Lieta T-209/01

Honeywell International, Inc.

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Prasība atcelt tiesību aktu – Konkurence – Komisijas lēmums, ar ko koncentrācija atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu – Regula (EEK) Nr. 4064/89 – Lēmuma daļējas kritikas iedarbības trūkums – Aeronautikas tirgi – Prasība, kas nevar novest pie lēmuma atcelšanas

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Priekšmets – Lēmums koncentrāciju kontroles jomā – Uz vairākiem pamatojuma pīlāriem balstīts lēmums, no kuriem ikviens ir pietiekams tā rezolutīvās daļas pamatošanai – Prasītājs, kas izvirza ar kļūdu vai citu nelikumību saistītus pamatus, kuri ietekmē tikai vienu no pamatojuma pīlāriem – Nepamatota prasība

(Padomes Regulas Nr. 4064/89 2. panta 3. punkts)

2.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Līdzīgas prasības attiecībā uz pamata pamatojumam izvirzītajiem iebildumiem – Prasības pieteikumā nenorādīti iebildumi – Vispārēja atsauce uz citiem prasības pieteikumam pievienotiem dokumentiem – Nepieņemamība – Atsauces uz citiem šajā pašā tiesā citā lietā iesniegtajiem dokumentiem pieņemamība – Katra atsevišķā gadījuma novērtēšana – Pamatnosacījums – Lietas dalībnieku, tostarp prasītāju abās lietās, identitāte

(Tiesas Statūtu 21. pants, Pirmās instances tiesas Reglamenta 43. panta 1. punkts un 44. panta 1. punkts)

3.      Tiesvedība – Dažādu prasītāju divu ierosināto lietu apvienošana – Ietekmes uz katra no viņu atsevišķi iesniegto prasības pieteikumu apjomu neesamība

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 50. pants)

4.      Konkurence – Koncentrācija – Saderīguma ar kopējo tirgu novērtēšana – Konkurenci ierobežojoša dominējoša stāvokļa radīšanas vai pastiprināšanas trūkums – Attiecīgo tirgu daudzveidība – Attiecībā uz vienu no tirgiem neizpildīts nosacījums – Aizliegums

(Padomes Regulas Nr. 4064/89 2. panta 3. punkts)

5.      Konkurence – Koncentrācija – Administratīvā procedūra – Komisijas pienākuma norādīt savu viedokli par iepriekš – starp paziņojuma par iebildumiem nosūtīšanu un galīgā lēmuma pieņemšanu – konstatēto problēmu iespējamo risinājumu neesamība

6.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Jēdziens – Lēmuma kopsavilkumam paredzētajā daļā norādītie prasības pieteikuma tiesību akta atcelšanai apstākļi – Ietveršana – Nosacījums – Apstrīdētajā lēmumā norādīto atzinumu spēkā esamības skaidra un nepārprotama apstrīdēšana

1.      Ciktāl kādā lēmumā daži motīvi kā tādi juridiski pietiekami pamato šo lēmumu, kļūdas, kas varētu vājināt citus akta motīvus, jebkurā gadījumā neietekmē tā rezolutīvo daļu. Turklāt, tā kā Komisijas lēmuma rezolutīvā daļa balstās uz vairākiem pamatojuma pīlāriem un ar ikkatru no tiem pietiek, lai pamatotu lēmuma rezolutīvo daļu, šis akts principā ir jāatceļ tikai tad, ja katrs no šiem pīlāriem būtu prettiesisks. Šajā gadījumā ar kļūdu vai kādu citu nelikumību, kas ietekmē tikai vienu no pamatojuma pīlāriem, nepietiek, lai pamatotu apstrīdētā lēmuma atcelšanu, jo tai nevar būt noteicošā ietekme uz rezolutīvo daļu, uz kuru atsaucas iestāde. Šajā sakarā, tā kā pamatojuma pīlāru, ar ko pietiek, lai pamatotu akta rezolutīvo daļu, prasītājs nav apstrīdējis savā prasībā par akta atcelšanu, šis pīlārs, kā arī akts, kas balstās uz šo pīlāru, līdz ar to jāuzskata par tiesisku un tādējādi pamatotu.

To piemēro jo īpaši lēmumu kontekstā, kas attiecas uz koncentrācijas kontroli. Tādējādi lēmums par aizliegumu nav jāatceļ, ja prasītājs ir pierādījis vienas vai vairāku kļūdu esamību, kas ļauj apšaubīt vienā vai vairākos tirgos veikto analīzi, jo no lēmuma par aizliegšanu tomēr izriet, ka paziņotā koncentrācija atbilst kritērijiem, kas pamato Regulas Nr. 4064/89 2. panta 3. punktā minēto aizliegumu saistībā ar vienu vai vairākiem citiem tirgiem. Jo īpaši, ja motīvi attiecībā uz citiem tirgiem prasības pieteikumā nav apstrīdēti, konkrētās prasības ietvaros tie ir jāuzskata par pamatotiem un tādējādi prasība ir jāuzskata par kopumā nepamatotu.

(sal. ar 48.–50. un 96. punktu)

2.      No Tiesas Statūtu 21. panta un Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta izriet, ka jebkurš pamats, kas nav pietiekami izklāstīts sākotnējā prasības pieteikumā attiecīgajā instancē, ir jāuzskata par nepieņemamu. Pirmās instances tiesa, ja nepieciešams, var pēc savas iniciatīvas atsaukties uz šādu nepieņemamību absolūta šķēršļa tiesas procesam gadījumā.

Prasītāja pamatu kopsavilkumam ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un lai Pirmās instances tiesa varētu lemt par prasību, ja iespējams, bez papildu informācijas iesniegšanas. Līdzīgas prasības ir jāievēro, ja iebildumu izvirza kāda pamata atbalstam.

Turklāt nolūkā nodrošināt tiesisko drošību un pareizu tiesvedību, lai atzītu prasību par pieņemamu, pamata faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, uz kuriem prasība pamatota, jāizriet – vismaz kopsavilkuma veidā un tomēr saskaņotā un saprotamā veidā – no paša prasības pieteikuma teksta. Šajā sakarā, ja prasības pieteikuma pamata daļu īpašos gadījumos var nostiprināt un papildināt ar atsauci uz dokumentu izvilkumiem, kas pievienoti prasības pieteikumam, tad vispārēja atsauce uz citiem, kaut arī prasības pieteikumam pievienotiem dokumentiem, nevar labot juridiskās argumentācijas pamata elementu, kuriem, ievērojot iepriekš minētos noteikumus, ir jābūt norādītiem prasības pieteikumā, trūkumu. Pirmās instances tiesai šajos pielikumos nav jāmeklē un jākonstatē pamati un argumenti, ko tā varētu uzskatīt par prasības pamatojumu, jo pielikumiem ir tikai pārbaudes un instrumenta funkcija.

Ja arī, neņemot vērā šīs prasības, Kopienu tiesa dažreiz ir pieļāvusi iespēju izvirzīt pamatus ar atsauci uz citu lietu, bet citreiz noraidījusi šādu iespēju citās lietās, skaidri nenorādot šīs izvēles noteicošo faktoru, tas ir darīts ņemot vērā šajā sakarā katra konkrētā gadījuma īpatnības. Tomēr katrā gadījumā ir jāuzskata, ka lietas dalībnieku, jo īpaši prasītāja, identiskums abās lietās ir pamata nosacījums, lai būtu pieņemami pamati, kas iepriekšēji izvirzīti ar atsauci uz dokumentiem citā lietā.

Pieņemt prasības pieteikumā skaidri nenorādītos pamatus, jo tos izvirzījusi trešā persona šajā pašā tiesā citā lietā, uz kuru izdarīta atsauce prasības pieteikumā, nozīmētu ļaut neievērot Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta obligātās prasības.

(sal. ar 54.–59., 61., 64. un 67. punktu)

3.      No Pirmās instances tiesas Reglamenta 50. panta izriet, ka rīkojums par lietu apvienošanu neietekmē tajā minēto lietu neatkarību un patstāvību, jo vienmēr var pieņemt lēmumu par šo lietu sadalīšanu. Tādēļ divu prasību, kurās ir atšķirīgi prasītāji, apvienošanas fakts nevar mainīt katra prasītāja atsevišķi iesniegtā prasības pieteikuma apjomu, apdraudot šo prasītāju atšķirīgo prasību neatkarību un patstāvību. Pieņemot pretējo, ar Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja procesuālo lēmumu, kas atkarīgs no tiesas priekšsēdētāja brīva vērtējuma, varētu paplašināt prasības pieteikuma apjomu, un tādējādi tas būtu noteicošais tiesvedības iznākuma faktors, kas [tiesvedībā] ieviestu subjektīvu elementu.

(sal. ar 70.–72. un 75. punktu)

4.      Attiecībā uz koncentrāciju no Regulas Nr. 4064/89 2. panta 3. punkta izriet – ja dažādos tirgos strādājošu uzņēmumu savstarpējā paziņotā darbība nostiprina dominējošo stāvokli, kura rezultātā kopējā tirgū tiktu būtiski traucēta brīva konkurence, Komisijai tā principā ir jāaizliedz, pat pieņemot, ka darbība citādi neierobežo konkurenci. Ja tā secīgi pārbauda vairākus tirgus un secina, ka vairākos šajos tirgos tiks radīts vai nostiprināsies dominējošais stāvoklis, kura rezultātā tiks būtiski traucēta brīva konkurence, tad ir jāatzīst, ja vien lēmumā skaidri nav norādīts pretējais, ka Komisija uzskata – situācija katrā no šiem tirgiem, kas rastos pēc koncentrācijas, pati par sevi pamato paziņotās darbības aizliegumu.

(sal. ar 79. punktu)

5.      Koncentrāciju kontroles jomā Komisijai papildus pienākumam ar paziņojumu darīt zināmus iebildumus, uz kuriem tā atsaucas, un papildināt tos gadījumā, ja tā nolemtu turpmāk atsaukties uz jauniem iebildumiem, nevar uzlikt pienākumu norādīt savu viedokli par iepriekš konstatēto problēmu iespējamo risinājumu laikā starp šī paziņojuma nosūtīšanu un galīgā lēmuma pieņemšanu.

(sal. ar 99. punktu)

6.      Ja prasības pieteikuma par tiesību akta atcelšanu daļā ar nosaukumu “Lēmuma kopsavilkums” minēto apstākļu mērķis, pirmajā mirklī šķiet, nav uzskaitīt pamatus, kas varētu novest pie apstrīdētā lēmuma atcelšanas, bet drīzāk aprakstīt apstrīdēto aktu, tomēr nav iespējams a priori noraidīt iespēju, ka šī prasības pieteikuma daļa varētu ietvert vienu vai vairākus pamatus tiesību akta atcelšanai. Tomēr tikai tiktāl, ciktāl tas skaidri un nepārprotami, papildus tās aprakstošajai funkcijai, izriet no prasības pieteikuma daļas ar šo nosaukumu, ka šajā daļā apšaubīta apstrīdētajā lēmumā minēto secinājumu spēkā esamība, šī daļa vajadzības gadījumā uzskatāma par tādu, kas ietver pamatu, neskatoties uz prasības pieteikuma struktūru un šīs daļas vietu prasības pieteikuma vispārīgajā sistēmā.

(sal. ar 106. punktu)