Lieta T‑355/13
easyJet Airline Co. Ltd
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Lidostas pakalpojumu tirgus – Lēmums par sūdzības noraidīšanu – Regulas (EK) Nr. 1/2003 13. panta 2. punkts – Lieta, ko izskata dalībvalsts konkurences iestāde – Sūdzības noraidīšana prioritātes apsvērumu dēļ – Konkurences iestādes lēmums, ar kuru saskaņā ar konkurences tiesībām izdarīti secinājumi no izmeklēšanas, kas veikta atbilstoši attiecīgajai jomai piemērojamiem valsts tiesību aktiem – Pienākums norādīt pamatojumu
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2015. gada 21. janvāra spriedums
1. Konkurence – Administratīvais process – Sūdzību pārbaude – Komisijas lēmums izbeigt izskatīšanu – Komisijas rīcības brīvība – Lēmuma izbeigt izskatīšanu pamatojums –Piemērošanas joma – Pārbaude tiesā
(LESD 101., 102. pants un 105. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 13. panta 2. punkts)
2. Konkurence – Pilnvaru sadalījums starp Komisiju un dalībvalstu konkurences iestādēm – Komisijas lēmums neizskatīt sūdzību, kuru jau izskatīja un prioritātes apsvērumu dēļ noraidīja valsts konkurences iestāde – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas un valsts tiesu attiecīgās pilnvaras
(LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 13. panta 2. punkts)
3. Konkurence – Pilnvaru sadalījums starp Komisiju un dalībvalstu konkurences iestādēm – Komisijas lēmums neizskatīt sūdzību, kuru jau izskatīja un prioritātes apsvērumu dēļ noraidīja valsts konkurences iestāde – Pieļaujamība
(LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas NR. 1/2003 5. pants un 13. panta 2. punkts)
4. Konkurence – Savienības tiesību normas – Piemērošana – Valsts konkurences iestāžu kompetence – Apjoms – Robežas
(LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 5. pants)
5. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums neizskatīt sūdzību, kuru jau izskatīja un prioritātes apsvērumu dēļ noraidīja valsts konkurences iestāde – Lēmums, kurš ir balstīts uz valsts konkurences iestādes lēmuma secinājumiem, izdarītiem pēc izmeklēšanas, kas veikta saskaņā ar nozares valsts tiesību aktiem – Pieļaujamība
(LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 3. panta 1. punkts un 13. panta 2. punkts)
6. Konkurence – Savienības tiesību normas – Valsts konkurences iestāžu veikta piemērošana – Atšķirība starp dažādiem valsts konkurences iestādes dienestiem – Neesamība
(LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 13. panta 2. punkts)
7. Konkurence – Pilnvaru sadalījums starp Komisiju un dalībvalstu konkurences iestādēm – Komisijas tiesības ņemt vērā valsts iestāžu veiktus pasākumus
(LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 4. un 5. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 17.–20., 69., 70. un72. punktu)
2. Runājot par Komisijas lēmuma, kas ir balstīts uz Regulas Nr. 1/2003 13. panta 2. punktu, pārbaudi tiesā, tās mērķis ir noskaidrot, vai apstrīdētais lēmums nav balstīts uz saturiski neprecīziem faktiem un vai Komisija nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, acīmredzamu kļūdu vērtējumā vai arī nepareizi izmantojusi pilnvaras, uzskatot, ka dalībvalsts konkurences iestāde jau izskatīja sūdzību. Turpretim dalībvalstu konkurences iestāžu lēmumu pārbaudi var veikt vienīgi valsts tiesas, kas pilda būtisku funkciju Savienības konkurences normu piemērošanā. Tādējādi Vispārējās tiesas pārbaudei nav jābūt vērstai uz valsts konkurences iestādes lēmuma pamatotības vai procedūras, vai metodoloģijas izvērtēšanu, ko tā izmantoja, proti, uz izvērtēšanu, kas ir jāveic valsts tiesām
(sal. ar 20. un 51. punktu)
3. Regulas Nr. 1/2003 13. panta 2. punktā ietvertajai frāzei “sūdzību [..], ar kuru jau ir nodarbojusies cita konkurences iestāde” ir plaša piemērošanas joma, jo tā var ietvert visus gadījumus, kad sūdzību ir izvērtējusi cita konkurences iestāde, neatkarīgi no rezultāta. Šī gramatiskā interpretācija ir saderīga ar minētās regulas vispārējo sistēmu, no kā izriet, ka svarīgs ir nevis izvērtēšanas, ko ir veikusi minēta konkurences iestāde, rezultāts, bet gan fakts, ka pēdējā minētā veica šo izvērtēšanu.
Turklāt šī interpretācija šķiet saderīga ar Regulas Nr. 1/2003 galvenajiem mērķiem, proti, ieviest efektīvu decentralizētu sistēmu Savienības konkurences normu piemērošanai. Ar šo regulu tika izbeigts iepriekšējais centralizētais režīms un saskaņā ar subsidiaritātes principu izveidota plašāka dalībvalstu konkurences iestāžu asociācija, piešķirot šīm iestādēm tiesības īstenot Savienības konkurences tiesības. Pretēja interpretācija nozīmētu prasīt Komisijai automātiski izvērtēt sūdzību katru reizi, kad dalībvalsts konkurences iestāde to ir izskatījusi, bet nav pieņēmusi vienu no Regulas Nr. 1/2003 5. pantā un 13. panta 2. punktā paredzētajiem lēmumiem. Šāds pienākums Komisijai nozīmētu tai piešķirt pilnvaras kontrolēt minēto iestāžu lēmumus, ko var darīt vienīgi valsts tiesas.
No minētā izriet, ka Komisija, lai noraidītu sūdzību, var pamatoti atsaukties uz iemeslu par to, ka dalībvalsts konkurences iestāde iepriekš ir noraidījusi šo sūdzību prioritātes apsvērumu dēļ.
(sal. ar 26.–28., 33., 36., 37., 39. un 40. punktu)
4. Valsts konkurences iestādes lēmums noraidīt sūdzību prioritātes apsvērumu dēļ ir uzskatāms par lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 1/2003 5. panta otro daļu.
(sal. ar 32. un 34. punktu)
5. Neviena Regulas Nr. 1/2003 norma neliedz dalībvalsts konkurences iestādei izmeklēšanā, kuru tā veic, lai izvērtētu Savienības konkurences normu ievērošanu, pamatoties uz tās secinājumiem, kādus tā izdarīja izmeklēšanās, kas tika veiktas saskaņā ar citiem valsts tiesību aktiem. Tāpēc Komisija, lai noraidītu sūdzību uz Regulas Nr. 1/2003 13. panta 2. punkta pamata, var pamatoti atsaukties uz iemeslu par to, ka dalībvalsts konkurences iestāde iepriekš ir noraidījusi šo sūdzību pēc izvērtēšanas, kas veikta, pamatojoties uz secinājumiem, kādus tā ir izdarījusi izmeklēšanā, kas veikta saskaņā ar citiem valsts tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka šī izvērtēšana ir tikusi veikta saskaņā ar Savienības konkurences tiesību normām
(sal. ar 45. un 46. punktu)
6. Jāatgādina, ka Regulas Nr. 1/2003 13. panta 2. punktā, tāpat kā visā minētajā regulā, ir atsauce uz dalībvalsts konkurences iestādi, nenošķirot dažādus šīs iestādes dienestus. Līdz ar to nav svarīgi noskaidrot sastāvu grupām, kas izskatīja prasītājas sūdzību saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas atšķiras no tiesiskā regulējuma konkurences jomā, jo valsts konkurences iestāde izskatīja prasītājas sūdzību saskaņā ar konkurences tiesībām, un no iepriekš minētā izriet, ka minētā iestāde varēja pamatoti atsaukties uz analīzi, kas tika veikta sūdzības izskatīšanā saskaņā ar atšķirīgu tiesisko regulējumu.
(sal. ar 60. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 71. punktu)