Apvienotās lietas T‑22/13 un T‑23/13

(izvilkumi)

Senz Technologies BV

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju
(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēti Kopienas dizainparaugi, kuros attēloti lietussargi – Spēkā neesamības pamats – Agrāka dizainparauga nodošana atklātībā – Agrāks dizainparaugs, ko veido amerikāņu patents – Personu loks, kas specializējušās attiecīgajā nozarē – Informēts lietotājs – Informēta lietotāja uzmanības līmenis – Modes preces – Autora brīvības pakāpe – Individuāls raksturs – Atšķirīgs kopējais iespaids – Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2015. gada 21. maija spriedums

1.      Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Nodošana atklātībā – Izņēmums – Fakti, kurus pamatoti nevarēja zināt to personu loks, kas specializējušās attiecīgajā nozarē – Ārpus Savienības teritorijas norisinājušies notikumi – Vērtējuma kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punkts)

2.      Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Nodošana atklātībā – Agrāka dizainparauga neiesniegšana – Ietekme – Nosacījumi

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punkts)

1.      No Regulas Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 7. panta 1. punkta izriet, ka dizainparaugs tātad ir uzskatāms par nodotu atklātībā, tiklīdz lietas dalībnieks, kurš atsaucas uz nodošanu atklātībā, ir pierādījis šo nodošanu atklātībā veidojošos faktus. Turpretī, lai šo pieņēmumu atspēkotu, lietas dalībniekam, kurš apstrīd nodošanu atklātībā, ir tiesiski pietiekami jāpierāda, ka izskatāmās lietas apstākļi pamatoti var būt šķērslis tam, lai šie fakti būtu zināmi personu lokam, kas specializējušās attiecīgajā nozarē, parastā darījumdarbības gaitā.

Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punktā paredzētais pieņēmums turklāt ir piemērojams neatkarīgi no vietas, kurā ir radušies fakti, kas veido nodošanu atklātībā, jo no šī panta pirmā teikuma izriet, ka, lai tiktu uzskatīts, ka dizainparaugs ir nodots atklātībā, šīs regulas 5. un 6. panta piemērošanas nolūkos netiek prasīts, lai fakti, kas veido nodošanu atklātībai, rastos Savienības teritorijā.

Jautājums par to, vai personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē, varēja pamatoti uzzināt par notikumiem, kas norisinājušies ārpus Savienības teritorijas, ir fakta jautājums un atbilde uz to ir atkarīga no katras lietas apstākļu izvērtējuma.

Lai veiktu šo vērtējumu, ir jāizskata jautājums, vai, pamatojoties uz faktiem, kuri ir jāiesniedz lietas dalībniekam, kurš apstrīd nodošanu atklātībā, ir jāuzskata, ka šo personu lokam faktiski nebija iespējams uzzināt nodošanu atklātībā veidojošos faktus, ņemot vērā to, kādas zināšanas pamatoti var prasīt no šo personu loka par agrāku attīstības līmeni. Šie fakti, piemēram, var attiekties uz specializētā personu loka sastāvu, tā kvalifikāciju, paražām un rīcību, tā darbību apjomu, tā klātesamību notikumos, kuros tiek prezentēti dizainparaugi, attiecīgā dizainparauga īpašībām, piemēram, savstarpējā atkarība ar citām precēm vai nozarēm, un to preču īpašībām, kurās attiecīgais dizainparaugs ir ietverts – it īpaši konkrētās preces tehniskuma līmenis. Katrā ziņā dizainparaugs nevar tikt uzskatīts par zināmu parastā darījumdarbības gaitā, ja personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē, to var noskaidrot tikai nejauši.

(sal. ar 26.–29. punktu)

2.      Regulas Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 7. panta 1. punktā nekādā ziņā nav prasīts, lai agrākais dizainparaugs būtu ticis izmantos, lai ražotu vai tirgotu kādu preci.

Tomēr tam, ka dizainparaugs nekad nav ticis ietverts kādā precē, būtu nozīme tikai gadījumā, ja būtu pierādīts, ka personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē, parasti neskatās patentu reģistrā vai ka personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē, parasti nepiešķir nekādu nozīmi patentiem. Šādos gadījumos arguments par to, ka tirgū nepastāv ar agrāko patentu aptvertās preces, varētu padarīt maz ticamu to, ka personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē, būtu varējis zināt par agrāko patentu ar citu informācijas līdzekļu palīdzību.

(sal. ar 36. un 37. punktu)