ir sagatavots vienpusīgi, piemēram, atzinumu, kuru ir pasūtījis prasītājs un kurš ir uzrakstīts tikai pēc viņa lūguma.

(skat. 90. punktu)

3.      Rūpības pienākums, kā arī labas pārvaldības princips paredz, ka, lemjot par ierēdņa vai darbinieka stāvokli, tostarp īstenojot savu plašo novērtējuma brīvību, kompetentā iestāde ņem vērā visus apstākļus, kas var noteikt tās lēmumu, un tādējādi tai ir pienākums ņemt vērā ne vien dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa vai darbinieka intereses.

Tomēr pienākums ņemt vērā šī pēdējā minētā personīgās intereses nevar likt administrācijai pārkāpt savus iekšējos noteikumus.

Tātad, tā kā tiesības uz mēbelēm ir paredzētas Civildienesta noteikumu X pielikuma 5. panta gadījumos, kad iestāde nodod ierēdņa, kurš ir norīkots darbā trešajā valstī, rīcībā mājokli, nevis tā paša pielikuma 23. panta gadījumos, kad ierēdnis drīkst īrēt mājokli, administrācija nav pārkāpusi ne rūpības pienākumu, ne labas pārvaldības principu, neļaujot viņam dzīvoklī, kuru viņš drīkst īrēt, izmantot mēbeles, kuras mēbeļu dotācijas ietvaros ir nopirktas mājoklim, kas ir nodots ierēdņu rīcībā.

(skat. 97. un 110.–112. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: rīkojums, Verheyden/Komisija, F‑54/10, EU:F:2011:8, 36. un 37. punkts un tajos minētā judikatūra.