Lieta T‑262/10

Microban International Ltd un

Microban (Europe) Ltd

pret

Eiropas Komisiju

Sabiedrības veselība – Piedevu, kuras var izmantot saskarei ar pārtikas produktiem paredzētu plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanai, saraksts – Sākotnējā pieteikuma iesniedzēja pieteikuma iekļaut piedevu sarakstā atsaukums – Komisijas lēmums par 2,4,4’‑trihloro‑2’‑hidroksidifenilētera neiekļaušanu sarakstā – Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamība – Reglamentējošs akts – Tieša ietekme – Īstenošanas pasākumu neesamība – Juridiskais pamats

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Jēdziens “reglamentējošs akts” LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē – Jebkurš vispārpiemērojams akts, izņemot likumdošanas aktus

(LESD 263. panta ceturtā daļa)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Tieša ietekme – Kritēriji

(EKL 230. panta ceturtā daļa; LESD 263. panta ceturtā daļa)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Akti, kas tās skar tieši – Komisijas lēmums par piedevas neiekļaušanu Direktīvā 2002/72 paredzētajā atļauto piedevu sarakstā – Prasība, ko cēluši uzņēmumi, kas attiecīgo piedevu izmanto preču ražošanā – Pieņemamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa)

4.      Tiesību aktu tuvināšana – Materiāli un izstrādājumi, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem – Komisijas lēmums par piedevas neiekļaušanu Direktīvā 2002/72 paredzētajā atļauto piedevu sarakstā – Juridiskais pamats – Regulas Nr. 1935/2004 11. panta 3. punkts – Nepieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1935/2004 11. panta 3. punkts; Komisijas Direktīva 2002/72)

5.      Tiesību aktu tuvināšana – Materiāli un izstrādājumi, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem – Komisijas lēmums par piedevas neiekļaušanu Direktīvā 2002/72 paredzētajā atļauto piedevu sarakstā – Lēmuma pieņemšana pēc sākotnējā pieteikuma iesniedzēja iekļaušanas pieteikuma atsaukšanas

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1935/2004; Komisijas Direktīva 2002/72)

1.      Jēdziens “reglamentējošs akts” LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē ir jāsaprot kā jebkurš vispārpiemērojams akts, izņemot likumdošanas aktus.

Šajā ziņā Komisijas lēmums par piedevas neiekļaušanu to piedevu sarakstā, kuras saskaņā ar Direktīvu 2002/72, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, var izmantot šādu materiālu un izstrādājumu ražošanai, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590 un 89/109 atcelšanu, 11. panta 3. punktu, ir uzskatāms par reglamentējošu aktu LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē. Šādu lēmumu Komisija ir pieņēmusi, pildot īstenošanas, nevis likumdošanas pilnvaras. Turklāt, tā kā šis lēmums attiecas uz visām fiziskām un juridiskām personām, kuru darbība ietver šīs piedevas, kā arī izstrādājumu un materiālu, kuru sastāvā ir šī piedeva, ražošanu un/vai tirdzniecību, šis lēmums ir vispārpiemērojams akts, ciktāl tas ir piemērojams objektīvi noteiktām situācijām un rada tiesiskas sekas attiecībā uz vispārēji un abstrakti definētām personu kategorijām.

(sal. ar 21.–25. punktu)

2.      Saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu jebkura fiziska vai juridiska persona var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai vai skar to tieši un individuāli, un par reglamentējošu aktu, kas viņu skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.

Runājot par tiešu skaršanu, vārdu savienojums “skar tieši” LESD 263. panta ceturtajā daļā ir norādīts divas reizes. No vienas puses, šajā punktā ir pārņemti EKL 230. panta ceturtās daļas noteikumi un ir ietvertas atsauces uz “tiesību aktu [..], kas to skar tieši”. No otras puses, LESD 263. panta ceturtajā daļā ir ieviests jēdziens “reglamentējošs akts, kas viņu skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem”.

Nosacījums par tiešu skaršanu, kas ir ietverts EKL 230. panta ceturtajā daļā, prasa, lai, pirmkārt, apstrīdētais pasākums tieši ietekmētu indivīda tiesisko stāvokli un, otrkārt, nepieļautu nekādu rīcības brīvību šā pasākuma adresātiem, kuri ir atbildīgi par tā ieviešanu, kas ir pavisam automātiska un izriet tikai no apstrīdētā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus. Ļaujot fiziskai vai juridiskai personai celt prasību par reglamentējošiem aktiem, kas to skar tieši, bet kuri nav saistīti ar īstenošanas pasākumiem, LESD 263. panta ceturtās daļas mērķis ir paplašināt tiešas prasības celšanas nosacījumus. Tādējādi tiešās skaršanas jēdziens, kāds no jauna pārņemts šajā normā, nekādā ziņā nevar tikt interpretēts šaurāk nekā EKL 230. panta ceturtajā daļā norādītais tiešās skaršanas jēdziens. Tā kā ticis konstatēts, ka Komisijas lēmums prasītāju skar tieši EKL 230. panta ceturtajā daļā norādītā tiešās skaršanas jēdziena izpratnē, ir jāuzskata, ka šis lēmums to skar tieši arī LESD 263. panta ceturtajā daļā no jauna pārņemtajā tiešās skaršanas jēdziena izpratnē.

(sal. ar 18., 26., 27. un 32. punktu)

3.      Komisijas lēmums par piedevas neiekļaušanu to piedevu sarakstā, kuras saskaņā ar Direktīvu 2002/72, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, var izmantot šādu materiālu un izstrādājumu ražošanai, kura rezultātā ir aizliegta tādu materiālu un izstrādājumu tirgošana, kuru sastāvā ir šī piedeva, ir jāuzskata par tādu, kas tieši ietekmē to uzņēmumu tiesisko stāvokli, kuri šo piedevu iegādājas un izmanto, lai ražotu produktu ar antibakteriālām un antimikrobiālām īpašībām, ko pēc tam pārdod izmantošanai tādu plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanā, kas domāti saskarei ar pārtikas produktiem.

(sal. ar 28. un 30. punktu)

4.      Komisijas lēmums par piedevas neiekļaušanu to piedevu sarakstā, kuras saskaņā ar Direktīvu 2002/72, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, var izmantot šādu materiālu un izstrādājumu ražošanai, ar kuru Komisija ir aizliegusi tirgot konkrēto piedevu, ko izmanto tādu materiālu un izstrādājumu ražošanai, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un tāpēc atteikusies iekļaut šo piedevu pozitīvajā sarakstā un to svītrojusi no pagaidu saraksta, nevar būt balstīts uz Regulas Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590 un 89/109 atcelšanu 11. panta 3. punktu. Regulas Nr. 1935/2004 11. panta 3. punkts attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad Komisija ir paredzējusi piešķirt atļauju Eiropas Savienībā izmantot un tirgot vielu, kas ir pievienota materiālos un izstrādājumos, kuri ir paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem.

(sal. ar 46.–48. punktu)

5.      Komisija nav ievērojusi Regulā Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590 un 89/109 atcelšanu un Direktīvā 2002/72, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, paredzēto procedūru, ja pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs ir atsaucis savu pieteikumu par piedevas iekļaušanu atļauto piedevu sarakstā, tā ir pieņēmusi lēmumu par šīs piedevas neiekļaušanu to piedevu sarakstā, kuras saskaņā ar Direktīvu 2002/72 var izmantot plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanai, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, neesot pieņemtam riska pārvaldības lēmumam Regulas Nr. 1935/2004 preambulas 14. apsvēruma izpratnē.

(sal. ar 67. un 69. punktu)