Lieta T‑125/16
Firma Léon Van Parys NV
pret
Eiropas Komisiju
Muitas savienība – Ekvadoras izcelsmes banānu imports – Ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Pieteikums par ievedmuitas nodokļa atlaišanu – Lēmums, kas pieņemts pēc Vispārējās tiesas veiktās iepriekšējā lēmuma atcelšanas – Saprātīgs termiņš
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 11. decembra spriedums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Šo seku vērtējums, ņemot vērā tiesību akta būtību
(LESD 263. pants)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Prasījumi nolūkā panākt deklaratīvu nolēmumu – Nepieņemamība
(LESD 263. pants)
3. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Tvērums – Lēmums, kurā nav obligāti jāatkārto tas pats pamatojums, kas ietverts atceltajā tiesību aktā
(LESD 266. pants)
4. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Izpildes pasākumu noteikšana – Saprātīgs termiņš – Vērtēšanas kritēriji
(LESD 266. pants)
5. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Procedūras atkārtota sākšana pārkāpuma konstatēšanas stadijā – Pieļaujamība
(LESD 266. pants)
6. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Komisijas lēmuma par pieteikumu par ievedmuitas nodokļa atlaišanu daļēja atcelšana – Pienākums pieņemt jaunu lēmumu – Tvērums
(LESD 266. pants; Komisijas Regulas Nr. 2454/93 907. pants)
7. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Izpildes pasākumu noteikšana – Saprātīgs termiņš – Komisijas lēmuma par pieteikumu par ievedmuitas nodokļa atlaišanu daļēja atcelšana – Jauna lēmuma novēlota pieņemšana – Saprātīga termiņa principa pārkāpums – Sekas
(LESD 266. pants; Komisijas Regulas Nr. 2454/93 907. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 41. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 44. punktu)
3. Saskaņā ar LESD 266. pantu iestādei, kura ir izdevusi atcelto tiesību aktu, ir jāveic tikai tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu atceļošā sprieduma izpildi. Šajā ziņā ar šo tiesību normu attiecīgajai iestādei ir noteikts pienākums novērst, ka aktā, kas ir domāts atceltā akta aizstāšanai, tiek pieļauti tie paši pārkāpumi, kas ir identificēti minētajā spriedumā. Tajā pašā laikā iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība, lemjot par īstenojamajiem līdzekļiem, lai apzinātu no sprieduma, ar kuru tiesību akts ir atcelts vai atzīts par spēkā neesošu, izrietošās sekas, ar to saprotot, ka šiem līdzekļiem ir jābūt saderīgiem ar lietā aplūkotā sprieduma rezolutīvo daļu un motīvu daļu, kas veido tai nepieciešamo pamatojumu.
Attiecīgajai iestādei ir izvēles brīvība izvēlēties pamatojumu, ko tā uzskata par visatbilstošāko sava lēmuma pamatošanai, un iespējama kļūda šī pamatojuma izvēlē tai nevar liegt vēlāk izvēlēties pamatojumu, uz kuru tā būtu varējusi atsaukties atceltajā aktā. Šajā ziņā fakts, ka uz šo pamatu nebija atsauces atceltajā aktā, nekādi neliedza iestādei to izvirzīt lēmumā, ar kuru šis akts tiek aizstāts, jo saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atceltā akta izdevējs jaunajā lēmumā var atsaukties uz pamatojumu, kas atšķiras no tā, ar ko tas ir pamatojis pirmo lēmumu.
(skat. 49., 59., 60. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 51. punktu)
5. Ja vien konstatētais pārkāpums neizraisa visas procedūras spēkā neesamību, attiecīgās iestādes, lai pieņemtu tiesību aktu, ar kuru paredzēts aizstāt iepriekšējo atcelto vai par spēkā neesošu atzīto tiesību aktu, var no jauna uzsākt procedūru stadijā, kurā šis pārkāpums ir izdarīts.
(skat. 52. punktu)
6. Pēc tam, kad Savienības tiesa ir atcēlusi Komisijas lēmumu par pieteikumu par ievedmuitas nodokļa atlaišanu, Komisijai ir pienākums izskatīt no jauna lietas materiālus un pieņemt jaunu lēmumu par minēto pieteikumu, lai tādējādi labotu konstatēto pārkāpumu. Šādi rīkojoties, tai ir jāņem vērā visi faktiskie un tiesību apstākļi, kas bija zināmi tiesību akta pieņemšanas brīdī. Komisijas pienākums sagatavot lēmumu ar prasīto pienācīgo rūpību un pamatojoties uz visiem datiem, kas var ietekmēt iznākumu, tostarp izriet no labas pārvaldības principa un tiesiskuma un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Šādos apstākļos Komisijai nevar pārmest, ka tā ir uzskatījusi, ka tās izmeklēšana ir jāsāk no jauna un lietā ir izdarāmi papildinājumi.
Turklāt nevar pamatoti apgalvot, ka pēc pirmā lēmuma daļējas atcelšanas ar ex tunc iedarbību Komisijai ir tikai piecas dienas lēmuma pieņemšanai par pieteikumu par nodokļa atlaišanu, lai ievērotu Regulas Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 907. pantā paredzēto deviņu mēnešu noilguma termiņu. Šajā tiesību normā paredzētais deviņu mēnešu termiņš nav piemērojams no jauna uzsāktā procedūrā saskaņā ar LESD 266. pantu.
(skat. 54.–56., 62. punktu)
7. Saprātīga termiņa principa pārkāpums parasti nevar būt pamats atcelt administratīvā procesa noslēgumā pieņemtu lēmumu. Principa ievērot saprātīgu termiņu pārkāpums ietekmē administratīvā procesa iznākumā pieņemta lēmuma spēkā esamību vienīgi tad, ja ir pagājis tik pārmērīgi ilgs laiks, ka tas var ietekmēt pašu administratīvajā procesā pieņemtā lēmuma saturu.
Šajā ziņā ir taisnība, ka ieviestā kārtība, it īpaši Regulas Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 907. pantā paredzētais deviņu mēnešu termiņš, vairs nav saistošs Komisijai saistībā ar procesu, kas ir uzsākts atbilstoši LESD 266. pantam. Tas tomēr neizslēdz, ka, pieņemdama lēmumu, ar kuru paredzēts aizstāt atcelto lēmumu, neievērojot saprātīgu termiņu, Komisija pārkāpj Regulā Nr. 2454/93 paredzētās garantijas un liedz ieinteresētajai personai izmantot šīs regulas lietderīgo iedarbību, iespēju saņemt lēmumu paredzētajos termiņos, kā arī garantiju saņemt labvēlīgu atbildi, ja netiek sniegta atbilde šajos termiņos.
Tāpēc, Komisija, pieņemdama lēmumu, ar kuru paredzēts aizstāt atcelto lēmumu, 34 mēnešus pēc atceļošā sprieduma pasludināšanas, pārkāpj saprātīga termiņa principu, kas ir pamats otrā lēmuma atcelšanai.
(skat. 82., 91.–93. punktu)