VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2015. gada 23. aprīlī

Lieta T‑352/13 P

BX

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Civildienests – Pieņemšana darbā – Paziņojums par konkursu – Atklāts konkurss – Rezerves saraksta izveidošana 5. pakāpes administratoru (AD) ar Bulgārijas un Rumānijas pilsonību pieņemšanai darbā jurisprudences jomā – Konkursa atlases komisijas lēmums neiekļaut apelācijas sūdzības iesniedzēju rezerves sarakstā – Pierādīšanas pienākums – Salīdzinošs novērtējums – Vienlīdzīga attieksme – Stabilitāte atlases komisijas sastāvā – Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektā daļa – Faktu un pierādījumu sagrozīšana – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Lēmums par tiesāšanās izdevumiem

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 24. aprīļa spriedumu BX/Komisija (F‑88/11, Krājums‑CDL, EU:F:2013:51), kurā lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt. BX sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Pamati – Pamats, kas izvirzīts pret tādu sprieduma motīvu, kurš nav vajadzīgs tā rezolutīvās daļas pamatošanai – Neefektīvs pamats

2.      Ierēdņi – Konkurss – Kandidātu spēju novērtējums – Novērtējums, kuram noteikti ir jābūt salīdzinošam

(Civildienesta noteikumu 27. pants un III pielikuma 5. pants)

3.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Sastāvs – Līdzsvarota sieviešu un vīriešu pārstāvība

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektā daļa)

4.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Neefektīvs pamats – Jēdziens

1.      Apelācijas tiesvedībā kā neefektīvs ir jānoraida tāds pamats, kas ir vērsts pret Civildienesta tiesas sniegto vispārīgo citātu, un kurā tikai tiek izteiktas šaubas, nemēģinot pierādīt to, kas veido kļūdu tiesību piemērošanā, kura varētu ietekmēt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvo daļu.

(skat. 17. punktu)

Atsauce

Tiesa: spriedums, 1993. gada 18. marts, Parlaments/Frederiksen, C‑35/92 P, Krājums, EU:C:1993:104, 31. punkts.

2.      Jebkura konkursa mērķis ir izvēlēties kandidātus, kas ir vispiemērotākie ar vakantajiem amatiem saistīto pienākumu izpildei, un tātad nenovēršami, konkursa atlases komisija pārbauda kandidātu attiecīgos nopelnus un rīko pārbaudījumus, lai tos izturētu tikai tie kandidāti, kuriem bija visvairāk nopelnu.

Faktiski jēdziens ‟salīdzinošs novērtējums” ir jāinterpretē Civildienesta noteikumu 27. panta kontekstā, kas nosaka atlases komisijai pienākumu salīdzināt kandidātu sniegumu, lai izvēlētos tos, kuri ir visspējīgākie, visefektīvākie un visgodprātīgākie.

Ja kandidāts neatbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas mutiskajam pārbaudījumam, viņa mutiska pārbaudījuma novērtējuma salīdzināšana ar citiem kandidātiem, lai tos klasificētu konkursa rezerves sarakstā, vairs nav nepieciešama.

(skat. 26., 29. un 34. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: rīkojums, 2003. gada 9. septembris, Vranckx/Komisija, T‑293/02, Krājums‑CDL, EU:T:2003:224, 52. un 53. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektā daļa, kurā ir paredzēts, ka atlases komisiju sastāda no četriem locekļiem, starp kuriem vismaz divi ir katra dzimuma pārstāvji, ir piemērojama tikai tad, ja atlases komisiju sastāda vairāk kā četri atlases komisijas locekļi.

Tātad, ja atlases komisiju formāli veido vairāk kā četri atlases komisijas locekļi, jānodrošina, ka ne tikai atlases komisijas locekļi, bet arī to aizvietotāji, ietver vismaz divus katra dzimuma pārstāvjus, tādējādi, ka iespējamais mazāk pārstāvētā dzimuma atlases komisijas loceklis vienmēr tiek aizvietots ar šī paša dzimuma aizvietotāju, lai nodrošinātu Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektās daļas lietderīgo iedarbību.

(skat. 74., 79. un 80. punktu)

4.      Prasības atcelt tiesību aktu ietvaros Savienības tiesa var noraidīt pamatu vai iebildumu kā neefektīvu, ja tā konstatē, ka gadījumā, ja šis pamats būtu pamatots, tas nevarētu izraisīt pieprasīto lēmuma atcelšanu.

(skat. 85. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: spriedums, 2009. gada 19. novembris, Michail/Komisija, T‑50/08 P, Krājums‑CDL, EU:T:2009:457, 59. punkts un tajā minētā judikatūra.