Language of document : ECLI:EU:T:2015:310

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2015. gada 21. maijā (*)

Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēti Kopienas dizainparaugi, kuros attēloti lietussargi – Spēkā neesamības pamats – Agrāka dizainparauga nodošana atklātībā – Agrāks dizainparaugs, ko veido amerikāņu patents – Personu loks, kas specializējušās attiecīgajā nozarē – Informēts lietotājs – Informēta lietotāja uzmanības līmenis – Modes preces – Autora brīvības pakāpe – Individuāls raksturs – Atšķirīgs kopējais iespaids – Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu

Apvienotās lietās T‑22/13 un T‑23/13

Senz Technologies BV, Delfta [Delft] (Nīderlande), ko sākotnēji pārstāvēja W. Hoyng un C. Zeri, vēlāk – Hoyng un I. de Bruijn, advokāti,

prasītāja,

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko sākotnēji pārstāvēja F. Mattina, vēlāk – A. Folliard‑Monguiral, pārstāvji,

atbildētājs,

otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –

Impliva BV, Meidrehte [Mijdrecht] (Nīderlande), ko pārstāv C. Gielen un A. Verschuur, advokāti,

par divām prasībām par diviem ITSB Apelācijas trešās padomes 2012. gada 26. septembra lēmumiem lietās R 2453/2010‑3 un R 2459/2010‑3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesiem starp Impliva BV un Senz Technologies BV.

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. Ditrihs [A. Dittrich] (referents), tiesneši J. Švarcs [J. Schwarcz] un V. Tomljenoviča [V. Tomljenović],

sekretāre J. Veiherte [J. Weychert], administratore,

ņemot vērā prasības pieteikumus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2013. gada 16. janvārī,

ņemot vērā ITSB atbildes rakstus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2013. gada 30. aprīlī,

ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2013. gada 19. aprīlī,

ņemot vērā replikas rakstus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2013. gada 22. jūlijā,

ņemot vērā ITSB atbildes rakstus uz replikām, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2013. gada 11. novembrī,

ņemot vērā 2014. gada 2. oktobra rīkojumu par lietu T‑22/13 un T‑23/13 apvienošanu mutvārdu procesā un sprieduma taisīšanai,

pēc 2014. gada 27. novembra tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums (1)

[..]

 Lietas dalībnieku prasījumi

13      Prasības pieteikumos prasītājas prasījumi gan lietā T‑22/13, gan lietā T‑23/13 Vispārējai tiesa ir šādi:

–        atcelt apstrīdētos lēmumus;

–        apmierināt Vispārējā tiesā izvirzītos argumentus un atzīt apstrīdēto dizainparaugu reģistrāciju par spēkā esošu;

–        piespriest ITSB segt pašam savus tiesāšanās izdevumus un piespriest personai, kas iestājas lietā, ja tā iestāsies lietā, segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

14      Tiesas sēdē prasītāja gan lietā T‑22/13, gan lietā T‑23/13 atsauca savu otro prasījumu daļu, kurā tā Vispārējai tiesai lūdza atzīt apstrīdēto dizainparaugu reģistrāciju par spēkā esošu.

15      ITSB prasījumi gan lietā T‑22/13, gan lietā T‑23/13 Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasības noraidīt;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16      Atbildes rakstā formulētie personas, kas iestājusies lietā, prasījumi gan lietā T‑22/13, gan lietā T‑23/13 Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasības pilnībā noraidīt vai pakārtoti nodot lietu atpakaļ ITSB atkārtotai izskatīšanai, vai vēl pakārtoti atzīt apstrīdēto dizainparaugu reģistrāciju par spēkā neesošu;

–        piespriest prasītajai segt savus, kā arī atlīdzināt personai, kas iestājusies lietā, radušos tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas radušies procesā Apelācijas padomē.

17      Tiesas sēdē persona, kas iestājusies lietā, gan lietā T‑22/13, gan lietā T‑23/13 atsauca savu otro prasījumu daļu, kurā tā Vispārējai tiesai lūdza nodot lietu atpakaļ ITSB atkārtotai izskatīšanai.

 Juridiskais pamatojums

[..]

 Par pirmo pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punkta pārkāpumu

[..]

26      Dizainparaugs tātad ir uzskatāms par nodotu atklātībā, tiklīdz lietas dalībnieks, kurš atsaucas uz nodošanu atklātībā, ir pierādījis šo nodošanu atklātībā veidojošos faktus. Turpretī, lai šo pieņēmumu atspēkotu, lietas dalībniekam, kurš apstrīd nodošanu atklātībā, ir tiesiski pietiekami jāpierāda, ka izskatāmās lietas apstākļi pamatoti var būt šķērslis tam, lai šie fakti būtu zināmi personu lokam, kas specializējušās attiecīgajā nozarē, parastā darījumdarbības gaitā.

27      Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punktā paredzētais pieņēmums turklāt ir piemērojams neatkarīgi no vietas, kurā ir radušies fakti, kas veido nodošanu atklātībā, jo no šī panta pirmā teikuma izriet, ka, lai tiktu uzskatīts, ka dizainparaugs ir nodots atklātībā, šīs regulas 5. un 6. panta piemērošanas nolūkos netiek prasīts, lai fakti, kas veido nodošanu atklātībai, rastos Savienības teritorijā (spriedums, 2014. gada 13. februāris, H. Gautzsch Großhandel, C‑479/12, Krājums, EU:C:2014:75, 33. punkts).

28      Jāprecizē, ka jautājums par to, vai personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē, varēja pamatoti uzzināt par notikumiem, kas norisinājušies ārpus Savienības teritorijas, ir fakta jautājums un atbilde uz to ir atkarīga no katras lietas apstākļu izvērtējuma (spriedums H. Gautzsch Großhandel, minēts 27. punktā, EU:C:2014:75, 34. punkts).

29      Lai veiktu Tiesas minēto vērtējumu, ir jāizskata jautājums, vai, pamatojoties uz faktiem, kuri ir jāiesniedz lietas dalībniekam, kurš apstrīd nodošanu atklātībā, ir jāuzskata, ka šo personu lokam faktiski nebija iespējams uzzināt nodošanu atklātībā veidojošos faktus, ņemot vērā to, kādas zināšanas pamatoti var prasīt no šo personu loka par agrāku attīstības līmeni. Šie fakti, piemēram, var attiekties uz specializētā personu loka sastāvu, tā kvalifikāciju, paražām un rīcību, tā darbību apjomu, tā klātesamību notikumos, kuros tiek prezentēti dizainparaugi, attiecīgā dizainparauga īpašībām, piemēram, savstarpējā atkarība ar citām precēm vai nozarēm, un to preču īpašībām, kurās attiecīgais dizainparaugs ir ietverts – it īpaši konkrētās preces tehniskuma līmenis. Katrā ziņā dizainparaugs nevar tikt uzskatīts par zināmu parastā darījumdarbības gaitā, ja personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē, to var noskaidrot tikai nejauši.

[..]

36      Runājot par argumentu, saskaņā ar kuru ar agrāko patentu aptvertais lietussargs nekad nav ticis ražots, ko turklāt neapstrīdēja nedz ITSB, nedz persona, kas iestājusies lietā, ir jāsecina, ka Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punktā nekādā ziņā nav prasīts, lai iebildumus iesniedzošā lietas dalībnieka norādītais agrākais dizainparaugs būtu ticis izmantos, lai ražotu vai tirgotu kādu preci.

37      Tomēr tam, ka dizainparaugs nekad nav ticis ietverts kādā precē, būtu nozīme tikai gadījumā, ja prasītāja būtu pierādījusi, ka personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē, parasti neskatās patentu reģistrā vai ka personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē, parasti nepiešķir nekādu nozīmi patentiem – it īpaši amerikāņu patentiem. Šādos gadījumos arguments par to, ka tirgū nepastāv ar agrāko patentu aptvertie lietussargi, varētu padarīt maz ticamu to, ka personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē, būtu varējis zināt par agrāko patentu ar citu informācijas līdzekļu palīdzību. Izskatāmajā lietā tas, ka ar agrāko patentu aptvertais lietussargs nekad nav ticis ražots, parāda, ka personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē, nevarēja zināt par agrāko patentu ar reklāmas, tirdzniecības darbību vai katalogu palīdzību. Tomēr ar šo faktu nevar pierādīt, ka personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē, pamatoti nav varējušas zināt citādi, kā, piemēram, ielūkojoties tiešsaistē amerikāņu patentu reģistrā.

[..]

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

nospriež:

1)      Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas trešās padomes 2012. gada 26. septembra lēmumus lietās R 2453/2010‑3 un R 2459/2010‑3 atcelt;

2)      Impliva BV sedz savus, kā arī atlīdzina vienu trešdaļu Senz Technologies BV tiesāšanās izdevumu;

3)      Senz Technologies sedz divas trešdaļas savu tiesāšanās izdevumu;

4)      ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Dittrich

Schwarcz

Tomljenović

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 21. maijā.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – angļu.


1 –      Ietverti tikai tie šī sprieduma punkti, kuru publicēšanu Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu.