EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)

2013. gada 7. novembrī

Lieta F‑60/12

CA

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Izvirzīto pamatu izklāsts – Acīmredzami nepieņemama prasība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko CA lūdz atcelt viņas novērtējuma ziņojumus par 2010. gadu, atcelt Eiropas Komisijas lēmumu, kurā viņai par šo laika posmu piešķirti divi paaugstināšanas amatā punkti, pārskatīt viņas novērtējumu, piešķirot viņai tādu punktu skaitu, kāds nepieciešams, lai paaugstinātu viņu amatā ar atpakaļejošu spēku no 2011. gada 1. janvāra, un piespriest Komisijai samaksāt summu EUR 20 000 apmērā

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. CA sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Izvirzīto pamatu skaidrs un precīzs izklāsts

(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa un I pielikuma 7. panta 3. punkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunktu prasības pieteikumā ir jāietver izvirzītie faktiskie un tiesību pamati un argumenti. Šie pamati un argumenti ir jānorāda pietiekami skaidri un precīzi, lai atbildētājs vajadzības gadījumā bez papildu informācijas varētu sagatavoties savai aizstāvībai un Civildienesta tiesa – lemt par prasību. Nolūkā garantēt tiesisko noteiktību un pareizu tiesvedību, lai prasība būtu pieņemama, būtiskajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ar kuriem prasība pamatota, saskaņotā un saprotamā veidā ir jāizriet no paša prasības pieteikuma teksta. Tas tā vēl jo vairāk ir tāpēc, ka saskaņā ar Tiesas statūtu I pielikuma 7. panta 3. punktu tiesvedības Civildienesta tiesā rakstveida daļa principā sastāv tikai no vienas procesuālo dokumentu apmaiņas, ja vien Civildienesta tiesa nepieņem citādu lēmumu. Šī pēdējā minētā tiesvedības Civildienesta tiesā īpatnība ir izskaidrojums tam, ka atšķirībā no tā, kas attiecībā uz Tiesu vai Vispārējo tiesu ir paredzēts Tiesas statūtu 21. panta pirmajā daļā, pamatu un argumentu izklāsts prasības pieteikumā nevar būt sniegts kopsavilkuma veidā.

(sal. ar 11. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 28. aprīlis, T‑85/92 De Hoe/Komisija, 20. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 4. jūnijs, F‑134/07 un F‑8/08 Adjemian u.c./Komisija, 76. punkts; 2011. gada 15. septembris, F‑102/09 Bennett u.c./ITSB, 115. punkts; 2012. gada 1. februāris, F‑123/10 Bancale un Buccheri/Komisija, 38. punkts; 2012. gada 8. marts, F‑12/10 Kerstens/Komisija, 68. punkts.