Pagaidu versija
TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)
2024. gada 25. aprīlī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālais nodrošinājums – Regula (EK) Nr. 883/2004 – Ģimenes pabalsti – 68. pants – Prioritātes noteikumi pārklāšanās gadījumā – Kompetentās dalībvalsts iestādes pienākums pakārtoti nosūtīt ģimenes pabalstu pieteikumu prioritāri kompetentās dalībvalsts iestādei – Pieteikuma par ģimenes pabalstu neiesniegšana bērna dzīvesvietas dalībvalstī – Tādu ģimenes pabalstu daļēja atgūšana, kas izmaksāti dalībvalstī, kurā vienam no vecākiem ir algots darbs
Lietā C‑36/23
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Finanzgericht Bremen (Brēmenes Finanšu tiesa, Vācija) iesniedza ar 2023. gada 19. janvāra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2023. gada 25. janvārī, tiesvedībā
L
pret
Familienkasse Sachsen der Bundesagentur für Arbeit,
TIESA (septītā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs F. Biltšens [F. Biltgen] (referents), tiesneši J. Pasers [J. Passer] un M. L Arasteja Saūna [M. L. Arastey Sahún],
ģenerāladvokāts: Ž. Rišārs Delatūrs [J. Richard de la Tour],
sekretāre: N. Mundhenke [N. Mundhenke], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2023. gada 22. novembra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Familienkasse Sachsen der Bundesagentur für Arbeit vārdā – M. Gößling, pārstāve,
– Vācijas valdības vārdā – J. Möller, pārstāvis,
– Čehijas valdības vārdā – M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,
– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz L. Fiandaca, avvocato dello Stato,
– Nīderlandes valdības vārdā – E. M. M. Besselink un M. K. Bulterman, pārstāves, ,
– Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, J. Lachowicz un A. Siwek‑Ślusarek, pārstāvji,
– Slovākijas valdības vārdā – E. V. Drugda un S. Ondrášiková, pārstāves,
– Eiropas Komisijas vārdā – F. Clotuche‑Duvieusart un B.‑R. Killmann, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp.; labojums OV 2004, L 200, 1. lpp. ) 68. pantu.
2 Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp L un Familienkasse Sachsen der Bundesagentur für Arbeit (Federālās darba aģentūras Saksijas Ģimenes pabalstu kase, Vācija; turpmāk tekstā – “Ģimenes pabalstu kase”) par pēdējās minētās lūgumu daļēji atlīdzināt L izmaksātos ģimenes pabalstus.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Regula Nr. 1408/71
3 Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV 1997, L 28, 1. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 5. nod., 1. sēj., 35. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1408/71”), 76. pantā bija paredzēts:
“1. Ja vienā un tajā pašā laika posmā par vienu un to pašu ģimenes locekli sakarā ar darbu kādā profesijā tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ģimenes locekļi dzīvo, ir paredzēti ģimenes pabalsti, tad tiesības uz ģimenes pabalstiem, kas maksājami saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, attiecīgā gadījumā saskaņā ar 73. vai 74. pantu, tiek apturētas līdz tādai summai, kas paredzēta pirmās dalībvalsts tiesību aktos.
2. Ja tajās dalībvalstīs, kurās dzīvo ģimenes locekļi, nav iesniegts pieteikums uz pabalstiem, tad otras dalībvalsts kompetentā institūcija var piemērot 1. punktu tā, it kā pabalsti būtu piešķirti pirmajā dalībvalstī.”
Regula Nr. 883/2004
4 Regulas Nr. 883/2004 35. apsvērumā ir noteikts:
“Lai novērstu pabalstu nelikumīgu pārklāšanos, vajadzīgi noteikumi par prioritāti gadījumiem, kad tiesības uz ģimenes pabalstiem, ko paredz kompetentās dalībvalsts tiesību akti, pārklājas ar tām, ko paredz tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir ģimenes locekļu dzīvesvieta.”
5 Šīs regulas 1. panta a)–c) punktā ir ietvertas šādas definīcijas:
“Šajā regulā:
a) “darbība nodarbinātas personas statusā” ir katra darbība vai līdzvērtīga situācija, ko par tādu uzskata tās dalībvalsts sociālās nodrošināšanas tiesību aktu piemērošanas nolūkā, kurā tiek veikta minētā darbība vai pastāv līdzvērtīgā situācija;
b) “darbība pašnodarbinātas personas statusā” ir katra darbība vai līdzvērtīga situācija, ko par tādu uzskata tās dalībvalsts sociālās nodrošināšanas tiesību aktu nolūkā, kurā tiek veikta minētā darbība vai pastāv līdzvērtīgā situācija;
c) “apdrošināta persona” saistībā ar sociālās nodrošināšanas jomām, uz kurām attiecas III sadaļas 1. un 3. nodaļa, ir katra persona, kas atbilst pabalstu tiesību nosacījumiem, kuri noteikti tās dalībvalsts tiesību aktos, kura saskaņā ar II sadaļu ir kompetenta, ņemot vērā šās regulas noteikumus”.
6 Minētās regulas 11. panta 3. punkts ir paredzēts:
“Ievērojot 12. ‑ 16. pantu:
a) persona, kas veic darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā kādā dalībvalstī, ir pakļauta minētās dalībvalsts tiesību aktiem;
[..]”
7 Šīs pašas regulas III sadaļas “Īpaši noteikumi par dažādajām pabalstu kategorijām” 8. nodaļā, kas ir veltīta ģimenes pabalstiem, ir ietverts tās 67.–69. pants.
8 Regulas Nr. 883/2004 67. pantā “Ģimenes locekļi, kas dzīvo citā dalībvalstī” ir noteikts:
“Personai ir tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem, tajā skaitā, par savas ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī tā, kā tas būtu bijis, ja viņi dzīvotu pirmajā minētajā dalībvalstī. Tomēr pensionāram ir tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura atbild par viņa pensiju.”
9 Saskaņā ar šīs regulas 68. pantu “Prioritātes noteikumi kumulācijas gadījumā”:
“1. Ja tajā pašā laika posmā par tiem pašiem ģimenes locekļiem pabalstus paredz vairāk nekā vienas dalībvalsts tiesību akti, piemēro šādus prioritātes noteikumu:
a) attiecībā uz pabalstiem, kas jāizmaksā vairāk nekā vienai dalībvalstij ar atšķirīgu pamatojumu, prioritāte ir šāda: pirmkārt, tiesības, kas pieejamas, pamatojoties uz darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, otrkārt, tiesības, kas pieejamas, pamatojoties uz pensijas saņemšanu, un, visbeidzot, tiesības, kas iegūtas, pamatojoties uz dzīvesvietu;
b) attiecībā uz pabalstiem, kas jāizmaksā vairāk nekā vienai dalībvalstij ar vienādu pamatojumu, prioritāti nosaka, atsaucoties uz šādiem papildu kritērijiem:
i) attiecībā uz tiesībām, kas pieejamas, pamatojoties uz darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā: bērnu dzīvesvieta, ja tur tiek veikta šāda darbība, un papildus, attiecīgā gadījumā, lielākā to pabalstu summa, ko paredz pretrunā esošie tiesību akti. Tādā gadījumā pabalstu izmaksas dala atbilstoši kritērijiem, ko nosaka īstenošanas regulā;
[..]
iii) attiecībā uz tiesībām, kas pieejamas, pamatojoties uz dzīvesvietu: bērnu dzīvesvieta.
2. Gadījumā, kad tiesības uz pabalstiem pārklājas, ģimenes pabalstus nodrošina saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir izraudzīti par prioritāriem atbilstoši 1. punktam. Tiesības uz ģimenes pabalstiem, ko nosaka citi pretrunā esošie tiesību akti, tiek atceltas līdz pat summai, ko paredz pirmie tiesību akti, un starpības piemaksu vajadzības gadījuma nodrošina par summu, par kuru ir pārsniegta šī summa. Tomēr šāda starpības piemaksa nav jānodrošina par bērniem, kas dzīvo citā dalībvalstī, ja šo tiesību uz attiecīgo pabalstu pamatā ir tikai dzīvesvieta.
3. Ja saskaņā ar 67. pantu pieteikums uz ģimenes pabalstiem ir iesniegts tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kuras tiesību akti ir piemērojami, nevis atbilstoši prioritātes tiesībām saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu:
a) šī iestāde nekavējoties nosūta pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras tiesību akti ir piemērojami atbilstoši prioritātei, informē attiecīgo personu un, neskarot īstenošanas regulas noteikumus attiecībā uz pabalstu pagaidu piešķiršanu, nepieciešamības gadījumā nodrošina 2. punktā minēto starpības piemaksu;
b) tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti ir piemērojami atbilstoši prioritātei, izskata šo pieteikumu tā, it kā tas būtu iesniegts tieši tai, un dienu, kurā pieteikums ir iesniegts pirmajai iestādei, uzskata par dienu, kurā tā izteikusi savu prasību iestādei, kurai ir prioritāte.”
10 Minētās regulas 76. panta 4. un 5. punkts ir formulēti šādi:
“4. Lai nodrošinātu šās regulas pareizu īstenošanu, iestādēm un personām, uz kurām attiecas šī regula, ir savstarpējas informēšanas un sadarbības pienākums.
[..]
Attiecīgajām personām iespējami drīz jāinformē kompetentās dalībvalsts un dzīvesvietas valsts iestādes par visām pārmaiņām, kas saistītas ar viņām vai viņu ģimeni un ietekmē viņu tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar šo regulu.
5. Šā panta 4. punkta trešajā daļā minētā informēšanas pienākuma nepildīšanas dēļ var tikt piemēroti samērīgi pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tomēr šie pasākumi ir līdzvērtīgi pasākumiem, ko līdzīgās situācijās piemēro saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un to dēļ attiecīgās personas nezaudē iespēju un tām nav pārmērīgi grūti praktiski izmantot tiesības, kas tām piešķirtas ar šo regulu.”
11 Minētās regulas 81. pantā ir paredzēts:
“Jebkuru prasību, deklarāciju vai pārsūdzību, kas, piemērojot kādas dalībvalsts tiesību aktus, būtu noteiktā termiņā jāiesniedz šās dalībvalsts varas iestādē, iestādē vai tiesas iestādē, pieņem, ja šāds dokuments šajā pašā termiņā ir iesniegts citas dalībvalsts atbilstīgā varas iestādē, iestādē vai tiesas iestādē. Šādā gadījumā tā varas iestāde, iestāde vai tiesas iestāde, kas saņēmusi prasību, deklarāciju vai pārsūdzību, nekavējoties nosūta to pirmās dalībvalsts kompetentajai varas iestādei, iestādei vai tiesas iestādei vai nu tieši, vai ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu starpniecību. Dienu, kurā šādas prasības, deklarācijas vai pārsūdzības iesniegtas otrās dalībvalsts varas iestādē, iestādē vai tiesas iestādē, uzskata par to iesniegšanas dienu kompetentajā varas iestādē, iestādē vai tiesas iestādē.”
12 Regulas Nr. 883/2004 84. pants “Iemaksu iekasēšana un pabalstu atgūšana” ir formulēts šādi:
“1. To iemaksu iekasēšanu, kas pienākas kādas dalībvalsts iestādei, un to pabalstu atgūšana, ko nodrošinājusi kādas dalībvalsts iestāde, bet kas nepienākas, var īstenot citā dalībvalstī saskaņā ar tām procedūrām, garantijām un privilēģijām, ko piemēro to iemaksu iekasēšanai, kuras pienākas šās dalībvalsts atbilstīgajai iestādei, un to pabalstu atgūšanai, kurus tā nodrošinājusi, bet kuri nepienākas.
2. Izpildāmos tiesu un administratīvo iestāžu lēmumus, kas attiecas uz iemaksu, procentu un citādu maksājumu iekasēšanu vai uz tādu pabalstu atgūšanu, kas nodrošināti, bet nepienākas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, atzīst un izpilda pēc citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma, ievērojot ierobežojumus un procedūras, kas paredzētas tiesību aktos, un citādas procedūras, ko piemēro līdzīgiem šās dalībvalsts lēmumiem. Šādus lēmumus deklarē par izpildāmiem minētajā dalībvalstis, ciktāl to pieprasa tās tiesību akti un citādas procedūras.
[..]”
Regula (EK) Nr. 987/2009
13 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2009, L 284, 1. lpp.), 3. panta 2. punktā ir noteikts:
“Personām, uz kurām attiecas pamatregula, ir pienākums pārsūtīt attiecīgajai iestādei informāciju, dokumentus vai apstiprinošus pierādījumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu viņu vai viņu ģimenes stāvokli, lai noteiktu vai uzturētu viņu tiesības un pienākumus un lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus un viņu pienākumus saskaņā ar tiem.”
14 Šīs regulas 60. pantā ir paredzēts:
“1. Ģimenes pabalstu piešķiršanas pieteikumu iesniedz kompetentajai iestādei. Lai piemērotu [Regulas Nr. 883/2004] 67. un 68. pantu, ņem vērā visas ģimenes stāvokli, it kā visas iesaistītās personas būtu pakļautas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un tur dzīvotu, jo īpaši attiecībā uz personas tiesībām saņemt šādus pabalstus. Ja persona, kurai ir tiesības pieprasīt pabalstu, neizmanto šīs tiesības, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti piemērojami, ņem vērā ģimenes pabalsta piešķiršanas pieteikumu, ko iesniedzis otrs no vecākiem, persona, ko uzskata par vienu no vecākiem, vai persona vai iestāde, kas ir bērna vai bērnu aizbildnis.
2. Iestāde, kurā atbilstīgi 1. punktam vērsies pieprasītājs, izskata pieprasījumu, pamatojoties uz sīki izstrādātu informāciju, ko ir iesniedzis pieprasītājs, ņemot vērā pieprasītāja faktisko un tiesisko ģimenes stāvokli.
Ja šī iestāde secina, ka tās tiesību akti ir prioritāri piemērojami saskaņā ar pamatregulas 68. panta 1. un 2. punktu, tā nodrošina ģimenes pabalstu atbilstīgi [Regulai Nr. 883/2004], ko tā piemēro.
Ja iestādei šķiet, ka atbilstīgi [Regulas Nr. 883/2004] 68. panta 2. punktam varētu būt tiesības saņemt diferencētu papildinājumu saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, tad minētā iestāde nekavējoties pārsūta pieteikumu citas dalībvalsts kompetentajai iestādei un informē iesaistīto personu; turklāt šī iestāde informē citas dalībvalsts iestādi par tās lēmumu attiecībā uz pieteikumu un izmaksātā ģimenes pabalsta apmēru.
3. Ja iestāde, kurā iesniegts pieteikums, secina, ka tās tiesību akti ir piemērojami, taču tiem nav prioritātes saskaņā ar [Regulas Nr. 883/2004] 68. panta 1. un 2. punktu, tā nekavējoties pieņem provizorisku lēmumu par prioritāri piemērojamiem noteikumiem un saskaņā ar [Regulas Nr. 883/2004] 68. panta 3. punktu pārsūta pieteikumu citas dalībvalsts iestādei un informē par to arī pieteikuma iesniedzēju. Iestāde divu mēnešu laikā pieņem nostāju attiecībā uz provizorisko lēmumu.
Ja iestāde, kurai pieteikums pārsūtīts, divu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas nepieņem nostāju, piemēro iepriekš minēto provizorisko lēmumu, un šī iestāde maksā tās tiesību aktos paredzētos pabalstus, kā arī informē iestādi, kas pārsūtīja pieteikumu, par izmaksāto pabalstu apmēriem.
[..]
5. Iestāde, kas provizoriski veikusi pabalstu piešķiršanu par summu, kas pārsniedz to summu, kura ir noteikta galīgā variantā, var vērsties prioritārajā iestādē, lai atgūtu pārmaksāto starpību saskaņā ar īstenošanas regulas 73. pantā paredzēto procedūru.”
Vācijas tiesības
15 Einkommensteuergesetz (Ienākuma nodokļa likums), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā — “EStG”), 31. panta trešajā teikumā ir paredzēts:
“Attiecīgajā kalendārajā gadā ģimenes pabalsti tiek maksāti katru mēnesi nodokļa atmaksas veidā.”
16 EStG 32. panta 1. un 3. punkts ir formulēti šādi:
“(1) Bērni ir
1. bērni, kas ir nodokļu maksātāja pirmās pakāpes radinieki,
[..]
(3) Bērnu ņem vērā sākot no kalendārā mēneša, kurā viņš ir piedzimis dzīvs, un par katru nākamo kalendāro mēnesi, kura sākumā bērns nav sasniedzis 18 gadu vecumu.”
17 EStG 62. panta 1. punktā ir noteikts:
“Tiesības saņemt ģimenes pabalstus atbilstoši šim likumam par bērniem šī likuma 63. panta izpratnē ir personām:
1. kuru dzīvesvieta vai pastāvīgā dzīvesvieta ir valsts teritorijā
2. kuru dzīvesvieta vai pastāvīgā dzīvesvieta nav valsts teritorijā,
a) ir neierobežots ienākuma nodokļa maksāšanas pienākums saskaņā ar 1. panta 2. punktu vai
b) tiek uzskatīts par tādu, kam ir neierobežots pienākums maksāt ienākuma nodokli saskaņā ar 1. panta 3. punktu.
[..]”
18 Saskaņā ar EStG 63. panta 1. punktu:
“ 1 Bērni ir:
1. bērni 32. panta 1. punkta izpratnē,
[..]
2 32. panta 3. ‑5. punktu piemēro mutatis mutandis. [..]”
19 EStG 70. panta 2. punktā ir noteikts:
“ 1 Ciktāl rodas izmaiņas apstākļos, kas attiecas uz tiesībām uz ģimenes pabalstiem, ģimenes pabalstu piešķiršana jāatceļ vai jāgroza, sākot no apstākļu maiņas dienas. [..]”
20 Abgabenordnung (Nodokļu kodekss) 37. panta redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, ir noteikts:
“(1) Prasījumi saistībā ar nodokļu parāda attiecībām ir nodokļa iekasējamība, nodokļa atmaksas prasījums, atbildības prasījums, nodokļa blakus maksājuma prasījums, nodokļa atmaksas prasījums atbilstoši 2. punktam, kā arī konkrētā nodokļa likumā reglamentētie nodokļa atmaksas prasījumi.
(2) 1 Ja nodoklis, nodokļa atmaksa, atbildības summa, vai nodokļa blakus maksājums ir samaksāts vai atmaksāts bez tiesiska pamata, personai, kuras vārdā ir ticis veikts maksājums, pret maksājuma saņēmēju ir prasījums atmaksāt samaksāto vai atmaksāto summu. 2 Šis noteikums ir spēkā arī tad, ja vēlāk zūd samaksas vai atmaksas juridiskais pamatojums.”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
21 Prasītājs pamatlietā ir Polijas pilsonis, kurš vairākus gadus ir strādājis algotu darbu Vācijā. Viņa laulātā dzīvo Polijā kopā ar viņu kopīgo bērnu, kas dzimis 2008. gadā.
22 2016. gadā prasītājs pamatlietā iesniedza pieteikumu par ģimenes pabalsta piešķiršanu Vācijā, apliecinot, ka viņam ir algots darbs Vācijā un ka viņa sieva Polijā nav nodarbināta. Ģimenes pabalstu kase apmierināja šo pieteikumu, pamatojoties uz to, ka Vācijas tiesību akti, kas dod tiesības uz ģimenes pabalstiem, ir prioritāri piemērojami prasītāja pamatlietā algota darba laikposmam.
23 2019. gadā tiesību uz ģimenes pabalstiem pārbaudes procedūrā Ģimenes pabalstu kase nosūtīja prasītājam pamatlietā anketu iesniegto datu apstiprināšanai un lūdza Polijas kompetentajām iestādēm informāciju par prasītāja pamatlietā laulātās iespējamo nodarbinātību un tiesībām uz Polijas ģimenes pabalstiem.
24 Minētās iestādes atbildēja, ka viņa ir nodarbināta kopš 2006. gada un veic iemaksas Polijas lauksaimniecības sociālā nodrošinājuma shēmā, bet Polijas ģimenes pabalstus nesaņem. Lai gan kopš tiesību aktu grozījumiem Polijā 2019. gadā turpmāk bija iespējams saņemt tā sauktos “ģimene 500+” pabalstus bez nosacījuma par ienākumiem, prasītāja pamatlietā laulātā tomēr esot paziņojusi, ka nevēlas iesniegt attiecīgu pieteikumu.
25 Pēc šīs atbildes saņemšanas Ģimenes pabalstu kase, piemērojot EStG 70. panta 2. punktu, no 2020. gada oktobra atcēla Vācijas ģimenes pabalstu piešķiršanu Polijas tiesību aktos paredzēto ģimenes pabalstu apmērā.
26 Turklāt Ģimenes pabalstu kase ar “pieprasījumu pieņemt lēmumu kompetences jomā” lūdza Polijas kompetentajām iestādēm pārbaudīt tiesības uz ģimenes pabalstiem, sākot no 2019. gada jūlija. Šīs iestādes citastarp atbildēja, ka prasītāja pamatlietā laulātā kopš 2019. gada 1. jūlija nav saņēmusi nevienu šāda veida pabalstu un ka viņa nevēlas iesniegt pieteikumu šādu pabalstu saņemšanai.
27 Ar 2021. gada 6. janvāra lēmumu Ģimenes pabalstu kase atcēla ģimenes pabalstu piešķiršanu par laikposmu no 2019. gada jūlija līdz 2020. gada septembrim Polijas tiesību aktos paredzēto ģimenes pabalstu apmērā, un pieprasīja prasītājam pamatlietā atmaksāt pārmaksāto ģimenes pabalstu, proti, 1 674,60 EUR, kas atbilst šo pabalstu izmaksai šajā laikposmā.
28 Pēc tam, kad tika noraidīts prasītāja pamatlietā lūgums grozīt šo lēmumu, viņš cēla prasību Finanzgericht Bremen (Brēmenes Finanšu tiesa, Vācija), kas ir iesniedzējtiesa.
29 Prasības pamatojumam prasītājs pamatlietā apgalvo, ka viņa laulātā nav nodarbināta, jo viņa neapsaimnieko no saviem vecākiem mantoto zemnieku saimniecību. Apdrošināšana Polijas lauksaimniecības sociālā nodrošinājuma shēmā, par kuru viņš veic iemaksas, izrietot no īpašumtiesībām uz šo saimniecību un nenozīmējot neatkarīgu lauksaimniecisko darbību. Turklāt šī sprieduma 27. punktā minētajā laikposmā viņa laulātā Polijā ģimenes pabalstus nebija ne pieprasījusi, ne saņēmusi.
30 Ģimenes pabalstu kase tostarp apgalvo, ka prasītāja pamatlietā laulātajai ir tiesības uz tā sauktajiem “ģimene 500+” pabalstiem, kuru piešķiršana kopš 2019. gada jūlija nav atkarīga no ienākumu gūšanas. Turklāt, kā izriet no Polijas kompetento iestāžu saņemtās informācijas, jāuzskata, ka minētā laulātā ir nodarbināta Polijā. No Regulas Nr. 883/2004 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta izrietot, ka ģimenes pabalsti šajā dalībvalstī ir jāizmaksā prioritāri, jo šajā dalībvalstī dzīvo prasītāja pamatlietā bērns un viņa laulātā.
31 Iesniedzējtiesa uzskata, ka no Tiesas judikatūras par Regulu Nr. 1408/71, kas atcelta ar Regulu Nr. 883/2004, un it īpaši no 2010. gada 14. oktobra sprieduma Schwemmer (C‑16/09, EU:C:2010:605) izriet, ka tiesību uz ģimenes pabalstiem apturēšana šādu tiesību esamības citā dalībvalstī dēļ ir iespējama tikai tad, ja šī cita dalībvalsts faktiski izmaksā ģimenes pabalstus, un ka tad, ja šāda izmaksa nepastāv, nav nozīmes tam, ka nav maksāts tikai tādēļ, ka nav ticis iesniegts attiecīgs pieteikums.
32 Tomēr iesniedzējtiesa norāda, ka attiecībā uz situācijām, kas pastāvēja Regulas Nr. 883/2004 spēkā esamības laikā, Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa, Vācija) uzskatīja, ka saskaņā ar šīs regulas 68. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 81. pantā ieviesto fikciju pieteikums par ģimenes pabalstiem, kas iesniegts dalībvalstī, kuras tiesību akti nav piemērojami prioritāri, arī tiek uzskatīts par ģimenes pabalstu pieteikumu, kas tajā pašā datumā iesniegts dalībvalstī, kuras tiesību akti ir piemērojami prioritāri, un tas ļaujot uzskatīt, ka ir ievērots formālais nosacījums par tiesību piešķiršanu saistībā ar pieteikumu šajā pēdējā minētajā valstī. Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa) uzskata, ka tā tas būtu pat tad, ja pirmā valsts nezina par pārrobežu elementa esamību, jo pieteikuma iesniedzējs par to nav informējis, un tādējādi nav nosūtījis minēto pieteikumu otrajai dalībvalstij. No tā izrietot, ka šīs regulas 68. panta noteikumi nav piemērojami tikai tad, ja dalībvalstī, kuras tiesību akti ir piemērojami prioritāri, nav izpildīti tiesību materiāltiesiskie nosacījumi, it īpaši vecuma vai ienākumu sliekšņu pārsniegšanas dēļ.
33 Iesniedzējtiesa uzsver, ka Regulas Nr. 883/2004 mērķis, kā izriet no tās 35. apsvēruma, ir izvairīties no pabalstu nelikumīgas pārklāšanās gadījumos, kad pārklājas tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, līdz ar to šīs regulas 68. pantā paredzēto prioritātes noteikumu sekas principā nedrīkst būt tādas, ka personai, kurai ir tiesības uz pabalstu, tiek piešķirti mazāki pabalsti nekā tie, kurus maksāti, ja šie prioritātes noteikumi netiktu piemēroti.
34 Attiecībā uz minētās regulas 68. panta 3. punktu iesniedzējtiesa uzskata, ka tādu pieteikumu pielīdzināšana kā šī sprieduma 32. punktā aprakstītie, kas paredzēti un vērsti uz to, lai vienkāršotu procedūru saņēmējam, neietekmē to, ka pieteikumu par ģimenes pabalstu piešķiršanu iesniegšanas termiņus un iespēju piešķirt šādus pabalstus ar atpakaļejošu spēku joprojām reglamentē valsts tiesību akti un ka tālab šāda ikgadēja un iepriekšēja pieteikuma iesniegšana tiek prasīta Polijā. Turklāt 3. punkta a) apakšpunktā minētā procedūra attiecas tikai uz situāciju, kad jāpieņem lēmums par pieteikumu piešķirt ģimenes pabalstus, kas vēl nav izskatīts.
35 Tomēr, ja tas tā nebūtu un ja Regulas Nr. 883/2004 68. panta 1. punktā paredzētie prioritātes noteikumi būtu jāpiemēro tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, iesniedzējtiesa jautā, vai prioritāte starp attiecīgajām dalībvalstīm jānosaka, pamatojoties uz valsts tiesībās paredzētajiem tiesību piešķiršanas nosacījumiem vai šīs regulas 11.–16. pantā minētajiem kritērijiem. Attiecībā uz šo otro gadījumu iesniedzējtiesa vaicā, vai jāpieņem, ka persona veic darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā dalībvalstī, ja šīs dalībvalsts kompetentās iestādes to apliecina, neraugoties uz minētās personas apgalvojumu par pretējo.
36 Šajos apstākļos Finanzgericht Bremen (Brēmenes Finanšu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Regulas Nr. 883/2004 68. pants pieļauj, ka Vācijas [iestāžu piešķirts] bērna pabalsts ar atpakaļejošu spēku daļēji tiek atgūts, atsaucoties uz prioritārām tiesībām [uz ģimenes pabalstu] citā dalībvalstī – pat ja šajā citā dalībvalstī ģimenes pabalsts bērnam faktiski netika un netiek nedz piešķirts, nedz izmaksāts –, līdz ar ko summa, kas paliek pabalsta saņēmējam Vācijas tiesību normu izpratnē, ir mazāka par Vācijas [iestāžu piešķirto] bērna pabalstu?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu būtu apstiprinoša: vai atbilde uz jautājumu, kādu iemeslu dēļ vairākām dalībvalstīm ir jānodrošina pabalsti Regulas Nr. 883/2004 68. panta izpratnē vai attiecīgi no kā izriet koordinējamās tiesības [uz pabalstu], ir atkarīga no šo valstu tiesiskajos regulējumos noteiktajiem šādu tiesību iegūšanas priekšnosacījumiem vai tomēr no tā, kādu faktisko apstākļu dēļ attiecīgajām personām uz Regulas Nr. 883/2004 11.–16. panta pamata ir piemērojami attiecīgo dalībvalstu tiesību akti?
3) Gadījumā, ja atbilde būtu atkarīga no tā, kādu faktisko apstākļu dēļ attiecīgajām personām uz Regulas Nr. 883/2004 11.–16. panta pamata ir piemērojami attiecīgo dalībvalstu tiesību akti: Vai Regulas Nr. 883/2004 68. pants kopsakarā ar 1. panta a) un b) punktu un 11. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir jāinterpretē tādējādi, ka ir jāizdara pieņēmums, ka persona citā dalībvalstī veic darbību nodarbinātas personas statusā vai darbību pašnodarbinātas personas statusā, vai attiecīgi ir situācijā, kas sociālās nodrošināšanas tiesību normu kontekstā ir pielīdzināma šādai darbībai, ja šajā citā dalībvalstī sociālās nodrošināšanas iestāde apliecina, ka ir spēkā apdrošināšana “kā lauksaimniekam”, un vietējā par ģimenes pabalstiem atbildīgā iestāde apstiprina, ka tiek veikta šāda darbība, pat ja attiecīgā persona norāda, ka šī apdrošināšana ir piesaistīta tikai īpašumtiesībām uz saimniecību, kas reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, taču faktiski netiekot apsaimniekota?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
37 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 883/2004 68. pants, kurā noteikti prioritātes noteikumi ģimenes pabalstu pārklāšanās gadījumā, jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj tādas dalībvalsts iestādei, kuras tiesību akti nav prioritāri atbilstoši šī panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, pieprasīt attiecīgajai personai daļēji atmaksāt šādus šajā dalībvalstī izmaksātos pabalstus tādēļ, ka pastāv tiesības uz šiem pabalstiem, kas paredzētas prioritāri piemērojamos citas dalībvalsts tiesību aktos, pat ja šajā citā dalībvalstī ģimenes pabalsts nav nedz noteikts, nedz izmaksāts.
38 Vispirms jāatgādina, ka darba ņēmējs, kurš tāpat kā prasītājs pamatlietā strādā vienā dalībvalstī un kura ģimene dzīvo citas dalībvalsts teritorijā, ietilpst Regulas Nr. 883/2004 67. panta piemērošanas jomā.
39 Ar Regulas Nr. 883/2004 67. pantu tiek nostiprināts princips, saskaņā ar kuru persona var pretendēt uz ģimenes pabalstiem par savas ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis tajā, kura ir kompetenta izmaksāt šos pabalstus, kā tas būtu bijis, ja viņi dzīvotu pēdējā minētajā dalībvalstī. Tādējādi šis pants ir paredzēts, lai migrējošiem darba ņēmējiem atvieglotu ģimenes pabalstu saņemšanu to nodarbinātības dalībvalstī, ja viņu ģimenes nav pārcēlušās kopā ar viņiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 18. septembris, Moser, C‑32/18, EU:C:2019:752, 35. un 36. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
40 Šis pielīdzināšanas princips nav absolūts, jo, ja vairākas tiesības ir noteiktas dažādos tiesību aktos, jāpiemēro Regulas Nr. 883/2004 68. pantā paredzētie pārklāšanās novēršanas noteikumi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 13. oktobris, DN (Ģimenes pabalstu atgūšana), C‑199/21, EU:C:2022:789, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).
41 Kā izriet no Regulas Nr. 883/2004 35. apsvēruma, šo noteikumu mērķis ir izvairīties no pabalstu nelikumīgas pārklāšanās gadījumos, kad pārklājas tiesības uz ģimenes pabalstiem.
42 Tādējādi Regulas Nr. 883/2004 68. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēti prioritātes noteikumi gadījumos, kad pabalsti ar atšķirīgu pamatojumu jāizmaksā vairāk nekā vienai dalībvalstij, savukārt šī punkta b) apakšpunktā ir noteikta prioritātes kārtība pabalstiem, kas jāizmaksā ar vienādu pamatojumu. Minētā panta 2. punktā ir paredzēts, ka gadījumā, kad tiesības pārklājas, ģimenes pabalstus nodrošina saskaņā ar tiesību aktiem, kas izraudzīti par prioritāriem atbilstoši 1. punktam, un tiesības uz ģimenes pabalstiem, kuras nosaka citi tiesību akti, tiek atceltas līdz pat summai, ko paredz pirmie tiesību akti, un starpības piemaksu vajadzības gadījumā nodrošina par summu, par kuru ir pārsniegta šī summa.
43 Attiecībā uz šo prioritātes noteikumu piemērojamību jāatgādina: no Tiesas judikatūras izriet, ka, lai varētu uzskatīt, ka konkrētā gadījumā notiek pārklāšanās, nepietiek ar to, ka šādi pabalsti ir maksājami kādā dalībvalstī un vienlaikus ir tikai iespējams tos izmaksāt citā dalībvalstī. Vēl šo tiesību izmantošanai ir nepieciešams, lai ieinteresētā persona atbilstu visiem formālajiem un materiālajiem šīs dalībvalsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, kuru vidū vajadzības gadījumā var būt nosacījums, ka sākotnēji jāiesniedz pieteikums (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 14. oktobris, Schwemmer, C‑16/09, EU:C:2010:605, 52. un 53. punkts, kā arī 2022. gada 13. oktobris, DN (Ģimenes pabalstu atgūšana), C‑199/21, EU:C:2022:789, 34. un 35. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
44 Šī judikatūra, kas attiecas uz Regulas Nr. 1408/71 76. pantā paredzētajiem prioritātes noteikumiem, netika apšaubīta, ieviešot Regulas Nr. 883/2004 68. panta 3. punktā paredzēto mehānismu.
45 Šajā ziņā no Regulas Nr. 883/2004 68. panta 3. punkta a) apakšpunkta izriet, ka tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā iesniegts pieteikums par ģimenes pabalstiem, bet kuras tiesību akti nav piemērojami atbilstoši prioritātei saskaņā ar šī paša panta 1. un 2. punktu, nekavējoties nosūta šo pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras tiesību akti ir piemērojami atbilstoši prioritātei, informē par to ieinteresēto personu un nepieciešamības gadījumā nodrošina šī panta 2. punktā minēto starpības piemaksu, neskarot Regulas Nr. 987/2009 60. panta noteikumus par pabalstu pagaidu piešķiršanu.
46 Attiecībā uz pēdējo minēto pantu, kurš, ņemot vērā atsauci uz Regulas Nr. 883/2004 67. un 68. pantu, jāizvērtē salīdzinājumā ar šo minēto pantu noteikumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 18. septembris, Moser, C‑32/18, EU:C:2019:752, 34. punkts), jākonstatē, ka tā 3. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka iestāde, kurai iesniegts pieteikums par ģimenes pabalstu piešķiršanu un kura uzskata, ka tās tiesību akti nav prioritāri, pieņem provizorisku lēmumu par prioritāri piemērojamiem noteikumiem un pārsūta šo pieteikumu citas dalībvalsts iestādei, par to informējot pieteikuma iesniedzēju. Šī paša punkta otrajā daļā ir precizēts, ka tad, ja iestāde, kurai minētais pieteikums ir nosūtīts, divu mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas nepieņem nostāju, piemēro tās iestādes provizorisko lēmumu, kurā pieteikums iesniegts vispirms, un šai iestādei jāmaksā tās tiesību aktos paredzētie pabalsti.
47 Tādējādi no Regulas Nr. 987/2009 60. panta formulējuma skaidri izriet, ka dalībvalsts iestādei, kurā iesniegts pieteikums par ģimenes pabalstu piešķiršanu un kura uzskata, ka tās tiesību akti nav prioritāri, gadījumā, ja iestāde, kas tiek uzskatīta par prioritāri kompetentu, nav paudusi nostāju, ir pienākums izmaksāt šajos tiesību aktos paredzētos pabalstus.
48 Tālab šādā gadījumā šī iestāde nevar apturēt minēto ģimenes pabalstu izmaksu apmērā, kas, iespējams, ir paredzēts tiesību aktos, kuri tiek uzskatīti par prioritāriem, un nodrošina tos kā starpības piemaksu par summu, par kuru ir pārsniegta šī summa.
49 Šo interpretāciju turklāt apstiprina Regulas Nr. 987/2009 60. panta 5. punkts, kurā paredzēts, ka tad, ja iestāde ir provizoriski veikusi pabalstu piešķiršanu par summu, kas pārsniedz to summu, kura noteikta galīgā variantā, tā var vērsties prioritārajā iestādē, lai atgūtu pārmaksāto starpību.
50 Turklāt Regulas Nr. 883/2004 68. panta 3. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti ir piemērojami atbilstoši prioritātei, izskata šo pieteikumu tā, it kā tas būtu iesniegts tieši tai, un dienu, kurā šāds pieteikums ir iesniegts pirmajai iestādei, uzskata par dienu, kurā tā izteikusi savu prasību iestādei, kam ir prioritāte.
51 Regulas Nr. 883/2004 68. panta 3. punkta noteikumi papildina šīs regulas 81. panta noteikumus, saskaņā ar kuriem pieteikuma iesniegšanai tādas dalībvalsts varas iestādē, iestādē vai tiesas iestādē, kas nav dalībvalsts, kurai jāpiešķir pabalsts, ir tādas pašas sekas kā tad, ja šis pieteikums būtu iesniegts tieši pēdējās minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei, un datumu, kad šis pieteikums ir iesniegts pirmajā dalībvalstī, uzskata par to iesniegšanas dienu kompetentajā varas iestādē, iestādē vai tiesas iestādē.
52 Šo noteikumu mērķis ir atvieglot migrējošu darba ņēmēju pārvietošanos, no administratīvā viedokļa vienkāršojot viņu veicamās darbības, ņemot vērā dažādās dalībvalstīs pastāvošās sarežģītās administratīvās procedūras, un novērst, ka tīri formālu iemeslu dēļ attiecīgajām personām var tikt liegtas viņu tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 29. septembris, Chief Appeals Officer u.c., C‑3/21, EU:C:2022:737, 26. punkts).
53 Tādējādi, ciktāl tiek pieņemts, ka ieinteresētās personas iesniegtais pieteikums tiek automātiski nosūtīts tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras tiesību akti ir piemērojami atbilstoši prioritātei, un tā kā, ņemot vērā fikciju, ka datums, kad pieteikums iesniegts kompetentajai iestādei, jāuzskata par iesniegšanas datumu iestādei, kurai tas jāizskata prioritāti, šī sprieduma 43. punktā minētais nosacījums par sākotnēji iesniegtu pieteikums principā vairs nav nepieciešams, lai izvērtētu pabalstu pārklāšanās situācijas esamību prioritātes noteikumu piemērošanas nolūkā.
54 Tomēr ir jāievēro visi pārējie prioritāri kompetentās dalībvalsts tiesību aktos paredzētie formālie un materiālie nosacījumi, jo pieteikuma par ģimenes pabalstiem iesniegšana jānošķir no tiesībām saņemt šādus pabalstus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2015. gada 22. oktobris, Trapkowski, C‑378/14, EU:C:2015:720, 46. punkts, un 2022. gada 13. oktobris, DN (Ģimenes pabalstu atgūšana), C‑199/21, EU:C:2022:789, 42. punkts). pieteikuma par ģimenes pabalstiem iesniegšana – kā izriet no šīs tiesību normas formulējuma un sistēmas – jānošķir no tiesībām saņemt šādus pabalstus
55 Šajā ziņā jāatgādina, ka dalībvalstis joprojām ir kompetentas organizēt savas sociālā nodrošinājuma sistēmas un katras dalībvalsts tiesību aktos jānosaka nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek piešķirti sociālā nodrošinājuma pabalsti, to apmērs un piešķiršanas ilgums, kā arī termiņi, kādos jāiesniedz pieteikumi šo pabalstu saņemšanai (spriedums, 2022. gada 29. septembris, Chief Appeals Officer u.c., C‑3/21, EU:C:2022:737, 39. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
56 Turklāt no Regulas Nr. 883/2004 1. panta a) un b) punkta formulējuma, kurā darbība nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā ir definēta kā darbība vai līdzvērtīga situācija, ko par tādu uzskata tās dalībvalsts sociālās nodrošināšanas tiesību aktu piemērošanas nolūkā, kurā tiek veikta minētā darbība vai pastāv līdzvērtīgā situācija, izriet, ka vērtējums, vai persona veic šādu darbību šīs regulas 68. panta izpratnē, ir jāizdara tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā šī darbība tiek veikta.
57 Ņemot vērā, ka lēmums par ģimenes pabalstu piešķiršanu ir atkarīgs no attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu interpretācijas un piemērošanas, citas dalībvalsts iestāde nevar izvērtēt, vai ir izpildīti visi nosacījumi. Šai iestādei tātad ir tikai jākonstatē, ka citas dalībvalsts kompetentā iestāde vai nu faktiski ir piešķīrusi ieinteresētajai personai ģimenes pabalstus, vai ir atteikusi saņēmējam to piešķiršanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1983. gada 3. februāris, Robards, 149/82, EU:C:1988:26, 11. punkts).
58 Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka, iesniedzot sākotnējo pieteikumu par ģimenes pabalstu piešķiršanu Vācijā, šī dalībvalsts apmierināja pieteikumu atbilstoši tās kā prioritāras dalībvalsts kompetencei, neiedarbinot Regulas Nr. 987/2009 60. panta 3. punkta mehānismu.
59 Tikai vēlākā pārbaudē Polijā piemērojamo tiesību aktu grozījumu dēļ Vācijas Federatīvā Republika uzskatīja, ka tās tiesību akti vairs nebija prioritāri Regulas Nr. 883/2004 68. panta 1. un 2. punkta izpratnē, un informēja par to gan ģimenes pabalstu saņēmēju, gan kompetento Polijas iestādi, kurai saskaņā ar šīs regulas 68. panta 3. punktā ieviesto mehānismu pieteikums bija jāizskata tā, it kā tas būtu iesniegts tai tieši un datumā, kurā tas iesniegts kompetentajai Vācijas iestādei.
60 Šajā ziņā jāprecizē, ka jēdziens “pieteikums”, ko nevar pielīdzināt tam, ka tiek saņemts periodisks pabalsts no dalībvalsts iestādēm, prasa, lai attiecīgā persona veiktu administratīvu darbību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 29. septembris, Chief Appeals Officer u.c., C‑3/21, EU:C:2022:737, 31. punkts), tāpat kā prasītājs pamatlietā, kurš atbildēja uz anketu, kas nosūtīta tiesību uz ģimenes pabalstiem pārbaudes procedūrā sniegtās informācijas apstiprināšanai.
61 Gadījumā, ja visi pārējie Polijas tiesību aktos paredzētie formālie un materiālie nosacījumi ģimenes pabalstu piešķiršanai ir izpildīti, Polijas Republika, lai atteiktu ģimenes pabalstu piešķiršanu, nevar saistībā ar šo pieteikumu izvirzīt argumentus tikai formālu iemeslu dēļ. Tas tā ir vēl jo vairāk tāpēc, ka iemesli, kuru dēļ persona atsakās vai neplāno iesniegt formālu pieteikumu, nekādi neietekmē Tiesas sniegto atbildi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 14. oktobris, Schwemmer, C‑16/09, EU:C:2010:605, 54. punkts).
62 Šādos apstākļos, ja Polijas iestāde, kas ir prioritāri kompetenta, neizmaksā pamatlietā aplūkotos ģimenes pabalstus un atturas pieņemt nostāju par nodošanas pieprasījumu, Vācijas iestādei kā pirmajai iestādei, kurā iesniegts pieteikums, protams, būs jāizmaksā tās tiesību aktos paredzētie pabalsti, bet pēc tam tā varēs pieprasīt Polijas kompetentajai iestādei atmaksāt ģimenes pabalstu summu, kas pārsniedz summu, kura tai jāmaksā saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 noteikumiem.
63 Kā Tiesa jau ir nospriedusi, saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 68. panta 3. punkta a) apakšpunktu un Regulas Nr. 987/2009 60. panta 2. un 3. punktu prioritāri kompetentā dalībvalsts iestāde un pakārtoti kompetentā dalībvalsts iestāde ir savstarpēji saistītas un šīm abām iestādēm kopā jāizskata pieteikums, ko ģimenes pabalstu pieprasītājs ir iesniedzis vienā no tām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 25. novembris, Finanzamt Österreich (Ģimenes pabalsti attīstības palīdzības sniedzējam), C‑372/20, EU:C:2021:962, 66. punkts).
64 Turklāt no lojālas sadarbības principa, kas konkretizēts Regulas Nr. 987/2009 60. panta 5. punktā, kā arī Regulas Nr. 883/2004 84. pantā, izriet, ka dalībvalsts var pieprasīt citai dalībvalstij atmaksāt ģimenes pabalsta pārmaksāto summu, tostarp par jau pagājušu laiku, ja otrās dalībvalsts tiesiskajā regulējumā paredzētie formālie un materiālie nosacījumi attiecībā uz to tiek uzskatīti par izpildītiem.
65 Jebkāda cita interpretācija, saskaņā ar ko tiktu pārmests, ka kāda no kompetentajām iestādēm nav sadarbojusies attiecībā uz pabalsta saņēmējam izmaksājamo ģimenes pabalstu summu, vai kas liktu tam atmaksāt summas, kuras ir pārskaitījusi iestāde, bet kuru izmaksa tai nav jāveic, būtu acīmredzami pretrunā noteikumu par pārklāšanās novēršanu mērķim, kas ir nodrošināt pabalstu, kurus maksā vairākas dalībvalstis, saņēmējam kopējo pabalstu summu, kas vienāda ar visizdevīgākā pabalsta summu, kura tam pienākas saskaņā ar vienas no šo valstu tiesību aktiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 14. oktobris, Schwemmer, C‑16/09, EU:C:2010:605, 58. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2019. gada 18. septembris, Moser, C‑32/18, EU:C:2019:752, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
66 Šajā kontekstā jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 883/2004 76. panta 4. punktam – ja iestādēm ir pienākums laikus atbildēt uz visiem pieteikumiem un sniegt attiecīgajām personām visu informāciju, kas vajadzīga, lai īstenotu ar šo regulu tiem piešķirtās tiesības, šīm personām savukārt ir pienākums laikus informēt kompetentās dalībvalsts un dzīvesvietas dalībvalsts iestādes par jebkādām izmaiņām, kas saistītas ar viņu personisko vai ģimenes stāvokli un kas ietekmē viņu tiesības uz minētajā regulā paredzētajiem pabalstiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 29. septembris, Chief Appeals Officer u.c., C‑3/21, EU:C:2022:737, 34. punkts).
67 Šajā gadījumā, ja tiktu atzīts, ka prasītāja pamatlietā paziņojums, ka viņa laulātā Polijā nestrādā, neatbilst patiesībai – un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai –, šādas informēšanas pienākuma neizpildes novēršana tomēr būtu saistīta nevis ar pabalstu atgūšanu saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 68. pantu, bet gan ar samērīgu pasākumu piemērošanu atbilstoši valsts tiesībām, kuriem, kā noteikts šīs regulas 76. panta 5. punktā, turklāt jāievēro līdzvērtības un efektivitātes principi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 29. septembris, Chief Appeals Officer u.c., C‑3/21, EU:C:2022:737, 43. punkts).
68 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 883/2004 68. pants, kurā noteikti prioritātes noteikumi ģimenes pabalstu pārklāšanās gadījumā, jāinterpretē tādējādi, ka, lai gan tas neļauj tādas dalībvalsts iestādei, kuras tiesību akti nav prioritāri atbilstoši šī panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, pieprasīt attiecīgajai personai daļēji atmaksāt šādus šajā dalībvalstī izmaksātos pabalstus tādēļ, ka pastāv tiesības uz šiem pabalstiem, kas ir paredzētas prioritāri piemērojamos citas dalībvalsts tiesību aktos, ja ģimenes pabalsts šajā citā dalībvalstī nav nedz noteikts, nedz izmaksāts, tas tomēr ļauj šai iestādei pieprasīt primāri kompetentajai iestādei atmaksāt to pabalstu summu, kas pārsniedz summu, kura tai jāmaksā saskaņā ar minētās regulas noteikumiem.
Par otro un trešo jautājumu
69 Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, atbilde uz otro un trešo jautājumu nav jāsniedz.
Par tiesāšanās izdevumiem
70 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 68. pants
ir jāinterpretē tādējādi, ka,
lai gan tas neļauj tādas dalībvalsts iestādei, kuras tiesību akti nav prioritāri atbilstoši šī panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, pieprasīt attiecīgajai personai daļēji atmaksāt šādus šajā dalībvalstī izmaksātos pabalstus tādēļ, ka pastāv tiesības uz šiem pabalstiem, kas paredzētas prioritāri piemērojamos citas dalībvalsts tiesību aktos, ja ģimenes pabalsts šajā citā dalībvalstī nav nedz noteikts, nedz izmaksāts, tas tomēr ļauj šai iestādei pieprasīt primāri kompetentajai iestādei atmaksāt to pabalstu summu, kas pārsniedz summu, kura tai jāmaksā saskaņā ar minētās regulas noteikumiem.
[Paraksti]